Iedzimtā nelīdztiesība? 29

Dzimumu nelīdztiesība valstij rada zaudējumus, jo netiek efektīvi izmantoti cilvēku resursi. Beidzot to atskārtusi arī Latvijas valdība, piedāvājot konceptuālu plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai, bet diemžēl noraidot visus pasākumus, kas prasītu papildu izmaksas.

Iesaki citiem:
B&k 255x203
Foto:© AFI

Pēc ilgām pārdomām un vilcināšanās valdība beidzot ir pieņēmusi Valsts koncepciju dzimumu līdztiesības īstenošanai Latvijā, līdz ar to izrādot savu politisko gribu un gatavību līdzīgi citām Eiropas valstīm risināt ar dzimumu nelīdztiesību saistītos jautājumus. Diemžēl valdība atradusi vidusceļu, kas ļautu Latvijai pildīt starptautiskās saistības, tomēr neveicot nekādus pasākumus, kas prasītu papildu līdzekļus un resursus.

Pēc attīstības indeksa, kas apkopo datus par dzimumu līdztiesību pasaulē, Latvija starp 162 valstīm atrodas 46.vietā (dati no Human Development Report 2001). Saraksta līdere ir Norvēģija, dzimumu nelīdztiesība ir zema Austrālijā, Kanādā, Zviedrijā, un situācija ir labāka arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, kura atrodas 43.vietā.

Latvijā dzimumu nelīdztiesība visvairāk izpaužas ikdienas dzīves situācijās, kad tieši vai netieši tiek diskriminētas gan sievietes, gan vīrieši. Sieviešu vispārējais ekonomiskais un sociālais stāvoklis ir sliktāks nekā vīriešu - pastāv nevienlīdzīgas iespējas darba tirgū, darba tirgus dzimumu segregācija, sievietes par līdzvērtīgu darbu bieži saņem ap 70% no vīriešu algas, sievietēm ar bērniem ir augsts nabadzības līmenis. Savukārt vīriešiem ir slikti veselības rādītāji. Nelīdztiesība valda arī ģimenes dzīvē, jo strādājošās sievietes velta aptuveni divtik daudz laika mājas darbiem kā strādājošie vīrieši un ģimenēs ar bērniem šī atšķirība ir vēl krasāka. Sievietes arī biežāk cieš no vardarbības, piespiedu izmantošanas un tirdzniecības seksuāliem mērķiem. Ļoti atšķirīga dzimumu proporcija ir Saeimas deputātu, augsta ranga valdības amatpersonu vidū, kā arī tautsaimniecības uzņēmumu vadībā. Piemēram, Latvijas valdībā sievietes ir tikai 10,5%, kamēr Zviedrijā tā ir puse, Vācijā 40%, Igaunijā 13%. Līdzīga situācija arī parlamentā - Latvijā 17 no 100 Saeimas deputātiem ir sievietes, bet Zviedrijā tie ir 43%, Vācijā 31%, Igaunijā 18% (dati no Women in Politics in the Council of Europe Member States 2001).

Abu dzimumu līdztiesības nodrošināšana ir būtiska, jo pretējā gadījumā valstij rodas ievērojami ekonomiskie un sociālie zaudējumi sakarā ar cilvēkresursu neefektīvu izmantošanu. Citu valstu pieredze un prakse rāda, ka dzimumu līdztiesības jautājumi nav risināmi atsevišķi, jo lielā mērā saistīti ar citām dzīves sfērām (darba tirgu, valsts sociālo politiku, reģionālo attīstību utt.). Tādēļ apsveicama ir politikas veidotāju iniciatīva piedāvāt Latvijai integrēto pieeju šo jautājumu risināšanai. Svarīgi atzīmēt, ka koncepcija iezīmē tikai politikas attīstības virzienus, tādēļ precīzi stratēģiskās darbības plāni vēl tikai tiks veidoti.

Diemžēl koncepcijā jau noraidīti visi tie priekšlikumi institucionālā mehānisma darbībai, kas prasa papildus izmaksas. Nav apstiprināta ne Dzimumu līdztiesības veicināšanas centra izveide, ne arī dzimumu līdztiesības strīdu izskatīšanas mehānisma izveide. Šo lēmumu tomēr var nākties vēlāk pārskatīt, jo plānots, ka katrai Eiropas savienības dalībvalstij būs jāizveido institūcija, kas veicinātu dzimumu diskriminācijas novēršanu un gatavotu neatkarīgus ziņojumus par šīm tēmām un likumdošanu valstī. Aktuāls jautājums ir arī papildus līdzekļu pieškiršana Labklājības ministrijai, kurai nāksies koordinēt dzimumu līdztiesības stratēģijas izstrādi, nodrošināt Dzimumu līdztiesības padomes darbu un koordinēt daudzus citus nozīmīgus jautājumus. Tieši līdztiesības veicināšanas centrs lielā mērā atvieglotu daudzu Labklājības ministrijas funkciju veikšanu.

Laimīgā kārtā valdība nav pieļāvusi varbūtību, ka Latvija varētu būt pirmā valsts Eiropā un pasaulē, kas novērsīs dzimumu diskrimināciju bez papildus ekspertu apmācības un līdzdalības, un ierēdņiem un citām amatpersonām pašām no sevis radīsies skaidrība, kādā veidā viņu sektorā īstenot integrētās pieejas principu un kādā veidā uzraudzīt šo procesu. Ministru kabinets centies to novērst, uzticot Izglītības un zinātnes ministrijai kopīgi ar Labklājības ministriju un Valsts civildienesta pārvaldi izveidot izglītošanas programmu dzimumu līdztiesības jautājumos. Atliek tikai minēt, vai šīs institūcijas pašas spēs atrast resursus un cik lielā mērā tām jau ir uzkrāta nepieciešamā kompetence, lai spētu šo uzdevumu paveikt līdz nakamā gada 1.jūnijam.

Pretrunīgā situācijā nonācis arī Valsts Cilvēktiesību birojs - bija plānots palielināt štata vietas, lai izstrādātu un īstenotu mehānisku dzimumu līdztiesības strīdu izskatīšanai, bet valdība to nav atbalstījusi. Diemžēl līdzšinējā pieredze rāda, ka Latvijas sabiedrības lielākā daļa vēl nav gatava iesniegt sūdzības, kas balstītas uz dzimuma diskrimināciju. Varbūt lēmumu pieņēmēji uzskata, ka izdevīgi šādu stāvokli saglabāt pēc iespējas ilgāk - jo mazāk sūdzību un mazāka sabiedrības daļa prot saskatīt problēmas izraisītās sekas, jo mazāka šķiet pati problēma.

Atliek cerēt, ka lēmumu pieņēmēji ir ieklausījušies koncepcijas izstrādātāju argumentos, ka dzimumu nelīdztiesība valstij nav ekonomiski un sociāli izdevīga un seku novēršanai nepieciešamie resursi ir ievērojami lielāki nekā tad, ja valsts mērķtiecīgi risina visas ar dzimumu nelīdztiesību saistītās problēmas valsts pārvaldē, ekonomikā, sociālajā un citās sfērās.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (29) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gauss 06.11.2001 22:41
EdiiteiNu, manupraat par to augstskolu gan nau iisti pareizi teikts. Man personiski pirmajaa kursaa pirmaa semestrii no 6iem priekshmetiem 4os bija sievietes pasniedzeejas, otrajaa ja nemaldos bija pat 5, treshajaa semestrii bija vismaz 4, ceturtajaa semestrii bija tas pac, tagad man nav neviena viiriesha pasniedzeeja. Tas buutu taads kaa iznjeemums no Juusu teiktaa, cik saprotu? :)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aivars 06.11.2001 19:53
es vairs neatceros, bet baidos, ka tikai manaa aabecee nebija bilde, kuraa sievietes brauca traktoraa, bet tas nu taa:)

bet ja nopietni:) tad kaadi vareetu buut tie praktiskie pasaakumi:

- aabeccu paarziimeessana, kur abus darbus dara abi dzimumi (es domaaju, ka buutu veelams lai tos darbus aabecees dariitu arii tumssaadaini cilveeki, un vislabaak jau nu buut, ka tos darbos aabecees ziimeejumos dariitu bezdzimumu objekti)

- tad veel vareetu noteikt to laika spriidi, kuru katra pasniedzeeja (pasniedzeejss???) var veltiit acu kontaktam ar studentu viirieti.

- protams, ar likumu buutu jaanosaka, ka pusee skolu direktoriem ir jaabuut sievieteem, un te vajadzeetu, lai arii tautiibu dazzaadais iipatsvars Latvijaa atspogulllotos skolas direktoru amatos.

- un protams ir pilniibaa ir jaaizskauzz meitennu iespeejas guut pasniedzeeju (viiriessu) labveeliibu ar savu ssarmu



protams jokoju, bet nespeju redzeet organizaaciju, kas nupat visas probleemas spees risinaat taadaa eirobirokraatu stilinnaa

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edite 06.11.2001 17:24
Aivaram -

atsaucoties uz Juusu atziņu "...skolaas mums nav nekaadu dzimumu ierobezzojumu"

Domāju, ka ir! Skolas ir spēcīgi socializācijas aģenti, otrajā vietā aiz ģimenes; tieši tāpēc esam tādi kādi esam. Atcerēsimies savu skolu! Padomāsim mirkli par augstskolām. Kas bija mūsu skolotājas? Kas bija skolu direktori? Kas strādājas skolas ēdnīcās? Un kas bija direktora sekretāre? Jau pašas agrākās bērnības atmiņas saistās ar to, ka vīriešiem ir vara - skolu direktori pārsvarā bija vīrieši, sievietēm labākajā gadījumā mācību pārzines amats. Augstkolās, kur pasniedzējam ir augstāks statuss, arī krasi zemāks skaits sieviešu - pasniedzēju, profesoru utt. Interesants salīdzinošs pētījums (1986) veikts ar pirmklasniekiem/cēm divās skolās - vienā direktore - sieviete, otrā - vīrietis. Skolnieki direktores sievietes skolā norādīja, ka viņuprāt, skolas varētu vadīt gan sievietes, gan vīrieši; savukārt otrā gadījumā - direktora vīrieša skolā - ka tikai vīrieši.

Mācību saturs - vai atceraties savu pirmo ābeci un tās zīmējumus. Ko darīja sievietes? Ko vīrieši? Mammas adīja zeķes, tēvi cirta malku utmldz. Ja apskatamies mūsdienu mācību grāmatas, joprojām redzēsim gan vīriešu, gan sieviešu stereotipisku portretēšanu.

Mācību process - pētījumi sākumskolā liecina, ka skolotāji/-as uzslavē zēnus par akadēmisku interesi un sasniegumiem, savukārt meitenes - par to, ka ir klusas un piekāpīgas. Tieši tas pats atklāts augstskolās - profesori/-es izrāda interesi par studentu - vīriešu idejām un mudina darboties tālāk (Hall&Sander pētījums); vēl pētījumi augstkolās (Krupnick, Sadker&Sadker, Spender) - profesori iegaumē studenti vārdus labāk nekā studenšu, acu kontakts un labvēlības žesti vairāk vērsti uz studentiem un vēl un vēl.

Līdz ar to rodas atziņa no vēl viena pētījuma- jo ilgāk vīrieši apmeklē skolas (augstskolas), jo augstāka ir viņu pašapziņa, sasniegumu motivācija un ambīcijas; jo ilgāk sievietes apmeklē skolas, jo zemāka kļūst viņu pašapziņa un centība.

Un manuprāt, tas ir lauciņš, kur būtu jādarbojas - un tieši autores organizācijai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jautrite 06.11.2001 15:19
Mēs te pamatā par sievietes diskrimināciju, bet vai zināt, ka piemēram Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā diskriminēti vīrieši? 31. pantā, piemēram, noteikts, ka arestu nevar piemērot sievietēm, kurām ir bērni vecumā līdz 12 gadiem. Zinu gadījumu, kad arestu piemēroja tēvam, kurš viens audzināja bērnus un bērni palika vieni. Savukārt 33. pantā noteikts, ka atbildību par pārkāpumu mīkstina apstāklis, ka to izdarījusi sieviete, kam ir bērns vecumā lidz gadam. Kāpēc ne abi vecāki?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


aivars 05.11.2001 21:22
Interesants citaats no Soros piedaavatajiem politikas analiizes peetiijumu tematu pieteikumiem:

"Valsts cilvēktiesību biroja pēdējo gadu pētījumi par cilvēktiesību problēmām Latvijā liecina, ka par otro aktuālāko cilvēktiesību problēmu valstī tiek uzskatītas tiesības uz darbu un vienlīdzīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem (1996.g. tā uzskatīja 38% aptaujāto, 1998.g. - 45%, 2000.g. – 47%). Par šo tiesību pārkāpšanas galvenajiem iemesliem aptaujātie min tautību, valodu un vecumu, bet dzimumu līdztiesību kā iemeslu min tikai 2% aptaujāto. Tomēr pētījumi un prakse liecina, ka sievietes biežāk nekā vīrieši saskaras ar nevienlīdzīgām iespējām darba tirgū, jo sieviešu - darba devēju ir salīdzinoši maz, savukārt visās profesijās sievietes vidējā darba alga ir zemāka par vīrieša darba algu. Piesakoties darbā, sievietes biežāk nekā vīrieši tiek pakļautas diskriminējošiem kritērijiem, piemēram, vecuma, ģimenes stāvokļa vai izskata kritērijiem."

Intersanti dati (2%), bet gudrinieki tomeer neskatoties uz visu pazinno, ka tas viss esot mullkkibas un esot tomeer tur peetiijumi, kas liecinot par tur to visu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


aivars 05.11.2001 20:50
Diskusija veiksmiigi ir ievirziijusies vispaarzinaamo pienneemu eertajaa gultnee un eerti attiistaas:

(1) esot taadi visursastopami teevainni, kas reglamentee tiessi siviessu algas lielumu (nezinu kaa konkreetajaa iestaadee, darbavietaa viiriessi rod skaidrojumu sava atlagojuma zemaakam liimenism ar kaadu tur koleeggi... drossi vien viiriessi ssaajaa kolektiivaa augstaak mineeto teevaini deevee vienkaarssi par kretiinu)

(2) tad ir taadi viiriessi, kuri ir izkaapussi no kaada viduslaika romaana, kuri uzskata, ka sievietei ir jaasezz maajaas pie beeerniem un veel viirietim esot jaapasniedz rocinna trolejbussaa

(3) gan jau veel ir kaads steriotips kurss man nav iekritis aciis..., jaa un ES, protams, preciizaak, Ziemeleiropaa tur gan visaam sievieteem dikti viegli un labi

gribeetos jautaat, kur rodas Latvijaa ssiii nevienliidziiba (ja visi tik paarliecinaati to staasta ssajaa diskusijaa)...

...skolaas mums nav nekaadu dzimumu ierobezzojumu (augstskolaas biezzviet meitenes pat ir vairaak par puissiem, nu noteikti maaciibaas aktiivaakaas)..., beeerniibaa maakslas skolaas un muuzikas skolaas ir milziigaa paarsvaraa paarpildiitas ar meiteneem, bet tas viss kaut kur papleen, aciimredzot, kad nonaakam liidz dziives posmam, kuraa patreiz piedalaamies ssajaa diskusijaa.

ceru ka neizklausos par viirieti ssovenistu, bet es tikai jautaaju: kur rodas ssii diskusijas daliibniekiem redzamaa nevienliidziiba, jeb es neko neesmu sapratis un taada pastaav jau beernudarrzos (t.i. es neesmu to ieraudziijis)



diskusijas labad es varu piedaaavaat vienu, man ticamu atbildi- relatiivi augstaaka viiriessu videejaa speeja uznnemties risku, kam protams ir arii sava negatiivaa medallas puse: iisaaks dziives ilgums, augstaaks nabadziibas liimenis, bet var jau buut, ka es neko neesmu sapratis

piemeera peec ssajaa portaalaa vareetu jautaat, nevis par algu saliidzinaajumu, bet, piemeeram, cik daudz sieviessu un cik daudz viiriessi ir kaadreiz dziivee pamatussi visu Latvijaa- daudzmaz ciessamu darbu un atalgojumu, lai aizbrauktu pastraadaat uz kaut vai USA, uz meenessiem sessiem. man vinekaarssi buutu interesanti redzeet ssaadu statistiku, kaut es neuzdriikstos spriest par ssaadas aptaujas rezultaatiem un veel vairaak ceelonniem, bet buutu interesanti

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jautrite 05.11.2001 18:29
Labi, Pūķi, piekrītu un neiebilstu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pūķis 05.11.2001 15:24
Starp citu - es nemaz neesmu tik tradicionāli domājošs un Jautrītes ģimenes modelī nedz kaut ko sliktu, nedz apbrīnojamu nesaskatu. Prieks, ka cilvēkiem ir labi. Arī mazāks atalgojums vientuļai mātei tikai tāpēc, ka viņa sieviete, ir gandrīz noziedzība.

Dzimumu līdztiesības diskusijās mani vairāk kaitina nepamatotā un vienpusīgā sieviešu viktimizēšana. Mana hipotēze ir, ka tas notiek tāpēc, ka sievietēm ir lielāka un visnotaļ slavējama nosliece runāt par savām iekšējām problēmām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pūķis 05.11.2001 15:16
Jautrīt, man par to aizspriedumu rašanos un dzīvīgumu nav nemaz ko iebilst. Pilnīgi piekrītu. Man arī nav nekāda pamata domāt, ka sieviete, ja viņa spēj, ģimenē nevarētu strādāt atbildīgāku darbu un pelnīt vairāk nekā vīrietis.

Bet no šīs atziņas uzreiz nekļūst vieglāk (1) sievietēm, kurām neļauj izvirzīties karjerā tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes, un (2) vīriešiem, kurus ģimenē a priori uzskata par galvenajiem atbildīgajiem par ģimenes finansiālo pamatu, pat ja šiem vīriešiem to vieniem pašiem nodrošināt ir ļoti grūti.

No tā varam secināt, ka algu atšķirība starp vīriešiem un sievietēm pati par sevi neatklāj visu problēmas dabu. Šīs atšķirības var būt diskriminējošas ne tikai pret sievietēm, bet arī pret vīriešiem. Dzīvošana galvenokārt par vīra sapelnīto naudu tikai no vienas puses ir atkarība, no otras puses tā finansiāli ir dzīvošana uz otra cilvēka rēķina. Turklāt svarīgi, ka es runāju par zināmu tendenci daļā sabiedrības, nevis par vispārpieņemtu vienīgo modeli, tāpēc pretargumenti no sērijas "bet manā ģimenē tā nebūt nav" šeit nav derīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agra 05.11.2001 15:14
rakstaa pareizi atziimeets,ka smags materiaalais staavoklis ir sievieteem ar beerniem,vienalga shkjirtene vai vientuljaa.nevienam nav daljas ,vai nauda pietiek pat elementaaraam vajadziibaam,nemaz nerunaajot par skoloshanu.viirietim jau atbildiibu neprasiis,arii no alimentiem pratiis izvairiities.pareizi ,ka sieviete darba mekleejumos buus aktiivaakaa, jo beernus jau badaa netureesi.vai eiropaa ir kaada valsts ,kur tik ljoti nemiil beernus,vinji nevienam nav vajadziigi, iznjemot maati(paarsvaraa)esmu par ieieshanu eiropas savieniibaa, man nav ko zaudeet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Marta 05.11.2001 15:04
Pilnīgi piekrītu Jautrītei :)) Tavs ģimenes modelis noteikti izklausās netradicionāls, bet progresīvs un laimīgs. Kaut vairāk būtu tādas ģimenes kā Tavējā (es domāju, attieksmes ziņā), lai manītos tradicionālie uzskati ar kuriem attaisnojas Pūķis un Aivars.

No savas puses varu apgalvot, ka man nu nemaz nebūtu viegli justies situācijā, kad pati nespētu nopelnīt sev iztiku bet būtu apgādājama ķēkša. Tāpēc es tāda neesmu, pati pelnu un daru ar savu naudu ko gribu. Acīmredzot nepiederu pie tradicionāli domājošajiem un ar to lepojos, jo man liekas, ka šīs padomjlaika tradīcijas par pseido-līdztiesību (kas nozīmēja sievietēm strādāt par traktoristēm un lidot kosmosā un neko diži vairāk) ir atpakaļrāpuliskas un kaitīgas.

Un mīļie vīrieši -- saprotiet taču, ka līdztiesībai, kas būtu labvēlīga abiem dzimumiem, nav nekāda sakara ar rociņas pastiepšanu izkāpjot no tramvaja vai mēteļa uzvilkšanu. Tie ir nieki un manieres. Par to neiet runa. Runa iet par to, lai man kā darba ņēmējai nebūtu jāsaskaras ar potenciālā darba devēja attieksmi kā Jautrītei, lai apspriežot manu algu viens tēviņš neteiktu "a priekš sievietes tas jau ir daudz!"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aivar!

Ja kadam aiziet sieva, vinam noteikti ir vieglak attaisnoties, ka tas ir naudas del, nevis ka vins ka virs nav bijis pietiekosi jedzigs! Loti iespejams, ka naudas trukuma del virietis klust galigi neciesams (nauda vieniga spej celt vina pasvertibu) un tad tas it ka klust par iemeslu. Tacu celonis tas noteikti nav!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jautrite 05.11.2001 14:44
Pūķim!!!

Jaa, un tie uzskati nak no pirmspadomju un padomju laikiem, kad ar muskuliem vareja vairak naudas nopelnit ka ar galvu. Ekonomiska situacija mainas, bet cilveku domasana biezi vien ne tik atri. Tai pat laika varu izstastit "stastu" no manas gimenes dzives: dazus gadus atpakal mans puiselis, kuram tad bija kadi cetri gadi, pazinoja, ka neies skolu, uz ko es bildu, ka tad jau netiks pie naudas; vins uz to atbildeja: man sieva pelnis naudu, es sedesu majas ar berniniem... Kaut ari tas gluzi nav manas gimenes modelis (virs pelna, bet ne tik daudz, toties vairak tiesam ir majas ar berniem), puika tomer to ir pienemis, ka normalu un nekompleksosies, ja sieva, laba specialiste budama, nopelnis vairak.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gauss 03.11.2001 00:01
taks, iepazinos ar UNDP ziņojumu tikko.Vispaar protams ļoti skaisti. ja mees protams njemam par galveno principu to kuraa vietaa kursh ir - tas ir ljoti skaisti protams, ka mees esam ar 46o rangu. Bet tas protams nenoziimee ka mums piemeeram ir "shii ljoti lielaa starpiiba ienaakumos" starp sievieteem un viirieshiem. mums taa iisteniibaa ir mazaaka par to pashu piemineetu austraaliju, un nav paaraak taalu no zviedrijas. es nemaz nerunaashu par taadu 12 vietas "ieguveeju" kaa Luksemburgu, kur pirktspeejas paritaates novirzes ir gandriiz divreiz lielaakas kaa latvijaa, bet nu tas protams ir shtrunts, jo mees tak esam tajaa 46ajaa vietaa un protams kaa gan mees iztiksim bez saliidzinaashanas ar lietuvu? labi ka esti poikas vispaar ir sameeraa neskaidri ielikti shinii reportaa - varu dereet ka vinju 44 vieta ritiigi iezaagjeetu gan lietuvas 47ai, gan jau nu muuseejai 50ai vietai. nu bet protams ja jau autorei tik ljoti gribas saliidzinaat shiis te divas valstis, tad kaapeec netiek saliidzinaats naakoshais indeks? kaa pashi UNDP pasaka: "Only 3 of the 64 countries--Iceland, Norway and Sweden-- have a GEM(gender empowerment measure) of more than 0.800. As many as 25 countries have a GEM of less than 0.500. So, many countries have far to go in extending economic and political opportunities to women." Es domaaju man jums pat nau jaamin, kaada starpiiba ir Latvijai un Lietuvai :) bet nu ja tomeer gribas zinaat - Latvija: 0.540, Lietuva: 0.474. Ak tu manu dieninju, vai tik tieshi Lietuva nav taa par ko UNDP taa uztraucaas? nevis Latvija? vai tieshaam mums ir tik kritiska situaacija valstii, ka man gandriiz vai buutu jaaatdod savs darbs kaadai sievietei un jaameklee seu zemaak apmaksaats darbs? Nu jaa, bet Lietuvai tak ir par 2% lielaaks raadiitaajs attieciibaa uz ienaakumiem. nu bet toties latvijas GEM ranks ir 28ais, bet Lietuvai ir godpilnais 45ais. Taa kaa, varbuut vajag vispirms adekvaati izveerteet esosho informaaciju, un tikai tad breekt par "muusu" skarbo realitaati, par to cik mums sheit ir gruuti, un cik citiem ir viegli. Varbuut cieniitajai Ķikules kundzei vajadzeetu pieaicinaat naakoshreiz speciaalistus, kuri speej izveerteet statistiskos datus, vai arii apmekleet kaadus kursus pashai, lai nesanaaktu, ka tiek apskatiita lieta tikai no viena aspekta, nevis no visiem. Bet varbuut ir veerts pienjemt darbaa cilveeku kam CV ailiitee zinaashanas ir raxtiitas tieshi taadas zinaashanas, kaadas ir prasiibu profilaa noteiktajam amatam. Bet nu liidz tam Latvijai manupraat augt veel naakoshos 25 gadus, jo kaa smejies "tikai valdiiba" atkaapjas peec nekompetences paraadiishanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aivars 02.11.2001 15:28
Jautriitei!!!

Naudas deell jau varbuut neprecaas, bet naudas (jeb, pareizaak, taas truukuma) deell sskkiraas gan.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pūķis 02.11.2001 15:23
Jautrītei

Protams, manis teiktais par vīru, kura galvenā vērtība ir nauda, ir pārspīlējums, un es to tā nopietni nemaz negribu vispārināt (lai gan tādas situācijas noteikti gadās). Bet pārspīlējums norāda uz tendenci. Pieņemu, ka apstākļos, kur kaut cik vērā ņemamu naudu nopelnīt ir grūti, ļoti daudzas precētas sievietes jūtas normāli vai pat komfortabli, ka vīrs tomēr ir ģimenes ekonomiskais pamats. Un diez vai viņas jūtas diskriminētas (vismaz es to neesmu bieži novērojis).

Atļaušos apgalvot, ka nedrošos apstākļos sajūta, ka no tavas spējas noturēties pie normāla atalgojuma ir atkarīga iespēja pabarot bērnus, rada lielāku stresu nekā mājas darbu darīšana. Sievietei šo ģimenes finansiālās uzturēšanas nastu sociāli ir daudz pieņemamāk atstāt vīra ziņā nekā otrādi. Tā nav gluži mana personiskā pārliecība, bet mans iespaids par Latvijas iedzīvotāju vidū dominējošiem uzskatiem.

Turklāt jo mazāk intelektuāla un mazāk pārtikusi vide (tātad tāda vidē, kādā dzīvo vairums Latvijas iedzīvotāju), jo izteiktāki ir šie iepriekš pieminētie uzskati.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aivars 02.11.2001 14:23
labu komentaaru Gauss sniedzis.

piekriitu un, laikam jau atkaartojos, bet uzskatu, ka ssiis dzimumu vienliidziibas "probleemas" izvilkssana no pieliekamaa dienasgaismaa ir "skriessana pakall" modei notiektaa pasaules dallaa, veel tikai briinums, ka valdiibaa savus projektus neiesniedz paarstaavji no, piemeeram, vientullo viiriessu- teevu kaadas nebuut organizaacijas vai citas biedriibas (martininsons ar daudzbeernu ggimennu probleemaam jau dikti aktiivs piemeeers buutu:), lai tad nu mums buutu dazznedazzaadi centri dazznedazzaadu privaatu probleemu risinaassanai.

nupat iedomaajos, ka man balsojot veleessanass (par kaadu partiju, vai velkot kaadu plusinnu/miinusinnu) nekad nav bijis ienaacis praataa: re, kur sievietes un re, kur viiriessi..., bet vareetu mieriigi nosaukt gan kaadu politikki viirieti, gan arii politikki sievieti, kas manii izraisa veelmi nedomaat par politiku, lai nerastos riebums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gauss 02.11.2001 13:51
"Ļoti atšķirīga dzimumu proporcija ir Saeimas deputātu, augsta ranga valdības amatpersonu vidū, kā arī tautsaimniecības uzņēmumu vadībā. Piemēram, Latvijas valdībā sievietes ir tikai 10,5%, kamēr Zviedrijā tā ir puse, Vācijā 40%, Igaunijā 13%. Līdzīga situācija arī parlamentā - Latvijā 17 no 100 Saeimas deputātiem ir sievietes, bet Zviedrijā tie ir 43%, Vācijā 31%, Igaunijā 18% (dati no Women in Politics in the Council of Europe Member States 2001)."Shie protams ir ljoti skaisti dati, bet vai tas paraada tieshaam to ka notiek kaada diskriminaacija vai tas driizaak paraada to, ka ir vietas pasaulee kur sievieshu aktivitaate ir lielaaka nekaa sheit. Tas fakts ka valdiibaa nau sievietes ir atkariigs no taa kaadas ir vinju aktivitaates un attieciigi kaada ir balsoshana kopumaa visaa valstii. Peec autores uzskatiem sanaak ljoti vienkaarsh secinaajums - pienjemot ka ir aptuveni 50/50 sievieshu viirieshu noveeleejushi saeimas veeleeshanaas, sievietes savas balsis ir atdevushas galvenokaart par viirieshu kandidaatiem, jo tie ir politiski aktiivaaki nekaa sievietes. Taadeejaadi tie kas faktiski diskriminee taas pashas sievietes valdiibaa ir pashas sievietes veeleetaajas. Ja vinjas tik ljoti gribeetu dabuut 50% sievieshu valdiibaa, es nedomaaju ka taa buutu tik liela probleema, ja vien protams mums buutu sievietes _kuras ir speejiigas_ politikjes. Pagaidaam taadas latvijaa var saskaitiit uz vienas rokas pirkstiem. Nevareetu gan teikt, ka viirieshu gadiijumaa shis skaitlis ir stipri lielaaks, bet nu taa jau ir pavisam cita saruna.Latvieshi vispaar ir uzskataama par ljoti pasiivu tautu, saliidzinot kaut vai ar tiem pashiem lietuvieshiem, nerunaajot par krieviem un igaunjiem, kas zin kaapeec, ko un kaa grib panaakt.manupraat, vieniigais ko shis raxts paraada ir autores nekompetenci, nevis reaalo latvijas situaaciju diskriminaacijas jomaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jautrite 02.11.2001 13:49
Pūķi! Vai vīrietim par to ir jābaidās?! Vai tad es naudas dēļ ar savu vīru precējos? Varbūt ir tādas sievietes, bet tās noteikti ir mazākumā. Tāpat, starp citu, kā ir vīrieši, kas tā varētu izdarīt.

Bet aizspriedumi pastāv. Kad gadus četrus atpakaļ mainīju darbu zemās algas dēļ, mans vecs paziņa (vīrietis) izteicās: priekš sievietes tas taču nav maz!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pūķis 02.11.2001 12:20
Kā tad! Sievietei jau parasti nav jābaidās, ka vīrs pametīs par to, ka viņa, teiksim, zaudējusi savus ienākumus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


arni 01.11.2001 18:20
Ja situācijā, kurā nav iespējams nopelnit un kuru itkaa nav iespejams mainit būs vīrietis, daudzi apkārtējie un, it īpaši, apkārtējās visdrīzāk teiktu - esi īsts vīrietis un atrodi ienesīgāku darbu. Pretējā gadījumā šis vīrietis tiks pasludināts par "lūzeri" un nekam nederīgu. Neviens nesauc sievieti par "lūzeri" tikai tāpēc, ka viņa nepelna gana daudz.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edite 01.11.2001 18:08
brēcošais jau statistikas datos neparādās. Somijā valsts finansētajā vardarbības statistikas pētījumā (1999) galvenais atzinums bija, ka tieir tik sensitīvi dati, ka neatspoguļo patieso situāciju. Psiholoģiskās barjeras, mentalitāte, sabiedrības nostāja to ietekmē.

brēcošais šajos datos - vīrieši un sievieši izvēlas atšķirīgas stratēģijas bezdarba un nabadzības situācijā - vīrieši dod priekšroku alkoholam, ir depresīvāki, sievietes savukārt ir aktīvākas (ANO pētījums) Darba meklētāju rindās un mācībās sievietes ir vairākumā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ināra 01.11.2001 13:25
Manā darbā nav izteiktas diskriminācijas, pie tam manu profesiju parasti uzskata par vīrišķīgu, kaut arī tajā pārsvarā strādā sievietes. Arī tagad ofisā vairāk uzturas sievietes, jo veči kaut kur blandās...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silva 01.11.2001 11:58
Iepr.komentāram:

ja neapmierina nekonkrēta runāšana, tad, piemēram, var apskatīt Human Development Report 2001 (ANO pētījums), kur var apskatīties visādus % un indeksus, kā Latvija izskatās uz pasaules fona un salīdzināt ar tām valstīm, kam mēs gribam līdzināties.

Gender related development index Latvija ir 46.vietā pasaulē, Kanāda, piem. 3-ajā (lai nav atkal jāpiesauc ES valstis).

Starp citu, Igaunija un Lietuva skaitās pie valstu grupas ar augstu cilvēkresursu attīstības līmeni, bet Latvija - pie valstīm ar vidēju līmeni, tā kā ar to var apsveikt. Ja visu laiku atpalikām no igaunijas visādos starptautiskos novērtējumos, tagad sākam atpalikt arī no Lietuvas.

aivars 01.11.2001 12:38
saprotu, ka klluustu apniciigs un ka novirzos no globaalaa liberaalisma politkorektuma takas, bet tomeer: jau pirms mana komentaara rakstiissanas biju apskatiitjies ANO peetiijumu, kas pieejams ssajaa portaalaa, bet nespeju neko taadu breecossu ieraudziit:

peetiijuma informaacija:

bezdarbnieki: viiriessi 14.3%, sievietes 14.6%
viiriessu dziives ilgums 64,10 gadi, sieviessu 75.5 gadi
vardarbiiba: fiziska (viiriessi 24.1%, sievietes 9.4%), psihologgiska (vir.15.2, siev.18.7), seksuaala (vir.04, siev.6.6)
protams, Saemas deputaati ir kaads raadiitaajs, bet vienlaiciigi starp passvaldiibas deputaatiem ir 38.7% sievietes
pastaav dazzaadiibas laika pateerinna sadaliijuma, kaut ar ceelonni un secinaajumi nav viennoziimiigi
peetiijumaa vienlaiciigi tiek atziita veeraa nnemama probleema: 15.4% vientullo sieviessu atrodas nabadziibaa, kameer 23.4% vientullo viiriessu atrodas nabadziibaa (tikai negribeetos, lai kaads teiktu, ka passi šie viiriessi ir vainiigi, tad sk. puukka komentaaru)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aivars 01.11.2001 10:53
varbuut nepilniigi izklaastiiju savu domu, bet es nedomaaju par darbu sarakstu, kas daraams pa priekssu un kas peec tam. Viss ko es gripeeju teikt ir, ja cilveeks staav liidz celliem uudenii, tad vinnss nemeklee lietussargu.

var jau buut, ka esmu konservatiivs reakcionaars, bet man nedaudz kaitina ssii nekonkreetaa runaassana maakonnos par dazzaado darba apmaksu viiriessiem un sievieteem par viena apjoma darbu, papildus, drossiibas peec, piesaucot apsoliitaas zemes ES vaardu klaat.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Janis D. 31.10.2001 18:35
Labdien.

Problemas sabiedriba ir daudz un dazadas un ne vienmer ir perfekti skaidrs kas ir tas problemas, kas butu jaatrisina vispirms un kuras pec tam. Varbut, ka labaka alternativa skirosanai starp lietam, ko vajag darit tulit un kuras var pagaidit, ir darit kaut ko visu lietu risinashanai. Nedomaju, ka ir iespejams izskjirt vienu prioritati valsti, kura ir vismaz tris lielas problemas.

Pienemot, ka lielaka dala cilveku velas ieklut Eiropas Savieniba (saku pienemot, jo nezinu datus par to, ko sabiedriba Latvija doma saja jautajuma), ir jasaprot, ka Eiropas Savieniba ir izskirusi dazas prioritates. To skaita ir ari sieviesu un viriesu vienlidziba. Tatad, ja mes velamies tur iekljut pec iespejas atrak, ir jakoncentrejas uz lietam, kas palidz shaja procesa. Neviena problema nav mazak svariga par citam- visas ir jaatrisina un viena vai otra nav jaatstaj novarta lidz velakam laikam. Tadejadi, nezinu vai neizveidojot centru, kas meginatu risinats dzimum vienlidzibas jautajumus, ka tas ir paredzets ES ieteikumos, kadas citas problemas Latvija tiktu atstatas novarta. Si saistiba nav visai tiesha.

Kas attiecas tieshi uz so problemu par dzimuma nevienlidzibu, domaju, ka centra izveidoshana un ierednju izglitoshana nav vienigie pasakumi, kas atrisinatu problemu (teoretiski... si problema eksiste visas valstis un nekur ta nav 100% atrisinata. Norvegija ir veiksmigaka sabiedribas parveidoshana un lidztiesiguma izveidoshana, kamer Latvija par to nav parak daudz domajusi...). Vienlidzibas izveidoshana ir tieshi darba deveju rokas- ja es pienjemu darba tam pasham amatam virieti un sievieti, es nedrikstu vinjiem maksat atskjirigas algas. Loti elementari, bet neskiet, ka visas firmas (vai valsts iestades) sho saprot. Sis ir iemesls, kapec jarada veids, ka sekot, ka visi tiek apmaksati vienadi. Tas nebus vienkarshi izdarams, jo firmam ir izdevigi vienai cilveku grupai maksat mazak - tas lauj tam efektivak sacensties ar letakiem produktiem, jo kapitala izmaksa ir samazinata. Tas ir iemesls, kapec lielaka dalja firmu negrib but pirmas, kas palielinatu algas tajas stradajoshajam sievietem, jo tas palielinatu so firmu izmaksas un, tadejadi, celtu to produkcijas cenas. Kaa apburtais loks...

Velreiz gribu uzsvert, ka si ir loti elementara situacija, kas jarisina uznemumu limeni. Ir jabut sievietem, kas ir gatavas sudzet tiesa tas firmas, kas nesniedz vienadu atalgojumu un ir jaizveido parlieciba, ka alga, kas nav atkariga no dzimuma nav vis iznjemums, bet ir normala situacija.

Sveikinji!

Janis D.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ivars 31.10.2001 13:37
pilniigi piekriitu Puukim

vienlaiciigi biju patiikami paarstaigts, ka autores organizaacija saucaas Dzimumu vienliidziibas (nevis sieviessu...), arii rakstaa tika piemineets dazzos vaardos, ka viiriessiem neklaajas viegli, kaut rakstaa tiessi nepateiktais tomeer ir ruupe par sieviessu vienliidziibu.

varbuut tas skanees nedaudz paarmeeriigi, bet uzskatu, ka Latvijaa uzsveeert ssiis probleemas prioritaati (speciaali apmaacot iereednnus, pat veidojot speciaalu "centru"- kaa raksta autore aciimredzot veelas) ir vismaz nepieklaajiigi, kameer pastaav

apmaksas nevienliidziiba dazzaados reggionos
dazzaadu speciaalistu katastrofaalaa apmaksas nevienliidziiba (kaut vai saliidzinot piemineeto medmaasas profesiju ar jurista paliiga amatu, pilniigi drossi piellauju, ka videejaa atalgojuma atsskkiriiba ssajos amatos ir n-tas reizes, utt)
dallas Latvijas sabiedriibas (pensionaaru, beernu, gan sieviessu, gan viiriessu) atrassaanaas uz pastaaveessanas sliekssnna gan ienaakumu, gan tiesiibu zinnaa, saliidzinaajumaa ar Latvijas sabiedriibas dallu labakajos gados
Tad Cien.Raksta Autore, kad buusim nedaudz remdinaajussi (mazinaajussi) sso breecosso nevienliidziibu pastaaveessanu sabiedriibaa tad buus loggisks pamats skatiities vai pastaav nevienliidziibas sabiedriibaa, kuru apmeeri vismaz nedaudz liidzinaas augstaak mineetajiem (piemeeram, apluukotaa dzimumu vienliidziiba).

SSajaa temataa viegli var aizrunaaties liidz maksimaali kreisiem politiskiem uzskatiem, un patiessaam savas tiesiibas ir pastaaveet arii maksimaali liberaalam uzskatam, kas tika mineets pirmajaa komentaaraa: tirgus visu izsskkirs, jeb visiem vienaadas iespeejas, bet taalaak kaa maak izgroziities (un daudzaam sievieteem ir izdevies Latvijas sabiedriibaa izgroziities)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pūķis 31.10.2001 10:28
Tas, ka sievietēm ir zemāki caurmēra ienākumi nekā vīriešiem ir ļoti dziļi iesakņojies mūsu kultūrā. Uz vīrieti iedarbojas daudz lielāks sociālais spiediens, lai viņš vairāk pelnītu, nekā uz sievieti. Ja sieviete strādās, teiksim, par medmāsu un žēlosies par mazu algu, apkārtējie visticamāk jutīs līdzi un atzīs, ka viņai tik tiešām ir grūti. Ja līdzīgā situācijā būs vīrietis, daudzi apkārtējie un, it īpaši, apkārtējās visdrīzāk teiktu - esi īsts vīrietis un atrodi ienesīgāku darbu. Pretējā gadījumā šis vīrietis tiks pasludināts par "lūzeri" un nekam nederīgu. Neviens nesauc sievieti par "lūzeri" tikai tāpēc, ka viņa nepelna gana daudz. Arī ģimenē, ja trūkst naudas, sociāli lielākais nosodījums būs vērts uz vīrieti, kurš nav jēdzis nodrošināt ģimeni, ne jau uz sievieti. Tāpēc grūtos ekonomiskos apstākļos vīrietis var nonākt psiholoģiski krietni sarežģītākā situācijā nekā sieviete.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eriks 31.10.2001 08:04
Te nav nekādas nelīdztiesības. Tā ir dabiska atšķirība. Algu apmēru, piemēram, jānoteic tirum, tam nav jābūt pakļautam mākslīgām ieredņu protekcijam.

Saistītie raksti