Atslēgvārdi:

Ienaidnieks ir tuvu! 6

Mediji, kuri apzināti kultivē ienaidnieka tēlu, neizrāda īpašu ieinteresētību savu darba stilu mainīt.

Iesaki citiem:

"Piešķirot nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību vēlēšanās, nelatvieši noteikti pārņems visu varu". "Krievi Latvijā uz mūžiem paliks piektā kolonna". "Nevalstiskās organizācijas sapņo par multikulturālisma diktatūru un nacionālās kultūras iznīdēšanu". "Latviešu tauta ir apdraudēta un to var glābt vienīgi citu grupu tiesību ierobežošana". Šī nav nedz divu tantiņu saruna vilcienā, nedz kāda ekstrēmista uzstāšanās margināļu mikropiketā. Šādi izteikumi vai katru dienu atrodami Latvijas presē.


Diemžēl vārda un preses brīvība Latvijā joprojām tiek izmantota, lai ierobežotu un no politiskās un publiskās telpas izspiestu grupas, kas visfantastiskāko iemeslu dēļ tiek pasludinātas par nevēlamām. Protams, labvēlīgu augsni tam veido sabiedrībā iesakņojušies stereotipi. Taču jāatzīst, ka daži masu saziņas līdzekļi ar šiem aizspriedumiem lieliski sadzīvo un aizspriedumus pat izmanto peļņas gūšanai. Iespējams, minētais izklausās pēc pārspīlējuma, taču tieši to skaidri apliecina Providus divu gadu garumā veiktais mediju monitorings projektā Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai.



Izslēgšana — redakcijas politika

Monitoringa gaitā tika analizēti gadījumi, kad mediji izslēdzoši vai iekļaujoši atspoguļo noteiktas grupas — dažāda veida minoritātes un nevalstiskās organizācijas (NVO). „Izslēgšana” šajā gadījumā nozīmē, ka mediji publikācijās norāda uz kādas grupas „kaitīgumu”, draudiem, ko tā it kā rada pārējai sabiedrībai, vai arī akcentē grupas „nepilnvērtību”. Savukārt „iekļaušana” izpaužas tā, ka mediji publikācijās stāsta par konkrētas mazākumgrupas ieguldījumu sabiedrības attīstībā un par nepieciešamību paplašināt tās tiesības. Monitoringā tika iekļauti lielākie ikdienas laikraksti latviešu un krievu valodā, piemēram, Diena, Neatkarīgā, Latvijas Avīze, Час, Телеграф, Вести Сегодня, kā arī Latvijas Radio 1. un 4. kanāla programmas. Monitoringa autori fiksēja mediju izmantotās argumentācijas stratēģijas, izteikumu avotus un formu, kā arī aizspriedumaino valodu, kas ilustrē izteikuma autora negatīvo attieksmi pret konkrēto grupu.


Kopumā pētījumā tika apskatīti 448 gadījumi, kas būtu uzskatāmi par izslēdzošiem. Šo gadījumu skaits abos gados ir aptuveni līdzīgs, un tas ļauj apgalvot, ka nosacīti iecietības līmenis medijos nav būtiski mainījies. Vairums no apskatītajiem gadījumiem ilustrē, protams, izslēdzošas stratēģijas, kas koncentrējas pārsvarā Neatkarīgās, Latvijas Avīzes un Вести Сегодня rakstos. Atlasīto materiālu daudzums neliek šaubīties — „ienaidnieka tēla” kultivēšana ir apzināta konkrēto mediju redakcijas politika. Protams, var spekulēt par to, cik daudz šādu politiku nosaka īpašnieki, redaktori vai žurnālisti, taču parazitēšana uz dažnedažādiem aizspriedumiem ir acīmredzama.

Jāpiebilst, ka rakstu daudzums ir atkarīgs arī no vispārējā sociālā fona, kas piesaista īpašu mediju un auditorijas interesi. Runa ir par Latvijas sabiedrības „sarkanajām lupatām” — 16. martu, 9. maiju un seksuālo minoritāšu gājienu. Tiesa, 2009. gadā interese par praidu nebija tik būtiska kā iepriekš. To var saistīt ar mediju uzmanības pārslēgšanos uz tolaik gaidāmajām pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām, kas gan arī bija pateicīga augsne gan „izslēgšanai”, gan "iekļaušanai”. Īpaši spilgti tas izpaudās krieviski rakstošajos medijos, kur vēlēšanas tradicionāli tiek pasniegtas kā etniskās mobilizācijas iespēja. Starp citu, plašsaziņas līdzekļos ir novērojama augsta politizēšanās pakāpe. Faktiski kārtējo reizi apstiprinās agrāk izteiktā hipotēze, ka masu saziņas līdzekļi Latvijā darbojas kā politiskās partijas. To spilgti apliecina Latvijas Avīzes īstenotā kampaņa pret „Sabiedrības integrācijas pamatnostādņu” projektu, propagandējot mistiskos „multikulturālisma draudus”.



Mūs apspiež, apdraud un nesaprot!


Interesanti, ka visbiežāk pielietoto stratēģiju priekšgalā vienlīdz populāra gan latviešu, gan krievu medijos ir pašmarginalizācija, tas ir, „savas” grupas noniecināšana un tās „bezspēcības” un „apdraudētības” uzsvēršana. Latviski rakstošie un raidošie mediji gaužas, ka „mūs apdraud, mēs esam vāji un nekam nederīgi”, savukārt krievu valodas mediji žēlojas, ka „mūs apspiež, mums ir liegtas jebkādas tiesības”. Spilgts piemērs: „Sievietes saņem ielūgumus uz valsts apmaksātajām onkoloģiskām pārbaudēm tikai latviski. Rezultātā četras no piecām sievietēm, kas atnāk pie ārsta, ir ar latviskiem uzvārdiem. Krievi šīs vēstules nesaprot. Un tas rada draudus viņu dzīvībai”. Tas nav joks, to kādas intervijas laikā saka Вести Сегодня žurnāliste. Ne mazāk strīdīgs šķiet arī kāda Latvijas Avīzes autora izteikums: „Mūsuprāt, latvieši ir aizmirsuši šīs vērtības, kas mūs padara par tautu, par vienu ģimeni. Dažbrīd liekas, ka neesam vairs latvieši, bet gan liels aitu bars, jo katra aita skrien, kur tai zāle šķiet leknāka un sulīgāka, bet vai tad baram, lai izdzīvotu, nav jāturas kopā?”.

Visai populāras ir arī citas izslēdzošās stratēģijas, kad tiek noniecinātas grupas definētās problēmas, norādīts, ka grupa rada problēmas citiem, tiek pamatota grupas tiesību ierobežošana, izskan sūdzības par pārāk lielu aktivitāti, tiek pamatota grupas izslēgšana no publiskās telpas. Turklāt medija uzbrukuma objekti tiek saukti, piemēram, par „okupantiem” un „cilts biedriem”. Protams, daudz ir arī gadījumu, kad tiek izmantotas iekļaujošas stratēģijas. Piemēram, kad rakstu autori, politiķi un citi runātāji akcentē, ka grupas tiesības ir ierobežotas un tās ir jāpaplašina. Parasti šajā gadījumā kā konkrēta grupa tiek minēti nepilsoņi. Savukārt Latvijas radio 1. programmas raidījums Krustpunktā ir piemērs, kad no klausītājiem regulāri izskan aizspriedumaini formulējumi, taču raidījuma vadītāji šādiem runātājiem oponē un neļauj izvērsties. Šie un arī daži citi pozitīvi vērtējamie gadījumi liecina, ka arī par problemātiskām un sāpīgām lietām var runāt daudz augstākā profesionālā līmenī.

Izlasot iepriekšminēto, rodas visai banāls jautājums — vai to ir iespējams mainīt, vai arī šis un tam līdzīgie pētījumi tiks „pieņemti zināšanai” un nepiesaistīs pašu mediju un to darbinieku uzmanību? Prakse liecina, ka mediji, kuri apzināti kultivē ienaidnieka tēlu, neizrāda īpašu ieinteresētību savu darba stilu mainīt. Kā vienu no iespējamiem risinājumiem monitoringa veicēji min jaunas, no mediju īpašniekiem un redaktoriem neatkarīgas nevalstiskas organizācijas dibināšanu. Šī organizācija varētu pievērsties tieši žurnālistikas ētikas problēmām, jo pieredze liecina, ka šis jautājums neietilpst Latvijas Žurnālistu savienības dienaskārtībā. Tāpat monitoringa veicēji iesaka jaunajiem žurnālistiem un žurnālistikas studentiem patstāvīgi turpināt monitoringu un pievērst sabiedrības uzmanību gadījumiem, kad mediji vārda un preses

brīvības sniegtās iespējas izmanto aizspriedumu veidošanai un izplatīšanai. Būtu nepieciešama arī telpa, piemēram, elektronisks žurnāls, kur profesionāļi varētu diskutēt par ētiku un citiem būtiskiem tematiem. Autori arī iesaka Eiropas Komisijai pret rasismu un neiecietību (ECRI) prasīt, lai Latvija pilda savas saistības un nepieļauj rasistiskus izteikumus medijos. Taču, kā atzīst ECRI viceprezidents Nils Muižnieks, komisijas ieteikumiem ir tikai rekomendējošs raksturs un savus ieteikumus nevienai valstij tā uzspiest nevar.

Ko lai saka, tik tiešām ir grūti kādu piespiest kļūt civilizētam. Acīmredzot visvieglāk tas ir sasniedzams individuālā līmenī, kad cilvēks, balstoties uz kvalitatīvu informāciju un paša dzīves pieredzi, sāk apzināties, ka līdzās dzīvojošais patiesībā nav ienaidnieks. Diemžēl Latvijas mediji pagaidām nav labākais palīgs šī mērķa sasniegšanā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

SWSS 26.03.2010 02:48
Ja krievi nerunā latviski, vai neatzīt okupāciju- tas arī ir "aizspriedumi"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 21.08.2009 10:20
Īsi un kodolīgi: Latvija ir neatkarīga valsts, nevis Krievijas province. Secinājums: latviešu valoda ir valsts valoda, nevis iedzimto iegriba. Un lai neviens nepiemin totalitārismu vai tamlīdzīgus bubuļus. Latvijā nav nekādu Berlīnes mūru, neviens šeit netiek turēts pret paša gribu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

hmmm 12.08.2009 19:02
tādi dati par medijiem būtu interesanti, bet diemžēl nevaru atarst pašu pētījumu. šī raksta autora apraksts ir pārāk frivols, neakadēmisks, lai no tā varētu izdarīt secinājumus

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Marijai 12.08.2009 18:50
Jā, pilnīgi piekrītu. Šīs te "ienaidnieku meklēšanas un publiskošanas" aktivitātes būtu jāveic valstij, jo tikai valstij ir pretizlūkošanas kapacitāte. (Atsevišķais pilsonis varbūt var redzēt, kur ir viņam nepatīkami viedokļi, bet viņš, diemžēl, nevar atšķirt dumji noformulētus viedokļus no tiešām bīstamām pretvalstiskām aktivitātēm.) Jāzina tomēr, kā sabiedrībai reaģēt tad, kad valsts ar šīm funkcijām nodarbojas slikti vai arī, ja iedzīvotāju uzticēšanās valstij ir katastrofāli zema. Jo tad labi informētu un korektu atzinumu vietā nākas lietot vispārinājumus un insinuācijas. Labi vēl, ka diskusija mēdijos notiek civilizēti un apvaldīti, ka nav sākušās kaut kādas raganu medības pret čekistiem (vai tiem, kurus citi uzskata par čekistiem), pret "tautas ienaidniekiem", pret "fašistiem" vai antifašistiem, utml.

Varbūt līdzīgā veidā varam skatīties arī uz valsts vardarbības monopolu Maksa Vēbera izpratnē. Piemēram uz skarbajiem paņēmieniem, ko policisti lieto attiecībā uz imigrantiem Francijā un Itālijā (it īpaši kopš Sarkozī prezidentūras; kā arī itāļu Ziemeļu Līgas pārvaldītajās municipalitātēs). Un salīdzināt to ar diezgan neefektīvajiem Grieķijas ultralabējo cilvēku protestiem pret imigrāciju - ieskaitot kopmītņu dedzināšanu. Ja iedzīvotāji ir pārliecināti, ka valsts spēj nodrošināt imigrācijas kontroli un kārtību valstī, tad ir pilsonisks miers, jo visi uzticas valsts spējām. Ja valsts šo savu funkciju nepilda, ja daļa iedzīvotāju tai neuzticas vai uzskata valsti par vāju - tad sarodas visādi "ārpussistēmas" konflikti, gan no pašu imigrantu, gan no neonacistu vigilantu puses. Cilvēkiem tad nav citas izejas - labāk lai ir linča tiesa, nekā ja vispār nav nekādas tiesas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija - Kalvim 12.08.2009 18:12
Kalvis: "Līdzīgi kā Igaunijā ir jāpublicē ziņojumi par pretvalstiskām kustībām un izdarībām. Tad >cilvēki varēs izdarīt informētu secinājumu - vai "līdzās dzīvojošais patiesībā ir ienaidnieks" >vai nav."

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Iespējams, ka ziņojumi jāpublicē, bet tikai vienā gadījumā - ja ir pierādīta sadarbība ar citu valstu specidienestiem. Par to, ja nekļūdos, bija runa Jūsu nosauktajā Kahara intervijā. Taču dažu cilvēku nelikumīgu darbību nevar attiecināt automātiski uz visiem cilvēkiem, kam ir līdzīga matu krasa, muzikāla gaume vai tautība. Un tieši ar tādiem vispārinājumiem grēko Latvijas mediji. Tas, ka starp 'krievu tautiešu' organizācijām ir spiegi, un tas, ka avīzi "DDD" izdod latvieši, neattaisno nevienu žurnālistu, kurš raksta, ka visi Latvijas krievi esot "piektā kolonna", vai ka visi latvieši esot "radikāli nacionālisti".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 11.08.2009 22:05
Ar "valsti - auklīti" nepietiek, tagad vajadzīgs arī "mēdijs - auklīte" :) Tāds mēdijs, kurš visu dara politkorekti, kur tā kā raidījumā "Krustpunktā" - "raidījuma vadītāji runātājiem oponē un neļauj izvērsties", ja runātāji izplata dažādus kaitīgus un nevēlamus viedokļus...

Piedāvāju citu, vienkāršāku skatījumu - ikvienā informācijas avotā (avīzē, portālā, radiostacijā) līdzās derīgai informācijai ir atrodamas drazas. Un katra cilvēka paša uzdevums ir izvēlēties piemērotus plašsaziņas līdzekļus, un arī saprast, kādus viedokļus un interpretācijas vajag pieņemt, un kuras var atmest vai aizmirst. Avīzes parasti lasa izglītoti un rīcībspējīgi cilvēki - viņiem jādod brīvība arī runāt un lasīt arī tādus viedokļus, kuri kādam nepatīk.

M.Jermaks: Ko lai saka, tik tiešām ir grūti kādu piespiest kļūt civilizētam. Acīmredzot visvieglāk tas ir sasniedzams individuālā līmenī, kad cilvēks, balstoties uz kvalitatīvu informāciju un paša dzīves pieredzi, sāk apzināties, ka līdzās dzīvojošais patiesībā nav ienaidnieks. Diemžēl Latvijas mediji pagaidām nav labākais palīgs šī mērķa sasniegšanā.
=======
It kā pareizi - katram pašam ir jābalstās uz savu dzīves pieredzi un veselo saprātu. Bet civilizētība nenozīmē realitātes ignorēšanu. Latvijā IR atrodama "piektā kolonna" - dažādu pasugu "Krievijas tautiešu organizāciju", "krievu kopienu" un "antifašistu" organizāciju biedri, kuru vēlme dzīvot pēc Latvijā pieņemtiem spēles noteikumiem, vēlme ievērot sabiedrisko kārtību 16.martā vai 9.maijā ir visai apšaubāma. Pēc totalitāru režīmu ilglaicīgas varas ir jābūt kaut kādam lustrācijas (attīrīšanās) procesam. Kamēr Latvijas Drošības policija u.c. ļauj šiem grupējumiem netraucēti darboties un neinformē sabiedrību par pretvalstiskām aktivitātēm, tikmēr ir vajadzīgs noteikts modrības līmenis sabiedrībā.

Civilizētāka un informētāka diskusija kļūst tad, ja par pretvalstiskām organizācijām interesējas specdienesti un izplata savu redzējumu. Sal. Latvijas Avīzes interviju ar Igaunijas drošības policijas komisāru Andresu Kaharu - http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/interv... . Atsevišķam cilvēkam un arī atsevišķam mēdijam ir grūti iegūt vispusīgu bildi par kaimiņu lielvalstu destabilizējošu darbību Latvijā. Pret viena veida valsts dienestiem ir vajadzīga pašas Latvijas valsts dienestu atbilde. Līdzīgi kā Igaunijā ir jāpublicē ziņojumi par pretvalstiskām kustībām un izdarībām. Tad cilvēki varēs izdarīt informētu secinājumu - vai "līdzās dzīvojošais patiesībā ir ienaidnieks" vai nav.

Saistītie raksti
Taures 255x203

Interpretāciju karš 5 Autors:Zoja Gorbušina

Sejas%20veidosana 255x203

Cits Zatlers 2 Autors:Dmitrijs Petrenko

Citi autora darbi