Atslēgvārdi:

Grāmata, ko lietderīgi izlasīt katram 1

Ekonomiskā attīstība ir svarīgs nosacījums tautas attīstībai, bet ne mērķis. Līdzās tai arvien biežāk tiek apzināta nepieciešamība mērīt sociālo efektivitāti, jo sekmīgai sabiedrības attīstībai vajadzīgs šo divu skatījumu līdzsvars. Diemžēl, Latvijā pagaidām absolūti dominē ekonomiskās vērtības.

Iesaki citiem:

Nesen pie lasītājiem nonākusi ilgi gaidīta grāmata – mācību līdzeklis “Tautas attīstība”, kura sagatavota un izdota ar Apvienoto Nāciju Attīstības programmas un Sorosa fonda – Latvija atbalstu. Grāmatas nozīmību, pēc manām domām, nosaka jauns skatījums uz sabiedrības attīstības procesu, kas arvien vairāk iekaro vietu cilvēku prātos.

Grāmata paver iespējas visai plašam lasītāju lokam iepazīties ar Tautas attīstības koncepcijas būtību, tautu attīstības pakāpes mērīšanas instrumentāriju un arī stāvokļa novērtējumu Latvijā daudzās dzīves sfērās. Kopš 1996. gada Latvijā regulāri iznāk ziņojumi par tautas attīstību, kas parasti ir veltīti kādam noteiktam jautājumu lokam. Salīdzinājumā ar šiem ziņojumiem, grāmata sniedz pilnīgāku priekšstatu par tautas un to veidojošo grupu attīstības nosacījumiem un rezultātiem, sākot no ekonomikas un politikas, nevienlīdzības un nabadzības jautājumiem un beidzot ar līdzdalības un sociālās iekļaušanas problēmām.

Tautas attīstības koncepcijas izpratnē, man šķiet svarīgi vismaz divi aspekti.

Pirmkārt, ekonomiskā attīstība, ekonomiskie rezultāti ir svarīgs nosacījums tautas attīstībai, bet ne mērķis. Tautas attīstības galvenais rādītājs, kā tas rakstīts grāmatā, ir uzlabot cilvēku spējas vai paplašināt cilvēka izvēles iespējas (skat. 23.-27.lpp). Līdz ar to ekonomiskai efektivitātei kā mērinstrumentam arvien vairāk līdzās nostājas sociālās efektivitātes mērīšanas nepieciešamība un sekmīgai sabiedrības attīstībai ir vajadzīgs šo divu skatījumu līdzsvars. Diemžēl, Latvijā pagaidām absolūti dominē ekonomiskās vērtības, sociālās atstājot ne tikai otrajā, bet bieži pat tikai trešajā vietā. To uzskatāmi parāda pašreizējais veselības aizsardzības sistēmas stāvoklis un iedzīvotāju iespējas saņemt medicīnisku palīdzību.

Otrkārt, katra cilvēka spēju uzlabošanu un izvēles iespēju paplašināšanu nosaka ne tikai vide, apstākļi, kuros darbojas cilvēks, bet ne mazākā mērā arī paša cilvēka griba, darbība, iesaistīšanās apkārt notiekošajos procesos un sadarbība ar citiem cilvēkiem.

Protams, katrs lasītājs ir individuāls un grāmatā meklēs atbildes uz saviem jautājumiem un izlasīs to, kas viņam ir tuvāks vai saprotamāks. Tomēr jebkurā gadījumā lasītāja skatījums uz pasauli un tās izpratne papildināsies un bagātināsies.

Grāmatas iznākšanai ir arī tīri empīrisks uzdevums – vairākās Latvijas augstskolās studenti apgūst vai nu kā obligātu vai arī kā izvēles disciplīnu mācību priekšmetu “Tautas attīstība”. Tie, kuri šo priekšmetu ir klausījušies, pozitīvi vērtē iegūtās zināšanas un uzsver iegūto kopskatu uz sabiedrībā notiekošo. Par trūkumu vienmēr ir atzīmēta mācību līdzekļa neesamība šajā kursā. Turpmāk bez ziņojumiem par tautas attīstību un dažādiem materiāliem presē būs iespējams izmantot arī iznākušo mācību līdzekli, kas, protams, atvieglos darbu un veicinās jaunās attīstības izpratnes izplatīšanos mūsu sabiedrībā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Graudiņš 18.08.2002 06:57
Par nezinamiem mērķiem … Kas ir Latvijas galvenais ilgtermiņa mērķis un kāds ir tautas attīstības mērķis? Ko mēs cenšamies panākt un ar kādiem rezultātiem? Neesmu vēl uzgājis kaut kādu noskaņotu kopēju mērķi kuru mūsu sabiedrība vai valdība ir atdzinuse kā tādu kas būtu jāsasniedz. Pietam, ja būtu kāda kopēja vēlme kā mēs zināsim kad norādītais mērkjis ir sasniegts? Sabiedrība vispār ar laiku virzas uz priekšu kur katrs cilvēks ir savā nodabā ar savām cerībām. Ir personisku un grupu mērķi un vēlmes, bet tas gan būtu kaut kas dzirdēt par kādu kopēju tautas mērķi. Ja tāds atrodas, tad tautai tas ir jādara zināmu. {:~0

Tautas attīstība veidojas caur zināšanu un saprašanu; kam pamatā ir sekmīga izglītība. Domāju ka katra mūsu tautas nozīmīga attīstība ir solis uz priekšu ja tā ir izdomāta un atbalstīta.

Gluži nesaprotu kā ekonomiskai attīstībai un sociālai efektivitātei nebūtu kopējs panākuma mērķis. Abas nozares ir sastāva daļas tautas attīstībā, jeb kā varētu nosacīt kultūras satura maiņā kur pamatā stāv vērtība un ticība.





Cilvēks kā kapitāls … Ievērojot sociālo efektivitāti ņemsim vērā tās ietekmi uz ekonomisko attīstību. Abas nozares šai laikmetā sāk ievērot un saprast cilvēka kapitālu (intelektuālo kapitālu) kas ir mūsu nozīmīgākie resursi Latvijā ar ko aktīvī varam piedalīties un ekonomiski konkurēt globālā mērogā. Šie intelektuālie resursi mums vēl ir jāpaplašina un veiksmīgi jāatīsta. Progresīvas bizness firmas saprot intelektuālo kapitāla vērtību un tikai tamdēļ mēs atrodamies un veidojamies e-zinātnes laikmetā.

Kādu ekonomisku mēru mēs esam ar mieru uzņemties starp socialismu un kapitālismu? Kā tas būtu 30%/70%, 50%/50% vai 70%/30%? Ņemsim vērā kad kapitālisms, ko mēs parasti agrāk sapratām kā īpašuma un ieguldījum vērtību, ir mainījies vairkārt pienjemot cilvēka vērtīgās kompetences un zināshanas. Vecos laikos, kas jau ir pagājuši – paldies Dievam -- cilvēks bija vērgs vai darbā patērējams. Šodien cilvēkam ir lielāka iespēja gūt sev kompetenci, nozīmi un panākt sev un savējiem attiecīgu labstāvokli – dzīvot pieņemamā paradīzē.

Mēs nevaram kā maztauta ierobežoties un būt sekmīga tikai savā valstī ja mēs neattīstam un neizmantojam savas kompetences globālā apjomā. Mēs nevaram apmierināties ar vienlīdzību un būt pieticīgi. Mums ir jāsaprot konkurences atšķirības, bizness nišus un sinerģijas.

Kaut neesmu šo grāmatu lasījis, tā tomēr liekas vērtīga, pēc autores ieteikuma, kā mācības līdzeklis. Tikai paturēsim prātā ka tas nenozīmē ka mums vajag veidot jaunas robežas, bet tieši pretēji, atbrīvoties no tām ar aktīvu dalību visā pasaules mērogā.



“Daudz tu man solīji, maz tomēr devi. / Vai nav vienalga ar’? Rai-dai-dai-dā!” {:~))

Kas varētu būt mūsu mērķis …

Teiksim mūsu mērķis ir uzlabot tautas labklājību, septiņos gados sasniedzot IKP ASV$ 25.000 uz katra iedzīvotāja.

Tagad mums ir jāizstradā kā to mērķi mēs varam sasniegt ņemot vērā apstākļus, sķēršļus, iespējas un pareģot nemitīgas sabiedrības un ekonomiskas maiņas. Galvano kārt mums vajag reaģēt saprātīgi ko mēs kā tauta daram lai noturētu mērķa virzienu, lai mēs būtu atsķirīgi un labāki par citām valstīm globālā konkurencē.

Ivars Graudiņš