Atslēgvārdi:

Godīgie dārzeņi 2

Autors: Linda Jākobsone

Liekas, ka nevienam nav šaubas par to, ka Eiropas Savienības tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem ir negodīgi – tie ir trīs reizes mazāki nekā caurmērā saņem ES zemnieki.

Iesaki citiem:

Avots

Pašreizējās Eiropas Komisijas piedāvājums kaut arī paredz Latvijas zemniekiem maksāt vairāk, nozīmē, ka arī vēl 2020.gadā viņi vienalga saņems tikai 54% no ES vidējā atbalsta. It kā viss skaidrs – tas nav taisnīgi un Latvijas valdībai, Eiropas Parlamenta deputātiem, nevalstiskajām organizācijā utt. jācīnās ar visiem spēkiem, lai šo situāciju mainītu.

Jāsaka, ka visas iesaistītās puses dara, ko var, māk un spēj, lai šai situācijai pievērstu uzmanību un darbam ir zināmi rezultāti. Taču daudzi jautājumi šajā diskusijā līdz šim ir palikuši “aiz borta”, piemēram: Ko Kopējās lauksaimniecības politikas reforma nozīmē visiem pārējiem ES nodokļu maksātājiem? Cik daudz esam gatavi maksāt par ES lauksaimniecības politiku un tiešmaksājumiem, ko Latvijā saņemt tikai 64000 zemnieku? Kāpēc ES turpina lauksaimniecības politiku, kas nelabvēlīgi ietekmē pasaules nabadzīgākās valstis? Vai Kopējai lauksaimniecības politikai jārisina lauku attīstības problēmas?

Novembra sākumā nejaušas sakritības rezultātā mēs, Ansis Bogustovs, Ainārs Nābels-Šneiders, Žaneta Vēgnere un es, Linda Jākobsone (visi privātā kapacitātē), seminārā par ES komunikācijas jautājumiem nonācām vienā darba grupā. Kopīgi izstrādājām mūsu piedāvājumu tam, kā pievērst plašāku Latvijas iedzīvotāju, starptautisko mediju un Eiropas politiķu uzmanību lauksaimniecības jautājumam, meklējot atbildes uz augstākminētajiem jautājumiem.

Katru gadu visās Latvijas pilsētās tiek veikti apzaļumošanas darbi. Nākamajā gadā piedāvājam Latvijas puķu dobēs pilsētu parkos, skvēros un laukumos stādīt nevis ziedus, bet gan dārzeņus, piemēram, kāpostus, burkānus, bietes, kas izskatās ne mazāk dekoratīvi kā atraitnītes, kreses un petūnijas. Šādā veidā, ievedot laukus pilsētā nebijušā veidā un parādot, cik būtiski tie ir visai Latvijai, kā arī attiecīgi plānojot mediju darbu, būs iespējams uzrunāt gan Latvijas, gan galvenais - starptautisko sabiedrību.

Lai akcija noritētu veiksmīgi, tai nepieciešams sākt sagatavoties savlaicīgi – informēt par akciju pilsētu dārzniekus un apzaļumošanas ekspertus, plānot attiecīgus stādus, īpašu uzmanību pievērst centrālajām Latvijas pilsētu dobēm, piemēram, Rīgā pie Ministru kabineta un Prezidenta pils. Tāpat lauksaimniecības jautājumam varētu veltīt Eiropas dārza svētkos, kas tradicionāli norisinās Eiropas dienā 9.maijā Vērmanes dārzā.

Īpaši akcijā jāaicina piedalīties valsts augstākās amatpersonas – piemēram, dobes apstādīšanā pie Ministru kabineta varētu iesaistīties visi valdības ministri. Taču Valsts prezidenta dārzā pie Prezidenta pils jau pavasarī varētu iestādīt ķirbi, kura augšanai varētu sekot līdz 24 stundas diennaktī ar interneta palīdzību īpaši šai akcijai izveidotā mājas lapā. Ķirbjus, kā zināms novāc rudens nogalē, kad nākamajā gadā gaidāmas arī visspraigākās diskusijas par lauksaimniecības politikas reformu. Latvijā izaudzēto ķirbi kā apliecinājumu Latvijas lauksaimniecībai, prezidents varētu nogādāt Briselē Eiropas Parlamentā, iespējams, katram no Eiropas Parlamenta deputātiem dāvinot dekoratīvu Latvijas ķirbi.

Lai akciju padarītu interesantu un noturētu sabiedrības uzmanību visa gada garumā, to var papildināt ar citām aktivitātēm, kas jau norisinās Latvijā. Ja pieejami papildu līdzekļi, dobēs varētu izvietot plāksnītes ar dārzeņu aprakstiem, kas noderētu arī izglītojošiem mērķiem, piemēram, pilsētas bērniem izskaidrot, kā tad aug dārzeņi.

Ceram, ka ideja par dārzeņu stādīšanu Latvijas parkos, skvēros, dārzos un citās puķu dobēs gūs plašu atbalstu Latvijas iedzīvotājos, jo šī ideja ir viegli realizējama un neprasa praktiski nekādus papildu resursus, taču var veicināt diskusiju sabiedrībā un medijos par lauksaimniecības jautājumiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


jumors 29.11.2011 20:29
Idejas man vienmēr patīk, ja tās ir nestandarta. Tomēr- dārzkopja domāšana saka- ak, dārzeņu nozīme ir izmantošana pārtikā. Un ja tā- kas tie par dārzeņiem, kuri augs'uz asfalta"? Tikai tad , ja tie papildus nesīs vēl citu slodzi - piemēram, diļļu dobe dos vēstījumu: cik maksājumos saņem citi, bet kāposts signalizēs, cik maz- Latvija. Pētersīļi varētu prasīt vispārēju maksājumu atcelšanu, bet ķirbis, izgrebts Helovīna gaumē - biedēt publiku ar traktoriem pilsētas ielās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands 29.11.2011 14:02
Akcija ļoti interesanta - dārzeņus audzēt ir visnotaļ interesanti; katrā ziņā ne mazāk interesanti kā puķes. Ļoti labs efekts būtu, ja to darītu apstādījumos pie Operas - dekoratīvas dobes ar puķkāpostiem, dillēm un visādiem garšaugiem. (Vienīgā nianse - dārzeņi ne visos veģetācijas cikla posmos izskatās vienlīdz glīti; un būtu pagrūti nomainīt tos atkarībā no sezonas - ja vien kaut kur netirgotu "apstādījumu burkānus" vai tml.). Nu bet vasaras vidū, protams, šāda iespēja būtu. Un Operas mīļotājiem būtu iegansts nofotografēties.

Bet man nav īsti skaidrs akcijas mērķis? Vai mērķis ir:
(A) Pateikt, ka Latvijai maksā parāk maz?
(B) Pateikt, ka Grieķijai utml. maksā pārāk daudz?

Mērķis "A" ir diezgan utopisks - nu nevar Latvija ar mūsu 0.3% no ES kopprodukta pieprasīt sev lielus maksājumus. Toties mērķis "B" izskatās cerīgāk - var skaļi brēkt par to, ka maksājumi ir netaisnīgi un tos ir sen laiks atcelt. Un cerēt, ka lielās donorvalstis ieklausīsies.

>>> Cik daudz esam gatavi maksāt par ES lauksaimniecības politiku un tiešmaksājumiem, ko Latvijā saņemt tikai 64000 zemnieku? Kāpēc ES turpina lauksaimniecības politiku, kas nelabvēlīgi ietekmē pasaules nabadzīgākās valstis? Vai Kopējai lauksaimniecības politikai jārisina lauku attīstības problēmas?
======
Vai nebūtu lielākas cerības nevis "pavilkt deķi uz savu pusi" - un PALIELINĀT maksājumus Latvijas lauksaimniekiem, bet gan visās ES sarunās konsekventi iestāties par lauksaimniecības subsīdiju pakāpenisku likvidāciju. Manuprāt, šāds priekšlikums būtu ļoti pa prātam arī lielajām donorvalstīm - Anglijai, Vācijai, Somijai, Zviedrijai. Samazinātos kārdinājums lielajām ES parādnieku valstīm (Grieķija, Itālija, Portugāle) dzīvot uz citu rēķina. Var izvirzīt konkrētus ultimātus - vai nu šīs Dienvideiropas valstis piekrīt subsīdiju būtiskam samazinājumam apmaiņā pret parādu daļēju norakstīšanu, vai arī viss paliek pa vecam un tad viņus gaida drošs defolts.

Papildus pozitīvais efekts būtu - adekvātas lauksaimniecības preču cenas arī pasaulē (mazāk izputējušu zemkopju Āfrikā, kuri pēc tam cenšas par katru cenu nonākt Eiropā kā imigranti); racionāla lauksaimniecības resursu izmantošana.

Citi autora darbi
P 62492

Un kas ir Kony? 5 Autors:Līdzdalībnieki