Atslēgvārdi:

Gov 2.0 šķēršļi: manuprāt, risināmi 10

Šī gada pirmajā pusē notikuši nu jau vairāki pasākumi/diskusijas, kas bija veltīti zemās sabiedrības līdzdalības problēmai.

Iesaki citiem:

Rakurss, kas šīs tēmas kontekstā man pašlaik šķiet pats interesantākais: kādas ir iespējas līdzdalību veicināt, valsts pārvaldei izmantojot elektroniskās tehnoloģijas?

Man pašai šķiet, ka es esmu par šo tēmu runājusi jau daudz ...

..... tik daudz, ka riskēju visiem apnikt, tādēļ pamatlietām šeit nepieskaršos.

Ja kādu tomēr interesē, lūdzu skat. manu prezentāciju diskusijai ar valsts pārvaldes plānotājiem, kur es: 1) atmaksoju aplamos priekšstatus par valsts pārvaldes darbu un sabiedrības iespējām tajā iesaistīties, 2) aprakstu jauno tehnoloģiju izmantošanas jēgu; 3) un sniedzu 7 konkrētus piemērus, kad valsts pārvaldes cilvēki nekonsultējās ar sabiedrību, lai gan konsultācijām varēja būt liela pievienotā vērtība.

Ļoti iesaku arī Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultantes Lienas Muraškinas prezentāciju par reāliem gadījumiem (lielākoties ārzemēs), kad valsts pārvalde sekmīgi šīs jaunās tehnoloģijas ir izmantojusi.


Šoreiz nemēģināšos uz Gov 2.0 (= valsts pārvalde, kas savā darbā izmanto jaunās tehnoloģas tam, lai iegūtu atsauces [feedback] no cilvēkiem un iesaistītu cilvēkus savā darbā) skatīties dziļi konceptuāli - domājot par to, kā to ietekmē jāmainās pārvaldes modelim un kā šis modelis atšķiras no iepriekšējiem (par to es reiz jau rakstīju šeit pat savā blogā).

Vienīgi, lai nebūtu pārpratumu, pateikšu, ka manā izpratnē Gov 2.0 galvenā jēga ir mazināt to, ko Latvijā pēdējā desmitgadē sauc par plaisu starp varu un tautu, kad amatpersonas un sabiedrība tiek uztvertas kā pretējās pusēs esošas nometnes, kuras viena uz otru skatās ar (labākajā gadījumā) aizdomām vai (sliktākajā) naidu. Gov 2.0 viens no vēlamajiem rezultātiem ir satuvināt cilvēkus, kuriem ir labs priekšstats vai idejas par kādu valsts nozari, neatkarīgi no tā, vai šie cilvēki ir amatpersonas vai nav.

Tas prasa pēc iespējas novākt oficiālos šķēršļus šo cilvēku komunikācijā, vienlaicīgi nodrošinot tehnisko infrastruktūru (specializētas mājas lapas, kopdarbības rīkus, u.tml.), lai šīs diskusijas būtu pēc iespējas kvalitatīvas un redzamas pārējai sabiedrībai.


Es šeit vēlos aprakstīt tās problēmas Gov 2.0 pieejai, ko līdzšinējās diskusijās dzirdēju no pārvaldes cilvēkiem un aptuveni iezīmēt to risinājuma iespējas. Manis piedāvātie risinājumi pagaidām nav dziļi pārdomāti, tādēļ tos piedāvāju diskusijai.


1.problēma. Valsts pārvaldes cilvēkiem ir liegta pieeja tieši tām interneta vietnēm (visbiežāk: sociālie tīkli un tviteris), kur cilvēku ir visvairāk (un kur viņi mēdz diskutēt par savām problēmām saskarsmē ar iestādēm vai idejām to darbības uzlabošanai).

Risinājums...? Man šķiet, ka šeit nav vajadzīgs nekas daudz vairāk kā iestāžu vadītāju attieksmes maiņa komplektā ar saprātīgiem nosacījumiem šo interneta vietņu izmantošanai. Protams, ka nebūtu labi, ja valsts darbinieki to vien darītu, kā uzturētos sociālajos tīklos, taču 21.gadsimtā vispār neizmantot jaunās komunikāciju tehnoloģijas savā darbā nozīmē tikai palielināt "ziloņkaula troņa efektu" un palaist garām Gov 2.0 pieejas sniegtās iespējas.


2.problēma Pašai sabiedrībai var rasties pretenzijas pret to, ka valsts pārvaldes darbinieki darba laikā uzturas sociālajos tīklos/tviterī, it sevišķi, ja komunikācija notiek ne tikai strikti par darba lietām, bet arī tā ir neformālāka - par personiskajiem viedokļiem, atklājumiem u.tml.

Risinājums...? Šī ir vēl viena atttieksmes problēma. Manuprāt, sabiedrībai kļūs aizvien vieglāk pamatot šādas komunikācijas vēlamību, jo šādu komunikāciju privātais bizness jau ir uzsācis (attiecīgajiem korporatīvajiem tviterkontiem ne tikai informējot par aktualitātēm, bet arī iesaistoties čatā par nozares kopējām problēmām, daloties ar saitēm uz interesantiem resursiem). Tas tādēļ, ka šādi paņēmieni ļauj lielo organizāciju "cilvēciskot" un tādējādi piesaistīt lielāku auditoriju. Man šķiet, ka tad, ja cilvēks "no malas" redzēs, ka uz viņa konkrētiem jautājumiem tiek atbildēts vai pat pamanīs, ka viņa rosinātā diskusija ir ieinteresējusi arī amatpersonas, pārmetumu par darba laika (valsts resursu) izniekošanu nebūs.


3.problēma Risks, ka cilvēki Gov 2.0 komunikāciju uztvers par iestādes oficiālo viedokli, uzskatīs, ka uz to var paļauties un savu tiesisko paļāvību mēģināt aizstāvēt tiesā.

Risinājums...? Man šķiet, ka šī problēma ir viegli risināma, attiecīgajam pārvaldes dalībniekam savā profilā norādot, ka viņa sniegtā palīdzība ir uzskatāma par neformālu konsultāciju (un sniedzot skaidrojumu, kādāveidā ir iespējams iegūt oficiālu uzziņu).


4.problēma Vairākās iestādēs esot kārtība, kas neļauj darbiniekiem publiski izteikties par darba lietām. Vienīgā komunikācija, kas notiek starp iestādes darbiniekiem un plašāku sabiedrību, - ar direktora vai sabiedrisko attiecību nodaļas starpniecību.

Risinājums...? Manuprāt, šāda aizliegums 21.gadsimtā ir visai absurds. Tik dzelžaini ierāmēta komunikācija = neefektīva komunikācija (jo diskusijās nav iespējams iesaistīties tiem, kam piedalīties tajās būtu visvērtīgāk - proti, iestādes plānojošajiem cilvēkiem vai tiem, kas sniedz reālus pakalpojumus). Protams, ka iestādes OFICIĀLĀ viedokļa paušanai var būt racionāli ierobežojumi, bet nedomāju, ka ir pietiekams racionāls pamats jebkuram pārvaldes darbiniekam publiski runāt par savu darbu, paust viedokli vai konsultēties (ja vien netiek nopludināta ierobežotas pieejamības informācija).


5.problēma Bažas, ka uz Gov 2.0 komunikāciju varētu attiecināt strikto Iesnieguma likuma regulējumu. Tas radītu pienākumu uz katru ierakstu forumā vai jautājumu tviterī sagatavot oficiālu iestādes atbildi (ar visām nepieciešamajām vīzām, iesaistot lietvedību, u.tml.)

Risinājums...? Domāju, ka šī problēma tomēr ir pārspīlēta, jo ne katra (pat rakstiska) komunikācija starp pārvaldes darbinieku un privātpersonu ir iesniegums. Iesniegums tomēr ir dokuments, un tam jābūt attiecīgi noformēta. Man šķiet, ka tomēr būtu labi šo aspektu atrunāt attiecīgā pārvaldes darbinieka profilā, pie reizes norādot, ka pastāv iespēja arī rakstiski vai elektroniski nosūtīt oficiālu iesniegumu, uz kuru cilvēkam pienākas atbilde pēc būtības.


6.problēma. Valsts pārvaldē jau esot viens gadījums, kad pret ierēdni, kas veidojis kādas iestādes tvitera kontu, ir rosināta disciplinārlieta. Bažas: iespēja, ka eksperimenti ar jaunajām tehnoloģijām pavers iespējas sākt represijas pret netīkamiem pārvaldes darbiniekiem, kas tās izmanto.

Risinājums...? Disciplinārlietas par sīkumiem (vai uz sadomāta pamata) ir ilglaicīga Latvijas pārvaldes problēma. Iespējams, ka jauno tehnoloģiju izmantošana patiešām dod papildus pamatu sākt vajāt vadībai netīkamu darbinieku, tomēr diemžēl šādu pamatu vienmēr varēs atrast arī tad, ja attiecīgais darbinieks neizmanto Gov 2.0 instrumentus. Tomēr šāda iespēja tomēr norāda uz to, ka eksperimentiem ar sabiedrības līdzdalību ir ļoti vajadzīgs iestādes vadības iedrošinājums. Ja darbinieks jūt, ka vadība viņu atbalsta un ir gatava "tolerēt" iespējamās problēmas - pārpratumus, neveiksmes, utt. (kas noteikti eksperimentālajā stadijā radīsies), tad ir daudz lielāka cerība, ka viņš/a vismaz pamēģinās.


7.problēma. Bailes no konsultēšanās ar sabiedrību – pati sabiedrība var konsultēšanos uztvert kā pārvaldes darbinieka nekompetences pazīmi

Risinājums...? Man šķiet, ka šis ir vēl viens attieksmes jautājums, kuru (attieksmi) var mainīt tad, ja konsultēšanās ir profesionāla - proti, sabiedrībai tiek uzdoti jautājumi uz kuriem nav pašsaprotamas atbildes (piemēram, par reālo saskarsmi ar pašreiz spēkā esošo regulējumu, kādas iestādes darbu. u.tml.)


8.problēma. Gov 2.0 mehānismi (piemēram, aicinājums tviterī iesaistīties kāda politikas dokumenta apspriešanā) šobrīd nav daļa no "normāla" politikas plānošanas vai likumu rakstīšanas cikla, tam nav oficiāla regulējuma

Risinājums...? Man manas zināšanas par tiesībām liek domāt, ka šādām aktivitātēm nekāds formāls regulējums nemaz nav nepieciešams. Manuprāt, brīdī, kad valsts darbiniekam šķiet, ka viņš var iegūt savam darbam vērtīgu informāciju no sabiedrības, tad ir arī jādomā par veidiem, kā atrast tos cilvēkus, kuri šo informāciju varētu sniegt. Neredzu problēmu arī, piemēram, likuma vai stratēģijas anotācijā norādīt, ka darbinieks ir, teiksim, izmantojis atziņas no tās diskusijas, kas notikusi ministrijas mājas lapas forumā.


9.problēma. Bažas, ka Gov 2.0 pieeja "appludinās" valsts pārvaldi - it sevišķi, ja uz katra cilvēka ierosinājumu iestādei būs jāformulē sava atbilde

Risinājums...? Man šobrīd nav tam gatavas receptes, bet es esmu pārliecināta, ka šī problēma ir risināma arī tad, ja, piemēram, iestāde uz kādu savu ierosinājumu saņem 2000 atsauksmju/ideju. Es domāju, ka šādos gadījumos pietiktu ar vispārīgu aprakstu par to, kādēļ gala risinājums tika izvēlēts tāds un nevis savādāks (iespējams, ka cilvēkiem saglabājot iespēju saņemt oficiālu vai neoficiālu skaidrojumu par to, kādēļ viņu ierosme noraidīta tad, ja šis cilvēks speciāli lūdz šādu skaidrojumu sniegt).


10.problēma. Gov 2.0 var traucēt topošais lobēšanas regulējums, kas liks katram, kas vēlas ietekmēt valsts pārvaldes lēmumus reģistrēties īpašā lobētāju reģistrā. Tad, ja attiecīgais cilvēks nebūs reģistrējies šajā reģistrā, tad pārvaldes darbiniekam nebūs tiesības ņemt vērā viņa/s ieteikumus

Risinājums...? Šī ir tikai teorētiska problēma, jo attiecīgais regulējums pat konceptuāli nav apstiprināts Ministru kabinetā. Protams, ja tas tiks apstiprināts pašreizējā variantā (liekot arī jau tā publiski redzamiem - tviterī, forumos - viedokļu paudējiem reģistrēties kā lobētājiem) , tad tā varētu kļūt par par problēmu.


11.problēma. Iestādes vadība nevēlas plašāku konsultēšanos ar sabiedrību - vai nu tādēļ, ka projekts jāpieņem ļoti ātri vai tādēļ, ka mērķis ir "izbīdīt" ko tādu, kam sabiedrības uzmanība būtu lieka (skat.dažus no piemēriem manā iepriekš pieminētajā prezentācijā).

Risinājums...? Nopietna problēma, kurai var arī nebūt tūlītēja risinājuma. Man šķiet, ka šeit nu ir jādomā par to, kā panākt, lai šāda attieksme valsts pārvaldē vairs nevarētu būt norma. Jo vairāk gadījumos kopdarbība tiks uztverta kā kaut kas automātisks, jo vieglāk būs pamanīt un izķert gadījumus, kas šai normai neatbilst.


Rezumējot: atzīstu, ka patiešām Gov 2.0 pieejai šobrīd ir šķēršļi, taču man tie kopumā šķiet salīdzinoši viegli risināmi. Lai iedrošinātu pārvaldes darbiniekus vairāk izmantot Gov 2.0 metodes, tomēr domāju, ka būtu ļoti vērtīgi:

1) vienoties (izveidot kopēju izpratni) par dažiem no tiesiskajiem aspektiem (3.-5.problēma);

2) pat vēl vērtīgāk - saņemt attiecīgo iestāžu vadības atbalstu (kas nebeigtos mirklī, ja izrādītos, ka pirmie Gov 2.0 mēģinājumi nav izcili sekmīgi).

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 13.04.2010 15:15
''Aizbraucot no Latvijas, cilvēki kā svarīgu aizbraukšanas iemeslu min valsts vardarbīgo attieksmi pret tās pilsoņiem''A.Putniņa (Esi atbildīgs par visu, politika.lv).
Un kāds Gov.2.0 tagad mainīs ierēdņu attieksmi? Prātiņ, nāc pie IT speciālistiem (kam tik jauni PC, programmas u.c. smukās, modernās lietiņas prātā kā ikviena risinājuma atslēga?)!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 13.04.2010 15:09
Gov.2.0 pēc 'Pārskats par tautas attīstību 2008/2009.Atbildīgums' rakstītā par bezatbildības līmeni valsts institūcijās ? ''Efekts'' būs graujošs !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

arvis 08.04.2010 00:20
meinhardt
Klau, kādam personiskā ego problēma, nosledza smilskastiti un nak kur speleties. Nezinu, cik gan tur saki.lv Ķīlim teikšana, bet cik es zinu, viņam ir visai anarhistiski uzskati, kur partijām, labējām vai kreisām vienalga īsti nav vienkārsī vietas. Cilvēki paši, tā teikt, bez kādām tur superstruktūrām partijām. Tas toč nav samiernieciskums, drīzāk partiju politiskās sistēmas jēgas noliegums. Un tajā ziņā daudz lielāks sakars ar Gov.2.0 kas arī proponē atsevišķu cilvēku aktīvu iesaisti.

Galu galā, kur tu vispār kādus labējus vai kreisus modeļus esi redzējis Latvijā. atsevišķi pīkstieni politikā (progresivais nodoklis piem.) un nulle no prātotājiem un ekspertiem. Gov.20. tada ziņā ir izteikti kreiss piedāvājums, lai arī ne modelis

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kaspars Bērziņš 07.04.2010 18:51
Tikko bija lekcija ar C.Mihm(GAO).
Viena no domām - ja senāk iestādes varēja lēnām savākt datus un tad tos pasniegt kopā ar interpretāciju, pamatīgi sagatavojoties, tad tagad ar to ir par maz. Daudzi dati ir pieejami online un 3ās puses ātri veic to virspusēju analīzi; attiecīgi - tā vairs nav iestādes prerogatīva. Un iestādēm jāstrādā daudz ātrāk un koordinētāk, lai varētu savlaicīgi sagatavot viedokli. Termiņi ir samazinājušies no ~18m uz 45-60 dienām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 07.04.2010 17:00
Esmu pārsteigts, kur it kā pavisam ne slimam cilvēkam var ienākt prātā nopietni rakstīt par kaut kādu utopiju, ka visi visu apspriedīs un visu ņems vērā, un kaut kas vēl virzīsies uz jel kādu kopsaucēju?!
Kur ir kaut viens KAUT VIENS (!!!) piemērs, kur kādā pagalmā vai skolas klasē, vai augstskolas grupā, vai deju kolektīvā/korī/sporta klubā vai katedrā, vai fakultātē, vai darba kolektīvā kādi 20-30 cilvēki ir par kaut ko patiesi vienlīdzīgi vienojušies?!! (partijas un biedrības pat smieklīgi pieminēt)
5-7 max 9 cilvēki var par kaut ko runāt un sarunāt - tālāk ir lielāks vai mazāks diktāts, kurā daži gūst virsroku, daži apvainojas un aiziet, bet vairums skaļāk vai klusāk burkšķot ļaujas pašplūsmai un gūst baudu vai labumu no piedalīšanās.
Esmu IT profesionālis ar 25 gadu stāžu un profesionāli apgalvoju - ja ir attiecību un/vai procesu modelis - kaut vai mikroskopisks - kas ir strādātspejīgs pats par sevi, tad šo procesu jaudu, ātrumu, masveidību un kvalitāti var ar IT metodēm ārkārtīgi aktivizēt. Bet absolūti nekur un nekad neeksistējošu utopiju nevar iedarbināt - vienkārši nedzīvs auglis kļūst par līķi, kas apkrauts ar tehniku un nerealizētām cerībām (turklāt šādas situācijas pasūtītājs vienmēr uzskata, ka vainīgi ir programmētāji).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

@gatisozols 07.04.2010 10:43
Manuprāt plaši runājot iezīmējas divi galvenie darbības vektori:
1.Attieksmes maiņa pret to kā funkcionē valsts – gan aparātā, gan ārpus tā
2.Visiem vienlīdz skaidri sadarbības noteikumi un nosacījumi
1. Ir nepieciešama attieksmes maiņa pret komunikāciju, iesaistīšanu - lietas, pie kurām vēl neesam pieraduši. Attieksmes maiņa nav vienas dienas jautājums - ja šobrīd attieksmes pret valsts pārvaldi un tās darbības stilu ir vēsturiski veidojusies un ir tāda kāda ir. Pati no sevis tā nemainīsies- ir jābūt kādam draiverim. Skaidrošana, mācīšana, galvenais - iedrošināšana - sākot ar pārvaldes darboņiem, kurus jāmāca un jāiedrošina izmantot šo potenciālu, un izmantot to efektīvi, jāskaidro un jārāda vadītājiem, kā tie var iegūt - ir lielāka iespēja, ka rezultāts tiešām būs derīgs un netiks nopelts (ziloņkaula tronis pēc noklusējuma paģēr nopēlumu). No otras puses sabiedrība - tās attieksmi pret pārvaldi un kritērijiem kā to vērtēt lielā mērā ietekmē arī viedoklis no malas – skaidrojot, iedrošinot un atbalstot šos procesus arī plašāk, pozitīvi ietekmētu arī sabiedrības noskaņojumu un palīdzētu mainīt domāšanu, iedrošinātu iesaistīties.. Tā teikt– ziloņkaula tronis ir vaļā :)
2. Daudzreiz problēmas rodas pieviltās gaidās vai pārpratumos. Dažreiz pat labu rīcību bremzē bailes no interpretācijas un reakcijas . Ir nepieciešama vienota izpratne (attieksme) un arī darbības noteikumi, kas palīdz pusēm justies droši un būt tā teikt uz viena sapratnes viļņa par to ko un kā šos instrumentus izmantot, kādi ir noteikumi to lietošanā - ko var gaidīt/pieprasīt un ko nevar. Te manuprāt būtu labs salīdzinājums ar prāta vētras ideju ģenerēšanas tehniku – visi zin, ka kritizēt nevar, un , ka tagad metam ārā, kas ienāk prātā, kritizēšana būs nākamajā fāzē. Tiklīdz šādi nosacījumi ir nostiprināti, diskusija var notikt un cilvēki ir atvērti. Uz līdzīgu izpratni manuprāt vajadzētu tiekties arī te..
Šis raksts manuprāt ir labs sākums šādu sadarbības noteikumu/principu formulēšanai un izdiskutēšanai.. Vai tos vajag formalizēt – domāju, ka vēl ne, vismaz ne mākslīgi veidot MK noteikumus (atkal tas tronis), taču attīstīties kā vadlīnijām, kuras tiktu izmantotas kā makro principi un kas tiek piemēroti ikdienā (ražojot tos pašus MK noteikumus, organizējot sadarbību ar sabiedrību, utt., gan tie varētu kalpot)..
Paldies par rakstu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pārdomām 07.04.2010 09:47
Pirms kāda laika sanāca interesanta diskusija ar kādas diezgan lielas Zviedrijas pašvaldības dažāda līmeņa darbiniekiem. Tostarp gan administratoriem, gan t.s. politisko lēmumu pieņēmējiem.
Tad nu lūk. Zviedri bija sadomājuši iet plašas un, protams, demokrātiskas sabiedrības iesaistīšanas lēmumu pieņemšanā virzienā. iedzīvotāji pa visdažādākiem komunikāciju kanāliem ilgstoši tika informēti, ko lemj un dara pašvaldība, kur tiek iztērēta līdz pat pēdējai kronai viņu nauda. Tā teikt - te mēs esam, visiem pieejami gan kritikai, gan ierosinājumiem. Nāciet, iesakiet, pierādiet, un mēs to izdarīsim. Nav pat jāpiebilst, ka šadai plašai informēšanas programmai tika tērēts ne mazums līdzekļu.
Rezultāts? Šoks pēc tam, kad tika "izmērīts" sabiedrības "apmierinātības indekss" ar pašvaldības darbu, komunikāciju ar sabiedrību utt. Izrādījās, ka tā pati sabiedrība, pie kuras varasvīri/sievas devās ar atvērtu sirdi un dvēseli 2,5 gadu laikā par pašvaldības darbu izsakās, maigi sakot, slikti. Pat vēl trakāk, pati vietējā komūna tika sašķelta, jo viena daļa bija nikna, ka viņu ieteikumi netiek ņemti vērā, tie, kuru ieteikumi tika realizēti, brēca, ka paveikts ne tā kā grib viņi. pašvaldības darbs regulāri tika bloķēts, jo no pudeles izlaistais demokrātijas džins paģērēja piketēt/protestēt/bloķēt visu un vienmēr, kad kāds par kaut ko bija neapmierināts. Beigās iestājās zināms komuinālais haoss, jo neviens ne par ko nevarēja vienoties.
Beidzās viss šis vietējais GovCamp eksperiments ar to, ka kārtējās vēlēšanās virsroku guva t.s. stingrās rokas piekritēji. Viņi tad arī pielika punktu šim demokrātijas murgam nosakot nedemokrātiskā ceļā pašvaldības attīstības prioritātes tuvākam un tālākam laikam. Interesantākais tas, ka dzīve komūnā iegāja savās sliedēs un tauta nomierinājās (ne uzreiz, bet ar laiku), ceļi tika remontēti, komunālā saimniecība tika pārvaldīta atbilstoši situācijai, ne tam kā to nosaka "demokrātiskais balsojums" utt.
Kāpēc šo pieminu? Tāpat, ienāca prāta izlasot Ivetas K. blogu par līdzīgu tēmu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IlgonisL 07.04.2010 00:22
Twitter izmanto informācijas izplatīšanai - sava veida reklāma vai paziņojums, ka X ministrijas vai Y pašvaldības mājas lapā ir publicēts politikas plānošanas dokuments un var izteikt savu viedokli. Esam savā departamentā diskutējuši par e-apspriešanas lietderību. Domas neko daudz neatšķīrās ar Ivetas rakstīto. Viens no secinājumiem - cik objektīvi varēs sagrupēt iesniegtos priekšlikumus "derīgajos" un "nederīgajos", lai pamatotu pieņemto lēmumu. Bet tā jau ir prognozēšana, jo dabā vēl nevienu e-apspriešanu neesam veikuši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 06.04.2010 20:28
Negribētos piekrist, ka twitter ir labākā vide. Daudz nopietnāka vide ir grupsadarbības programmatūra, kur katrs var dot savu ieguldījumu dokumenta (politikas utt.) tapšanā un ir disciplinēta pieeja, kā tiek izlemts, kuras no idejām tiek iekļautas gala dokumentā (komitētas) un kuras nē. Piemēri nav tālu jāmeklē - open source programmatūras tapšana ir labs apliecinājums, ka process var būt rezultatīvs.

Bet te ir jānošķi divas lietas.
1) GovCamp var būt labs rīks dokumentu izstādē, bet tas nedrīkstētu pārvērsties par kārtēju komunikāciju līdzekli vienā virzienā. Kaut vai tādēļ, ka tas var būt dārgi. Nu negribu, lai mana nodokļu nauda tiek tērēta par tādu ierēdņu algām, kuru uzdevums ir atbildēt uz kārtējā neapmierinātā emocijām.
2) šīs ideajs apvienojumā ar e-vides referdumiem var nest būtiskas pārmaiņas. Tomēr jāatceras, ka pat mūsdienu demokrātijās vēlētāju vairums (sevišķi jau jaunattīstības valstīs) nav intelektuāli un mateirāli gatavi iesaistīties šādā kustība un vēl mazāka daļa ir gatava iesaistīties tiešā demokrātijā. Bez tam - piem., ASV politiskās kultūras pārstāvji lepojas tieši ar to, ka tiem ir pārstāvnieciskā un nevis tiešā demokrātija - piem., tā esot visefektīvākā forma, kā novērst pūļa varu un aizsargāt mazākuma tiesības. Resp. - ir kultūras, kurās tiešā demokrātija nav mērķis, pēc kā ilgoties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 06.04.2010 20:17
Var jau runāt par zemo sabiedrības piedalīšanos, bet saki.lv mājaslapā sākumā bija diskusiju lapa. Kā parasti - tur bija maz ierakstu un daži no tiem bija kritiski par saki - jo tā ir kustība, kas gļēvi un samierinieciski iemidzina vēlētāju un neļauj vēlētājiem pozicionēties labējos vai kreisajos un attiecīgi diskutēt nevis no kaut kādas vienas patiesības viedokļa, bet par izejas punktu ņemot dažādus modeļus, skatījumus (kaut vai labējo un kreiso).

Šīs diskusijas bija un kopumā tajās bija pašu lietotāju veidotā teksta nekā jebkurā citā sadaļā. Bet pēc saki.lv pārbūves brīvo diskusiju nodaļa bez brīdinājuma tika slēgta. Tātad atliek secināt, ka prezidenta saki.lv kustība ir zemiska, melīga, amorāla un no valsts līdzekļu izšķērdēšanas viedokļa - arī kriminālnoziedzīga. Gribētu aicināt intelektuāļus saki.lv forumu ignorēt un pat nosodīt līdz tam brīdim, kamēr diskusijas netiek no arhīviem atjaunotas. Tas būtu godīgi un taisnīgi pret tiem dažiem cilvēkiem, kas tajās bija piedalījušies.

Saistītie raksti
Providus sbr small 7 01

Ideāla ministrija 2015 17 Autors:Iveta Kažoka

Citi autora darbi