Raksts

Finanšu tirgu maigās svārstības


Datums:
14. oktobris, 2008


Autori

Pēteris Strautiņš


Foto: Janice Lo

Nākamgad Latvijas ekonomikā gaidāma recesija. Bet atgriešanās pārāk tālā pagātnē nedraud.

Vai notikumi pasaules finanšu tirgos iespaidos Latviju? Par to nav ne mazāko šaubu, jo nedzīvojam taču autarķijā. Daži pasaules ekonomiku viļņojošie procesi mūs sasniedz ar dažu sekunžu novēlošanos, citi ietekmē nedēļu vai mēnešu laikā, bet toties dziļi un pamatīgi. Reti kad sausi skaitļi kļūst tik emocionāli kā šobrīd. Ņujorkas biržas Dow Jones indekss piektdien, 10.oktobrī vairākas reizes lidoja augšā un lejā par vairākiem simtiem punktu, bet kopējie akcionāru „papīra zaudējumi” nedēļas laikā mērāmi triljonos. Savukārt Latvijas ekonomiku globālie procesi ietekmēs gan caur tiešo ietekmi uz Latvijas finanšu sistēmu, gan caur ietekmi uz pieprasījumu mūsu galvenajos eksporta tirgos.

Krīze un mēs

Kopš pievienošanās Eiropas Savienībai Latvijā plašā straumē ieplūdusi nauda, kas ļāvusi nācijai kādu laiku patērēt un investēt vairāk, nekā tiek nopelnīts un uzkrāts. Mūsu komercbanku sistēma izsniedz krietni vairāk kredītu, nekā piesaista depozītu. Viens no veidiem, kā Latvijas komercbankas iegūst resursus kreditēšanai, ir sindicētie kredīti jeb vairāku banku kopīgi izsniegtie kredīti. Tie ir bijuši īpaši nozīmīgi bankām, kurām nav finansējuma no „mātes” bankām.

Arī bankas ar spēcīgu aizmuguri Ziemeļvalstīs vai citur Rietumeiropā nebūs pilnīgi pasargātas no aukstajiem vējiem, jo finansējums šobrīd kļūst dārgāks visiem, tajā skaitā pašiem lielākajiem spēlētājiem, un diez vai kādu Latvijas komercbanku finansēs „zem pašizmaksas” tikai tāpēc, ka tai ir dižciltīgs vikingu vārds.

Maigās svārstības jau ir ietekmējušas arī Latvijas starpbanku tirgu. Ja līdz septembra pēdējai nedēļai trīs mēnešu RIGIBOR ilgstoši svārstījās nedaudz virs 6% atzīmes, tad šobrīd tas jau pārsniedz 9%. Tas var liecināt gan par banku savstarpēju neuzticēšanos, gan par plašākām makroekonomiska rakstura raizēm. Ko nozīmē augstāks RIGIBOR, skaidrot gandrīz lieki — tas nozīmē dārgāku finansējumu nacionālajā valūtā banku klientiem.

Globālā „lāču tirgus” dēļ stipri krities arī Latvijas akciju tirgus, taču tas ekonomiku iespaidos daudz mazāk, jo fondu birža nav tipisks mūsu valsts uzņēmumu finansēšanās avots. „Normālās” situācijās tas nav labi, jo ierobežo resursu piesaistes izvēļu klāstu, bet šobrīd tas mazina „karstās” naudas aizplūšanas risku, jo līdz šim tā vienkārši nebija ieplūdusi. Arī bankām atšķirībā no kādas Atlantijas okeāna vulkāniskas salas finanšu iestādēm nav pārāk daudz īstermiņa saistību ārvalstu valūtās.

Eksporta tirgi sanīkuši

Bez finanšu tirgiem globāli vēji mūsu valstiņā puš arī caur „reālo ekonomiku”. Diemžēl visi mūsu galvenie noieta tirgi ir samērā izteikti pakļauti finanšu krīzes ietekmei. Ja starp tiem būtu Ķīna, mēs varētu justies mazliet mierīgāk. Iespējams, mūsu uzņēmēji jau meklē iespējas krīzes mazāk skartajās valstīs – kā rāda augusta ārējās tirdzniecības dati, mūsu eksportā strauji aug tieši Eiropas Savienībai (ES) un Neatkarīgo valstu savienībai (NVS) nepiederošo valstu īpatsvars.

Un tomēr mūsu galvenais tirgus ir un būs ES, un pasaules finanšu sistēmas maigo svārstību ietekme uz to diemžēl būs visai spēcīga. Latvijas ekonomika jau ir cietusi no procesiem, kas bijuši šo finansistu pārdzīvojumu pirmsākumos, tas ir, lejupslīdes nekustamā īpašuma un līdz ar to arī būvniecības biznesā. Tos nopietni izjutusi Latvijas kokapstrādes nozare – zāģmateriālu eksports gada laikā naudas izteiksmē sarucis aptuveni uz pusi, un samazinās gan cenas, gan apjomi.

Krievijā maigo svārstību ietekme izpaužas atšķirīgi, taču arī tur ir gaidāms spējš līdz šim straujā ekonomikas pieauguma apsīkums. Tiesa gan, no recesijas Krievijai droši vien izdosies izvairīties, pateicoties tās valdības milzīgajām valūtas rezervēm. Vislielākajā mērā Krievijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku varētu ietekmēt nevis globālie procesi, bet pašu nekustamo īpašumu biznesa patēriņa un buma izsīkums, kura priekšvēstneši bija saskatāmi jau gada pirmajā pusē. Protams, Krievijai kaitē arī naftas cenu kritums, bet to nevajag pārspīlēt. Naftas cena ir aptuveni tāda pati, kā bija pirms gada, un tolaik Krievija varēja atļauties lielu daļu eksporta ieņēmumu novirzīt uzkrājumiem.

Krievijas akciju tirgus ir krities daudz krasāk nekā Amerikas tirgus, taču tam būs mazāka ietekme uz iekšzemes pieprasījumu, jo Krievija vēl nav kļuvusi par „akcionāru demokrātiju”. Krievijas oligarhi ir zaudējuši vairāk nekā 230 miljardus dolāru, ziņo Bloomberg. Nebūtu pārsteigts, ja tas uz pusi samazinātu globālo pieprasījumu pēc vairāk nekā 100 miljonus dolāru vērtām jahtām, arī Kipras nekustamo īpašumu mākleriem būs grūtāka dzīve, taču vidusmēra Krievijas iedzīvotāju tas īpaši neietekmēs. Ja notikumi Rietumos visvairāk ietekmē Latvijas kokapstrādi, tad Krievijas savārgšana visvairāk ietekmētu mašīnbūvi, pārtikas pārstrādi un farmāciju, jo šīm nozarēm austrumzeme ir ļoti svarīgs tirgus. Tas būtu bēdīgi, jo tirdzniecība ar Krieviju veselīgi diversificē mūsu eksporta struktūru.

Bagātības efekti un kredītu kraukšķis

Domāju, ka ASV un ES, kā arī citu pasaules lielo vaļu centrālās bankas un valdības visumā tiks galā ar nervus kutinošo situāciju. Atšķirībā no Latvijas Bankas, kuras galvenais instruments ir valūtas piesaiste, kas ierobežo monetārās politikas brīvību, ASV un ES centrālās bankas ierobežo tikai bažas par inflācijas pieaugumu. Situācijā, kad inflācijas kāpums nedraud, centrālās bankas var atļauties ekonomikas problēmas „slīcināt likviditātē”. Un slīcina tās ar vērienu, pludinot ekonomikā miljardus un triljonus. ASV Federālo rezervju sistēma ir pat sākusi iepirkt uzņēmumu izlaistās īstermiņa obligācijas, tātad pa tiešo finansēt „reālo” ekonomiku. Tas izskatās pēc īsta banānu republikas gājiena – šādi soļi vēsturiski ir noveduši pie hiperinflācijas, piemēram, pēc PSRS sabrukuma, kad PSRS un vēlāk Krievijas centrālā banka metās drukāt kaudzēm rubļu, lai uzturētu pie dzīvības neglābjamos padomju rūpniecības uzņēmumus. ASV tas, protams, nedraud. Cenu līmeni nosaka naudas apjoma un naudas aprites ātruma attiecības, bet naudas aprites ātrums šobrīd ir krasi krities. Tādā brīdī ekonomikā iepludināts papildus triljons lielu skādi nenodarīs. ASV centrālā banka var pateikt: „šeit būs triljons dolāru!”, un triljons dolāru ir radušies, kur to agrāk nebija. Neviens cits pasaulē uz šādu burvestību nav spējīgs.

Taču pat visenerģiskākie varas struktūru pūliņi nespēs pilnībā izolēt ekonomiku no mežonīgās finanšu tirgu šūpošanās. Piemēram, ļoti nozīmīgi var izrādīties bagātības efekti. Nekustamo īpašumu vērtības krituma dēļ ASV mājsaimniecību bagātība kopš 2006.gada samazinājusies par 8 triljoniem dolāru. Akciju tirgi ilgstoši spēja pretoties gravitācijai. Vēl šajā pavasarī daudzi akciju tirgus dalībnieki investīciju bankas Bear Stearns izputēšanu interpretēja kā katarses brīdi un zemāko punktu ciklā, pēc tam pavasarī akciju cenas spēcīgi pieauga, bet tā izrādījās ilūzija. Oktobra otrā nedēļa (6.-10.oktobris) izrādījās sliktākā nedēļa ASV akciju tirgus vēsturē – investori tajā zaudēja vairāk nekā 2 triljonus dolāru. Gada laikā ASV akciju „lāču tirgū” zaudēti 6 triljoni dolāru. Kopējie zaudējumi ASV mājokļu un akciju tirgos sasnieguši 14 triljonus dolāru, summu, kas nedaudz pārsniedz ASV iekšzemes kopproduktu. Smagi ir cietuši arī Eiropas valstu akciju tirgi. Tāpat cenas krasi kritušās izejvielu tirgos, pat zelts palicis lētāks, arī tas ir sagādājis zaudējumus daudziem investoriem. Pasaulē kopumā dažādu finanšu aktīvu vērtība gada laikā ir samazinājusies par aptuveni 20 triljoniem dolāru. Šos mērogus ar prātu ir grūti aptvert.

Taču vēl bīstamāks IKP dinamikai var izrādīties kredītu deficīts[1]. Bankas neuzticas viena otrai, un starpbanku tirgus ir „ieķīlējies”. Tāpēc grūtāk saņemt kredītus ir uzņēmumiem, un tas nevar neskart arī Latviju. Ja šogad izsniegto kredītu apjoms Latvijā varētu pieaugt aptuveni par 15%, tad nākamgad pieaugums varētu būt tuvu nullei, tas ir, bankas izsniegs tikai aptuveni tik daudz kredītu, cik saņems atpakaļ no iepriekš izsniegtā. Bet tieši kredītu pieaugums bija galvenais mūsu ekonomikas vilcējs 2005-2007.gadā. Šādā situācijā izaugsmi varētu nodrošināt tikai eksports, taču eksporta tirgos valda stagnācija, turklāt galveno Latvijas eksporta nozari — apstrādes rūpniecību – iepriekš vājinājusi pašu ekonomikas pārkaršana. Nekustamā īpašuma burbulis vairākus gadus „spieda” rūpniecību ārā no mūsu ekonomikas, pārvilinot cilvēkus un liekot pārāk strauji celt algas.

Tāpēc nākamgad Latvijas ekonomikā gaidāma recesija, turklāt visnotaļ nepatīkama. Taču Latvijas tauta ir pārdzīvojusi arī grūtākus laikus. Pēdējo desmit gadu laikā reālie ienākumi ir aptuveni divkāršojušies, un lielākā daļa šī pieauguma balstās uz veselīgiem un stipriem pamatiem — darba ražīguma pieauguma Latvijas ekonomikā. Tāpēc atgriešanās pārāk tālā pagātnē nedraud, taču spēja turpmāk palielināt savu pirktspēju būs atkarīga no ekonomikas konkurētspējas un radošuma.

_______________________

[1] credit crunch – angļu val.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!