Humanitārā krīze I - kaimiņi, kā barometrs 16

Apsolīju runāt par humanitāro krīzi. Profilaktiski.

Diemžēl nekādi nevaru sacīt, ka stāstā minētās personas būtu izdomātas un, ka sakritība ar reāliem cilvēkiem un notikumiem ir tikai sagadīšanās.

Ne pārāk sen kādā valstī pie zilas un brīnumskaistas jūras sākās banku krīze, noguldītāji zaudēja savu naudu, bizness strauji bruka, nacionālas valūtas kurss kritās, sociālās aizsardzības pasākumi bija vāji un nepietiekami, bet milzīgā bezdarba lavīna bija pārsteigusi valsti nesagatavotu. Valsts bija vāja, tās vara apjukusi. Krīze izplatījās ātri kā Ipras gāze un tikpat nemanāmi tā iesūcās visur. Arī smadzenēs.

Iesaki citiem:

Ķīmiskā reakcija smadzenēs radīja himeras. Tāpat kā Rohānas karalis Gredzenu Pavēlniekā, cilvēki sāka neatpazīt citas cilvēciskas būtnes. Valstī, kur daļa jaunāka gadagājumā cilvēku pat nezināja kādai nacionalitātei viņi pieder, piepeši uzzināja, ka viņiem ir nacionalitāte. Ja viņiem to nepateica ģimene, tad par to viņus piepeši (un bieži visai aizskaroši) informēja kaimiņi. Kaimiņi vienmēr bija bijuši draugi vai vismaz labi paziņas. Vienmēr visi bija zinājuši, kur tuvumā kāds ir piedzimis, kur nomiris (uz bērēm ir jāaiziet obligāti), kur saslimis (vai nevajag kādas zāles?)un taisās precēties. Labprāt viens pie otra gājuši ģimenes svētā aizstāvja gadadienā, bet pavasarī kāpuši mašīnās un cepuši jēru pie upītes.

Piepeši un ātri tas mainījās. Televīzija un avīzes, kā lāsta pārņemtā Rohānas karaļa padomnieks, viņiem stāstīja to, kam viņi ticēja arvien un arvien vairāk. Kaimiņiem vairs nebija laika runāt. Kaimiņi gāja viens otram garām ātri un pavirši sasveicinādamies. Vai nesveicinādamies. Bet patiesībā laika bija ļoti daudz. Pārāk daudz brīva laika. Patiesībā bija tikai bezjēdzīgi brīvs laiks. Jo darba nebija un palika aizvien mazāk.

Daži aizbrauca, daži jau bija aizbraukuši iepriekš. Taču izskatījās, ka viņus ņem pretī aizvien un aizvien negribīgāk. Vīzas uz ārzemēm saņemt palika aizvien grūtāk. Naudas bija ļoti maz. Un visu laiku skanēja skaļa griezīga „turbofolka” mūzika no dažādiem, sen aizmirstiem vēsturiskiem un ļoti varonīgiem periodiem. Bezdarbnieki vīrieši sēdēja pagalmos un kļuva aizvien drūmāki. Viņi izteica draudošas piezīmes garāmejošām sievietēm un bērniem. Piepeši visi zināja visu kaimiņu tautības, kaut gan atšķirībā no mūsu zemes viņi visi runāja vienā valodā, kas tajā brīdī izrādījās vairs nav viena, bet divas, trīs varbūt četras valodas. Uz vieglajām automašīnām pa nakti uzradās rupji ar krāsu uzpūsti draudi vai dīvaini simboli. Parādījās karogi un pat jauni vīrieši sāka nēsāt dīvainas arhaiskas bet ļoti patriotiskas galvassegas. Uz dzīvokļu durvīm tika uzpūsta krāsa, bet logiem un kaimiņu mazajiem veikaliņiem pirmajos stāvos piepeši kāds bija izsitis logus. Kaut kas dīvains notika ar centrālapkuri, tās vienkārši nebija. Cilvēki sāka ievilkt krāsniņas. Visi centās veikt savas darbības pēc iespēja nemanāmāk, lai negadītos ceļā tiem, kam nedrīkstēja gadīties ceļā.

Daudzdzīvokļu māju kvartāls pārvērtās par sirreālām lamatām, kur varēja atgadīties it viss. Tur siroja policisti un pašapbruņojušās cilvēku grupas, kas apturēja jebkuru – vecu un jaunu. Vairāki vīrieši tika aizvesti. Pazuda divas nepilngadīgas meitenes. Tie, kuriem bija ieroči, piepeši varēja ienākt jebkurā dzīvoklī un jebkurā diennakts stundā. Kādu dienu pagrabā kaut kas dega, ugunsgrēkam piekļūt neļāva pāris bruņotu. Kaimiņos izplatījās vēsts, ka pagrabā sadedzināts ir kaimiņš – kluss inteliģents augstskolas pasniedzējs, kas dzīvoja viens pats ar savu pavecāko māsu. Daudzi saprata, ka viņiem ir jādodas prom.

Jā tā (vēl) nav Latvija. Tā ir Dienvidslāvija 90. gadu sākums. Kur, tas nav svarīgi. Un mans stāsts ir rakstīts – tāpat – profilaksei.

Tas ir stāsts par kaimiņiem, Veiko. Sakarā ar Jūsu komentāru par jauniešu grupu , kas ejot Jūsu mājai garām norūc – „nastroiļi buržuji”. Turpinājums sekos.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zars 20.05.2009 22:23
Skarbi, vēl skarbāk, ka varam arī nebūt tālu paši no līdzīgas situācijas. Nu ļoooti jācer ka cienījamā valdība (mūsējā) arī reizēm, ko šādu izlasa, kā arī kaut nedaudz spēj prognozēt iespējamās masveida darba vietu samazinajumu sekas. Ceru ka tai tiešām ir arī kāds plāns vai vismaz nojausma, kā rīkoties. Nevar saprast vai jāsāk bruņoties vai japaspēj vēl pirms gaismas izslēgšanas pazust.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N 19.05.2009 00:27
Ak, atvainojos, gribēju teikt - Jūs....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N to drakons 18.05.2009 23:48
Sveiciens Drakonam, forši, kā momentā atpazini - vai esi bijis D-slāvijā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N. Osvaldam 18.05.2009 23:45
Mīļš paldies par komentāru Osvaldam!

Patiesībā Dienvidslāvijas brāļu kari ir interesanti tieši ar to, ka prenostatījums muslimi - ortodoksi pareizticīgie - katoļi vai serbi - horvāti - bosnieši (alias "muslimane") un visi citi vēsturiskie aizvainojumi, mīti, varoņi, svētku dienas, karogi, formas tērpi, turbofolks parādījās pirms tam vispirms bija
(a) ekonomiskā un finansu krīze ar sekojošu bezdarbu;
(b) vāja varas kontrole pār ekonomiskās krīzes procesiem.

Šis ir mans profilaktiskais brīdinājumblogs

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Osvalds 18.05.2009 23:28
Biju Dienvidslāvijā gan pirms kariem ar sporta komandu, gan arī 90.gadu beigās. Tur vienkāršie cilvēki dzīovja labāk, kā mēs tagad dzīvojam Latvijā. Ļoti pārticīgi dzīvoja, braukāja pa Eiropu četras reizes gadā, cēla mājas ar trim stāviem. Ja viņiem sākās karš, tad jebkur tas var notikt. Tāpēc šādi raksti ir jāpublicē brīdinājumam un mums tie ir jālasa. Labi, ka Rita Našeniece to ir uzrakstījusi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N to lilita, K.K. 18.05.2009 17:57
Bezdarbs un aizskarta pašapziņa ir demoralizējoša un deklasējoša. Turklāt vienmēr ir daļa, kas nevēlēs (tikai) piedzerties, viņi alks pēc procesa un viņi to dabūs - manipulantu un radikāļu veidā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lilita 18.05.2009 17:07
Jā, briesmu signāli manas nesen vēl tik tīrās un skaistās mazpilsētas vidē ir - stipri sarucis to cilvēku skaits, kuri rītos steidzas uz darbu, visapkārt drūmas, nodurtas sejas, samērā pieklājīga izskata (pagaidām, jo cilvēks no bezdarbības un bezcerības var degradēties ātri) vīriešu bariņi garlaikojas ielās un parkos dienas vidū darba laikā, pieaudzis to skaits, kuri ik dienas apstaigā atkritumu konteinerus, pie tam, parādās "sirotāji", kuri kvalitatīvi vēl neizskatās pēc galīgi nodzērušamies, smakojošiem bomžiem ... Izskatās, ka čalo un priecājas par dzīvi vēl tikai bērni un jaunieši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

K.K. 18.05.2009 16:19
Attiecībā uz zīmēm,ka kaut kas masās rūgst ir viena problēma. Tie, kuri brauc ar dārgām mašīnām, nevis tramvaju, dzīvo privātmājās aiz augstiem žogiem, nevis daudzu dzīvokļu mājā un neiet uz tirgu iepirkties, bet sūta mājkalpotāju, briesmu signālus nejūt. Viņi labākajā gadījumā reaģēs tā, kā reaģēja Andris savā komentārā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N to drakons, lilita 18.05.2009 15:19
es arī turpinu cerēt.

problēmi ir, ka jāviec ļoti reālas un steidzamas lietas, kuras šobrīd nenotiek.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N to Andris 18.05.2009 14:29
Atvainojiet Andri, biju izņēmusi vienu rindkopu no bloga beigām - tieši to, ko Jūs komentējāt

Bez tās mūsu saruna zaudē jēgu. Biju domājuši, ka par duadz runāju par sevi, bet tad agriežeu daļu rakstītā, lai kolēģi saprot, kādēļ Jūs savas ļoti būtiskās pārdomas izteicāt. Atvainojie, ja izskatās paranoiski.

Tātad teksts bija šāds (īsais variants):

Es dzīvoju daudzdzīvokļu mājā. Manas trepes ir tā saucamajās „buržuju trepes”, jo mūsu kāpnēs ir vairākistabu dzīvokļi. Es redzu kā vīriešu grupas gados sēd uz soliņiem un ārā iznestiem krēsliņiem. Man škiet, ka viņi palie vairāk. Arī citi kaimiņi vairs man nesmaida, pat ne slikti ģērbtais, steidzīgais, bet vienmēr laipnais vīriņš ar sunīti. Viņš bikli slapstās man garām. Un, kad mēģinu ar viņu sveicināties viņš novēršas. Arī otrs onkolītis – bez sunīša, vairs man nesmaida.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lilita 18.05.2009 12:32
Latvijā ir pilna ar jauniem vīriešiem darbspējīgā vecumā, kuri palikuši bez darba pirms dažiem mēnešiem. Kā domājat, ko viņi darīs, ja viss turpināsies kā līdz šim? Daļa sēdēs uz soliņiem, daļa staigās pa miskastēm, daļa zags, laupīs un šaus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis 18.05.2009 08:55
Paldies par seerijas saakumu! Veeleeshanu kampanjas laikaa Latvijas novados noveerotais buus arii barometrs, un zinjoshu par redzeeto/dzirddeto. 2009 RUDENIM ir labaak sagatavoties:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 18.05.2009 01:11
Man jau izlasot pirmo rindkou bija skaidrs, ka runa ir par Dienvidslāviju. Ļoti ceru, ka līdz tādām beigām nenonāksim arī mēs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N 17.05.2009 23:44
Tātad vēlreiz - es nerunāju par kaut kādu deklasētu vidi ar dīvainiem deklasētiem tipāžiem, bet par zaļu un vēl, nesen klusu Rīgas centra perifērijas pagalmu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N to Andris 17.05.2009 23:42
Paldies par komentāru, bet šoreiz getoizācijas teorijas neder. Nams atrodas Valdemāra ielā un personāži pagalmā vēl pirms diviem/trim mēnešiem strādāja bieži pat divos darbos. Es nedzīvoju virs "spirta točkas" vai vietējā pagrīdes bordeļa. Nu, vismaz pagaidām :-)))))

Un, protams, tāpat kā Jūs stipri ceru, ka humanitārās krīzes nebūs. Bet, tā kā tā tiek palaikam pieminēta, domāju, ka profilaksei būtu noderīgi zināt, kāda atmosfēra ir tur, kur tā sākas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 17.05.2009 22:25
>>> Es redzu kā vīriešu grupas gados sēd uz soliņiem un ārā iznestiem krēsliņiem. Viņu skaits aug. Viņu skatieni ir drūmi. Mans divritenis viņus kaitina, es viņus kaitinu, jo es dzīvoju „buržuju trepēs”.
=======
Manuprāt, nevar tik droši secināt, ja kādu kas kaitina. Ja vien cilvēks to skaļi nepasaka, protams. Mēs otra cilvēka galvā nevaram ielīst un viņa emocijas nevaram nolasīt - cilvēkam ir 1000 iemesli būt ar drūmu skatienu.

Pats dzīvoju Ādažos (pilsētiņas centrā - pie tirgus un slimnīcas), un mūsu kāpņu telpā visi ir ļoti sakarīgi latvieši. Pie mājas otra gala gan ir noparkots viens auto ar "Georgija lentīti", bet es nezinu, kas ar to brauc. Neviens pagaidām neko ļaunu nedara un agresīvas piezīmes neizsaka.

Vienkāršības dēļ pieņemsim, ka R.Našeniece raksta par Rīgu (lai gan varētu būt domāti arī Kauguri vai sliktākie rajoni Ventspilī). Piebildīšu, ka Rīga ir ļoti liela un daudzveidīga. Lai par to pārliecinātos - iesaku apskatīt dažas tipiskas vietas: (a) Ziepniekkalnu - teiksim, Graudu ielas trīsstāvenītes, (b) Volerus - Daugavas plūdu zonā esošu ciematiņu pusceļā uz Bolderāju, (c) Imantas likvidējamo mazdārziņu rajonu, (d) Šķērsielu - pa ceļam uz Lāčupes kapiem, (e) Vakarbuļļus). Tās visas ir vietas Pārdaugavā - un tās ir piecas pavisam atšķirīgas pasaules.

Iespējams, dažos Rīgas mikrorajonos nebūs īsti laba dzīves kvalitāte - turpināsies iedzīvotāju migrācija, lai pārvietotos tuvāk "sev līdzīgajiem" - jau sen nemēdz būt tā, ka vienā kāpņu telpā sadzīvo bezdarbnieki, spirta točka un jauns bagāts uzņēmējs. Tātad - pirms runāt par "buržuju trepēm", jau tagad ir svarīgi zināt, kur tas notiek.

Rīga ir kontrastu pilsēta - runāt par "humanitāro krīzi", kas varētu piemeklēt Rīgu kā tādu, ir diezgan bezsaturīgi. Tāpat kā par slimnīcas vidējo temperatūru. Arī Ņujorkā ir dažādas vietas - Hārlema, Centrālais parks, Soho, Volstrīta vai Bruklinas proletāriešu rajoni. Ir vietas, kur narkodīleru savstarpējās apšaudēs mirst nevainīgi cilvēki, bet ir arī vietas, kur uz ielām netraucēti strādā mākslinieki. Dzīves kvalitāte atšķiras kā diena pret nakti - kādēļ lai Rīgā nebūtu līdzīgi?

Citi autora darbi
Naseniece 165x152

Latvija bezsamaņā 31 Autors:Rita Našeniece