Atslēgvārdi:

Globālā ekonomiskā krīze: kas īsti notiek? 29

Vēl pirms dažiem mēnešiem es uzskatīju, ka ļoti maz ko zinu par globālo ekonomiku.

Iesaki citiem:

Man, protams, bija pamatzināšanas makroekonomikā, biju palasījusi arī vienu otru specifisku grāmatu un dažreiz - aiz gara laika - rakstus no The Economist vai Financial Times. Bet tas arī viss. Daudz par to nesatraucos, jo biju pārliecināta, ka pasaulē ir pietiekami daudz cilvēku, kas zina. Ka patiesībā viss tas, kas man šķita gan vietējos, gan globālajos ekonomikas procesos nesaprotams, jau sen ir atbildēts un, ja vien man būtu īpaša vajadzība, es noteikti Internetā vai kur citur uz saviem jautājumiem saņemtu skaidras atbildes. Galu galā arī manā apziņā bija iedēstīta apziņa, ka paši fundamentālākie ekonomikas jautājumi, no kuriem ir atkarīga kaut vai pasaules pašu attīstītāko valstu nākotne, ir sen atrisināti un kapitālismā neizbēgamās krīzes mūsdienās tiek noteiktos rāmjos kontrolētas.

Izrādās, ka maldījos. Pat ļoti stipri maldījos. Tieši cik lielā mērā es maldījos, sapratu tikai tagad - cenšoties saprast, kas notiek ar pasaules ekonomiku, kādi ir pašreizējās krīzes cēloņi un ar ko tā varētu beigties. Mans pirmais informācijas avots, meklējot informāciju par globāliem procesiem, ir Yahoo "Full Coverage" apkopojumi, kuros par kādiem konkrētiem jautājumiem tiek apkopotas ne tikai jaunākās ziņas, bet arī saites uz analītiskiem materiāliem un visdažādāko (pamatā gan ASV) laikrakstu komentāriem par šiem notikumiem.

Ko tie saka par pašreizējo krīzi? Pateikt, ka prognozes atšķiras, nozīmē neko nepateikt. Prognozes ir ne tik daudz atkarīgas no visaptverošas situācijas analīzes (kas ir ļoti reta - parasti analītiķi " nozīmē" kāda konkrētas valsts/reģiona kādu konkrētu ekonomisko sektoru par galveno grēkāzi), bet gan no komentētāja ideoloģiskajiem uzskatiem. Un ranžējas, sākot ar optimismu un beidzot ar Rietumu civilizācijas sabrukumu. Arī vienotas situācijas cēloņu vērtējuma nav. Un aizvien biežāk šajos rakstos/analīzēs redzamas kautras atzīšanās, ka patiesībā pēdējos gados gandrīz neviens, tai skaitā ekonomisko lēmumu pieņēmēji, ne lokālos, ne globālos ekonomikas procesus īsti nav sapratuši un nesaprot vēl joprojām. Vai, ja kāds arī ir sapratis, tad realitāte šķitusi tik biedējoša, ka tā tika nogrūsta smadzeņu pašos tālākajos stūros, cerot, ka (krieviski izsakoties) - avosj proneset.

Šajā blogā vēlējos padalīties ar dažiem materiāliem, kas man pašai šķiet no līdz šim atrastajiem paši vērtīgākie.

Pirmais ir pasens britu komediju raidījums, kurš saistošā veidā skaidro, kā radusies krīze ASV. Tas ir datēts ar 2008.gada sākumu un ir izrādījies pravietisks - un ne tikai attiecībā uz ASV.

Nākamie ir daži podcasti no BBC Worldservice mana mīļākā raidījuma " World have your say" - kas 7.,9. un 10.oktobra raidījumos (uzmanību, šie podcasti ir pieejami tikai dažas dienas!) ļoti skaidri parāda, cik dramatiska jau šobrīd ir šīs krīzes ietekme uz dažādu pasaules valstu iedzīvotājiem (daži stāsti šķiet patiešām šermuļus uzdzenoši - it sevišķi par to, ka daļai ASV pilsoņu jau šobrīd kredītmaksājumi par savu mājokli ir DIVREIZ augstāki nekā pirms gada un par Islandes ekonomikas krahu) un ko viņi un ekonomikas jomas speciālisti par šo krīzi domā. Šos podkastus pagaidām var atrast šeit.

Manā izpratnē pašu dziļāko un ticamāko skaidrojumu pašreizējai krīzei un veidiem, kā to vismaz mēģināt risināt, intervijā ASV PBS (ASV sabiedriskā televīzija) 10.oktobrī sniedza Džordžs Soross. Jāņem gan vērā, ka viņam pagātnē ir vismaz divas nepareizi noprognozētas ekonomikas krīzes, taču attiecībā uz jaunākajiem notikumiem es neko izglītojošāku dažu nedēļu laikā neesmu atradusi. Intervija ir pieejama pbs mājas lapā. Kāds to ir ielicis arī Youtube, tā kā es centīšos to uz laiku ielikt arī šajā blogā:

Un visbeidzot saite uz vienu rakstu, kas atspoguļo miljardiera Warren Buffet skatījumu uz jautājumu, kas skar gan ASV, gan visas pasaules ekonomiku - konkrēti attiecībā uz šķietami tehnisku jautājumu par finanšu instrumentiem, kas ir pazīstami (diez cik daudziem tie vispār ir pazīstami?) kā derivatīvi. Raksts ir pasens (2003.gads), bet vēl joprojām aktuāls.

Kādēļ šis miljardieris un šis raksts?

Tādēļ, ka gan Obama, gan McCain (!!! zinot, ka Buffet ir Obamas aktīvs atbalstītājs !!! ) ir minējuši tieši viņu kā iespējamu kandidātu uz ASV Kases (Treasury) vadītāja amatu. Kaut vai tāpēc vien ir interesanti uzzināt, kur šis tik svarīgā amata kandidāts saskata kaut ko, ko viņš pats nosauc par "mega katastrofāliem riskiem" ekonomikai. It sevišķi ņemot vērā, ka šobrīd derivatīvu tirgus ir daudz, daudz lielāks nekā 2003.gadā. Pietiek kaut vai salīdzināt ASV derivatīvu tirgus apmēru un ASV valdības jau tā grūti panākto bailout lielumu naudas izteiksmē (vai pat ASV ikgadējo IKP) un tad jau vairs tiešām negribas tālāk domāt par to, kas notiks, ja " avosj" princips (jeb, ideoloģiskos terminos izsakoties, " neredzamā roka") nenostrādās ...

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (29) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

myincome 09.10.2009 22:21 http://irkrize.co.cc/?type=reason

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

myincome 09.10.2009 22:20
Katrs no mums ir kaut ko upurējis krīzes dēļ. Lai šie upuri nepaliek aizmirsti

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cait 01.11.2008 14:12
Links, kur var nokopēt ieprieksejo Zeitgeist filmu RU tulkojumā: http://failiem.lv/list.php?i=ttcynp

Arī filma “Money as a debt”, ļoti līdzīga: http://failiem.lv/list.php?i=rmrril

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Agaga 26.10.2008 18:25
Kompliments, par globālo problemas iztirzājumu! Esmu čaiņiks, bet gribu visu zināt!
Tapēc jautājums, vai USD netiks devalvēts un ieviests piemēram Amerons(baumas no expertiem), jo cik es zinu, tad ASV ir ārējais parāds, vai kādus citus labumus varētu gūt ASV lielie no šāda gājiena? Mums no malas taču labāk redzams:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

p 18.10.2008 00:36
"PĀREJA no pašreizējās sistēmas uz zelta standartu izraisīs cenu kāpumu. [..] kā Jūs iedomājaties ekonomiskās/sociālās sekas brīdī, kad pārējā "nauda" vienkārši tiktu izņemta no ekonomikas?"

Protams, to nevar izdarīt vienā momentā, tas jādara pakāpeniski. Kā Rons Pols piedāvāja - atļaut zeltu kā paralēlu maksāšanas līdzekli. Problēmas būtu, bet pašreizējā sistēma var novest tikai pie kraha. Gluži kā ar pašreizējo krīzi - iepludinot kredītu, uz brīdi var uzlabot situāciju, bet ilgtermiņā tas tikai situāciju padara daudz ļaunāku, jo tiek iznīcināta valūta.

"Šī krīze parādīja, ka privātie banķieri ir daudz vairāk gatavi apzagt iedzīvotājus nekā valdības."

Šie privātie baņķieri savu varu tieši dabū pateicoties valdībai un pašreizējai monetārajai sistēmai. Kāpēc lai viņi neiesaistītos riskantos darījumos, ja zin, ka valsts viņus glābs? Par Rons runā jau gadiem - http://www.youtube.com/watch?v=9_yjImzwuIU

Kā jau teicu, dzīves līmenis ir pieaudzis pateicoties tehnoloģijām, un šobrīd tas dzīves līmenis strauji sarūk. Amerikā jau kopš agra vecuma esi parādos līdz ausīm, tad visu mūžu strādā, lai atmaksātu parādu. Uzkrāt nav iespējams, jo nepārtraukti tiek iznīcināta. Mākslīgi zema naudas cena tikai veicina aizņemties, cilvēki iegādājas lietas, kuras nevar atļauties, rodas ilūzija, ka dzīves līmenis ir cēlies, bet pie katra burbuļa daļa cilvēku zaudē visu un vidusšķira sarūk.


"Pierādiet, ka bērni, kurus ir audzinājusi auklīte, ir mazāk orientēti uz "pastāvošās iekārtas atbalstīšanu", un tad mums būs par ko parunāt."

Šeit (http://www.youtube.com/watch?v=JZ83x9rn2o4) ļoti laba lekcija par ASV konstitūciju un kā tā tiek mācīta skolās. Pameklējiet internetā Charlotte Iserbyt un John Taylor Gatto.

"Negribiet maksāt nodokļus? Nu tad organizējiet to visu pats!"

Es nerunāju par visiem nodokļiem. Nodokļiem jābūt minimāliem un jāizlieto visu cilvēku labā, nevis kādas grupas labā. Transporta nodokli jāizmanto ceļiem un tiltiem, bet nodokļi, kas jāmaksa visiem - visu labā.

"pabalsti ģimenei bērna piedzimšanas gadījumā vai valsts garantētas pensijas (vai vecuma pabalsti)"

Tas viss būtu jauki, bet pašreiz tiek nozagta nauda un vēlāk niecīga daļa tiek atdota atpakaļ. Es jau nesaku, ka tagad jāpārtrauc maksāt pensijas un pabalsti. Pašreizējā sistēmā cilvēki ir atkarīgi no valdības.

"Tādēļ, ka ticēja, ka brīvais tirgus vienmēr atradīs efektīvākus regulēšanas mehānismus nekā valsts. Nu tad šobrīd mēs redzam rezultātu."

Tur jau tā lieta, ka nav nekāds brīvais tirgus. Ja bankām būtu jāiegulda savi uzkrājumu, kā tas būtu brīvajā tirgū, tad viņas nevarētu tik bezatbildīgi ieguldīt, jo neviens viņus neglābtu. Šobrīd bankām tiek dotas īpašas privilēģijas, tas nav brīvais tirgus. Grīnspans iepludināja lielu daudzumu kredīta, kas izveidoja burbuļus, tagad šie burbuļi plīst. Nevajag vainot brīvo tirgu lietās, kur tieši brīvā tirgus trūkums izraisījis problēmu.

Un galu galā, ASV konstitūcija nepieļauj ne papīra naudu, ne valdības kontrolētu izglītības sistēmu. Ar to nepietiek? Vai valdība drīkst ignorēt konstitūciju? Vai valdība drīkst darīt visu, kas tai ienāk prātā? Tieši tas noved pie totalitāra režīma, ne brīvība. Ja valdība spēj pati sev uztaisīt līdzekļus, nevis tikai no nodokļiem, tad kurš ir saimnieks un kurš ir kalps?


"Paper is poverty,... it is only the ghost of money, and not money itself." -- Thomas Jefferson

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 17.10.2008 16:23
" Kā gan zelts var izrasiīt inflāciju? Inflācija rodas no tā, ka nepārtraukti tiek drukāta jauna nauda (mūsdienās tas vairāk notiek digitāli). "

PĀREJA no pašreizējās sistēmas uz zelta standartu izraisīs cenu kāpumu. Ja, optimistiski rēķinot, tikai 5-10% no apgrozībā esošas naudas ir ar kaut ko taustāmu nodrošinātas, tad kā Jūs iedomājaties ekonomiskās/sociālās sekas brīdī, kad pārējā "nauda" vienkārši tiktu izņemta no ekonomikas?

" bet joprojām valdība var manipulēt ar valūtu apzogot iedzīvotājus."

Šī krīze parādīja, ka privātie banķieri ir daudz vairāk gatavi apzagt iedzīvotājus nekā valdības.

"Toreiz nebija tik liela plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem, bija lielāka brīvība, cilvēkiem nevajadzēja vergot n-tajos darbos, lai nodrošinātu savu ģimeni, sievietes varēja nestrādāt un audzināt bērnus."

Neticu. Cik % no sievietēm "varēja nestrādāt un audzināt bērnus"? Un kā Jūs zināt, ka šis % toreiz bija augstāks nekā šodien? Arī šobrīd daudzas sievietes vidusšķiras ģimenēs varētu nestrādāt, ja būtu gatavas samierināties ar 20.gs.sākumam raksturīgo dzīves līmeni.

"bērni jādod valsts audzināšnā (smadzeņu skalošnai, kur tiek saražoti Keinisti un pastāvošās iekārtas atbalstītāji)"

Piedodiet, bet šo es savādāk kā par marasmu nevaru uztvert. Pierādiet, ka bērni, kurus ir audzinājusi auklīte, ir mazāk orientēti uz "pastāvošās iekārtas atbalstīšanu", un tad mums būs par ko parunāt.

"Tas ir atņemt vienam un atdot citam. Vai es drīkstu atņemt kādam mantu un atdot citam? Nē. Tad kāpēc valdība drīkst?"

Un kur tad jums tā manta ir radusies un kas jums ļauj to saglabāt savā īpašumā? Vai tik ne tas, ka, braucot uz darbu vai veidojot savu biznesu, jūs varat izmantot "neredzamos" valsts pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no nodokļiem: ceļus, cita veida infrastruktūru, tiesu sistēmu u.tml. Negribiet maksāt nodokļus? Nu tad organizējiet to visu pats! Vēlu veiksmi - līdz šim nevienam nav sanācis. Visas utopiskās kopienas, kas ir būvētas uz šī principa, ir kļuvušas vai nu iekšēji totalitāras vai ātri sagruvušas. Es labāk maksāju nodokļus (attiecīgi prasot no valdības atbildību par lietderīgu to izmantošanu) nekā pakļauju sevi un visu sabiedrību šādam riskam.

"Tad kāpēc valdība drīkst? Un nezin kāpēc šāds sociālisms vienmēr ir par labu bagātajiem, nevis maznodrošinātajiem."

Nepārspīlējiet. Kādā veidā, teiksim, pabalsti ģimenei bērna piedzimšanas gadījumā vai valsts garantētas pensijas (vai vecuma pabalsti), vai daudzās valstīs esošā progresīvā nodokļu sistēma ir "par labu bagātajiem"?

"Arī pašreizējais "glābšanas" plāns dod naudu bankām, uz pārējo rēķina. Vēlāk bankas pieprasīs iedzīvotājiem pildīt saistības - sanāk, ka iedzīvotāji maksā dubultā. "

Pašreizējais glābšanas plāns bija vajadzīgs tikai tādēļ, ka:
1) investīciju tirgus spēlētāji aizspēlējās ar riskantiem darījumiem, liela daļa tāpēc, ka ne ar ko būtisku neriskēja (arī, teiksim, bankas bankrota gadījumā saņemot pietiekami ievērojamu "zelta izpletni", lai atļautos ar svešu naudu riskēt).
2) Grīnspans bija izdarījis visu, lai 1.punktā minētās personas varētu spēlēties uz nebēdu bez jebkādas valsts kontroles pār viņu darbībām. Kādēļ viņš izdarīja tādu muļķību? Tādēļ, ka ticēja, ka brīvais tirgus vienmēr atradīs efektīvākus regulēšanas mehānismus nekā valsts. Nu tad šobrīd mēs redzam rezultātu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>Gatis 15.10.2008 20:45
Es gan palieku pie pārliecības ka visa vaina tomēr ir ticībā. Protams ka runas par situāciju gāja jau sen , bet kā jau teicu - situācija ir tikai puse bēdas. Galvenais ir ticība , un tas ka neviens tā konkrēti nevar pateikt kad un kādu iemeslu dēļ sākas ticība. Un nav jau arī tāds noteikts skaits banku kurām reizē būtu jābankrotē. Manuprāt vairākas bankas var bankrotēt reizē , bet ja nav ticības krīzei tad nekāda krīze neiestājas. Bet var nobankrotēt viena banka un izraisīt noticēšanu krīzei , un būs krīze un bankas bankrotēs viena pēc otras. Bet nu ticība viena jau ar viena neko nopietnu nespēj izraisīt , ja apakšā nav attiecīgas situācijas. Un manuprāt noteikt kad tā ticība reaģēs uz apakšā briestošo situāciju praktiski ir neiespējami. Situāciju var maskēt un slēpt un lāpīt , un ilgu laiku , bet kaut kad kaut kur rodas kāda spraudziņa kas dod tādu mazu dzirkstelīti ticībai , un sākas vispārējs uzliemojums. Kur un kad izleks tā dzirkstele kas visu aizdedzinās , manuprāt nav iepējams kontrolēt. Ja nu vienīgi tik daudz ka just to situācijas spiedienu apakšā un zināt ka pie tāda spiediena apakšā tā teikt tā dzirkstele kaut kad , kaut kur noteikti izlēks. Bet kad un kādā veidā , var varbūt prognozēt , bet noteikt nav iespējams , kā nav iepējams noteikt cik lielā mērā cilvēki ir gatavi noticēt krīzes situācijai. Un apakšā esošo spiedienu jau ar eksperti var kā nu katrs prognozēt , bet izmērīt tā ticami tak nav iepējams.
Bet vispār es teiktu tā , lai izraisītos krīze apakšā ir vajadzīgs zināms situācijas spiediens , augšā zināma ticibas koncentrācija. Pie tam krīze var izraisīties kā pie visai neliela situācijas spiediena apakšā bet toties lielas ticības koncentrācijas augšā , tā arī neizraisīties pie liela situācijas spiediena apakšā bet samērā mazas ticības koncentrācijas augšā.
Bet tas nu tā , tikai mani tādi pārspriedumi tā teikt par bišu uzvedību , nevajag ņemt pārāk nopietni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis > IM 15.10.2008 18:24
Nu es gan neteiktu, ka krīze sākās no tā, ka pārāk daudz cilvēki tai noticēja. Krīze iesākās ar banku bankrotiem un 99,9 % tas bija šoks. Nevar teikt, ka bankas bankrotēja tūlīt pēc tam, kad kāds medijs iebļāvās "krīze".

Tomēr, ja Jūs noskatītos filmu Money and Debt, tad saprastu, ka ir cilvēki, kas agrāk jau saprata, ka lielie aizņēmumi un naudas ražošana uz to pamata no zila gaisa ved uz krīzi. Filmā tas ir labi izskaidrots. Pats nupat viņu pat noskatījos otro reizi.

Vienīgais, kas bija "tā, kā ar bitēm" ir tas, ka neviens precīzu datumu nevarēja pateikt, kurā brīdī naudas sistēma kopā ar ekonomiku lūzīs. To, ka tas notiks, gudrākie no ekonomistiem par to nešaubījās.
Problēma ir tā, ka politiķi pārāk bieži neprot ieklausīties. Savukārt lielākie mediji ekonomistos varbūt ieklausās, bet vienalga atturīgi izturās pret krīzes pieminēšanu, jo baidās, ka viņus vēlāk vainos par krīzes izraisīšanā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kants 15.10.2008 13:00
paldies, labi tie briti, soross arī.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis > p 15.10.2008 11:08
Nevajadzētu gan būt tik optimistiskam par to, ka vajadzēja strādāt vienam no ģimenes, lai visiem ģimenē būtu labi. Piemēram, Džordža Orvela "Lai plīvo aspidistra" (bet ne tikai) labi atmasko šādu pašapmānu.

Tas, kas bija - ka labi izglītotie un labā darba darītāji varēja gan atļauties tā dzīvot. Bet uz stipri liela cilvēku skaita rēķina, kas varēja atļauties vien nabadzīgu uzturu un jumtu virs galvas.
Un tā vēl ir tikai medaļas viena puse. Rietumeiropas un Ziemeļamerikas ekonomiku stipri ietekmēja ekonomiskā situācija citur pasaulē. Ja pārējā pasaule ražo lēti, tad atsevišķi indivīdi var dzīvot ļoti labi.

Žēl, ka ir jāatkārto tādas vienkāršas lietas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 15.10.2008 09:54
Nu man jau ar liekas ka ar tām krīzēm , vismaz priekš manis , ir tāpat kā ar bitēm - nekad neko nevar zināt. Pati tā krīzes situācija jau manuprāt ir tikai pusbēda. Bēda , respektīvi krīze , sākas tad kad cilvēki ir gatavi noticēt krīzes situācijai. Un krīze beigsies ar tad , kad cilvēki noticēs ka nav vairs krīzes situācijas , neatkarīgi no tā vai patiešām krīzes situācijas vairs nebūs , vai tikai to būs izdevies labi apslēpt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

p 15.10.2008 00:33
"Tādēļ, ka apgrozījumā šobrīd ir tik daudz ne ar ko konkrētu nesegtas naudas"

Tieši tur jau ir tā problēma, un Money as Debt esmu redzējis. Kā gan zelts var izrasiīt inflāciju? Inflācija rodas no tā, ka nepārtraukti tiek drukāta jauna nauda (mūsdienās tas vairāk notiek digitāli). Tieši zelts pasargā no inflācijas. Un Money as Debt kā risinājumu piedāvā to pašu papīra naudu tikai valsts kontrolē, nevis centrālās bankas. Tas, protams, ir nedaudz labāk, bet joprojām valdība var manipulēt ar valūtu apzogot iedzīvotājus.

20. gs. attīstījās tehnoloģijas, pieauga produktivitāte, tādēļ cēlās dzīves līmenis. Toreiz nebija tik liela plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem, bija lielāka brīvība, cilvēkiem nevajadzēja vergot n-tajos darbos, lai nodrošinātu savu ģimeni, sievietes varēja nestrādāt un audzināt bērnus. Tagad abiem vecākiem jāvergo, lai nodrošinātu savu ģimeni un bērni jādod valsts audzināšnā (smadzeņu skalošnai, kur tiek saražoti Keinisti un pastāvošās iekārtas atbalstītāji).

No kādiem nodokļiem? Tas ir atņemt vienam un atdot citam. Vai es drīkstu atņemt kādam mantu un atdot citam? Nē. Tad kāpēc valdība drīkst? Un nezin kāpēc šāds sociālisms vienmēr ir par labu bagātajiem, nevis maznodrošinātajiem. Arī pašreizējais "glābšanas" plāns dod naudu bankām, uz pārējo rēķina. Vēlāk bankas pieprasīs iedzīvotājiem pildīt saistības - sanāk, ka iedzīvotāji maksā dubultā. Valdībai nekad nepietiek ar nodokļiem tāpēc viņa vēršas pie centrālās bankas, un tieši inflācija ir postošāka maznodrošinātajiem.

Kā jau teicu, sākuma Grīnspans bija par zelta standartu un pret centrālo banku, bet vēlāk, kļūstot par FEDa vadītāju, mainīja savu nostāju par 180 grādiem.

Runāsot par Krūgmenu.. šeit daži raksti:
http://www.lewrockwell.com/blog/lewrw/archives/023478.html http://www.lewrockwell.com/blog/lewrw/archives/023474.html http://mises.org/story/103 http://mises.org/story/630

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Everite 14.10.2008 22:42
Patreizējos notikumus neviens neparedzēja un izskaidrot nespēj- tas nav nekas jauns, tas ir noticis ar visām iepriekšējām eknomiskajām krīzēm, un netikai krīzēm. Bet tas nav pārsteidzoši, jo kā to lieliski ir parādījis Talebs savās grāmatās http://www.fooledbyrandomness.com/, it īpaši pēdējā 'The Black Swan: The Impact of the Highly Improbable‹ lai kā cilvēkiem un jo īpaši ekspertiem gribētos ticēt, ka sociālekonomisko notikumu gaita ir prognozējama izmantojot sarežģītus matemātisku modeļus, vēsture rāda, ka lielākā daļa liela apmēra notikumu/krīžu ir nākušas absolūti neparedzētas. Tiesa gan, PĒC notikuma tām vienmēr atradies izskaidrojams. Palasiet grāmatu un taps skaidrs, ka to, kas notiks rādīs tikai nākotne, nevis ekspertu 'prognozes›:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 14.10.2008 00:22
Gribēju par FEDu piebilst, ka tā šobrīd strādā lielā mērā neatkarīgi no valdības. Piemēram kongresmenis Pols reiz sacīja, ka viņam kā kongresmenim ir daudz lielāka pieeja CIA darbībai un noslēpumiem nekā pieeja FED bankai. Un tā jau arī ir, ka normālam kongresmenim (iespējams arī valsts prezidentam) nav iespējas iepazīties ar FED valdes lēmumu pieņemšanas procesu.

Tie tiek pieņemti tādā slepenībā, ka nekas neatliek, kā tikai mēģināt no viņu rīcības uzminēt, kādi ir viņu ilgtermiņu plāni. Bet katrā ziņā, esmu iepriecināts, ka jebkurš no šīs diskusijas saprot, ka krīzes vaina nav jau tikai neapdomīgajos kredītsniedzējos un kredītņēmējos, bet pašā "saknē", kas izvēlās kad "krūmam" piegādāt vairāk "barības" resursus un kad mazāk.

Iveta rakstīja:"Un es neredzu kā to [finanšu sistēmas regulāciju] ir iespējams panākt savādāk kā ar lielāku valsts atbildību par finanšu sektoru". Gribēju tikai piebilst, ka visefektīvākais instruments, kāregulēt šo finanšu sistēmu ir caur FED sistēmu. Tikai problēma ir tajā apstāklī, ka šo instrumentu nepārvalda nedz kongress, nedz arī prezidents. Es pat nebaidos teikt, ka Bernankem ir vismaz tikpat liela, ja ne lielāka vara nekā Bušam šobrīd, tikai šī vara tiek realizēta ekonomikā un politikas aizkulisēs, kur medijus pat īsti nelaiž klāt. Kopumā man tiktiešām nav pārliecības, ka šo krīzi ir kādam pa spēkam atrisināt, vienkāršā ceļā. Tāpēc ASV ir divi smagi virzieni, kuros iet:
1) Stiglica versija: paredz darīt visu iespējamo (izmainīt likumdošanu), lai turpmāk līdzīgi notikumi ar kredītņēmējiem un kredītdevējiem neatgadās. Bet tanī pašā laikā neaiztikt pašu FED sistēmu (cik nu paspēju iepazīties).
2) Pola versija: darīt visu, lai mazinātu FED visatļautību un nekontrolejamību un padarīt to atkarīgāku no kongresa un prezidenta, tādējādi nodibinot pamatus valsts uzraudzībai un kontrolei pār FED sistēmu. Esmu optimists un domāju, ka labākais ceļš būtu paņemot labāko gan no Pola (spēcīgāka kontrole pār FED un naudas iepludināšanu) gan arī no Stiglica risinājuma (likumu pilnveidošana un arī zināma kontrole pār kredītdevējiem un iestādēm kā arī kredītņēmēju aizsardzība).

Uz zeltu gan momentāli pāriet nav iespējams... bet zināmus pamatus tam arī vajag ielikt, jo pretējā gadījumā ASV ekonomika smagi parazitē uz pasaules rēķina. Tas man kā ES pilsonim, tomēr nepatīk...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 13.10.2008 23:03
P

"Bet kāpēc lai beigtos ar ekonomikas krahu?"

Tādēļ, ka apgrozījumā šobrīd ir tik daudz ne ar ko konkrētu nesegtas naudas (ko ražo bankas no cilvēku aizņēmumiem - iesaku tomēr noskatīties " Money as Debt", šajā kontekstā vērtīgākā būs 2.un 3.daļa ), ka mēģinājumi atgriezties pie zelta standarta vai kāda tā analoga var beigties ar Zimbabves līmeņa inflāciju un arī tad nav garantijas, ka eventuāli šāds standarts varētu 21.gs.normāli funkcionēt (skat.tā paša " Money as Debt" 4.daļu, kur arī šī ideja ir nedaudz analizēta).


" Arī Lielā Depresija bija FEDa rīcības rezultāts. Un kā gan valdība var aizsargāt mazāknodrošinātos? No kurienes viņi ņems naudu? Vienīgais veids ir caur FEDu un tieši šis process ir postošs vidusšķirai un nabadzīgajiem. Tātad, pat iedomājoties, ka dzīvojam pasaku pasaulē, kur politiķi grib tikai labu, viņi nespēj to izdarīt iejaucoties ekonomikā. Tikai kapitālisms un brīvais tirgus spēj nodrošināt pārticību, kā tas bija Amerikā lidz 1913. gadam, kad izveidoja FEDu."

Man šķiet, ka teikt, ka Amerika līdz 1913.gadam bija pārticīgāka nekā, teiksim, 20.gs.vidū vai otrajā pusē, ir vismaz nenopietni. Kas ir tie rādītāji, kas Jums ļauj īpaši izcelt ASV ekonomiku laikaposmā līdz 1913.gadam? Vai nabadzība ASV bija zemākā līmenī vai cilvēku dzīves līmenis augstākā? Kamēr neesmu saņēmusi atbildi, turpināšu uzskatīt, ka vidusšķira un nabadzīgie ASV nekad nav dzīvojuši tik labi, kā 20.gs.otrajā pusē.

No kurienes valdība ņems naudu maznodrošināto aizstāvībai? No nodokļiem. Par laimi tajā pašā ASV valsts līdzdalība ekonomikā šobrīd ir pie 20% (1929.gadā - tikai 3%!!! Nav brīnums, ka šāda ekonomika pie pirmās lielākās krīzes sabruka un krīze atstāja tik graujošas sekas uz cilvēku ikdienu), kas būtiski palielina drošības spilvenu, stabilizē ekonomiku pret tirgus svārstībām un rada vismaz kaut kādu cerību, ka krīzi izdosies savaldīt.

" Kāpēc Jums Keinsa sistēma liekas pievilcīgāka, nekā free market ekonomistu, kuri brīdināja par Keinsa postošo sistēmu? "

Kāds pašreizējam burbulim ir sakars ar Keinsu? Greenspan un kompānija bija absolūti anti-Keinsiski ekonomisti, kas paši sevi bija pasludinājuši par brīvā tirgus ekonomistiem un savas izpratnes robežās tieši pie šīs ideoloģijas arī pieturējās. Viņi kā reizi bija par absolūti minimālu kontroli pār finanšu tirgiem, kas arī šķiet būs bijis GALVENAIS ŠĪS KRĪZES CĒLONIS (t.i.valstij vajadzēja nevis iejaukties mazāk, bet vairāk!)

Man šķiet ļoti precīzs raksturojums, ko šai kompānijai savā vakardienas rakstā New York Times veltīja jaunais Nobela ekonomikas prēmijas laureāts (pelnīti, cik nu es varu spriest) Paul Krugman - interesantākā ir pēdējā rindkopa: "What can be done to stem the crisis? Aid to homeowners, though desirable, can’t prevent large losses on bad loans, and in any case will take effect too slowly to help in the current panic. The natural thing to do, then — and the solution adopted in many previous financial crises — is to deal with the problem of inadequate financial capital by having governments provide financial institutions with more capital in return for a share of ownership.

This sort of temporary part-nationalization, which is often referred to as an “equity injection,” is the crisis solution advocated by many economists — and sources told The Times that it was also the solution privately favored by Ben Bernanke, the Federal Reserve chairman.

But when Henry Paulson, the U.S. Treasury secretary, announced his plan for a $700 billion financial bailout, he rejected this obvious path, saying, “That’s what you do when you have failure.” Instead, he called for government purchases of toxic mortgage-backed securities, based on the theory that ... actually, it never was clear what his theory was.

Meanwhile, the British government went straight to the heart of the problem — and moved to address it with stunning speed. On Wednesday, Mr. Brown’s officials announced a plan for major equity injections into British banks, backed up by guarantees on bank debt that should get lending among banks, a crucial part of the financial mechanism, running again. And the first major commitment of funds will come on Monday — five days after the plan’s announcement.

At a special European summit meeting on Sunday, the major economies of continental Europe in effect declared themselves ready to follow Britain’s lead, injecting hundreds of billions of dollars into banks while guaranteeing their debts. And whaddya know, Mr. Paulson — after arguably wasting several precious weeks — has also reversed course, and now plans to buy equity stakes rather than bad mortgage securities (although he still seems to be moving with painful slowness).

As I said, we still don’t know whether these moves will work. But policy is, finally, being driven by a clear view of what needs to be done. Which raises the question, why did that clear view have to come from London rather than Washington?

It’s hard to avoid the sense that Mr. Paulson’s initial response was distorted by ideology. Remember, he works for an administration whose philosophy of government can be summed up as “private good, public bad,” which must have made it hard to face up to the need for partial government ownership of the financial sector." http://www.nytimes.com/2008/10/13/opinion/13krugman.html


Vai Jūs arī viņam un Stiglitzam ieteiktu "vairāk palasīt free market ekonomistus" un pamācoši skaidrotu atšķirības starp sociālismu praksē un teorijā?

Tikai dēļ tā, ka dažas valstis, pretēji "free market" teorētiķu ieteikumiem, ir saglabājušas zināmu ekonomiskās regulēšanas rīcībspēju, vēl saglabājas cerība iziet puslīdz sausiem no šīs kredītiestāžu anarhiskās uzdzīves.

Islande palaida savus finanšu tirgus pavisam brīvi un tagad jūt tā visa sekas - lai gan, protams, Gordona Brauna iniciatīva iesaldēt Lielbritānijas bankās esošos visu islandiešu uzņēmumu aktīvus (atsaucoties uz anti-terorisma likumiem) ir pat ļoti "nedraudzīga" (http://www.timesonline.co.uk/tol/news/politics/article4916933.ece). Bet tas tikai nozīmē, ka laiks beidzot sākt šos finanšu tirgus regulēt tā, lai visai globālajai ekonomikas sistēmai tik bīstamas "inovācijas" vairs nebūtu iespējamas. Un es neredzu kā to ir iespējams panākt savādāk kā ar lielāku valsts atbildību par finanšu sektoru - galvenokārt efektīvas un savlaicīgas kontroles ziņā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

p 13.10.2008 21:05
Bet kāpēc lai beigtos ar ekonomikas krahu? Un kurš atbildēs tagad? Vai sodīs Grīnspanu un Bernanki? Nē, vainu uzvels iedzīvotājiem, un pieprasīs lielāku varu. FEDu neizveidoja iedzīvotāju ievēlēts kongress, bet gan privāti baņķieri, kuri gribēja pasargāt savu monopolu (iesaku izlasīt grāmatu par FEDa izveidi - "The Creature from Jekyll Island", vai arī noklausīties autora lekciju http://video.google.com/videoplay?docid=-8484911570371055528... ). FEDs solīja izbeigt visas krīzes, bet patiesībā FEDs izveidoja lielākās krīzes ASV vēsturē. Arī Lielā Depresija bija FEDa rīcības rezultāts. Un kā gan valdība var aizsargāt mazāknodrošinātos? No kurienes viņi ņems naudu? Vienīgais veids ir caur FEDu un tieši šis process ir postošs vidusšķirai un nabadzīgajiem. Tātad, pat iedomājoties, ka dzīvojam pasaku pasaulē, kur politiķi grib tikai labu, viņi nespēj to izdarīt iejaucoties ekonomikā. Tikai kapitālisms un brīvais tirgus spēj nodrošināt pārticību, kā tas bija Amerikā lidz 1913. gadam, kad izveidoja FEDu.

Kāpēc Jums Keinsa sistēma liekas pievilcīgāka, nekā free market ekonomistu, kuri brīdināja par Keinsa postošo sistēmu? Ko gan valdība var darīt šajā situācijā? Tikai turpināt iepludināt kredītu, bet tieši tas ir problēmas cēlonis. Jā, uz brīdi tas var atlikt krahu, bet ilgtermiņā tas tikai situāciju padara ļaunāku. Lai kā valdības manipulētu ar ekonomiku, tirgus galu galā izlīdzinās. Jums vajag vairāk palasīt free market ekonomistus, jo tieši valdības iejaukšanās rada burbuļus, nevis otrādi.. Un sociālims, lai arī teorijā tas izklausās jauki, praksē rada vairāk ļauna, nekā laba. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 13.10.2008 18:05
Replika "me"

Es nedomāju, ka krīze varēja tikt "ar pavisam vienkāršām metodēm" novērsta. Vismaz es par tādām metodēm neesmu dzirdējusi. Tieši otrādi - jo vairāk iegūstu informāciju par globālo ekonomiku, jo stiprāka ir mana pārliecība, ka šī krīze bija absolūti loģisks VISMAZ pēdējo 20 gadu ASV un citu uz kredītiem dzīvojošo valstu ekonomiskās politikas rezultāts.

Karš un naftas cenas varbūt krīzes atnākšanu paātrināja, taču tas nenozīmē, ka attīstīto valstu paši ekonomikas pamati ir normālā stāvoklī. Vismaz es biju patiesi šokēta, noskatoties Paul Grignon dokumentālo animāciju "Money as Debt" (pieejama youtube: http://www.youtube.com/watch?v=cy-fD78zyvI http://www.youtube.com/watch?v=hfXavRTM4Fg http://www.youtube.com/watch?v=_yvRZoM-2r8 http://www.youtube.com/watch?v=f0p8LepIuVM http://www.youtube.com/watch?v=PzXZ_Hs1g6U

Nav jau tā, ka es iepriekš par šiem jautājumiem nebiju lasījusi, taču šī multenīte beidzot izraisīja klikšķi, kas saslēdza daudzas lietas kopā.

Un ja jau šī krīze ir iestājusies, tad ir tikai likumsakarīgi censties tai atrast risinājumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

me 13.10.2008 17:10
Iveta, manuprāt spriedelēt kā iziet no šīs krīzes ir pilnīgi bezjēdzīgi, jo krīze ir cilvēka roku darbs un varēja tikt novērsta ar pavisam vienkāršām metodēm, kuras zināja, jau tādi cilvēki kā Abrahams Linkolns, sakot, ka "Banking institutions are more dangerous than standing armies".

Principā krīze tika mākslīgi radīta izdarot vairākus secīgus soļus:
1.Spiežot kompānijas "liberalizēt" aizdevumus.
2.Ieraujot ASV karā.
3.Nepamatoti paceļot naftas cenas.

Rezultāts:
Vēl lielāka bagātības koncentrēšanās lielo kompāniju rokās (militārais resors, naftas ražotāji, arī pati Federālā Rezerve, kas nav īsti valsts iestāde) un krīze, ar kuras palīdzību šo bagātību pārvērst taustāmā vērtībā uzpērkot nocenotus īpašumus un kompānijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 13.10.2008 16:37
Replika P:

Stiglica situācijas vērtējums un rekomendācijas ir Internetā brīvi pieejami: http://edition.cnn.com/2008/POLITICS/09/17/stiglitz.crisis/ http://www.democracynow.org/2008/10/2/nobel_laureate_joseph_... http://www.nytimes.com/2008/01/23/opinion/23stiglitz.html http://www.guardian.co.uk/commentisfree/2008/sep/16/economic...
Man šķiet, ka tur Jūs arī atradīsiet dažus preargumentus Jūsu nepatikai pret Keinsa pieeju.

"Bet man liekas, ka viņš arī ir Keinsa piekritējs. Un Keins tieši uzskatīja, ka valsts iejaukšanās ekonomikā, "stimulēšana", dzīvošana uz parāda ir laba priekš ekonomikas. Tieši tas, kas izraisīja šito un citas krīzes. Un Obama grib daudzkārtīgi palielināt valdības tēriņus, kas krīzi tikai pasliktinātu. Šādā situācijā valdībai vajag samazināt tēriņus un samazināt nodokļus."

Un kas atbildēs, ja šādas rīcības rezultātā iestāsies absolūts ekonomikas krahs? Es labi zinu, ka Lielās Depresijas laika reformas ir ekonomiskajā literatūrā dažādi vērtētas, bet pat tīri intuitīvi man šķiet pareizi, ka RECESIJAS LAIKĀ (ne jau permanenti!) valsts palielina tēriņus, lai ekonomika vispār nenoslāptu un arī palielina savu atbildību par sociāli mazaizsargātākajām grupām. Cita lieta, ka ASV gadījumā ir jauns faktos, kas nebija 20.gs.trīsdesmitajos gados: ASV jau ir milzīgs parāds un nav skaidrs kā šādu papildus atbildību tur ir iespējams nofinansēt.

Personīgi man Keinsa (un šobrīd Stiglica) idejas noteikti šķiet tuvākas nekā vienkārši ticība tam, ka ir vērts ļaut krīzei "aiziet līdz galam" un pēc tam tirgi gan jau "sakārtosies", ja vien nodokļi būs zemi un valsts iejaukšanās ekonomiskos jautājumos - minimāla, vēlams vispār nekāda. Uzskatu, ka šādai pieejai var būt ārkārtīgi augsta cena cilvēku likteņu izteiksmē, bet drošus pierādījumus par pretējo es līdz šim neesmu redzējusi. Tikai ekonomisko utopistu teorijas par "neredzamajām rokām", kas gandrīz neko neļauj prognozēt par KONKRĒTĀS krīzes tālāku attīstību un "brīvā kritiena" potenciālo dziļumu pirms neredzamajai rokai labpatiksies to nostabilizēt. Manā izpratnē valstij IR jāregulē ekonomiskie procesi - kaut vai lai nepieļautu tādus burbuļus, ko mēs tagad redzam ASV, un valstij IR jārūpējas par sociāliem jautājumiem , kas, protams, nozīmē pilnvaras iekasēt nodokļus. Cik profesionāli tas tiek darīts, ir cits jautājums.

Stiglica rekomendācijas arī var nenostrādāt - taču, ja man būtu jāizvēlas starp diviem nedrošiem scenārijiem: Stiglica un Pola, es noteikti izvēlētos Stiglicu. Tādēļ, ka man šķiet, ka tām ir potenciāls samazināt "izmaksas" dzīvu cilvēku likteņiem. Taču abas izvēles ir lielā mērā iracionālas - tas, ko es beidzot pa šo mēnesi esmu sapratusi: NEVIENS nevar droši noprognozēt, kas notiktu, ja globālā ekonomika aizietu pa vienu vai pa otru ceļu. Nodokļu samazinājumam šajā situācijā var arī nebūt ietekme ekonomikas "restartēšanā", bet tas var visai sāpīgi iesist pa valsts ienākumiem un , tātad, valsts iespējām aizsargāt sociāli mazaizsargātos vai veicināt ekonomikas pārstartēšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

P-P! 13.10.2008 15:17
Par tālredzīgiem rakstiem runājot, šeit ir nu jau slavenais 1999. gada NY Times raksts, kurā ir aprakstīta gan viena daļa krīzes radīšanas mehānisma:

"In a move that could help increase home ownership rates among minorities and low-income consumers, the Fannie Mae Corporation is easing the credit requirements on loans that it will purchase from banks and other lenders.

The action, which will begin as a pilot program involving 24 banks in 15 markets -- including the New York metropolitan region -- will encourage those banks to extend home mortgages to individuals whose credit is generally not good enough to qualify for conventional loans. Fannie Mae officials say they hope to make it a nationwide program by next spring.

Fannie Mae, the nation's biggest underwriter of home mortgages, has been under increasing pressure from the Clinton Administration to expand mortgage loans among low and moderate income people and felt pressure from stock holders to maintain its phenomenal growth in profits.

In addition, banks, thrift institutions and mortgage companies have been pressing Fannie Mae to help them make more loans to so-called subprime borrowers. These borrowers whose incomes, credit ratings and savings are not good enough to qualify for conventional loans, can only get loans from finance companies that charge much higher interest rates -- anywhere from three to four percentage points higher than conventional loans."

gan tas, kam jānotiek, kad ekonomikas izaugsme apstājas:

"In moving, even tentatively, into this new area of lending, Fannie Mae is taking on significantly more risk, which may not pose any difficulties during flush economic times. But the government-subsidized corporation may run into trouble in an economic downturn, prompting a government rescue similar to that of the savings and loan industry in the 1980's.

"From the perspective of many people, including me, this is another thrift industry growing up around us," said Peter Wallison a resident fellow at the American Enterprise Institute. "If they fail, the government will have to step up and bail them out the way it stepped up and bailed out the thrift industry."

Tas, kas šai rakstā "lielos vilcienos" pietrūkst, ir:

- tas, kā risku mēģināja minimizēt izplešot to "pa sistēmu";
- tas, ka arī ar visiem Fannie Mae/Freddie Mac tāda mēroga krīzi diez vai varētu "uztaisīt" bez gādīgiem "kopienas organizatoriem", kas spaidītu sākotējos aizdevējus nozīmēt arvien vairāk naudas šādai kreditēšanai:

"Greenlining brags that they have unparalleled access to banking boardrooms, and they successfully squeezed $2.4 trillion (yes, trillion) in “CRA commitments” (i.e. loans to unqualified borrowers) out of terrified banks." http://www.zombietime.com/zomblog/?p=60

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

me 13.10.2008 14:33
"Vai tiešām ir iespējams nepieļaut? Redzot, ka politisko lēmumu pieņēmējus pēdējās desmitgades ir konsultējuši pašas tobrīd atzītākās ekonomistu autoritātes un tomēr mēs esam iekļuvuši šādā situācijā, es nudien par to vairs neesmu pārliecināta."

Reality check:

1.Varbūt, ka ekonomistu autoritātes arī ir konsultējušas lēmumu pieņēmējus, bet ir jāņem vērā divas lietas:
- konsultēt automātiski nenozīmē ietekmēt
- pasaule ir pilna ar viltus "autoritātēm", ja pasaules varenāko valsti vada cilvēks, kura IQ ir vidusskolnieka līmenī, par kādu "autoritāti" var būt runa.

2.Palasiet Warren Buffet rakstus laikā no 2000 līdz šodienai.
Warren Buffet ir pasaules bagātākais cilvēks, vai Jums liekas, ka kāds ir viņā ieklausījies? (Jā, šis ir retorisks jautājums).

Warren Buffet, starp citu, ir ļoti labi argumentēts viedoklis par dārgmetālu kā tādu bezjēdzīgumu (arī attiecībā pret ekonomiku).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

p 13.10.2008 14:26
P.S. Grīnspans arī bija kaislīgs zelta standarta atbalstītājs un FEDa kritiķis, bet kļustot par FEDa vadītāju sāka dziedāt citu dziesmu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

p 13.10.2008 14:20
Bet vajag jau arī reformu. Papīrs nav nauda. Zelts ir bijis maksāšanas līdzeklis tūkstošiem gadu. Papīra nauda rada tikai inflāciju, biznesa ciklus, krīzes un agrāk vai vēlāk sabrūk pilnībā (atceramies Veimāras republiku).

Ronam bija plāns atļaut zeltu kā paralēlu maksāšanas līdzekli, un tad tirgus pats izvēlētos labāko. Runājot par zeltu, ASV konstitūcijā ir teikts, ka TIKAI zelts un sudrabs (un tieši aizliedz kredītzīmes (papīra naudu)) var būt maksāšanas līdzeklis un noteic, ka naudas izdošana ir kongresa darbs. Tā ka pašreizējā "nauda" un Federālo Rezervju Sistēma ir nelegāla. Šeit Rons 1983 gadā par monetāro sistēmu http://www.youtube.com/watch?v=xhSsmzS7RTI

Pirms kāda gada klausījos interviju ar Stiglicu, kur viņš paredzēja šito krīzi, bet nezinu tik labi viņa uzskatus un kā viņš piedāvā atrisināt šo krīzi. Bet man liekas, ka viņš arī ir Keinsa piekritējs.. Un Keins tieši uzskatīja, ka valsts iejaukšanās ekonomikā, "stimulēšana", dzīvošana uz parāda ir laba priekš ekonomikas. Tieši tas, kas izraisīja šito un citas krīzes. Un Obama grib daudzkārtīgi palielināt valdības tēriņus, kas krīzi tikai pasliktinātu. Šādā situācijā valdībai vajag samazināt tēriņus un samazināt nodokļus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 13.10.2008 10:56
Replika Gatim, P:

Liels paldies par linkiem uz intervijām!

Par Rona Pola paredzējumiem biju dzirdējusi arī iepriekš, taču toreiz viņa nostāju pat to cilvēku vairākums, kas sevi sauc par "free market economists" vai par "libertarians", neuztvēra īpaši nopietni. Un iemesli, tam, manuprāt ir acīmredzami: tas, ko viņš pēc būtības saka, ir ne vairāk ne mazāk tas, ka ekonomika, kas nebalstās uz zelta standartu, nav dzīvotspējīga, un ka ASV ekonomikā pārmērīgi daudz bagātību "nosmeļ" korporācijas. Kas taču noliedz to, ar ko gandrīz 20 gadus ir nodarbojies pats redzamākais un ietekmīgākais "free market economist" un "libertārietis" Alans Grīnspans. Pola balss uz vispārējā free market optimisma fona bija praktiski nedzirdama. Kādēļ? Tādēļ, ka pieņemot, ka Polam ir taisnība, visa globālā ekonomika ir jāpakļauj radikālai reformai, par kuras sekām uz šobrīd tā saucamo attīstīto valstu iedzīvotāju labklājības līmeni (it sevišķi ASV, bet arī, kā mēs šobrīd redzam, neviena valsts nav pasargāta) negribas pat domāt. Turklāt, manā izpratnē, bez garantijas, ka reformētā sistēma būs labāka. Varbūt dzīvotspējīgāka, bet dzīvotspēja pati par sevi ne vienmēr nozīmē kvalitatīvi labāku sistēmu (vai cilvēki attiecīgajā sistēmā dzīvos labāk? Kā to vispār izmērīt?).

Tādēļ man šķiet ticama Pola analīze par pašreizējās krīzes cēloņiem (lai gan, atļaušos teikt, ka ne tikai viņš paredzēja šo krīzi un skaidroja vadoties no līdzīgiem apsvērumiem), taču tas nenozīmē arī paļauties uz viņa piedāvātajiem risinājumiem (kas praktiski, cik nu es spēju saprast šobrīdējo situāciju, var nozīmēt ASV bankrotu). Šie risinājumi, manā izpratnē, tikpat lielā mērā balstās uz zināmu wishful thinking (kas ir izskaidrojama ar to, ka visas makroekonomisko lēmumu sekas NAV iespējams noprognozēt un ir jāpaļaujas uz saviem PIEŅĒMUMIEM par to, kas jaunajā situācijā strādās vai nestrādās; šie pieņēmumi ekonomikā, izrādās, ļoti lielā mērā ir atkarīgi no lēmuma pieņēmēja ideoloģiskās pārliecības) kā, piemēram, Sorosa idejas par to, ka no šīs krīzes varētu mēģiniet iet ārā tai skaitā arī ar Keinsa metodēm, centrētām ap valstu lieliem projektiem atbilstošas infrastruktūras veidošanai globālās sasilšanas risināšanai (līdzīgi kā 20.gs.30.tajos gados ASV Lielā depresija tika risināta ar lieliem valsts finansētiem projektiem). Problēma ir tāda, ka mēs vienkārši NEZINAM (un arī nespējam izskaitļot), vai un cik labi šādi risinājumi spētu atrisināt pašreizējās problēmas, tādēļ varam tikai ticēt vai neticēt.

Par Obamas un McCaina nekompetenci un nožēlu, ka Pols nekļūs par ASV prezidentu - tam es nevaru piekrist. Domājot par to, ko nozīmētu Pola priekšlikumu īstenošana, esmu tikai priecīga, ka Obamu konsultē nevis viņš, bet gan Joseph Stiglitz. Man nav pamata viņa prognozēm prognozēm ticēt mazāk nekā Pola prognozēm, lai gan tajās, protams, arī ir wishful thinking elements, taču viņa skatījums uz ekonomikas funkcionēšanu un pat pasauli kopumā man ir daudz pieņemamāks nekā tas, par kuru pasauli vēlas pārliecināt "libertāriešu" plejādes iepriekš marginalizētais spārns.

Replika "me":

"Tas, ka kapitālisma un ekonomikas procesi jau sen dienas ir izprasti un, ar zināmu kļūdas iespējamību, atļauj ne tikai paredzēt, bet arī novērst un pat nepieļaut šādas krīzes situācijas veidošanos ir pilnīga taisnība.
Problēma ir tā, ka pasaules lielākās valsts ekonomiku pārvalda cilvēki, kuri vai nu slikti pārzina ekonomiku, vai tīšām veido šīs krīzes situācijas."

Vai tiešām ir iespējams nepieļaut? Redzot, ka politisko lēmumu pieņēmējus pēdējās desmitgades ir konsultējuši pašas tobrīd atzītākās ekonomistu autoritātes un tomēr mēs esam iekļuvuši šādā situācijā, es nudien par to vairs neesmu pārliecināta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

me 13.10.2008 09:59
Pārāk ilgi?
DotCom krahs tak vēl visiem spožā atmiņā un pēc būtības ir stipri identisks.

Realitāte ir tāda, ka netrūkst gudru cilvēku, kas redz, kas notiek, tsk. tas pats Warren Buffet, kurš neinvestēja DotCom bumā, domāju, ka Federālās rezerves vadītāji arī nav stulbeņi un virzība ir mērķtiecīga.
Protams, tas izklausās pēc sazvērestības utml., bet principā tā ir pilnīgi lokāli ekonomiski pamatojama rīcība - ja es varu kontrolēt spēles noteikumus un tādā veidā uzvarēt, tad es to arī darīšu.
Piemēri? Paskatamies apkārt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis 13.10.2008 09:34
Es gribētu piekrist "me" tajā, ka šī krīze nebija nekas neparedzams - ja mēs paskatīsimies retrospektīvi, tad redzēsim pietiekami daudz dažādu publikāciju jau labu laiku pirms krīzes, kas brīdināja par šo scenāriju. Cita lieta, ka neviens īsti negribēja šis brīdinājumus dzirdēt. Tāpat kā Latvijā - jau sen bija brīdinājumi, ka dzīves līmeņa uzlabošanās nevar būt ilglaicīgi, jo importa/eksporta attiecība tikai pasliktinās. Bet cik bija tādu, kas gribēja šajos brīdinājumos ieklausīties?

Mans secinājums ir tāds - pārāk ilgi pasaule nebija piedzīvojusi krīzes, un pārāk daudzi ieslīga aizmiglojošā optimismā. Un optimisms ir tā slimība, kas ekonomistus piemeklē ne mazākā mērā kā citus cilvēkus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

me 13.10.2008 08:19
Tas, ka kapitālisma un ekonomikas procesi jau sen dienas ir izprasti un, ar zināmu kļūdas iespējamību, atļauj ne tikai paredzēt, bet arī novērst un pat nepieļaut šādas krīzes situācijas veidošanos ir pilnīga taisnība.
Problēma ir tā, ka pasaules lielākās valsts ekonomiku pārvalda cilvēki, kuri vai nu slikti pārzina ekonomiku, vai tīšām veido šīs krīzes situācijas.
Kāpēc, lai kāds veidotu krīzes situāciju?
Lai par lētu naudu uzpirktu konkurentus un iedzītu cilvēkus parādu verdzībā (jo tas ir tas, kas ASV pašlaik notiek).
Ja vēl tam visam pievienojam Irākas karu un naftas cenu pilnīgi nepamatoto (naftas ir daudz un pietiks vēl ilgam laikam, pretēji sludinātajam mītam par naftas krīzi) celšanu tieši pirms krīzes sākšanās, tad ir skaidrs, ka ASV Federālajai Rezervei, militārajam resoram un naftas magnātiem šobrīd ir vairāk naudas kā jebkad, lai pārpirktu visu un visus, kas arī notiek, vismaz Federālās rezerves gadījumā pilnīgi atklāti ar Fanny May, Freddie Mac, AIG utt.

Šajā sakarā atbilstoša karikatūra: http://www.filibustercartoons.com/index.php/2008/09/21/us-go...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

p 13.10.2008 07:15
Rons Pols jau gadiem brīdināja par ekonomisko krīzi - http://www.youtube.com/watch?v=04B3Wl2qouw un http://www.youtube.com/watch?v=MCt2yRqlCcQ , te viņš komentē pašreizējo situāciju http://www.youtube.com/watch?v=nlpebQI7FFE . Ja gribat izprast pašreizējo krīzi, tad vajag lasīt ko raksta free market ekonomisti (Ron Paul, Lew Rockwell, Ludwig von Mises, Murray Rothbard u.c.), kuri paredzēja šo krīzi, nevis tos, kuri šo krīzi izveidoja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 13.10.2008 01:54
Runājot par Sorosu, lielā mērā jāpiekrīt viņam par to, ka šo krīzi vajag risināt par pašu banku līdzekļiem nevis par nodokļu maksātāju naudu. Soros teicas, ka viņš ir piedzīvojis fašismu savā dzimtenē, vēlāk komunismu savā dzimtenē un abas šīs idejas izrādījās sliktas. Tagad viņš atzīst, ka arī demokrātijas apstākļos cilvēki tiek masveidā mānīti.Un tomēr, pat Soross izvairās runāt par monetāro politiku un federālo rezervju sistēmu. Acīmredzot arī Soros baidās zaudēt ietekmi to kungu acīs, kuri reāli pārvalda šo naudu. Viņi taču Sorosu ātri varētu padarīt par nabagu, ja Soross sadumpotos pret viņiem.Tāpēc uzskatu, ka vislabākās atbildes uz vissarežģītākajiem jautājumiem varētu dot nevis Soros, bet gan abi šie ievērojamākie kungi, kas pārvaldīja (Alans Grīnspans) un šobrīd pārvalda (Ben Bernake) federālo rezervju sistēmu.http://en.wikipedia.org/wiki/Alan_Greenspanhttp://en.wikipedia.org/wiki/Ben_BernankeUn manuprāt, noskatoties dažas no Bernakes runām, šī krīze un lielā inflācija ir tikai likumsakarīga ar to, ko Ben Bernake stāstīja šī gada sākumā: http://uk.youtube.com/watch?v=_UmhCusFt8s&feature=relatedViņš ar savu pusstundu garo runu skaidroja, ka pārāk zema inflācija un deflācija atstāj negatīvu efektu uz ekonomiku, tāpēc inflācija jātur ir noteikti līmenī. No šī video es tikai secinu, ka Bernakes mērķis jau kopš paša sākuma bija turēt stabilu un augstu inflāciju, neļaujot tai nokristies.Kas visinteresantākais man tajā visā šķita, ka kongresmenis un prezidenta kandidāts Pols, jau šī gada februārī konfrontēja ar Bernaki par šo inflācijas jautājumu, kā galvenos cēloņus minot mājokļu tirgus burbuli un pārlieku lielas inflācijas uzskrūvēšanu:http://uk.youtube.com/watch?v=gldETRlhiXk&NR=1Man ir ļoti žēl, ka amerikāņi tiek vazāti aiz deguna spiežot viņus uz izvēli tikai starp diviem prezidentu kandidātiem, kur abi ir galīgas nejēgas globālās ekonomikas jautājumos. Tanī pašā laikā Pols, kurš tiktiešām daudzkārtīgi pārspēj Obamu un McCainu šajos ekonomikas un monetārās politikas jautājumos, tiek stumts malā.Pozitīvam nobeigumam te būs viena super piemērota dziesmiņa šai ekonomikas situācijai: http://uk.youtube.com/watch?v=ipJTqCbETog&feature=related

Citi autora darbi