Atslēgvārdi:

Honkongas modelis pret korupciju Latvijā

KNAB galvenais klupšanas akmens varētu būt birokrātiski vienaldzīga, lai gan formāli pareiza darbība, kas nenestu taustāmus rezultātus. Tomēr šim nolūkam nav vajadzīgs jauns likums, var uzlabot esošo un maksimāli izmantot tā sniegtās iespējas.

Iesaki citiem:

Saeima 10. oktobrī iecēla amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku. Tomēr iespējamais premjera kandidāts Einars Repše KNAB likumu nosaucis par brāķi, teicies to pārstrādāt un veidot pretkorupcijas iestādi līdzīgi Honkongas neatkarīgajai pretkorupcijas komisijai (Independent Commission against Corruption, ICAC). 1974. gadā izveidotā Honkongas komisija ir iegājusi vēsturē kā viena no pasaules veiksmīgākajām pretkorupcijas institūcijām. Ne velti jau tagad veidojamais KNAB ietver gandrīz visas tā sauktā Honkongas modeļa nozīmīgākās iezīmes.

1970. gadu sākumā Honkongas pārvalde un, it īpaši, policija bija sistemātiskas korupcijas pārņemtas. 1974. gadā Honkongas jaunais gubernators Mureis Maklehūzs (Murray MacLehose) nodibināja jaunu neatkarīgo pretkorupcijas komisiju. Šai komisijai bija spēcīgas izmeklēšanas pilnvaras, taču tā lika īpašu uzsvaru uz korupcijas novēršanu un pilsoņu līdzdalību. Komisijas stratēģija atzina nepieciešamību lauzt korupcijas kultūru, tāpēc apkarošanas jomā bija svarīgi “nozvejot kādu lielu zivi” (fry big fish – angļu val.), lai parādītu, ka vecie nesodāmības laiki ir beigušies. Honkongā šī pirmā “lielā zivs” bija kādreizējais galvenais superintendants, kurš Anglijā baudīja korupcijas ceļā iegūto bagātību un kura izdošanu panāca ICAC.

ICAC Korupcijas novēršanas departamenta darbinieki sīki izanalizēja Honkongas pārvaldes sistēmu, metodes, pieejas un praksi. Viņu mērķis bija izskaust vai vienkāršot neīstenojamus likumus, piņķerīgas procedūras un neefektīvus darba paņēmienus, kas veicināja korupciju.

Komisija kalpoja arī kā instruments pilsoņu līdzdalības mobilizēšanai. Piecas pilsoņu konsultatīvās komisijas vadīja un uzraudzīja komisijas darbu. Turklāt stratēģisks jaunievedums bija Kopienas attiecību departaments, kura vietējie biroji gan vāca informāciju no pilsoniskās sabiedrības, gan veica dažādus izglītojošos pasākumus.

Repše par savas iecerētās valdības mērķi ir izvirzījis tūlītēju un rezultatīvu cīņu ar korupciju pēc Honkongas Neatkarīgās pretkorupcijas komisijas parauga. “Jaunā laika” programmā solīts izveidot vienotu un neatkarīgu, ar īpašām izmeklēšanas pilnvarām apveltītu institūciju, izveidojot to tiešā Ministru prezidenta pakļautībā un prasot atbildību no Ministru prezidenta par tās padarīto darbu.

“Jaunajam laikam” nevajadzētu censties novietot pretkorupcijas biroju Ministru prezidenta pakļautībā. Pakļautība valdības vadītājam ne tikai nav savienojama ar neatkarību, tā ir arī riskanta. Labas institūcijas ir tās, kuras spēj veiksmīgi darboties arī tad, ja vienā otrā nozīmīgā amatā nonāk negodīgi vai kā citādi nepiemēroti cilvēki. Birojam jāspēj efektīvi darboties arī tad, ja premjera amatā kādreiz nonāktu cilvēks, kas korupcijas apkarošanā nebūtu ieinteresēts.

Latvijas valdības līdz šim piekoptā pretkorupcijas stratēģija un KNAB likums jau tagad ir Latvijai pielāgota Honkongas modeļa īstenojums. Tieši preventīva pieeja jeb korupcijas novēršana un sabiedrības izglītošana, kas bija divi no ICAC radikālākajiem jaunievedumiem, kopā ar korupcijas apkarošanu ir Latvijas programmas galvenie virzieni jau kopš 1998. gada. Saskaņā ar likumu KNAB kompetence ir gana plaša gan korupcijas apkarošanā (KNAB sauc valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības, kā arī veic izziņu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus), gan novēršanā, gan sabiedrības izglītošanā.
Ir svarīgi, lai KNAB arī praktiskajā darbībā izmantotu ICAC pieredzi, pietiekamu uzmanību pievēršot visiem trijiem pretkorupcijas darbības virzieniem. KNAB likumā būtu jāparedz pilsoņu konsultatīvās padomes, jo noslēgtība šīs iestādes darbā noteikti izraisītu šaubas par tās uzticību deklarētajiem mērķiem. Arī Latvijā ir “jāzvejo lielas zivis”, t.i., par korupciju jātiesā augsta līmeņa amatpersonas, lai lauztu nesodāmības sajūtu. KNAB galvenais klupšanas akmens varētu būt birokrātiski vienaldzīga, lai gan formāli pareiza darbība, kas nenestu taustāmus rezultātus. Tomēr šim nolūkam nav vajadzīgs jauns likums, var uzlabot esošo un maksimāli izmantot tā sniegtās iespējas.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Citi autora darbi