Atslēgvārdi:

Garīguma meklējumi ideoloģisko kļūdu novēršanā 31

Jācer, ka izvērtējot “Letonikas” pētījumu programmas lietderību, valdība vērsīsies pie sabiedrības un neatkarīgas ekspertīzes, lai noteiktu, cik aktuāli ir plānotās programmas zinātniskie uzstādījumi.

Iesaki citiem:

Nav noslēpums, ka Latvijā ir pieņemts bieži un aizkustinoši sūdzēties gan par finansējuma trūkumu zinātnei, gan par sabiedrības nožēlojamo materiālismu. Atrisināt abas problēmas uzreiz Ministru kabinetam piedāvājusi Izglītības un zinātnes ministrija un LZA pētnieku grupa, kas izstrādāja Valsts pētījumu programmu prioritārā zinātnes nozarē “Letonika”.

Kaut gan programmas nosaukums it kā norāda tikai uz Latvijas unikālo aspektu – latviešu valodas un folkloras – izpēti, autoru grupas nodomi, izrādās, ir daudz plašāki. Saskaņā ar programmas dokumentu, “Latvijas valdībai jāveicina sabiedrības humanitarizācija”. Šajā ne visai skaidrajā jēdzienā ietilpst pētījumu un publikāciju atbalsts par aptuveni pusmiljonu latu gadā, sedzot vairāku LU pētniecības institūtu projektu izdevumus praktiski visā sociālo un humanitāro zinātņu spektrā. Šo līdzekļu zinātnisko izlietojumu kontrolēs, acīmredzot, programmas padome (kuras sastāvā vairāki valstī pazīstami pētnieki un akadēmiķi – Jānis Stradiņš, Maija Kūle, Ausma Cimdiņa) un īstenos projektu pētnieku grupas, daļu no kurām vada tās pašas padomes locekļi.

Redzot, cik plašs ir iecerēto pētījumu spektrs (no valsts nākotnes interdisciplinārā skatījumā līdz okultās kultūras nozīmei Latvijas pagātnē un mūsdienās), var rasties šaubas, vai visu piedāvāto problēmu loku var izpētīt, izejot tikai no Latvijas unikālās pieredzes. Tomēr programmas teksts kliedē skeptiskā lasītāja aizdomas: “Primārais visām nacionālajām zinātnēm kopīgais uzdevums ir nacionālo vērtību krāšana, saglabāšana (gan atbilstoši tradīcijām, gan modernajām IT), popularizēšana un izpēte”.

Neparasts ir termins “nacionālās zinātnes” (droši vien, kaut kas līdzīgs novadpētniecībai?), kā arī zinātnes uzdevuma formulējums. “Nacionālo vērtību krāšana un saglabāšana” pati par sevi nav slikta lieta, tomēr rietumu akadēmiskās kultūras telpā prevalē diezgan atšķirīgs sociālo un humanitāro zinātņu uzdevumu skatījums. Tāpat kā eksaktām un dabas zinātnēm, tām jātiecas pēc objektivitātes, kura nav sasniedzama, tāpēc vienmēr jāpieļauj, ka jauno pētījumu rezultāti var devalvēt iepriekš iegūto atzinumu, padarīt to par nevērtīgu. Līdz ar to, zinātnē, atšķirībā no novadpētniecības, ne visu ir vērts “krāt un saglabāt”.

Dokumenta teksts ir pilns ar neskaidriem, arhaiskiem terminiem – tādiem, kā “katra kulturāla valsts” (ņemot vērā, ka katrā sabiedrībā pastāv kultūra, “ne-kulturāla valsts” nav iespējama), kuri tomēr labi saskan ar dažu programmā iekļauto projektu uzstādījumiem. Ja atcerēsimies, ka “kulturāla valsts” ir plāni aizplīvurota deviņpadsmitā gadsimta jēdziena “Kulturvolk” pēcnācēja, tad skaidrāka kļūst arī autoru vēlme pievērsties gan “valdošās ideoloģijas nostājai etnisko jautājumu jomā” (projekts “Etniskie stereotipi mūsdienu Latvijā”), gan “ētisko pamatnostādņu izstrādei jautājumā par kristīgas ētikas nozīmi” (projekts “Kristīgas vērtības Latvijā”).

Kā jau pieņemts ideoloģiskā rakstura dokumentos, programmā netrūkst norādes uz “mūsdienu Eiropas nostādnēm”, “garīgumu”, “taisnīgas un humānas sabiedrības veidošanu”. Arī pētījumu rezultātus ir plānots pielietot, cīnoties pret “ekonomisko determinismu” un sniedzot palīdzību “valsts un saimnieciskajiem darbiniekiem, starpetnisko (starpnacionālo) attiecību veidotājiem, patriotisko jūtu audzinātājiem, kultūras mantojuma glabātājiem”.
Visbeidzot, valdībai tiek piedāvāts pēc iespējas ierobežot nevēlamu privātpersonu darbību sakrālajā kultūras telpā: “Ar Letonikas programmas starpniecību būtu iespējams iedibināt koordinējošo Centru (iespējams, ka pie LZA) fundamentālo humanitāro izdevumu gatavošanai, lai novērstu paradoksālo situāciju, ka LR lielāko enciklopēdiju gatavo privātā izdevniecībā ar daudzām ideoloģiska un zinātniska rakstura kļūdām.” Neiedziļinoties diskusijās par minētās enciklopēdijas kvalitāti, var tikai piebilst, ka pasaulē plaši pazīstamo Encyclopaedia Britannica pašlaik izdod korporācija, kuras galvenā mītne ir Čikāgā, tomēr nevar teikt, ka tās kvalitāte ir ļoti apšaubāma.

Bet ne par to ir stāsts – daudz aizkustinošāka, manuprāt, ir norāde uz “ideoloģiskā rakstura kļūdām”. Acīmredzot, programmas augsti akadēmiskie autori, strādājot pie šī dokumenta, atcerējās ne tikai Kanta (citēts programmas tekstā) un Hēgeļa (nav citēts, tomēr viņa gara klātbūtne ir jūtama morālās valsts tēlā, ko uzbur programma), bet arī padomju laika autoru darbus. Ja viņi tikpat labi pazīst Popera, Roulza vai citu liberālās sabiedrības teorētiķu uzskatus, jāatzīst, ka viņiem izdevies to pamatīgi noslēpt.

Viss iepriekš teiktais nenozīmē, ka pati ideja prasīt valsts finansējumu pētījumiem humanitāro un sociālo zinātņu jomā nav pamatota. Tomēr, ņemot vērā valsts virzību uz zināšanu ekonomiku un informācijas sabiedrību, kā arī Latvijas un ES sabiedrības aktualitātes (no līdzdalības problēmām rietumu demokrātijās un Eiropas vienotās publiskās telpas izveides, līdz attīstības sadarbībai) būtu pamatoti gaidīt, ka valsts finansēti projekti pievērsīsies šīm aktualitātēm lielākā mērā, nekā to paredz pašreizējais projekts. Beigu beigās, nekur nav teikts, ka “nacionālo vērtību krāšana” ir vienīgais pretspēks “ekonomiskajam determinismam” – tikpat labi sabiedrības humāno raksturu var uzlabot, palīdzot jaunattīstības valstīm.

Atliek tikai cerēt, ka izvērtējot “Letonikas” programmas lietderību, valdība vērsīsies pie sabiedrības, kā arī pie neatkarīgas ekspertīzes (arī no citām ES valstīm), lai noteiktu, cik aktuāli ir plānotās programmas zinātniskie uzstādījumi, kā arī – cik pieļaujama ir “konceptuālo nostādņu izstrāde” šaurā korporatīvā akadēmisko guru lokā pār tādām tēmām kā Latvijas nākotne, valsts pārvaldes un biznesa ētika, un sabiedrības vērtības.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (31) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 10.11.2004 16:49
Varu ieteikt pameklēt terminu "American studies".

Tas jau it ka ir zinamas, bet tomer tas ir drizak regionalas studijas, nevis nacionalas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 10.11.2004 10:02
Bezvārdis: Ko butu jameklee internetaa? Mekleeju 'national sciences', bet neko neatradu. T.i. tur gan ir daudz variantu, bet visi ir tada kontekstaa kaa 'national sciences council' ti nacinalaa zinatnes padome. Vai ari sis termins ir citaas valodaas izplatiits?

Varu ieteikt pameklēt terminu "American studies". Drusku jau šīs zinātnes akcenti atšķiras no letonikas (ir lielāka uzmanība varas struktūru pētīšanai un mazāk - etnogrāfijai), bet būtība ir tā pati.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 10.11.2004 09:58
Ir tomēr vairāki iemesli, kāpēc man letoniku (arī tādā ideoloģiskā iesaiņojumā, kā piedāvātā letonikas pētījumu programma) negribētos pielīdzināt nupat minētajām zinību nozarēm - bet gan uzskatīt, ka letonika Latvijā tik tiešām ir prioritāra zinātnes nozare.



(1) Zinātnei, neraugoties uz zināmu tieksmi pēc loģiskām abstrakcijām, nebūtu labi ignorēt praktiski svarīgus jautājumus, t.sk. Latvijas sabiedriskās dzīves aktualitātes. Ja jau letonika ir vienkārši mūzikas vēstures, literatūras vēstures un "novadpētniecības" summa, kura tieši neatbild uz svarīgākajiem jautājumiem 21.gadsimta Eiropas kontekstā, tad kādēļ gan Latvijā par nacionālajiem jautājumiem joprojām ir tik dzīva interese? No 9 Eiroparlamenta deputātiem 4 ir no TB/LNNK; nenoliedzami pastāv vēlētāju interese par latviskumu un latvisko vērtību nostiprināšanu. Šai interesei būtu labi virzīties konstruktīvā gultnē, t.i. balstīties uz Latvijas ideju vēstures un kultūras klasikas zināšanām - t.i. visām tām vērtībām, kuras bija minētas letonikas programmā.

(2) Ja mēs sabiedrības attīstību aplūkojam ne vien mazā mērogā - kā bezkonfliktu attīstību tehnoloģiskā progresa virzienā, bet gan kā gadsimtiem ilgušu pretstatu cīņu, tad var izrādīties, ka Herderam, Hēgelim, Nīcšem, Marksam vai Sajidam Kutbam (Sayyid Qutb) ir vismaz tikpat daudz ko teikt kā Hjūmam, Raselam un Poperam. Gadsimtu konflikti notiek mums līdzās - lai gan protams varam tos ignorēt, vai izskaidrot tikai ar "pragmatisko filozofiju". Ko mums var līdzēt K.Popers, lai saprastu etnisko spriedzi Kaukāzā un Balkānos vai radikālās Islāma interpretācijas vai, teiksim, AIDS epidēmiju?

K.Popera atziņu iespaids joprojām ir būtisks, ja runājam par eksakto zinātņu, tehnoloģiju, matemātikas un informātikas attīstību - tās izmanto it īpaši mākslīgais intelekts (artificial intelligence), algoritmiskā mācīšanās (machine learning) un induktīvais izvedums (inductive inference). Visas šīs tehniskās lietas sekmīgi attīstās arī Latvijā RTU un LU speciālistu vadībā un reizēm pat saņem valsts zinātnes finansējumu. Savukārt K.Popera zinātniskās izziņas principu izmantošana humanitārajās disciplīnās ir gan reizēm noderīga, bet nebūtu absolutizējama.

(3) Un visbeidzot - ja vajag par kaut ko bezkaislīgi pastrīdēties, tad K.Popers un "atvērtās sabiedrības" principi ir ļoti laba tēma. Tomēr, ja man būtu jāpasaka, kam labāk uzticēt Latvijas folkloras krātuvi vai Raiņa memoriālo muzeju Tadenavā - ļoti inteliģentiem un pragmatiskiem sorosiešiem vai arī dedzīgiem letonikas aizstāvjiem, tad es dotu priekšroku pēdējiem, pat ja viņu zinātniskās metodes nebūtu pašas modernākās.

Bet kad 21. gadsimta sākumā tiek piedavāts caur 'nacionālām zinātnēm' atrisināt, piemēram, biznesa ētikas vai patērētāju sabiedrības problēmas, turklāt vēl no 'ideoloģiski pareizās' perspektīvas, man tas liekas mazliet... nu kā lai saka... amizanti.

Varbūt letonika šīs problēmas arī neatrisinās, bet tās dod ierosmes indivīdam, palīdz tam būt nacionāli orientētam un tādēļ netieši var iespaidot daudzus citus procesus sabiedrībā - t.sk. darīs godīgāku un reizē laikmetīgāku Latvijas biznesa ētiku un palīdzēs saredzēt, ka patērētāju sabiedrība nesastāv tikai no patērētājiem vien.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 10.11.2004 09:57
Recenzijas autore par galveno atskaites punktu jebkādai zinātnei nupat netieši atzina visas cilvēces pieredzi:
Nedomāju, ka kāds var pretendēt uz to, ka visās sabiedriskās jomās visas svarīgākas problēmas ir atrisināmas izejot galvenokārt tikai no nacionālas pieredzes - liela daļa šo problēmu pastāv visā pasaulē, un nav jēgas meklēt to risinājumu tieši caur letoniku.

Savukārt letonikas programmas pieteicēji min šādu pamatojumu letonikas studijām:
Cilvēks nekam nevar būt līdzeklis, jo viņš/viņa, kā saka Kants, ir mērķis pats sevī. Letonikas programma stimulē domāšanas pārvirzi plašā mērogā no ekonomiskā determinisma uz kulturālas, taisnīgas un humānas sabiedrības veidošanu un personības pilnveidošanu. Kamēr šīs pārvirzes nepieciešamība netiks apzināta, Letonikas rezultātu efektīva izmantošana būs apšaubāma vai šauri pragmatiska.

Šķiet, tas ir jaunā veidā pārformulēts mūžsenais strīds starp "rietumniekiem" un "slavofiliem". Piemēram, kas īsti ir indivīda vērtību sistēmas avots. Vieni cilvēki uzskata, ka indivīds ir pirmkārt visas cilvēces loceklis, viņam var būt raksturīgas visās zemēs un tautās sastopamas vērtības, cerības un mērķi, un nacionālais/reģionālais aspekts ir tikai viena no viņa daudzajām "pieredzēm" jeb identitātēm. Otri cilvēki uzskata, ka ikkatrs "kulturāls cilvēks" ir, protams, cilvēces daļa, bet tāds viņš kļūst pirmkārt caur savu tautu, un tieši nacionālās kultūras vērtības, to krāšana, apgūšana, analīze un apzināšanās ir visreālākā iespēja latvietim nepazust bezpersoniskā "ekonomiski determinētu" ļaužu pūlī, bet saglabāt savu patību.

Nezinu, vai šo diskusiju var atrisināt vienkārši pasakot, ka taisnība ir vieniem vai otriem. Varbūt tās ir domstarpības starp divām vienlīdz labām un cienījamām alternatīvām. Mēs gluži tāpat nevaram pateikt, vai Latvijai vērtīgāks ir talantīgais ķīmiķis un kosmopolīts P.Valdens, vai arī pilskalnu uzmērītājs un dievturu kustības dibinātājs E.Brastiņš.

Postmodernajam kultūras procesam no vienas puses raksturīgi neatzīt kādas vienas vērtību sistēmas pārākumu par citām - kaut vai būtu runa par nacionālās kultūras klasiskajām vērtībām. No otras puses, konsekventā postmodernismā mēdz pastāvēt (un pat saņemt valsts finansējumu) tādas nozares, kuru pamatpostulāti ir vismaz tikpat dīvaini kā apspriežamajā letonikas programmā lasāmie, piemēram, "tumšādaino studijas" (black studies), "sieviešu studijas" vai "geju un lezbiešu studijas". Tas ir konsekventi - ja reiz neesot vienas, galvenās vērtību sistēmas - tad būtu jāatzīst arī tādas zinātnes, kuru iekšējā vērtību sistēma nesakrīt ar mūsējo.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 09.11.2004 19:36
AKAi: Iesākumam iesaku paklejot Interneta portālos, par atslēgas vārdiem izvēloties kaut vai manis nosauktos piemērus

Ko butu jameklee internetaa? Mekleeju 'national sciences', bet neko neatradu. T.i. tur gan ir daudz variantu, bet visi ir tada kontekstaa kaa 'national sciences council' ti nacinalaa zinatnes padome. Vai ari sis termins ir citaas valodaas izplatiits?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


M. Golubeva 09.11.2004 19:03
Jūsu jautājums ir pamatots, un uz to man ir skaidra atbilde. Piekrītu, ka ideālajā gadījumā būtu labi dabūt valsts finansējumu visām zinātnes nozarēm, kurās ir redzama kaut kāda attīstības perspektīva - domāju, ka to skaita būtu arī letonika. Problēmu es redzu citur. Ambīciju kombinācijā ar plānošanas nekompetenci ir piedāvātas prioritārās nozares programmas (tādā izpildījumā, kā to redzam attiecīgajā dokumentā) galvenā problēma. Nedomāju, ka kāds var pretendēt uz to, ka visās sabiedriskās jomās visas svarīgākas problēmas ir atrisināmas izejot galvenokārt tikai no nacionālas pieredzes - liela daļa šo problēmu pastāv visā pasaulē, un nav jēgas meklēt to risinājumu tieši caur letoniku. Ja programmas autori būtu bijuši pieticīgāki un teikuši, ka grib naudu vienkārši pētījumiem par Latvijas vēsturi, literatūru, mūzikas vēsturi un tā tālāk - nedomāju, ka kāds viņus kritizētu. Bet kad 21. gadsimta sākumā tiek piedavāts caur 'nacionālām zinātnēm' atrisināt, piemēram, biznesa ētikas vai patērētāju sabiedrības problēmas, turklāt vēl no 'ideoloģiski pareizās' perspektīvas, man tas liekas mazliet... nu kā lai saka... amizanti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 09.11.2004 19:00
Ljauzham (atvainojos - nav datoraa latvju burtu)

Programmas punkti pasi ir loti skopi un nosaucosi. Tapec gruti kaut ko pateikt. Domaju, ka daudzi varetu but ari vertigi. Iespejams, ka tie atskiras no preambulas savas teoretiskajas nostadnees. Tomer preambula dod it ka kopsauceju. tapec tas ir kaut kas, par ko var diskutet. Par atsevisku punktu tikai pec daziem teikumiem ir gruti spriest. Ja programmas atsevisu punktu vaditaji domaja citadi, neka rakstits preambula, tad vajadzeja kaut ko darit saja sakara. Preambulas tiesi tapec tiek veidotas, lai dotu kaut kadu kopsauceju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 09.11.2004 18:54
AKAi:

Tomer taa kaa man ir mazliet laika, lai iedzilinatos Juusu jautajumos un padiskutetu, tad to ari darisu. Juus veelaties zinat, kapec latviesu zinatnieki, kuri velas petit Latvijas kulturu, ir iestigusi vecaas paradigmaas. Problema nav pasaa petisanas faktaa, bet gan veidaa, kaa tas notiek un uz kadam idejam balstas sie petijumi. Tatad - tas nekas, ka notiek petijumi letonikaa, bet tiem ir jabut musdienu prasibam atbilstosiem.

Tagad paskatisimies, kapec var teikt, ka tie nav musdienu prasibam atbilstosi. Programmas pieteikuma punkts 1.4.1 postulee, ka sii probramma ir veidota, lai 'nodrosinatu kulturas attistibu un pastavesanu'. Kultura ir viena no cilveku sabiedribas pamatiezimeem. Kaa tada ta piemit visam cilveku sabiedribam. Turklat ta var iznikt tikai liidz ar so sabiedribu izniksanu. Kultura nekad neparstaj attistities. 19.gadsimta gan pastaveja uzskats, ka attistijusas ir vienigi Rietumu kulturas, bet visas parejas ir iestigusas kada no attistibas posmiem, bet ar attiecigiem pasakumiem ir iespejams sis kulturas attiistiit. Muusdienas vairs sadus uzskatus parasti nelieto, bet 19.gs tie bija loti populari. Starp citu, ari 20.gs padomju zinatne balstijas uz siem pat uzskatiem, jo tadaa veidaa vareja labi izskaidrot, kapec komunisktiskaas sabiedribas ir attistibas kalngals un kapitalistiskaas agri vai velu nonaks liidz komunismam.

Programmas veidotaji apgalvo, ka kulturas jedzienu lieto ljoti plashi. Tomer vini aprobezojas tikai ar ta deveto 'augsto kulturu'. Kaut ari si definicija ir zinamaa meeraa tuvaka musdienu kulturologijas izpratnei, ta tik un ta ir loti saura. Musdienas ar kulturu parasti izprot visas iezimes, kas raksturo kadu noteiktu sabiedribu un kuras tiek apgutas macoties (nevis iedzimtas) un kuras tiek nodotas no paaudzes paaudzee. Ta, piemeram, kultura piemit ne tikai valstiim un tautaam, bet ari darba kolektiviem, organizacijaam uc mazaam grupaam. Tapec musdienaas menedzmenta studijaas organizaciju kultura ir tik nozimigs parametrs.

Punkta 1.4.1 otrajaa rindkopaa ir apgalvots, ka primarais visu nacionalo zinatnu (labak gan butu teikt 'regionalo', bet tas nu nav tik svarigi tagad) uzdevums ir 'nacionalo vertibu krasana, popularizesana un izpete'. Es jau ieprieks mineju, ka termins 'nacionalas vertibas' ir loti apsaubams. Tas balstas uz kaut kadiem a priori pienemumiem par to, kas ir 'vertiba' un kas nav. No programmas noprotams, ka tadas lietas ka tautasdziesmas, sakamvardi utt ir vertibas. Tai pat laika ne tautas dziesmas, ne sakamvardi nav musdienu Latvijaa dominejosi. Popmuzika ir nesalidzinami plasak izplatita, nekaa tautasdziesmas. Vai ta ir vertiba, vai ari taa ir ne-vertiba. No kulturas viedokla butiski ir visi aspekti, nevis tikai ' vertibas'. Atkal jau sada vertibu petisana vairak atgadina to pasu 19./20. gs patosu.

Sis pat rindkopas beigas ir minets, ka sociologijas instituta fondos ir 'Latvijaa dzivojoso tautu un atsevisku individu dzivesstasti'. Nezin', kura no Latvijaa dzivojosajam tautam ir atnakusi uz institutu un izstastijusi savu dzivesstastu? Dzivesstasti var but tikai atsevisku individu dzivesstasti. Ja tas ir stasts par visu tautu, tad tas jau ir kaut kas cits - ipasi izveidota vesture vai ari kada individa radits naratiivs par tautas vesturi.

Tresaja rindkopa ir teikts, ka 'musdienu sabiedribaa neparprotami tiek atzits, ka katras kulturalas valsts uzdevums ir...' utt. Golubeva jau noradija, ka 'kulturala valsts' ir novecojis termins. Ja kultura piemit visam sabiedribam, tad nav tadas valsts, kas butu kulturala vai nekulturala. Nezinu, no kurienes programmas veidotaji ir nemusi, ka musdienu sabiedribaa pastav sads neparprotams atzinums. Bet, protams, pirms gadiem simt 150 runa par 'kulturalu valsti' un 'kulturtautu' bija pashsaprotama.

Kulturalums tiek piesaukts ari citur un gluzi nevieta. Ta, piemeram, 1.4.2. tiek teikts, ka musdienu Eiropas nostadnes neapsaubami domine parlieciba, ka efektiva un konkuretspejiga ekonomika ir iespejama tikai, balstoties uz kulturalu, zinosu un humanitari izglitotu cilveku. (Starp citu, cik man zinams, sados gadijumos jalieto daudzskaitlis t.i. "balstaas uz izglitotiem cilvekiem, nevis cilveku") Neesmu lasijis gluzi visas musdienu Eiropas nostadnes, bet tajas, ar ko man nacies saskarties, ir runa par informacijas sabiedribu, par izglitotibu, bet nevis par mistisku 'kulturalu' cilveku. Kas ir tas ' kulturalais cilveks'? Taads, kas ed ar nazi un daksinu, kas iet uz operu un teatri un kas lasa dzeju? Un visi citi ir nekulturalie? 19.gs un 20.gs pirmas dalas Eiropaa sadas nostadnes bija plasi izplatitas. Musdienas, savukart, tas netiek ipasi pielietotas.

Orientacija uz ieprieksejo gadsimtu idejam redzama ari citur programmaa. Ta, piemeram, punktaa 1.6. teikts, ka tiks veicinata izcilu domataju darbu tulkosana latviski. Uzskaititi ari periodi, no kuriem siis gramatas tiks nemtas: sengrieki, viduslaiki, renesanse, modernisms. Nevaru teikt, ka visi izcilie darbi no siem periodiem jau ir iztulkoti, tacu samera daudzi ir pieejami. Tai pat laika musdienu izcilako autoru darbi ir tulkoti daudz mazak. Tas ari saprotams, bet nav saprotams, kapec tos seit nepiemin.

Ceru, ka atbildeju uz daziem jautajumiem 'pec butibas'.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ļaužs 09.11.2004 18:30
Marija raksta, ka [Atkal mēs nonācām pie nācijas valsts un networking society paradigmu nesavietojamības.] Līdz ar to es saprotu, ka šāda letonika viņai kā netvorkinga societijas loceklei ir kā dadzis acī, kur nu vēl tās finansēšanas problēmas. Ja pareizi saprotu, Marija uzskata, ka būtu dāsnāk finansējamas citas zinātnes nozares - tās, kuras (Marijasprāt) ir vērtīgākas un mūsdienīgākas. Tā es to saprotu, izlasījis Marijas rakstu.

Man pašam šķiet, ka būtu labi finansēt visas Latvijai vērtīgās zinātnes nozares, nevis tās pretnostatīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ļaužs 09.11.2004 18:11
Vai pret kādu no Programmā minētajiem projektiem Marijai un bezvārdim ir kas iebilstams? Bez preambulas, kuru jūs kritizējat, ir arī ļoti konkrēts saturs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


bezvardis 09.11.2004 16:55
Paldies, Marija, par formulejumiem. Pilnigi piekritu Jusu noverojumiem.

AKAi: tapec ari neatbildeju 'pec butibas'

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 09.11.2004 16:21
Diskusija nupat jau pārgājusi "metalīmenī" - tiek apstrīdēti paši diskusijas paņēmieni nevis letonika. Ir tomēr liels neatbildēts jautājums: Kā M.Golubeva piedāvā nodarboties ar letoniku, un kā finansēt šo nozari?

Letonikas izaugsmei ir daži gluži objektīvi izaicinājumi. Vairums valstu, no kurām varētu nošpikot šajā ziņā, parasti ir lielākas, katrā no tām ir daudzi neatkarīgi pētniecības centri. Līdzīga veida pētījumi tur ilgus gadus tiek veikti gan kā atsevišķas nozares (piemēram, "American Studies" ASV), gan arī paralēli citam darbam valodas, literatūras, socioloģijas, vēstures un etnogrāfijas jomā.

Latvija ir salīdzinoši maza Eiropas valsts - gan iedzīvotāju skaita, gan zinātnes finansējuma ziņā. Te ir galvenokārt divi humanitārās pētniecības centri ar zināmām tradīcijām - Latvijas Universitāte un Zinātņu Akadēmija. Ilgā laika posmā tas neveicina zinātnisko dziļumu, jo izšķirošās kļūst personālijas, atsevišķu pētnieku skolas un to savstarpējās attiecības. Pētījumu decentralizāciju un letonikas popularizāciju varētu veicināt neatkarīgs finansējums šai nozarei.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

M. Golubeva 09.11.2004 12:17
To AKA

Ir tāda pētniecības metode - kritiskā diskursa analīze, un tā palīdz analīzēt runātāja/ rakstītāja paņēmienus, kuri (iespējams, neapzināti) tiek izmantoti varas attiecību atražošanai. Piemēram, teikumā "Man patiesi žēl, ka ne Jūs, ne persona X tā arī vēl nav iemācījušies atšķirt akadēmisku diskursu no ideoloģizētiem vērtībspriedumiem". Šo paņēmienu sauc par pieejas kontroli (access control). Zemteksts: runātājs uzskata, ka stāv augstāk pār personām, par kurām spriež, jo viņa izteikums liedz šīm personām pieeju tām kategorijām, kuras viņam (runātājam) ir it kā skaidras un viegli pieejāmas. Šeit: runātājs lieliski prot atšķirt akadēmisku diskursu no vērtībspriedumiem, bet personas, par kurām viņš spriež - nē. Cits paņemiens - justification strategy - tiek izmantots, kad runātājs apgalvo, ka "persona X salīdzina Latviju ar Vāciju un Itāliju, tas ir mājiens uz fašismu, personai X jāatvainojas Latvijas akadēmiskajām aprindām". Runātājs pats veido neloģiskus kauzālus sakarus (kāds fašisms 19. gadsimta Vācijā?), pēc tam liedz personai X pieeju katēgorijai "akadēmiskās aprindas" - rezultāta rodas iespaids, ka akadēmiskās aprindas ir homogēnas un tādiem, kas apšauba runātāja paustos viedokļus, tajās vietas nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


AKA 09.11.2004 10:45
Te nu mēs esam, sveiki... Ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem nav atbildēts pēc būtības! Toties šķitumu, pieļāvumu, iespaidu pārbagātība plūst plašā straumē! Analīze un konkrētība nav vajadzīga, ir "jāpierāda" tas, kas ir jāpierāda (ko tik ļoti gribas pateikt Latvijas akadēmiskajai "nabagmājai", kuru pat uz sadarbību aicina aiz līdzjūtības...). Ir pilnīgi bezjēdzīgi turpināt šāda veida diskutēšanu, kuras pamatā ir nereflektēti un neargumentēti, bet tāpēc jo "dzelžaināki" pieņēmumi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


bezvardis 09.11.2004 04:10
AKA

Es jau ari ieprieks noradiju, ka ir nepieciesams lasit uzmanigi. Golubeva raksta par 19. gadsimta Italiju un Vaciju un 20.gs sakuma Latviju. Cik man zinams, fasisms neattistijas ne 19.gs Italija un Vacijaa, ne ari 20.gs saakuma Latvijaa. Bet 19.gs bija butisks process Vacu un Italju valstiskuma veidosanaa, tas gan zinams. Domaju, ka ir Latvijaa ari tadi zinatnieki, kas to zina un tapec nepiekritis, ka Golubevai vajadzetu par kaut ko seit atvainoties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


bezvardis 09.11.2004 04:05
AKAi. Nav gan man nekadu principialu iebildumu pret tadu nozari ka letonika. Tikai nepatik ja to savaza un izmanto apsaubamu petijumu nepieciesamibas pamatosanai.

Kas attiecas uz 'zinatnisko diskursu' tad te nu gan varetu pastrideties, ka to butu javeic. Nedz Golubeva nedz es nekadus majienus uz fasistiem netaisiija, bet Juus jau liekat vinai atvainoties. Nu nav visa 19. un 20. gadsimta itaalju un vaacu zinatne saistita tikai ar fasisma ideologiju.

Tas ir tads personisks 'uzbrauciens', kas zinatniskaja diskursaa teoretiski gan neiedereetos. Bet peecpadomju Latvijas 'zinatniskaja' diskursaa laikam iederas.

Savukart par zinatniekiem, ko uzaicina uz konferencem var teikt, ka motivacija var but loti plasha. Iespejams, ka ir interesanti paskatities, ko tad pasi ' vietejie kadri' doma un dara. Tad savukart var ari vinus paanalizet. Varbut ta ir ari tada ka labdaribas akcija, sak, dosim ari viniem, nabadziniem, iespeju pagozeties zinatnes sauliitee. Var, protams, ari but citi iemesli. Tomer daliba konferencees veel neko nenozime. Butiba gan Golubeva, gan es vairak kritizeja programmu un nostadnes, nevis pasus cilvekus. Nav butiski, vai brauc uz konferencem, bet svarigi, ko saka un domaa un raksta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 09.11.2004 00:18
Bezvardim

Par 'nacionālām zinātnēm' - nu jā, saskaņā ar nation building humanitāro zinātņu paradigmu (piemēram, 19. gadsimta Itālija, Vācija vai 20. gs. sākuma Latvija) zinātnieku uzdevums ir pētīt tieši savas nācijas vēsturi, valodu, folkloru, lai pierādītu sev un citiem nacionālās kopienas pilnvērtību un zināmā mērā - pašpietiekamību.

Esiet lūdzu tik laipns, un paskaidrojiet man, provinciālei, šī izteikuma jēgu! Kāpēc gadījumā, ja latviešu zinātnieki savā dzimtenē pētī savas nācijas vēsturi, valodu, folkloru utt., šie pētījumi ir jāuzskata par pašpietiekamiem un nacionālā patosa caurvītiem? Kas notiek ar to pašu latviešu zinātnieku, ja viņu uzaicina piedalīties SSEES konferencē (un citās starptautiskās konferencēs) un publicē viņa rakstu/ rakstus par Letonikas problemātiku šī institūta (un citu ne mazāk cienījamu institūtu) izdevumos? Ahā, britu augstskola, tātad tomēr laikam zinātne? Bet ja viņam nabagam, atbraucot mājās, gribas paprasīt naudu saviem pētījumiem Latvijas valdībai? Slikti, atpalicis, nav ticis tālāk par 19./20. gs.sākuma domāšanas nostādnēm, pie tam tām, kas bija populāras Vācijā un Itālijā (vai vāji slēpts mājiens fašisma virzienā?).

Vai Anglijas, Francijas, ASV, Kanādas vēsturi (politisko, kultūras, sociālo, ideju vēsturi), literatūru, filosofiju, angļu, franču u.c. valodas lielākas objektivitātes vārdā ir pētījuši cittautieši un pašu zinātniekiem par šīm tēmām nekad un nekas nav bijis sakāms? Ja viņi tomēr to ir darījuši un turpina darīt - kā to klasificēt? Pašpietiekamība un nacionālisms?

Man patiesi žēl, ka nedz Jūs, nedz M.Golubeva tā arī vēl nav iemācījušies atšķirt akadēmisku diskursu no ideoloģizētiem vērtībspriedumiem, un šo spriedumu (vērtējumu?) pamatā ir acīmredzama nepatika pret Letoniku kā "parādību". Tās salīdzināšana ar nacionālisma izpausmēm Vācijā un Itālijā ir jau citas, daudz skarbākas sarunas tēma. Ceru, ka Golubeva Latvijas akadēmiskās sabiedrības priekšā spēs atvainoties par saviem salīdzinājumiem vai arī sniegt pārliecinošus pierādījumus šādu apvainojumu pamatotībai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


bezvardis 08.11.2004 21:23
AKA: skiet, ka Jums ar lasisanu ari ta ir ka ir. Es nekur nemineju Rietumu zinatniekus. Domaju, ka dalit zinatniekus rietumu/austrumu vai kada citada virziena ir gauzi nepareizi. Ja ir zinatnieks, tad ir. Ja nav, tad - kada starpiba, kur vins vai vina dzivo? Es gan runaju par to, ka programmas izstradataji ir aizkerusies 19/20 gadsimtaa. Turklat idejas, kuras spiezas cauri tai programmai nebut nav Austrumu vai Austrumeiropas idejas. Tikai tadas mazliet novecojusas. Par to ari ir runa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


bezvardis 08.11.2004 21:18
Augst godajama AKA

Gadiijies pasam buut klaat SSEES un tikties itin regulari ar cilvekiem, kas tur strada, ta ka varu runat, balstoties uz pasa pieredzi. Tas, ka vini piesaista ari vietejos kadrus, nemaina faktu, ka vini ir tas, kas vini ir - britu augstskola

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


AKA 08.11.2004 19:30
Bezvardim

Tatad - siis studijas (lidzigi ka daudzas citas no Juusu viedi nosauktajaam) ir tadas, kuras apvieno cilveekus, kas interesejas par arzemeem un grib kaut ko vairaka uzzinat.

Nu ko te vēl piebilst - Jūsu informētības līmenis par to, kas ir zinātne un ko dara zinātnieki Rietumos, ir vienkārši satriecošs... Iesākumam iesaku paklejot Interneta portālos, par atslēgas vārdiem izvēloties kaut vai manis nosauktos piemērus. Prasīt, lai Jūs būtu palasījis kaut pāris no SSEES vai AABS izdevumiem laikam ir par daudz...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


bezvardis 08.11.2004 19:15
Visucienijamaa AKA! SSEES parsvara darbojas cilveki no citam valstim, kas interesejas par EE un S. Janem vera, ka to izveidoja briti un ta atrodas Londonaa. Tatad - siis studijas (lidzigi ka daudzas citas no Juusu viedi nosauktajaam) ir tadas, kuras apvieno cilveekus, kas interesejas par arzemeem un grib kaut ko vairaka uzzinat. Tas nav taa, ka pasiem gribeetos uzcubinaat savu nacionaalo pasapzinu un korigeet ideologiju un tapec tagad vini tur peetiitu vaiga sviedros. Prtams, tas neizsleedz iespeeju, ka arii pasi vareetu peetiit paraadiibas savaa videe. Tomeer mineetas programmas saturs un forma liek piekrist Golubevai, ka programmas veidotaji ir mazliet aizkerusies pagajusajaa vai aizpagajusajaa gadsimtaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


AKA 08.11.2004 18:35
Par 'nacionālām zinātnēm' - nu jā, saskaņā ar nation building humanitāro zinātņu paradigmu (piemēram, 19. gadsimta Itālija, Vācija vai 20. gs. sākuma Latvija) zinātnieku uzdevums ir pētīt tieši savas nācijas vēsturi, valodu, folkloru, lai pierādītu sev un citiem nacionālās kopienas pilnvērtību un zināmā mērā - pašpietiekamību.

Cienījamā pētniece, ja reiz tik ļoti gribat uzsvērt savu piederību Rietumu akadēmiskajai videi un līdzdalību tajā, tad Jums nevarētu būt sveši sekojoši formulējumi: nordic studies, Scandinavian studies, French studies, Jewish studies, Polish studies, fennica, lithuanica, african studies, slavonic studies, Baltic studies etc.

Ar ko Jūsuprāt nodarbojas, piem., SSEES (School of Slavonic and East European studies)Londonas universitātē, AABS vai Francijas zinātnisko pētījumu nacionālais centrs, un kāds tam sakars ar Jūsu iedomāto nation building programmu humanitārajās zinātnēs un Herderu?

Jau iepriekš pateicos par Jūsu izsmeļošo atbildi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


M. Golubeva 08.11.2004 17:12
Atļaušos reaģēt uz dažām komentāros paustājām domām.

Par 'nacionālām zinātnēm' - nu jā, saskaņā ar nation building humanitāro zinātņu paradigmu (piemēram, 19. gadsimta Itālija, Vācija vai 20. gs. sākuma Latvija) zinātnieku uzdevums ir pētīt tieši savas nācijas vēsturi, valodu, folkloru, lai pierādītu sev un citiem nacionālās kopienas pilnvērtību un zināmā mērā - pašpietiekamību. Negribu noliegt ta laika sasniegumus - toreiz nacionālo valstu veidošana notika paralēli ar balsstiesību piešķiršanu plašākam cilvēku lokam, kas bija viennozīmīgi pozitīvi. Nacionālo valstu veidošana piešķira indivīdiem šajās valstīs plašākas iespējas ietekmēt politiku, savu dzīvi. Var saskatīt kaut ko līdzīgu 3. atmodā. Bet līdz ar neatkarības/demokrātijas mērķu sasniegšanu, un īpaši postmodernas sabiedrības apstākļos, šie divi principi sāk nonākt pretrunā viens ar otru, un acīmredzot Letonikas autoru prioritāte ir savdabīguma/ pašpietiekamības nostiprināšana, kamēr manas kritikas mērķis bija paradīt, kur šīs mērķis ir pretrunā ar citām postmodernās sabiedrības tendencēm. Tas var subjektīvi patikt vai nepatikt, bet diez vai var izliekties, ka starp Herderu un Poperu iespējama harmonija.

Kas attiecas uz spēju atrast savu vietu zinātnē - bez komentāriem. Viss atkarīgs no kritērijiem - publikācijas starptautiski recenzētajos žurnālos vai vieta vietējās zinātnes iestādēs? Atkal mēs nonācām pie nācijas valsts un networking society paradigmu nesavietojamības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


AKA 05.11.2004 18:16
Aleksandram - "Nezin kāpēc man liekas, ja autores vārds būtu nevis Marija Golubeva, bet Māra Balode, komentāri būtu pilnīgi citi. /../ Vai jūs domājat, ka rakstot šo rakstu, M.golubeva negaidīja raksta komentētāju histeriku?"

Godātais Aleksandr, M.G. kritiskās un ironiskās recenzijas galvenā doma bija aicinājums uz Letonikas programmas apspriešanu un izvērtējumu. Programmas vietā jūs piedāvājat apspriest personības un viņu tautību. Vai esat spējis atrast loģisku argumentāciju tam, kāpēc piedāvātā problēma ir jānomaina ar citu? Runājot par "histeriku" - katrs acīmredzot meklē to, ko grib redzēt un spēj saprast... Vai Jūsu gadījumā tā nav slidenā un bezgaumīgā tēze "mūsējos sit?"

Bezvardim - "Tie visi, kas te tagad metas runāt pretī Golubevas (piekrītu - ironiskajai) kritikai..." Vai Jūs esat papūlējies pats sev noskaidrot, kas ir diskusija kā žanrs (un kāds ir šāda žanra izpildījuma veids), uz kuru aicina M.G. Vai M.G. rakstītais jau iepriekš ir postulēts kā patiesība "augstākajā instancē", attiecībā pret kuru visiem jāstāv miera stājā? Es varu cienīt argumentētu kritiku, bet kritiķa personība jebkurā diskusijā man, un cerams, jebkuram veselīgi domājošam indivīdam, vairs nav un nebūs arguments pats par sevi...

Par Letonikas anahronismu un pensionētajiem zinātnes dižvīriem - katram ir tiesības uz savu skatījumu un novērtējumu, tomēr pazīstot tos cilvēkus, kuri pieteikti kā projektu vadītāji, es priecājos tieši par jaunajiem doto iespēju un nekādi nevaru saprast, vai tūlīt ļaus (liks?) pensionēties arī 40 -50 gadus veciem pētniekiem?

"nepieaicinot savus jaunākos un modernāk izglītotos kolēģus..." - savu vietu zinātnē katram jāatrod un jāpierāda pašam. Un tad - visu cieņu! Vai te būtu domāta autore M.G., kura savu vietu (cerams - pagaidām) tā arī vēl nav atradusi?

Par kultūras vērtībām un ekonomisko determinismu - programmas preambula tiešām nav zinātnisks traktāts, tā ir pieskaņota birokrātiskām prasībām un vērtēšanas kritērijiem (nez kāpēc zinātnes attīstība ierēdņu acīs nav vērtība pati par sevi, tiek pieprasīta programmas [un arī LZP grantu] sociālā un tautsaimnieciskā aktualitāte, tā vietā lai prasītu paredzamo rezultātu zinātnisko nozīmību) tādēļ arī terminoloģija un formulējumi vietumis izklausās neveikli, kaut gan pašu nostādņu izklāsts ir skaidrs un saprotams. Pamēģiniet pats aprakstīt Latvijas kultūras vēstures vai valodniecības tautsaimniecisko aktualitāti! Absurds, teiksiet, bet gadiem ilgi zinātniekus spiež izteikties un pierādīt savu lietderību tieši šādā izteiksmes formā!

Man patiesi žēl, ka esat uzklupis Zanes Gailītes projektam "Mūzika Latvijā" un atradis tur vienu frāzi "sniegt kultūrvēsturiski un kultūrpolitiski patiesu ainu par mūziku un mūziķiem Latvijā..." Zanes Gailītes lieliskā grāmata "Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli" (Pētergailis, 2003) atceļ jebkuras šaubas par viņas profesionalitāti, un frāzi "kultūrpolitiski patiesu ainu" (piekrītu, to var izlasīt divējādi, bet pie noteikuma, ka valsts būtu formulējusi savu kultūrpolitiku!) viņas iepriekšējā pētījuma kontekstā es saprotu tikai un vienīgi kā dažādu kultūrpolitikas nostādņu vēsturisku analīzi.

Aicinu Jūs un ikvienu citu uz argumentētu kritiku un viedokļu apmaiņu nesaskatot pretējā viedoklī slēptu vai neslēptu uzbrukumu oponentam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 05.11.2004 15:10
Nezin kāpēc man liekas, ja autores vārds būtu nevis Marija Golubeva, bet Māra Balode, komentāri būtu pilnīgi citi. Nu ir Latvija provinciāla, gribas to vai negribas atzīt, mērām to provinciālisma līmeni pēc kā gribam, kaut pēc ekonomikas līmeņa, ja politikas vai sabiedrības attīstības mērīšana ir pārāk subjektīva nodarbošanās. Un tā, tātad ka Latvija ir provinciāla, uzskata diezgan liela gan latviešu, gan krievu sabiedrības daļa, sašūt tas kādu vai ne. Vai jūs domājat, ka rakstot šo rakstu, M. Golubeva negaidīja raksta komentētāju histeriku?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 05.11.2004 10:40
Bezvārdis: Tie visi, kas te tagad metas runat preti Golubevas (piekriitu - ironiskajai) kritikai, labak butu palasijushi to originalo programmas tekstu.

Lasīju vietām arī pašas programmas tekstu; protams tur ir nepilnības un arī visai jokaini formulējumi. Var to kritizēt, bet tad varbūt jāpiedāvā kāda konstruktīva ideja tās vietā. No M.Golubevas raksta man netapa skaidrs, kā viņa ierosinātu nodarboties ar letoniku. Viņas ierosinājumi raksta beigās aprobežojās ar aicinājumu vairāk pievērsties "virzībai uz zināšanu ekonomiku un informācijas sabiedrību", "Latvijas un ES sabiedrības aktualitātēm", "līdzdalības problēmām rietumu demokrātijās", "Eiropas vienotās publiskās telpas izveidei", "attīstības sadarbībai".

Ir aizdomas, ka M.Golubevai tīkama letonikas programma būtu pārpilna ar eirobirokrātu žargonu. Nezinu, kāpēc tas ir labāk nekā runāt par "kultūras vērtībām", "kulturālu valsti", "kultūrpolitiski patiesu ainu". Programmas autori varbūt ne visai veiksmīgi mēģinājuši atrast letonikai pašpietiekamu pamatojumu, savukārt M.Golubeva visu letoniku gribētu pakārtot dažām postmodernās zinātnes modes tendencēm, kuras šai nozarei faktiski nepiemīt.

Ironija M.Golubevas rakstā, protams, ir. It īpaši aizkustinoši lasīt par to, ka viņasprāt "ideoloģisku kļūdu meklēšana" esot padomjlaiku mantojums. Un vienlaikus apzināties, ka M.Golubeva pati šajā programmā cītīgi meklējusi ideoloģiskās kļūdas. Tikai viņas atskaites punkts šobrīd nav vis Kārlis Markss, bet gan Kārlis Popers ar savu "open society".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 05.11.2004 00:38
Te viens citats no programmas projekta 'Muzika Latvijaa':



'Sniegt kultūrvēsturiski un kultūrpolitiski patiesu ainu par mūziku un mūziķiemLatvijā nacionālo, ideoloģisko u.c. aspektu kontekstā un pretrunīgumā. Atklāt daudznacionālās kultūras (mūzikas) reālo koeksistenci un latviešu mūzikas īpatnības.'



Kulturpolitiskaa patiesiiba!!! tas nu gan bus kaut kas izcils.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 05.11.2004 00:25
Tie visi, kas te tagad metas runat preti Golubevas (piekriitu - ironiskajai) kritikai, labak butu palasijushi to originalo programmas tekstu. Tas ir tads anahronisms, ka nav tur neko vairak par ironiju sagaidit nevar. Ja jau pensionetie zinatnu dizviri to ir uztaisijusi, nemaz nepieaicinot savus jaunakos un modenrnak izglitotos kolegus, tad nekads brinums nav. Programma, piemeram, aicina petit un krat 'kulturas vertibas'. Kaa tad tiks atskirots, kas ir kulturas vertiba un kas ir kulturas nevertiba? Kaut kadi augsti kulturali cilveki laikam salidzinas ar saviem prieksstatiem par to, kas ir kulturals un kas nav un tad tik petis. Sitada attieksme izraisa vien smaidu. Man zel, ka vispar kadam ir jatere laiks un jaizverte tie murgi, kas tur ir sarakstiti.

Programma, protams, nav nekads tur zinatniskais traktats, tomer tas veidotaji putrojas un nonak pasi pretrunas. Piemeram, ekonomiskajam determinismam pretnostatot humanitarizesanos. It ka ekonomika un caur to ari 'ekonomiskais determinisms' varetu pastavet bez cilveka. Protams, tiem, kas peta 'Letoniku', t.i., latviesu vertibas, varetu ari skist, ka ekonomika ir tikai gramatvediba un datori. Bet taa nu gan nav. Nu vispar - varetu jau tur daudz rakstit, bet galveno domu Golubeva ir labi izteikusi un es ceru, ka valst sim murgainajam 20.gs. pirmajai pusei piemerotajam projektam nedos naudu vai vismaz pieprasis to parstradat musdienigaka varianta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 03.11.2004 10:06
Letonikai ir pilnīgi pamatoti dot valsts finansējumu - protams, pētījumu programmai būtu jābūt saskaņā ar mūsdienu zinātnes atziņām.

M.Golubeva: Līdz ar to, zinātnē, atšķirībā no novadpētniecības, ne visu ir vērts “krāt un saglabāt”.

Eksaktajās zinātnēs tā ir taisnība - mūs bieži vien interesē tikai tie sasniegumi, kuri ir nepieciešami tehnoloģiskā progresa nodrošināšanai, un visu citu - neizdevušos eksperimentus, atspēkotās teorijas, utml. var droši aizmirst.
Atsevišķās humanitārās zinībās turpretī ir tik dažādi uzskati par to, kas ir vērtīgs un kas nē (ko pierāda pats šis M.Golubevas raksts par letonikas programmu), ka ir vērts apkopot ļoti dažādas lietas, kuras vēlākie zinātnieki varētu sistematizēt un analizēt. Neaizmirsīsim, ka 19.gs. ne visi uzskatīja par lietderīgu tautasdziesmu vākšanu; tomēr tieši pateicoties šo vācēju čaklajam darbam mums šodien ir Barona un Visendorfa izdotās "Latvju Dainas". Katra jauna zinātne sākas ar faktu vākšanu, un dažā ziņā letonika ir vēl diezgan jauna un neizkopta.

M.Golubeva: ...tomēr rietumu akadēmiskās kultūras telpā prevalē diezgan atšķirīgs sociālo un humanitāro zinātņu uzdevumu skatījums.

Ja kādam ir vissvarīgāk sekot tam, kas prevalē rietumu akadēmiskās kultūras telpā, tad tādam nav jānodarbojas ar letoniku. Letonika pēc definīcijas ir par to, kas prevalē Latvijā un latviešos.

M.Golubeva: Beigu beigās, nekur nav teikts, ka “nacionālo vērtību krāšana” ir vienīgais pretspēks “ekonomiskajam determinismam” – tikpat labi sabiedrības humāno raksturu var uzlabot, palīdzot jaunattīstības valstīm.

Varbūt M.Golubeva var dalīties pieredzē, kā viņa palīdzējusi jaunattīstības valstīm un kā tas viņai aizstājis vajadzību pēc nacionālajām vērtībām? Kādreizējā premjera A.Šķēles uzruna ziemassvētkos arī aicināja darīt visādas derīgas lietas - regulāri tīrīt zobus, mācīties angļu valodu, saprātīgi ieguldīt naudu, maksāt nodokļus utml. Varbūt kādam arī palīdzēja - vismaz A.Šķēles personīgais piemērs zobu tīrīšanā man šķiet iedvesmojošs. Atliek cerēt, ka jaunattīstības valstis tagad priecājas par M.Golubevas principiālo atbalstu. Tikai, kāds tam visam sakars ar letonikas pētniecības programmas apspriešanu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pitijs 02.11.2004 22:48
Es domāju, ka M. Golubeva visai labi saprot, ko nozīmē "nacionālās zinātnes", letonika (un tās pētniecības virzienus) un visus pārējos terminus un idejas. Tik labi, ka viņa ir pratusi uzburt visai ironisku un dzēlīgu kritiku.

Jāatzīst, ka es arī īsti nesaprotu, kāpēc laika periodā, kad mēs visi sūdzamies par to, ka humanitāro un sociālo zinātņu studentu "pārprodukcija" var novest pie dabas zinātņu "izmiršanas" Latvijā, tomēr tiek veidots ambiciozs sabiedrības "humanitarizācijas" projekts, kuram Latvijas valdība nav žēlojusi naudu.

Man personiski rada aizdomas pievēršanās letonikai - kāpēc sabiedrības integrācijas kritiskā momentā neviens nepiešķir līdzekļus patiesi aktuālajai ne-latviešu kultūras un tautiskuma izpratnes pētīšanai? Galu galā tas nestu reālus augļus, nevis paliktu augsti izsmalcinātajā, bet visai dīvainajā intelektuālās masturbācijas līmenī..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


AKA 02.11.2004 19:22
Izlasot PROVIDUS pētnieces Marijas Golubevas komentāru Letonikas petījumu programmai, radās vesela virkne jautājumu autorei, kuri man personīgi liek apšaubīt pētnieces izpratni par to jautājumu loku, par kuru viņa ir uzņēmusies vai tikusi lūgta izteikties.

1. Programmas nosaukums, pec viņas domām, norādot tikai uz latviešu valodas un folkloras izpēti, bet autoru grupas nodomi, izrādās esot daudz plašāki... Autorei būtu vajadzējis zināt, ka LETONIKAS jēdziens akadēmiskajā vidē Latvijā aktīvi tiek lietots jau vismaz kopš 1995. gada, kad līdztekus institūtu grantiem sāka saņemt LZP finansējumu tāda paša nosaukuma zinātnes programma. Kopš tā laika visiem interesentiem ir skaidrs, ka termins Letonika lielās līnijās tiek attiecināts uz pētījumiem par Latviju un latviešiem pasaulē, bet konkrētāk aptver petījumus Latvijas vēsturē, arheoloģijā, etnogrāfijā, valodniecībā, mākslā, folklorā, kultūras un ideju vēsturē u.c. (sk. Stradiņš J., Cimmermanis S.Par Letonikas jēdzienu un saturu. - LZA Vēstis. A daļa. - 1995, Nr.5/6)

2. Autore apšauba termina "nacionālās zinātnes" lietderību un izprot to kā sinonīmu "novadpētniecībai". Ja Latvija viņas priekšstatos joprojām ir novads (kuras teritorijas novads?), tad tā nu nav Letonikas projekta autoru problēma... Savukārt pētījumi savas valsts un tautas vēsturē, literatūrā, mākslā, filosofijā utt. raksturo ikvienas valsts zinātnieku devumu humanitāro pētījumu jomā, un par to viegli var pārliecināties kaut vai pēc tā, kā ir strukturēti bibliogrāfiskie rādītāji pasaules lielāko bibliotēku elektroniskajos katalogos, piem., ASV Kongresa bibliotēkā. Vai rakstīt latviešu literatūras vēsturi, veikt arheoloģiskos izrakumus XY. pilskalnā Cēsu rajonā, pētīt latviešu mitoloģiju ir novadpētniecība?

3. "Redzot, cik plašs ir iecerēto pētījumu spektrs /../, var rasties šaubas, vai visu piedāvāto problēmu loku var izpētīt izejot tikai no Latvijas unikālas pieredzes". Atvainojos, par kādu unikālo pieredzi ir runa?Vai te domāta Latvijas zinātnieku unikālā pieredze jeb citiem vardiem - unikālas pētniecības metodes? Ja autore tā uzskata, tad ir iebraukts dziļi auzās. Humanitārajās un sociālajās zinātnēs, nupat, paldies dievam, vairs neeksistē Berlīnes mūris un speciālisti ir informēti par jaunākajām norisēm akadēmiskajā zinātnē, terminoloģijas un jaunu pieeju attīstību u.tml. Ja ar unikalitāti te domāts pētāmais objekts, tad protams, nevar noliegt Letonikas pētījumu specifiku, lai arī ne vienmēr pētniekus interesē tikai unikālas parādības. Domāju, ka viens no Letonikas mērķiem ir tieši veicināt salīdzinošā skatījuma attīstību humanitārajos pētījumos.

4. Acīmredzot tieši LETONIKAS būtības un satura neizpratne ir radījusi spriedumu par LETONIKAS novēršanos no Latvijas sabiedrībai aktuālu tēmu risinājuma (līdzdalības problēmas rietumu demokrātijās un Eiropas vienotās publiskās telpas izveide u.tml.). LETONIKA neizsmeļ visu Latvijas humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu problemātiku, tās nav reducējamas uz šo vienu programmu.Paralēli LETONIKAI darbojas arī citas programmas (sk. LZP mājas lapu), tāpēc nav jāpārmet ābelei, ka tā neražo bumbierus, plūmes vai citus raksta autorei tīkamus un gardus augļus.

Saistītie raksti
Citi autora darbi