Iebraucēja padoms

Imigrantu konsultatīvas padomes būtība ir nevis sarūpēt valsts pārvaldei tīkamus sarunu biedrus, bet nodrošināt dialogu ar politikā mazāk pārstāvēto grupu balsīm.

Iesaki citiem:
4766422977 a88a2ae47f
Foto:paoletic

Latvijas integrācijas politikas dokumentos ir punkts par imigrantu integrācijas konsultatīvās padomes izveidi. Ņemot vērā, ka Latvijas valsts pārvaldei nav uzkrātas labas pieredzes konsultatīvo mehānismu jomā, it īpaši ja runa ir par integrācijas jautājumiem, šis raksts atspoguļo divu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu — Somijas un Spānijas — pieredzi konsultatīvo mehānismu izveidē un vadīšanā. Sīkāk par konsultatīvo mehānismu veidošanas kritērijiem var uzzināt Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētījumā „Imigrantu kopienu konsultatīvās padomes un dialoga platformas”.


Principa lieta

“Valsts pārvaldes organizācijām principa lieta ir ieklausīties mūsu padomes viedoklī par stratēģiskajiem jautājumiem,” saka Somijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis, kura darbs ir koordinēt Etnisko attiecību konsultatīvās padomes (ETNO) darbu. ETNO ir Somijas minoritāšu un imigrantu konsultatīvā padome, kas tiekas regulāri un kuras viedokli imigrācijas un integrācijas politikas jautājumos valdība ņem vērā, veidojot jaunās iniciatīvas šajās jomās, tad, kad politikas dokumentu projekti top nevis pēc tam. ETNO ir pārstāvētas gan dažu nacionālo minoritāšu, piemēram, Somijas tatāru, gan arī imigrantu organizācijas. Padomes locekļus izvirza pašas asociācijas, kad valdība konkursa kārtībā ir izvēlējusies, kuras no tām šoreiz četrus gadus tiks pārstāvētas padomē. Politiķiem nav ietekmes uz personālijām jeb teikšanas par to, kuri cilvēki strādās padomē. Ja reiz kādas imigrantu asociācijas dalība padomē ir apstiprināta, asociācijas izvirzītais pārstāvis jāpieņem kā padomes loceklis.

Somija apzinājās sevi kā migrācijas valsti un migrantus — kā pastāvīgas iedzīvotāju grupas, kas jāiesaista valsts pārvaldē.



Konsultatīvās padomes imigrantu integrācijas jautājumos pastāv daudzās Rietumeiropas valstīs, bet vēl nav izveidojušās jaunajās ES dalībvalstīs. Tipiska atbilde, kāpēc to nav, ir: „Nav tik daudz imigrantu”, bet dažreiz var dzirdēt arī, ka „jādoma par pašu emigrantiem”. Ir zīmīgi, ka arī Somijā laikos, kad valsts sāka pievērsties migrācijas politikas jautājumiem, migrantu nebija daudz. Pirmā konsultatīvā padome nodarbojās galvenokārt ar bēgļu jautājumiem, kad 80. gados Somijā ieradās bēgļi no Kambodžas un Čīles. 90. gados tās mandāts tika paplašināts un tā pārtapa par Konsultatīvo padomi bēgļu un migrācijas lietās, līdz 90. gadu beigās izveidojās ETNO. Somija apzinājās sevi kā migrācijas valsti un migrantus — kā pastāvīgas iedzīvotāju grupas, kas tāpat kā tradicionālās minoritātes jāiesaista valsts pārvaldē.


Politikas dialoga platformas

Eiropas Integrācijas politikas pamatprincipi (Common Basic Principles) norāda, ka jāpastāv dialogam starp imigrantiem un pārējiem valsts iedzīvotājiem, kā arī starp imigrantiem un publisko pārvaldi. Turpat tiek minēta arī nepieciešamība pēc imigrantu līdzdalības pārvaldībā, īpaši vietējā līmenī. Realitātē līdzdalības iespējas imigrantiem krasi atšķiras pat starp vecajām ES dalībvalstīm, bet konsultatīvas padomes ir viena no tipiskākajām dialoga organizācijas formām.

Tiek respektētas lielāku imigrācijas kopienu tiesības pašām izvirzīt savus pārstāvjus, nevis politiķiem izvēlēties tos sarunu biedrus, kas ir tīkami vai „mazāk problemātiski”.



ETNO, tāpat kā Spānijas Imigrantu sociālās integrācijas forums, ir labas prakses piemēri, kas ilustrē, kādi var būt konsultatīvie mehānismi imigrantu līdzdalībai politikas dialogā. Šīs organizācijas neaizstāj citas līdzdalības formas[1], un to ieteikumiem ir tikai rekomendāciju raksturs, tomēr tās nodrošina būtisku politiskās līdzdalības priekšnosacījumu — tiešās komunikācijas kanālu esamību starp imigrantus pārstāvošām organizācijām un valdību, kā arī starp imigrantu organizācijām un sociālajiem partneriem un pašvaldību pārstāvjiem. Arī Spānijā atbildīgā ministrija, kas kopš 2008. gada saucas Darba un imigrācijas lietu ministrija, konkursa kārtībā izvēlas imigrantu organizācijas, kuras pretendē uz dalību Imigrantu sociālās integrācijas forumā, nevis konkrētas personas, kas pārstāvēs šīs organizācijas. Tas nozīmē, ka tiek respektētas lielāku imigrācijas kopienu tiesības pašām izvirzīt savus pārstāvjus, nevis politiķiem izvēlēties tos sarunu biedrus, kas ir tīkami vai “mazāk problemātiski”.


Pastāvīgas un nopietni vērā ņemamas

Tas, kas atšķir vecas un ietekmīgas imigrantu konsultatīvās padomes no dažiem jaunākiem un ne tik veiksmīgiem piemēriem[2], ir to pastāvīgais statuss un regulāra, nopietna darbība. Piemēram, Spānijā foruma statuss un funkcijas ir noteiktas likumā. Atbildīgās ministrijas imigrantu konsultatīvajām padomēm nodrošina sekretariāta funkcijas[3], bet padomes komunikācija ar valdību neaprobežojas ar zema līmeņa atbildīgās ministrijas pārstāvjiem — to, savukārt, nodrošina citu nozares ministriju klātbūtne padomē.

Pašām organizācijām jābūt ar atbilstošu kapacitāti un ar caurspīdīgu, likumiem atbilstošu pārvaldību.



Gan Somijā, gan Spānijā dalībai konsultatīvajos mehānismos tiek izvēlētas organizācijas, kas pārstāv lielākās migrantu kopienas, turklāt pašām organizācijām jābūt ar atbilstošu kapacitāti un ar caurspīdīgu, likumiem atbilstošu pārvaldību. Daudzas no šīm organizācijām pārstāv gan naturalizējušos pilsoņus, gan trešo valstu valstspiederīgos. Šeit ir izteikta līdzība ar Latvijas minoritāšu organizācijām, kuras bieži apvieno gan pilsoņus, gan nepilsoņus. Atšķirība tikai, ka parasti šo organizāciju administratīvā kapacitāte ir salīdzinoši ierobežota[4].


Pieradums konsultēties

Gan Spānijas, gan Somijas konsultatīvo padomju pārstāvji atzīst, ka viņu organizāciju ietekmei valsts pārvadē ir pēc būtības drīzāk neformāls, ne formāls raksturs. Kad jautā par konkrētām konsultatīvo padomju politikas iniciatīvām, kas vainagojušās ar panākumiem, piemēru nav tik daudz, kaut gan tie ir būtiski. Piemēram, ir noteikta kārtība, kādā pašvaldībām jāsaskaņo musulmaņu kapsētas izveide Somijā, un ir vienkāršota reģistrācijas procedūra trešo valstu valstpiederīgajiem vietvaru vēlēšanās Spānijā. Tomēr par svarīgāko ietekmes faktoru abos gadījumos uzskata zināmu „pieradumu konsultēties” jeb pārvaldes kultūras iezīmi, kad valdības organizācijas tiecas jautāt pēc padomes locekļu viedokļa un uzklausīt to, nevis izvairīties un ignorēt. Šādu ietekmi grūti kvantificēt, jo tā neatspoguļojas normatīvajā līmenī un ir cieši saistīta ar valsts pārvaldes iekšējo kultūru un godaprātu. Turklāt arī tad pārvaldes iestāžu gatavība uzklausīt imigrantu balsi ir atkarīga no valdības politiskās orientācijas. Kā atzīst bijušais Spānijas Imigrantu sociālās integrācijas foruma prezidents Hoakins Arango (Joaquin Arango), „sadarbība ar valsts pārvaldi ir bijusi apmierinoša līdz 2000. gadam, un atkal pēc 2004. gada, bet mazāk apmierinoša 2000.-2004. gadā”, kad pie varas bija labējā valdība.

Ir būtiski, lai konsultatīvajā padomē būtu pārstāvēti arī nepilsoņi un lai tā kalpotu kā atbalsta platforma imigrantu organizāciju kapacitātes celšanai.



Ņemot vērā Latvijas integrācijas politikas pieredzi, kad politiskās vadības ietekme uz konsultatīvajiem mehānismiem ir bijusi nesamērīgi liela, ir diezgan būtiski nodrošināt priekšnosacījumus godīgai padomes locekļu izvēlei, lai tajā tiktu pārstāvētas kā jauno imigrantu, tā arī “veco” imigrantu jeb nepilsoņu balsis. Ņemot vērā šādu organizāciju ierobežoto pieredzi politikas dialogā un tikpat ierobežoto kapacitāti, ir būtiski, lai konsultatīvā padome kalpotu arī kā atbalsta platforma imigrantu organizāciju kapacitātes celšanai. Arī Latvijā padomes locekļu atlasei būtu jānotiek vairākos posmos, sākumā konkursā izvēloties organizācijas un pēc tam akceptējot par padomes locekļiem šo organizāciju izvirzītos pārstāvjus. Konsultatīvas padomes būtība ir nevis sarūpēt valsts pārvaldei tīkamus sarunu biedrus, bet nodrošināt dialogu ar politikā mazāk pārstāvēto grupu balsīm.

______________________

[1] Piemēram, Spānijā no 2011. gada trešo valstu valstspiederīgie ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju var piedalīties vietvaru vēlēšanās.
[2] Īrijas Integrācijas ministra konsultatīvā padome, piemēram, nav tikusies ne reizi, kopš apstiprināta jaunā valdība.
[3] Somijā ETNO darbību nodrošina divi ierēdņi, kam tā ir galvenā funkcija.
[4] Dace Akule, Ierobežojumi kvalitatīvai imigrantu politiskai līdzdalībai Latvijā. PROVIDUS, 2011. http://www.providus.lv/public/27537.html


Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Tuvredziba

Diagnoze: tuvredzība 18 Autors:Dace Akule

MIPEX mipex.eu

Citi autora darbi