Raksts

Gan ražot, gan taupīt


Datums:
09. marts, 2009


Autori

Dagnija Blumberga


Foto: SeleneNera

Palielināta atjaunojamo energoresursu izmantošana ir vajadzīga ne tik daudz Eiropai kā mums pašiem.

Eiropas Parlaments (EP) 2008.gada 17. decembrī pieņēma vairākus būtiskus lēmumus, kuri ietekmēs energosektora attīstību Eiropā kopumā un katrā dalībvalstī atsevišķi. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir mērķis līdz 2020. gadam palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru Eiropā līdz 20%. Atjaunojamo energoresursu direktīvas sagatavošanas fāzē Latvijai aprēķinātais mērķis bija 42%, bet EP sēdē apspriestajā un pieņemtā dokumentā šis skaitlis ir samazināts līdz 40%. Viens ir tas, ko nolemj EP, bet pavisam cits jautājums — cik tas ir pamatoti un vai Latvijai būs iespējams nākamo 12 gadu laikā to sasniegt. Svarīgi ir saprast ne tikai, vai tas būs iespējams, bet arī — kādi pasākumi ir jāveic, lai šādus uzstādījumus realizētu.

2008. gada otrajā pusē Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta darbinieki veica izpēti, lai atbildētu uz jautājumu, vai Latvija 2020. gadā var sasniegt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru 42% apjomā. Galvenais secinājums izpētes darbā ir: Latvija minēto atjaunojamo energoresursu īpatsvaru var sasniegt tikai tad, ja tiek izpildīti vairāki svarīgi nosacījumi.

Pirmais nosacījums ir energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana visās enerģijas gala lietotāju nozarēs: mājsaimniecībās, pakalpojumu sektorā un rūpniecībā. Citas nozares netika aplūkotas un tās var uzskatīt par papildus iespējām. Otrais nosacījums ir palielināt dažādu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Latvija ir bagāta ar atjaunojamajiem energoresursiem: hidroenerģiju, vēja enerģiju, saules enerģiju, bioenerģiju — enerģētisko koksni, atkritumiem, biogāzi, biodegvielu u.c. Izpētē galvenā uzmanība ir pievērsta divu atjaunojamo energoresursu veidu, kuru apjomi ir vislielākie un energoefektivitāte — visaugstākā, izmantošanai. Tie ir enerģētiskā koksne un vēja enerģija. Hidroenerģijas apjomu pieauguma prognoze ir niecīga, ņemot vērā to, ka hidrostaciju būve vairāk balstīsies uz esošo energoefektivitātes paaugstināšanu. Pārējo atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugums notiks ilgtermiņā. Ja pēkšņi tuvāko desmit gadu laikā kādā no atjaunojamo energoresursu veidu izmantošanas jomām notiktu tehnoloģisks sprādziens, piemēram, strauji attīstītos inovatīvas saules enerģijas izmantošanas tehnoloģijas un pavērtos iespēja tos izmantot, tādā gadījumā Latvijai rastos papildus iespēja palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru.

Energoefektivitātes paaugstināšana lietotājiem

Izpētes darba izpildes gaitā konstatēts, ka septiņu gadu laikā — no 2000. līdz 2006.gadam — Latvijas vidējais ikgadējais enerģijas patēriņa pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir 4,5%. Šajā pašā laika periodā vidēji ikgadējais elektroenerģijas ga;a patēriņš ir audzis par 5,2%.

Lai mēs varētu salīdzīnāt enerģijas patēriņa lielumus ar citām valstīm, nepietiek zināt absolūtos skaitļus. Jāmeklē indikatori, kas varētu dot artbildi, kādi esam salīdzinājumā ar citiem. Koriģējot energointensitāti ar Eiropas Savienības (ES) vidējo klimatu, pirktspējas paritāti, ekonomikas struktūru un kurināmā maisījumu, izrādās, ka Latvijai tā ir par 60% augstāka kā vidēji ES. Tātad esam izšķerdīgi enerģijas lietotāji. Tas attiecas uz visām nozarēm.

Enerģijas patēriņa prognozēšanai izveidoti divi scenāriji: „Bāzes scenārijs” un „Vidējais ES 2004.gada patēriņa līmenis”.

1. Patēriņa prognozē “Bāzes scenārijā” prognozētais elektroenerģijas gala patēriņš turpinās pieaugt visās galvenajās enerģijas patērētāju grupās, tādējādi nodrošinot strauju kopējo elektroenerģijas gala patēriņa izaugsmi, jo tas ir cieši saistīts ar iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām. Lai gan siltumenerģijas patēriņš mājsaimniecībās līdz 2020.gadam gandrīz nepieaugs, kopējais siltumenerģijas gala patēriņš pieaugs, jo palielināsies pieprasījums pēc papildus siltumenerģijas gan ražošanas, gan pakalpojumu sektorā.

2. Patēriņa prognozē “Vidējais ES 2004.gada patēriņa līmenis” kopējais siltumenerģijas patēriņš katru gadu nedaudz pieaug, līdz 2016.gadā tas sāk samazināties. Mājsaimniecības sektorā enerģijas patēriņš katru gadu nedaudz samazinās līdz 2016.gadam un tad laika posmā līdz 2020.gadam tas piedzīvo straujāku kritumu. Ražošanas sektorā siltumenerģijas patēriņš pieaug, bet pakalpojumu sektorā tas visā laika posmā samazinās. Elektroenerģijas patēriņš pieaugs visās trijās galvenajās enerģijas patēriņa nozarēs. Mājsaimniecībās un pakalpojumu sektoros straujāks pieaugums paredzams līdz 2015.gadam, kad tas varētu izlīdzināties, jo tiks sasniegts ES-15 dalībvalstu 2004.gada patēriņa līmenis. Ražošanas sektorā enerģijas patēriņš pieaugs vienmērīgi, jo tas ir saistīts ar IKP izmaiņām, savukārt kopējais patēriņš straujāk pieaugs laika posmā līdz 2015.gadam, bet pēc tam pieaugums būs daudz lēnāks.

Atjaunojamo energoresursu izmantošana

Atjaunojamo energoresursu izmantošanā analizēti 10 scenāriji. 5 scenāriji — enerģijas ražošanai (A,B, B3, C un D), ņemot vērā divas jau iepriekš minētās atšķirīgās prognozes enerģijas patēriņam.

A scenārijs

A scenāriji ir tā sauktais „bāzes” scenārijs, kas ir veidots ar apsvērumu, ka energoapgādes sistēmas attīstība turpinās kā līdz šim, un līdz ar to izmaiņas atjaunojamo energoresursu izmantošanas un energoefektivitātes jomā ir minimālas. Netiek realizēti ES direktīvās nospraustie mērķi un netiek izmantoti papildus politikas instrumenti, kas nozīmīgi izmainītu energosektora attīstību. Tādejādi šis faktiski ir scenārijs, kas rāda, kas notiks, ja energosektora attīstība turpināsies tā, kā līdz šim.

B scenārijs

B scenārijs ir izveidots, ievērojot 2006.gadā Ministru Kabinetā apstiprināto enerģētikas plānošanas dokumentu “Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam”, kas nosaka, kā attīstīsies Latvijas enerģētika nākamajos desmit gados, kā arī „Pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu”, kas izdots 2008.gadā, un vēl arī jaunāko Ekonomikas ministrijas izpētes dokumentu, kurā ir izvērtētas atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējas 2020.gadā (B3 scenārijs). Jāatzīmē, ka B scenāriji nav burtisks iepriekš minēto plānošanas dokumentu atspoguļojums, bet ņem vērā tajos plānoto elektrostaciju un koģenerācijas staciju jaudu attīstību, kā arī to, ka atjaunojamo energoresursu izmantojošo avotu attīstība nenotiek saskaņā ar minētajos plānos paredzētajiem laika grafikiem.

C scenārijs

Sasniegts ES rekomendētais atjaunojamo energoresursu īpatsvars Latvijas energobilancē. ES speciālisti šobrīd aktīvi strādā pie klimata un enerģijas politikas dokumentu paketes laika periodam, kas definēts kā pēc Kioto protokola periods un sniedzas līdz 2020. gadam. ES enerģijas un klimata paketē tiks noteikti ierobežojumi katrai valstij, lai mazinātu ietekmi uz klimata pārmaiņām. Latvijai šajā laikā būs jāsasniedz atjaunojamo energoresursu īpatsvars 42% apmērā no kopējā enerģijas gala lietotāja patēriņa.

D scenārijs

Zaļais scenārijs ar maksimālu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Šis scenārijs ir jāuztver arī kā Latvijas neatkarības scenārijs, jo principā ilustrē iespējas, kā samazināt energoresursu importu un attīstīt vietējos energoresursus.

Ne Eiropai, bet mums pašiem

Enerģētikas attīstības scenāriju inženiertehniskā analīze rāda, ka tikai gadījumā, ja vienlaicīgi tiek realizēta energoefektivitātes paaugstināšanas stratēģija un atjaunojamo energoresursu kardinālas izmantošanas stratēģija, ir iespējams pietuvoties ES uzliktajiem atjaunojamo energoresursu izmantošanas mērķiem. Tikai kardināli pasākumi, piemēram, lielo pilsētu energoavotu rekonstrukcija, mainot fosilo kurināmo uz biomasu, ļauj sasniegt jūtamus rezultātus. Tos sasniegt nav iespējams, ja vienlaicīgi netiek realizēta atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas politika transportā. Tie izrādās ir arī ekonomiski vispamatotākie risinājumi un dod būtisku CO2 emisiju samazinājumu.

Socioekonomisko aspektu izvērtējuma rezultāti parāda, ka atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana energobilancē var nozīmīgi palielināt jaunradīto darba vietu skaitu Latvijas tautsaimniecībā un nodokļu ieņēmumus budžetā. Tas uzlabo scenāriju kopējo ekonomisko izdevīgumu, kas paredz nozīmīgu atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājumu.

Energosektora ietekme uz klimata pārmaiņām ir atkarīga no atjaunojamo energoresursu īpatsvara un gala enerģijas lietotāja energoefektivitātes. Siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums iespējams tikai variantā, ja valsts vienlaicīgi veic gan energoefektivitātes pasākumus, gan atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas politiku. ES valstu atbalsta mehānismu izpēte liecina, ka ir nepieciešama ilgtermiņa politika atjaunojamo energoresursu izmantošanai. Šī politika nedrīkst būt atrauta no energoefektivitātes pasākumu realizācijas mērķiem. Lai varētu sasniegt rezultātus, ir jābūt vienotai enerģijas patēriņa samazināšanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas atbalsta politikai valsts līmenī.

Ko mums visiem kopā un katram atsevišķi ir svarīgi saprast šodien? Palielināta atjaunojamo energoresursu izmantošana ir vajadzīga ne tik daudz Eiropai kā mums pašiem. Tās ir jaunas darba vietas. Tā ir vietējā energoresursa izmantošana. Tā ir pazemināta maksa par enerģiju. Tā ir energosektora sakārtošana ekonomiskās krīzes laikā. Mums nav laika gaidīt līdz rītdienai.


Atjaunojamā enerģija - 2020

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespēju izvērtējums Latvijā līdz 2020.gadam (1.91 MB)


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!