Atslēgvārdi:

Gruzijas traģēdija 22

Rožu revolūcija Gruzijai sniedza vienreizēju iespēju uzlabot demokrātijas kvalitāti un beidzot sākt risināt minoritāšu un autonomiju problēmas. Tomēr nacionālisma rēgs to izjauca.

Iesaki citiem:
Udens 255x203
Foto:Joe Plocki

Kad pirms pāris gadiem baudīju teicamu ēdienu un vīnu senajā Gruzijas galvaspilsētā Mckhetā, no restorāna sienas uz mani lūkojās Staļins. Ievērojot manu izbrīnīto sejas izteiksmi, saimniece lepni sacīja: „Mēs mīlam Staļinu!” Protams, tas, ka Gruzijā daudzi Staļinu uztver kā nacionālo dižfigūru nevis padomju totalitārisma iemiesojumu, ir plaši pazīstams fakts. Mazāk atzīta ir saite starp šīs valsts jaunās demokrātijas tumšo, nacionālistisko pusi, ko ilustrē minētais piemērs, un konfliktiem Dienvidkaukāzā.



Solīts makā neiekrita

Šī saite acīmredzama kļuva jau pagājušā gadsimta 80.gados, kad Gruzijas nacionālā kustība cīņā par valstisko neatkarību ignorēja Gruzijas etnisko minoritāšu, pirmām kārtam abhāzu un osetīnu, politiskās tieksmes un raizes. Tādi soļi kā gruzīnu valodas pasludināšana par vienīgo valsts valodu visā Gruzijas teritorijā un padomju konstitūcijas, kas garantēja Abhāzijas un Dienvidosetijas autonomiju, atcelšana izveidoja plaisu starp gruzīnu nacionālo kustību un minoritātēm. Īpaši negatīvu lomu nospēlēja neatkarīgās Gruzijas pirmais prezidents Zviads Gamsahurdija. Kad viņa autoritārā gruzinizācijas politika izraisīja minoritāšu pretestību, viņš 1991.gadā organizēja „tautas gājienu” uz Chinvali un draudēja, ka „neviens osetīns nepaliks Samačablo zemē.”[1] Jau pēc Gamsahurdijas režīma gāšanas 1992.gadā gruzīnu militāristu grupa iebruka Abhāzijas galvaspilsētā Suhumi. Šī avantūra beidzās ar smagu gruzīnu spēku sakāvi un gruzīnu civiliedzīvotāju nežēlīgu etnisko tīrīšanu Abhāzijā.

Pēc Rožu revolūcijas uzvaras 2003.gadā Mihails Saakašvili apsolīja atjaunot Gruzijas teritoriālo integritāti nevis ar spēka palīdzību, bet gan caur liberālām reformām un integrāciju Eiropas Savienībā (ES)un NATO padarot Gruziju pievilcīgu dumpīgajiem reģioniem. Tomēr Saakašvili liberālisms jau kopš paša sākuma bija stipri selektīvs — ja ekonomikā tika veiktas nozīmīgas reformas, tad autonomiju un etnisko minoritāšu jautājumos Saakašvili politika pēc būtības ne īpaši atšķīrās no Gamsahurdijas politikas. Ja rietumu diplomātiem un žurnālistiem viņš stāstīja par dumpīgo reģionu miermīlīgu reintegrāciju un plašu autonomiju, tad viņa vārdi un rīcība pašā Gruzijā liecināja tieši par pretējo.

Piemēram, pēc Tbilisi varas atgūšanas Adžārijā Saakašvili to pakļāva pilnīgai kontrolei un iznīcināja vietējas autonomijas saturu. Ja mērķis bija pielabināt Abhāziju un Dienvidosetiju, tad šāda rīcība sasniedza tieši pretējo rezultātu.

Adžārijas panākuma iedvesmots, 2004.gada Saakašvili cerēja ātri atgūt arī Dienvidosetiju. Stratēģija balstījās uz vietējā režīma ekonomiskas bāzes iedragāšanu ar aprēķinu, ka tas izraisīs masveida protestus un osetīnu lojalitātes „pārslēgšanos” no Chinvali uz Tbilisi. Tomēr tika sasniegts tieši pretējais — osetīni atbalstīja vietējo de facto administrāciju, un sadursmes starp gruzīnu un osetīnu spēkiem atstāja vairākus desmitus boja gājušos.



Kļūda — nacionālisms un autoritārisms

Tā vietā, lai pēc neveiksmes Dienvidosetijā kritiski izvērtētu kļūdas un sāktu strādāt pie uzticības veicināšanas starp gruzīniem un autonomiju iedzīvotājiem, Gruzijas valdība izvēlējās iztēloties konfliktus kā ģeopolitisku cīņu starp Rietumu pasauli, kuru pārstāv „jaunā Gruzijas demokrātija”, un Krieviju, kura savu impērisko ambīciju dēļ atbalsta separātiskos režīmus. Kops tā brīža Gruzijas valdība izvēlējās dubulto stratēģiju. Ārpolitikā integrācija NATO tika izvirzīta par galveno prioritāti, jo ar tās palīdzību Gruzija cerēja mazināt Krievijas un palielināt Rietumu, pirmkārt — ASV, ietekmi reģionā, lai izveidotu labvēlīgu fonu konfliktu atrisināšanai savā labā. Savukārt Saakašvili iekšpolitiskais diskurss kļuva agresīvi nacionālistisks. Saakašvili nodibināja jauniešu kustību Jaunie patrioti, kas regulāri organizēja nometnes dumpīgo reģionu tuvumā. Savās uzrunās viņš sāka publiski rehabilitēt Zviadu Gamsahurdiju kā „Gruzijas pirmo prezidentu”. Par šīs kampaņas kulmināciju kļuva Gamsahurdijas svinīga apbedīšana prominento Gruzijas valstsvīru panteonā.

Kareivīgā retorika pret autonomijām savienojumā ar milzīgo Gruzijas militārā budžeta pieaugumu ( 2007.gadā — ceturtdaļa no visa valsts budžeta) kalpoja par pamatīgu ieguldījumu situācijas saasinašanā reģionā.[2] Tipisks piemērs Gruzijas valdības rīcībai bija miera plāns, ko Saakašvili piedāvāja Abhāzijai 2008.gada martā. Šis plāns paredzēja plašu autonomiju un ekonomiskas priekšrocības, taču vienlaikus Gruzijas armija izvērsa plaša mēroga mācības Gruzijas rietumos, Abhāzijas tuvumā, un daži ietekmīgie padomnieki uzstājīgi rekomendēja mēģināt militāro risinājumu.[3] Paralēli nacionālismam Gruzijas politikā pieauga arī Saakašvili autoritārisma tendences, kas izpaudās viņa neiecietībā pret jebkādu kritiku, mediju brīvības ierobežošanā un tendencē opozīciju iztēlot kā Krievijas aģentus.

Nacionālistiskā nostāja autonomiju un minoritāšu jautājumos un pieaugošais autoritārisms skaidri parāda, ka Gruzija vēl nav gatava kritiski izvērtēt savu neseno vēsturi un veidot attiecības ar minoritātēm uz demokrātiskiem pamatiem. Tieši tas izskaidro, kāpēc 2008.gada 7.-8. augustā Gruzija kārtējo reizi ļāvās kārdinājumam etno-teritoriālo konfliktu atrisināt ar blickriga palīdzību, sākot uzbrukumu Chinvali. Un gluži tāpat kā 90.gadu sākumā militārā avantūra beidzās ar acīmredzami tagad jau neatgriezenisku teritorijas zaudējumu un civiliedzīvotāju masveida nāvēm.[4]


Taču šoreiz sekas Gruzijai ir daudz graujošākas nekā teritorijas zaudējums. Uzbrukums Chinvali deva ieganstu Krievijai sniegt ne tikai satriecošu militāro atbildi, bet arī mainīt spēles noteikumus Dienvidkaukāzā, un tas nav labvēlīgi nedz Gruzijai, nedz reģiona stabilitātei un drošībai kopumā. Krievija uzbruka Gruzijai, atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, uzlika veto ANO un EDSO novērotāju misiju mandātu pagarināšanai un nepilda dažus Sarkozī — Medvedeva pamiera vienošanās punktus. Ar šo rīcību Krievija skaidri parāda, ka tā vēlas cīnīties par savām interesēm un ietekmi Dienvidkaukāzā. Savukārt Gruzijai par pārsteigumu ASV tiešā veidā nenostājās Gruzijas pusē. Tātad Gruzijas politiskās elites nacionālistiskā apsēstība palīdzēja izveidot situāciju, kas pamatīgi apgrūtina valsts integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās, ko Saakašvili vairākkārt ir proklamējis par valsts stratēģisko mērķi.


Gruzijas traģēdija ir tā, ka šādu iznākumu varēja novērst. 2003.gada Rožu revolūcija un labā griba, ko tā ģenerēja Rietumos, sniedza vienreizēju iespēju uzlabot demokrātijas kvalitāti un beidzot sākt risināt minoritāšu un autonomiju problēmas, pamatojoties uz mūsdienu eiropeiskajām vērtībām. Nav izslēgts, ka ne uzreiz, bet ar laiku būtu bijis iespējams pārliecināt Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotājus, ka reintegrācija plaukstošajā, demokrātiskajā un uz Eiropu orientētajā Gruzijā būtu bijusi labāka izvēle, nekā Status Quo saglabāšana Krievijas paspārnē. Tomēr nacionālisma rēgs, kas traucē Gruzijas politiķiem uztvert minoritāšu tieksmes, intereses un bažas nopietni, šo iespēju izjauca.

* Rakstā paustas autora personīgās domas, ne Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses viedoklis.


______________________

[1] Samačablo zeme — Osetijas nosaukums gruzīnu valodā. Vicken Cheterian, War and Peace in the Caucasus, Hurst & Company, London, 2009, p.43

[2] Vicken Cheterian, Georgia’s arms race, Opendemocracy, June 4, 2007 http://www.opendemocracy.net/conflicts/caucasus_fractures/georgia_military

[3] Georgia and Russia: Clashing over Abkhazia, International Crisis Group, Europe Report N°193, 5 June 2008 http://www.crisisgroup.org/home/index.cfm?id=5469&l=1

[4] Russia/Georgia: All Parties in August/South Ossetia Conflict Violated Laws of War, Human Rights Watch, , http://www.hrw.org/en/news/...

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (22) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
En Force

Much obliged for sharing us about this upgrade. Trust you won't get tired on making posts as useful as this.energy-boosting supplement

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Muskan Zada

Much obliged for sharing us about this upgrade. Trust you won't get tired on making posts as useful as this. poker games online

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
jason statham

In Bieber's defence, the 22-year-old doesn't appear particularly impressed to be in the company of the decorated Spain international, so perhaps his true affections still reside at Camp Nou. Barcelona Real Madrid Live Stream

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
jason statham

Much obliged to you so much Love your site.. miltronic

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
jason statham

blogs and forums. You can also do this by having people re post your tracks so that their followers can see what you are all about. We provide the opportunity to buy fast SoundCloud plays so that you can save time and money on marketing research and paying for adds. buy soundcloud plays

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
jason statham

The company has built a customized Virtual Reality Cube (VRC) powered by the HTC Vive, which can play special versions of video games designed for betting. virtual reality casino

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
jason statham

Create a casino account– For convenience let’s assume you have a working smartphone and pay a monthly bill. This means the first step will be to create an account with a casino that accepts Payforit or Boku. pay by phone casino

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
jason statham

Your articles and listing are inspirational. mikrowelle tests

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Zubair Shaikh

 Instead, it has a nail that gets heated up with a torch, and concentrated extracts from various herbs are then “dabbed” onto it. cheap glass pipes

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
crew zer

xz mxf converter free download to convert HD camcorder files. avchd converter convert avchd video files to avi, mp4, wmv, mov mts to avi mp4 mov mkv iMovie, FCP/FCE with mts converter, so to convert mts files for your PC and mobiles. mod converter

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
jason statham

Info is out of this world, I would bang to see more from your writers. car cover

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
jason statham

I read that Post and got it fine and educational. It would be ideal if you share more like that... compare psychics

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Armaan_Shaikh

Much thanks to you a cluster for offering this to every one of us you really acknowledge what you are discussing! Bookmarked. If you don't mind likewise look for guidance from my site =). We could have a hyperlink change contract between us! besplatne igrice

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
jason statham

I would but say to you all "impressive information" Blue waffles disease

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

heh 17.10.2009 00:57
Par biedru Žopovu labs komentārs :))


Par rakstu var teikt tikai 2 lietas:
1. Krievi un citi Latvijai nelojāli cilvēki var brīvi dzīvot Latvijā pateicoties tam, ka blakus ir gigantiska kaimiņvalsts un neviens šeit nerealizē monoetnisku politiku un nav izteiktas autoritāras valdīšanas tradīcijas.
2. Latvieši var pateikties tam, ka ir noveicies un krieviem nebija Latvijas teritorijā 3 milzīgas armijas bāzes, kā tas bija Gruzijā, bet ar mieru šie aizvācās un neviens neizmantoja iespēju uzsākt karu. Un nevajag sevi mierināt, ka Adžārijas konflikts neizauga par karadarbību, jo tur nebija atsevišķas tautas... Piedņestrā jau arī nekādas minoritātes netiek apspiestas - tuvākā Moldāvijas un Ukrainas minoritāte - gagauzi dzīvo tuvāk Rumānijas robežai... un šajā rakstā tomēr ir lielas paviršības, kas izskatās ka kļūs ar laiku par oficiālo vēsturi, bet abhāzu "atbrīvošanās" karš notika ar diezgan milzīgu krievu karaspēka palīdzību(ne tikai tanki, bet arī kuģi) - tur bija arī čečeni, kas vēlāk izmantoja šo militāro pieredzi karā pret Krieviju...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zviads - visi 12.10.2009 15:59
beidzot labs raksts par Gruziju! Bet maz komentaaru un tie pashi stulbi - pashapziniigais politikas lasiitaajs laikam nav ar diezcik analiitisku praatu apveltiits, ja nespeej uznjemt un sagremot zinjas kas neglauda pa spalvai taa ideologjisko paarlieciibu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

XLPW 09.10.2009 23:40
Jā, tā pati Kremļa propaganda, tikai citos vārdos izteikta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

edgars23 08.10.2009 20:59
Njāaa...
Biedrs Petrenko, liekas, pārvērtis Politika.lv par tādu krievu cilvēkam mīļu portālu.
Nu i labi. Neiebilstu.
Bet tad krieviski arī rakstiet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Paziņa 06.10.2009 23:22
Kas tā tāda politikā.lv ir par Zapčola pozīcijas propagandu parādījusies? Šis te Urbanoviča cilvēks raugās uz Gruzijas notikumiem nepārprotami no Krievijas pozīcijām! Es kaut kā biju iedomājies, ka šis portāls publicē demokrātiskas ievirzes rakstus, nevis vienkārši inteliģentā veidā atreferē oficiālās Krievijas propagandu. Pat tad, ja Gruzijā patiesi ir problēmas ar minoritātēm (lai laba tiesa šo "minoritāšu" ir kārtējo reizi izgudrotas, lai jauktos Gruzijas iekšējās lietās, atcerieties, kā krievi nesen mēģināja izgudrot minoritāti "adžāri", lai arī tos kārtējo reizi "glābtu" no briesmīgajiem nacionālistiem gruzīniem), tas, ar ko Krievija nodarbojas Ziemeļosetijā un Abhāzijā, ir noziegums, nekaunīga ņirgāšanās par mazu, suverēnu nāciju. Šim te zociķu Eldaram laikam gan labāk patīk tādas valstis, kā Armēnija, kur neviens neuzdrošinās runāt pretī krieviem - tur, lūk, nav problēmu ar "minoritātēm"... Tādēļ pašlaik vainot Gruziju tās problēmās un (nez kadēļ) neņemt vērā to, ko dara viņu (un mūsu) mīļotais kaimiņš, ir vienkārši tīra propaganda par labu ģenerālim Žopovam (pievienoju šo Latvijā laikam nezināmo tekstu). Генерал Жопов

В доме у нас была такой миф (отец мой верил): "христианские народы, какие паскудства бы не делали, все-таки друг другу не враги!" и "русский народ, при всех маразмах Совка - великий, талантливый и достойный лучшей жизни". На этих мифах я и вырос. Воспитание у меня было самое что ни на есть космополитичное (как и происхождение), так что я верил в то, что все люди - браття (казацкого ли роду - неважно) и вороженьки сгинут рано или поздно. - Потом я увидел лицо генерала Жопова... Моя реакция была: "ах, какой экземпляр!" (смеюсь в юный кулачок) "ну что с него, вояки, возьмешь!". - Прошло время. И я снова увидел лицо генерала Жопова. Моей реакцией было недоумение: "ну что он, ведь не может же быть sapiens sapiens таким дебилом, в конце-то концов!" - Лицо генерала Жопова стало появляться все чаще. Я стал нервничать. К тому времени я уже перешел из юного возраста в молодой, стал меньше читать, меньше думать, но больше интересоваться политикой. Словом, повзрослел. Нервничал я оттого, что генерала Жопова не меняют на генерала Иванова, Петрова или Сидорова... вернее - его называли то Ивановым, то Петровым, то даже Сигуткиным, но на самом деле это был все тот же генерал Жопов. Я нервничал, но Жопов не уходил... - Лицо генерала Жопова перестало сходить с экранов. моя нервозность переросла в злость. Я был зол на страну генерала Жопова. "Что за тюфяки?! - недоумевал я - этот талантливый, красивый и говорящий-на-родном-для-меня-языке народ! - ну где же российская интеллигенция?". - Лицо генерала Жопова не менялось. Злость переросла в ненависть: "ненавижу генерала Жопова! - уяснил я для себя - он полец больше, чем дебил". Мой вывод был правильным, но совершенно ненужным. ... тем временем русская интеллигенция молчала так долго, что даже я понял, что ее нет. Но был генерал Жопов. Он получил трибуну в российской Думе. "Сухум будет наш!" - вещал он оттуда, и избранники российского народа внимали ему с державным величием. ... когда счет на жертвы пошел на десятки тысяч, беженцев - на сотни тысяч, а голодных - на миллионы, моя ненависть к генералу Жопову сменилась было каким-то другим чувством. Она ушла. Осталось ВЕЩЕСТВЕННОЕ отношение. То есть: Генерал Жопов - данность. Его нельзя ненавидеть, он - явление природы. То место, которое занимает генерал Жопов, не занимает никакое другое физическое тело. Он имеет габариты и вес. ... но за ним - великая (ведь великая, правда, мама, правда, папа?) - страна. И как за нее обидно! - Но вместо великой страны было видеть только генерала Жопова. Он иногда стал одевать галстук, у одной из его жен даже была талия. Но он оставался генералом Жоповым. И, наверное, его снимали таким крупным планом, что за ним не было видно Великой Страны. Страны с ее якобы бескрайними просторами, таинственными закромами и неповернутыми северными реками. Тогда мне некогдо было заниматься анализом личности генерала Жопова. Надо было зарабатывать на хлеб и содержать двух пенсионеров. Я жил тогда. Много ездил. Часто встречал милых русских людей. Красивых, способных. Большинство из них почему-то сразу начинали говорить о генерале Жопове. Что было самое странное для меня - они его любили и гордились им. Я их не понимал. За это они становились холоднее со мной. А до меня стало постепенно доходить, что они совершенно непохожи на меня. Потом я понял, почему: ведь они и были переодетым генералом Жоповым. - одно время, даже когда я выключал телевизор, лицо генерала Жопова не исчезало с экрана сразу, а гасло медленно, тускло освещая темную комнату... Я начал беспокоиться. За себя. Неужели все, что я привык думать - ерунда? Неужели за генералом Жоповым нет ДРУГОЙ страны? Если есть - где же она? А если ее не видно, не слышно, ты не ощущаешь ее запаха и она не действует на другие тела своей гравитацией, значит ее нет? А есть только генерал Жопов? - лицо генерал Жопова слегка побледнело, вместо мясистых щек на экране появились водянистые глаза. Сам генерал вдруг уменьшился в размерах и обрел странную походку. Даже заговорил на скверном немецком с детдомовским выговором. ... но покойники в моей стране не похоронены, могилы в ней продаются семьей генерала в Москву на камень, жена генерала спит в бывшем доме моего соседа и сморкается в тюлевую занавеску в комнате его сестры... Я начал по-другому ненавидеть генерала Жопова. Я начал его ненавидеть, как воплощение вселенского зла, ибо то, что он сеял - ЗЛО, НАСИЛИЕ, СМЕРТЬ и ЛОЖЬ - есть проявление именно что вселенского зла. Шли годы. Я растолстел и полысел. Стал часто хвататься за сердце и избегать крутых подъемов. Генерал Жопов стал частью моей жизни. Я все время вижу его по телевизору, я все время читаю его в интернете, где он пишет под тысячами ников на сотнях правдивых сайтов и в десятках не менее правдивых газет. Он залезает ко мне в дом через окно и кричит под окнами моего музея: "Сорос - вон из Грузии!". Он не может уйти от меня, он должен влезть ко мне в дом... Я ненавижу его, но ненависть - она переливчата, как свет на крыльях тропической бабочки - каждый раз она иная - то агрессивная, то тупая, то усталая, то ядовитая... - тем временем генерал Жопов заговорил о референдумах и о волеизъявлении народа. Того, которому он позволил остаться и жиоть в моем доме. Его страна слушала его. И любила его. И не любила меня. ... и в конце концов я понял. Я понял, что Жопов - это и есть лицо этой страны... Нет, не лицо. Он и есть страна сама. ... сегодня я прочитал, что у генерала Жопова проблемы в семье. Я не сочувствую семье генерала Жопова... Он мне надоел. Вместе со своей семьей и своими вонючими портянками. Я устал от него. Я с надеждой смотрю на тех, кто его убъет. Я хочу этого

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 06.10.2009 21:09
E.Mamedovs: Gruzijas traģēdija ir tā, ka šādu iznākumu varēja novērst. 2003.gada Rožu revolūcija un labā griba, ko tā ģenerēja Rietumos, sniedza vienreizēju iespēju uzlabot demokrātijas kvalitāti un beidzot sākt risināt minoritāšu un autonomiju problēmas, pamatojoties uz mūsdienu eiropeiskajām vērtībām.
Tā arī nesapratu no šī raksta, kādā veidā "pamatojoties uz mūsdienu eiropeiskajām vērtībām" var risināt to, ka no Dienvidosetijas puses šauj - uz gruzīnu civiliedzīvotājiem, policistiem, robežsargiem? Šī šaušana bija pirms 2008.g. augusta un turpinās joprojām. Osetīnu šāvējus vajag kaut kā pārliecināt - kārdināt viņus ar Lisabonas līguma pilnu tekstu vai kā?

Citi autora darbi
Article article 94e9b47eb53424413213ba7a20e3e78d4d93021a2a0496f22bd704797b55734b

Par nāvessodu 49 Autors:Eldars Mamedovs

Article article 94e9b47eb53424413213ba7a20e3e78d4d93021a2a0496f22bd704797b55734b

Vienotības grābekļi 23 Autors:Eldars Mamedovs