Loading

Feminisms - atbrīvojošs, bet nemīlēts 24

Apzinoties feminisma kā liberālas kustības pozitīvo lomu sieviešu emancipācijā, kāpēc tomēr Latvijā pret to valda tik negatīva attieksme? Uz to ir vairākas iespējamās atbildes.

Kā feminisma liberālā kustība ir attīstījusies pasaules moderno pārmaiņu vidū un kāpēc feminismam mūsu valstī piemīt negatīva nokrāsa? Lai censtos mazināt neskaidrības viedokļu apmaiņā par dzimumu līdztiesību Latvijā, turpmākajā rakstā vēlos rast atbildes uz šiem diviem jautājumiem.

Feminisma kustībai industriāli attīstītajā pasaulē ir vismaz 150 gadu vēsture, un mūsdienu Eiropas un Ziemeļamerikas feminisma kustības ir tikpat daudzskaitlīgas, cik feminisma doktrīnas filozofiskie strāvojumi. Feminisma kustība ir attīstījusies līdztekus liberālisma filozofiskajam virzienam, cenšoties risināt sieviešu problēmas, ko radīja industriālas sabiedrības izveide. Eiropā valdošā kristietības tradīcija un aristokrātisko vērtību kultivēšana sievietēm bija ierādījušas mājsaimnieces lomu ģimenē un sabiedrībā, taču apgaismības un reformācijas rezultāta ar zinātņu un tehnoloģiju attīstību mainījās arī tradicionālās kristīgās ētikas normas. Džona Stjuarta Milla diskusijas ar dzīvesbiedri Herietu Teilori (Harriet Taylor) 1859. gadā vainagojās ar darbu „Sieviešu pakļaušana” (The Subjection of Women), kura autors tobrīd valdošā pozitīvisma[1] garā norādīja, ka sieviešu un vīriešu atšķirības ir veidojušās vēsturiskas apspiestības laikmetā, un tikai dzīvojot brīvības apstākļos mums būs iespēja uzzināt cilvēka patieso dabu. Pavisam drīz šis uzskats guva pretsparu no vācu romantisma iespaidotā šveicieša Johana Bakhofena (Johan Jakob Bachofen), kurš 1861. gadā nāca klajā ar savu matriarhālās ģimenes struktūras ideju - balstoties uz antīkiem tekstiem viņš skaidroja matriarhāta kā primitīvas un fiziskas sabiedrības formas norietu, ko evolūcijas ceļā nomainīs racionāli patriarhāla sabiedrība. Lai arī Šveices domātāja teorija izrādījās nepamatota, tomēr tā iespaidoja ne tikai turpmākos feminisma autorus, bet arī komunistisko un nacionālsociālistisko ideju pārstāvjus[2]. Akadēmiskais personāls, kurā tradicionāli bija pārstāvēti vīrieši, 19. gadsimta beigu problemātikā neredzēja vietu dzimumu līdztiesības diskusijai, toties feminisma kustības pārstāvēm šis bija laiks, kad pārvērtēt tradicionālās morāles normas un panākt uzlabojumus sociālo jautājumu risināšanā[3].

20. gadsimta sakumā Eiropa un ASV bija izveidojušas mūsdienu izpratnē mazskaitlīgas feministu kustības, kuru locekles pārsvarā bija liberāli noskaņotas aristokrātijas pārstāves. Francijas studenšu organizācija (Groupe Francais d’Etudes Feministes) savās publikācijās pievērsa uzmanību laulību likuma reformai un iespējai sievietēm iegūt augstāko izglītību. Britu sufražistes (Cheltenham Suffrage Society) rosināja risināt tā laika Lielbritānijas feministu galvenās problēmas – cīņu pret venēriskajām slimībām, prostitūciju un zīdaiņu mirstību. Līdzīgi Vācijas liberāli radikālā Māšu aizstāvības savienība (Das Bund fur Mutterschutz) un Nīderlandes Brīvas sievietes (Vrije Vrouwen) pievērsās jautājumiem par vientuļajām mātēm un viņu bērnu tiesībām. Zviedru reformātore Elēna Keja (Ellen Key) viena no pirmajām ieteica valstij rūpēties par bērniem, tādējādi dodot iespēju sievietei audzināt bērnus bez atkarības no vīrieša materiālās palīdzības. Māšu aizstāvības savienības dalībnieces apstiprināja “jauno ētikas kodeksu”, kurā uzstāja uz sieviešu tiesībām izvēlēties savu seksuālo izteiksmes veidu laulībā un ārpus tās, kā arī tiesības kontrolēt savu reproduktīvo dzīvi un tiesības uz abortu legalizāciju[4]. Mērenās feminisma kustības biedres bija noraizējušās par Māšu aizstāvības savienības radikālismu. Piemēram, sociologa Maksa Vēbera sieva Marianna no Vācu Sieviešu organizāciju līgas (Das Bund Deutscher Frauenvereine) 1907.gadā savā darbā „Sieva un māte tiesību vēsturē” (Wife and Mother in Legal History) apgāza Bakhofena un radikālo sieviešu sociālistu idejas par pirmatnēji matriarhālām ģimenes struktūrām. Viņa uzsvēra, ka ģimene ir attīstījusies cauri laikmetiem un acīmredzot novedīs pie līdztiesības abu dzimumu starpā.


Modernisma transformācijas

Angliski runājošajās zemēs feministes ieguva akadēmiskas pozīcijas ātrāk nekā to kolēģes kontinentā. Sākot zinātniski pētīt sieviešu un dzimtes jautājumus, tika radīti priekšnoteikumi feminisma doktrīnas izveidei. Par vienu no tās aizsācējām varam uzskatīt ASV antropoloģi Elsiju Pārsoni (Elsie Clews Parsons), kura uzskatīja, ka ģimenei ir jāmainās, lai nodrošinātu sieviešu ekonomisko neatkarību, reproduktīvo pašnoteikšanos, kā arī precību un šķiršanās tiesības. Viņa uzskatīja, ka vīriešu pārākums mainīsies to pašu evolūcijas spēku iespaidā, kas jau tobrīd mainīja ģimenes struktūru. Divdesmitā gadsimta 20.gados sociālās zinātnes pasaules kara un ekonomisko un politisko transformāciju rezultātā pārstāja meklēt cēloņsakarības un pievērsās sabiedrisko institūciju darbības funkcionālai izpētei. Totalitāro režīmu izveide un vīriešu akadēmiķu pesimistiskās prognozes par sabiedrības tālāko attīstību pārtrauca feminisma izpēti Eiropā, un par savdabīgiem feminisma izpētes centriem kļuva individuālas feministes ASV augstskolās.

Aukstā kara ideoloģiskā konfrontācija un sāncensība savstarpēji mijiedarbojās un iespaidoja pārmaiņas pasaules valstu sociālajā politikā. Pieaugot labklājībai, feministu pieprasītie bērnu pabalsti, alimentu maksājumi, laulību likumu reforma un tiesības kontrolēt savu reproduktīvo dzīvi pakāpeniski kļuva par realitāti industriāli attīstīto valstu, kā arī PSRS un tās satelītu ekonomiskajā telpā. Vairākumā trešās pasaules valstu feminisms, tāpat kā citi modernisma sasniegumi nonāca selektīvi. Industriāli attīstītajās valstīs feministes neapstājās pie sasniegtā, sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados feminisms no jauna uzplauka – par priekšnoteikumu tam kalpoja spriedze darba tirgū, ko radīja kara laikā rūpnīcās ieplūdušais sieviešu darbaspēks un globālas ekonomiskās sistēmas problēmas pēc piecdesmito gadu ekonomiskās labklājības beigām. Uz īsu laiku feministu diskusijās tika reanimētas Bakhofena un sociālistu nepārliecinošās matriarhāta komūnas idejas, kuras ideoloģiski saspringtajā ērā atstāja feminisma kustībai kreisuma zīmogu. ASV augstskolās veidotie dzimtes studiju centri šādi ieguva kreisas kustības oreolu, kuru tikai pastiprināja PSRS propagandas politika un feminisma kustības aizbildniecība par pasaules apspiesto sieviešu tiesībām.


Feminisms un postmodernisms

1960-tajos gados feminisma renesanses aizsāktās diskusijas turpinās arī šodien, un tās ir ietekmējuši gan zinātnes atklājumi, gan industriālās sabiedrības transformācija par tādu sabiedrību, kurā pakalpojumu sniegšana ir kļuvusi par pamatnodarbošanos. Postmodernisma iespaidā tikuši pārvērtēti tādi jēdzieni kā valsts, sieviete, vīrietis un visbeidzot „tradicionālais” cilvēks. Feministes līdzīgi citiem konstruktīvisma un kritiskās teorijas pārstāvjiem norādīja uz tradicionālo teoriju nespēju skaidrot dinamiskos sabiedrības procesus. Norādot, ka sociālo zinātņu skolas vīrieši pievēršas tradicionālajam pieņēmumam par indivīdu kā utilitāru labklājības maksimizētāju, feminisma autores, balstoties uz antropoloģijas atklājumiem, ir norādījušas uz cilvēku kopienas sadarbības alternatīvu. Savukārt viens no radikālā feminisma argumentiem aicina mūsdienu zinātņu pieņēmumus vispār mainīt, jo tie savos pamatos atspoguļo vīriešu pieņēmumus par sabiedrību un cilvēku[5].

Konstruktīvisma pārstāvji deviņdesmitajos gados ir likuši pārvērtēt mūsu priekšgājēju veidotos, sabiedrībā pieņemtos un teorijās iegūlušos pieņēmumus. Tostarp feministes ir trāpīgi palīdzējušas pārvērtēt daudzkārt nepamatoti veidotos dzimumu pieņēmumus sabiedrībā, lai gan akadēmiskās aprindās diskutēta un pieņemta patiesība vēl nav nonākusi līdz lielākās sabiedrības daļas apziņai. Atalgojuma atšķirības un tradicionālas sabiedrības hierarhija ir tās jomas, kurās pastāvošo diskrimināciju dzimumu starpā industriāli attīstītajā pasaulē vajadzētu novērst ar izmaiņām sociālajā politikā. Sieviešu emancipācija vēl nav sasniegusi feminisma doktrīnas vadmotīvu - pilnasinīgi līdztiesīgu dzimumu sabiedrību. Līdzīgi ANO nabadzības izskaušanas programmai globālā mērogā feminisma doktrīna šodien joprojām saglabājas utopijas līmenī, bet tam nekādi nevajadzētu atturēt turpināt jau iesāktos un meklēt jaunus indivīdu un sabiedrību emancipācijas risinājumus.


Latvijas dzimumu līdztiesības diskusiju aprises

Sekojot viedokļu apmaiņai par dzimumu līdztiesību Latvijā, uzreiz ir redzams, ka tās centrā ir valsts. Bez zinātniskas analīzes šodien nav iedomājamas sociālās politikas reformas, tāpēc tas ir pašsaprotami, ka Latvijas valsts apmaksā dzimumu līdztiesības pētījumus laikā, kad mūsu sabiedrības, politiskas un ekonomiskas sistēmas transformācijas tika mērķtiecīgi virzītas pilntiesīgai dalībai „Rietumu valstu klubos”. Trīspadsmit gadi kopš neatkarības atgūšanas ir bijis trauksmains pārmaiņu laiks, kurš dažādi iespaidojis Latvijas cilvēku dzīves ceļus. Modernisma mērķu sasniegšana - demokrātiskas politiskas sistēmas, modernas pārvaldes un tirgus ekonomikas izveide - Latvijā joprojām mijas ar postmoderniem izaicinājumiem[6]. Pārejas ekonomikas sabiedrība ir nogurusi no pastāvīgajām pārmaiņām, kas visspilgtāk atspoguļojas Latvijas sabiedrības zemajā politiskajā aktivitātē un veidā, kā sabiedrības vairākums uztver dzimumu līdztiesības jautājumus. Apzinoties feminisma kā liberālas kustības pozitīvo lomu sieviešu emancipācijā, kāpēc tomēr Latvijā valda tik negatīva attieksme pret to?

Pirmkārt, sabiedrībā feminisms tiek uztverts kā elitāra kustība. Apstākļos, kur uzticība valdības institūcijām ir nepārtraukti zema, kur vidusslānis joprojām veidojas un ekonomiska nevienlīdzība turpinās, dzimumu līdztiesības projekti tiek uzskatīti par otršķirīgiem.

Otrkārt, plašākā sabiedrībā informācija par feminismu tiek sasaistīta ar padomju režīma savdabīgo dzimumu līdztiesības mantojumu. Elites līmenī šobrīd notiekošā dzimumu līdztiesības viedokļu apmaiņa tiek uztverta ar dalītām jūtām. Šo iemeslu varētu saukt par „atkal Eiropā” fenomenu, kad vispārēju pārmaiņu rezultāta nekritiski tiek noliegti PSRS okupācijas laika pozitīvie sasniegumi sociālajā jomā. Valsts pabalsti vientuļajām mātēm, tiesības kontrolēt savu reproduktīvo dzīvi, alimentu sistēma un citi sasniegumi sieviešu tiesību jomā tiek saistīti ar padomju mantojumu nevis feministu cīņu par savām tiesībām. Kā simbolisks piemērs šim „atkal Eiropā” fenomenam kalpo Latvijas valdības lēmums aizstāt starptautiskās sieviešu dienas svinēšanu 8.martā ar mātes dienas atzīmēšanu maijā.

Treškārt, feminisms Latvijas sabiedrībā tradicionāli tiek saistīts ar Rietumeiropas sieviešu kustību, jo Latvijas feministu kustība ir salīdzinoši jauna. Sava laikmeta progresīvās pārstāves Aspazija, Zenta Mauriņa un Regīna Ezera sabiedrības apziņā nesaistās ar feminisma emancipācijas ideāliem.

Visbeidzot, ņemot vērā iepriekš minētās asociācijas, vīriešu dominētā Latvijas politiskā elite feminisma kustībā saskata draudus pastāvošajam status quo. Feminisma teorētisko aspektu nekritiska izmantošana politikas procesos, šādi uzņemoties ekskluzīvu kompetenci vienlīdzības jautājumos[7], ir tikai vairojusi vīriešu politiskās elites neuzticību feminisma kustībai.

Feminisma teorijas izmantošana Latvijas dzimumu līdztiesības viedokļu apmaiņā nav viennozīmīga. Par vienu no iemesliem tam kalpo Rietumu standartiem atbilstošas diskusijas trūkums Latvijas publiskajā sfērā. Neskatoties uz to, feminismam ir bijusi tikpat pozitīva loma sieviešu dzīvēs, kā liberālismam un brīvības ideāliem cilvēku un veselu tautu dzīvē. Mūsdienās Latvijā sabiedrība uztver sieviešu dalību publiskajā sfērā kā pašsaprotamu faktu bez īstas sapratnes, ka tas ir feminisma kustības nopelns. Latvijā dzimumu līdztiesības jomā ir daudz sasniegts, bet vēl ir palikuši nepadarīti „mājasdarbi”. Ja Latvijas sabiedrība pēdējā desmitgadē ir patiesi pieaugusi un uztver sevi kā postmodernu sabiedrību, tad viņai būtu jāakceptē sieviešu vēlmes pēc līdztiesīgas algas un iespējas iegūt amatu neskatoties uz piederību dzimumam. Visbeidzot, vīriešiem arī neviens neliedz radīt savas brālības, kur viņi brīvajā laikā dalītos informācijā par bērnu audzināšanu vai ēdiena gatavošanu, kamēr viņu dzīvesbiedres pelna ģimenei iztiku.

___________________________

[1] Pozitīvisms ir no pozitīvisma filozofijas cēlies un modernajā zinātnē bāzēts uzskats. Tiek uzskatīts, ka pozitīvisma zināšanas ir bāzētas pieredzē un šādi tās atšķiras no māņticības, reliģijas un metafizikas, kā nezinātniskiem izziņas veidiem. Thomas Mautner (2000), 438. lpp.

[2] Fridrihs Engelss savā darbā “The Origin of the Family, Private Property and the States” paziņoja, ka privātīpašuma izveide, jeb Bakhofena patriarhālās sabiedrības izveide noveda pie “sieviešu dzimuma (matriarhāta) vēsturiska zaudējuma.” Šādi sociālisma teorētiķi sievietes automātiski izslēdza no tagadnes liberālās kustības un šķiru cīņās vietu atvēlēja tikvien kā savas šķiras vīriešiem. Savukārt Minhenes liberāļa Ludviga Klages Bakhofena teorijas interpretācija vainoja ebrejus patriarhālas reliģijas izveidē, un šādi veicināja nacionālsociālisma attīstību 1920-tajos gados. Ann Taylor Allen (1999), Feminism, Social Science, and the Meanings of Modernity: The Debate on the Origin of the Family in Europe and the United States, 1860-1914, The American Historical Review Vol. 104, Issue 4, 6, 14. lpp.

[3] A. Allen (1999), 9. lpp.

[4] A. Allen (1999), 12. lpp.

[5] Longino, H (1995): “Gender, Politics, and the Theoretical Virtues”, Synthese 104, 383-97. lpp.

[6] Pārvaldības internacionalizēšanās globālas ekonomiskās sistēmas apstākļos un modernās sakaru tehnoloģijas ir burtiski nojaukušas tradicionālās robežas valstu starpā un ievērojami palielinājušas masu saziņas līdzekļu lomu sabiedrības pārvaldē. Robert Cooper, The Post – Modern State and the World Order, London, Demos, 1996, 112.lpp.

[7] Klāvs Sedlenieks, «Vīrietis – labi, sieviete – slikti», 2002 gada 4 jūnijā, www.politika.lv.



Šī publikācija ir tapusi projekta "Masu mediju loma varas pārdalē" ietvaros, kas finansēts no "Eiropas Kopienas Dzimumu līdztiesības pamatstratēģijas 2001.-2005. gadam" līdzekļiem, bet Eiropas Komisija nav atbildīga par autora pausto viedokli un darba tālāko izmantošanu.

Creative commons Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu politika.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt politika.lv ar ziedojumu!

Komentāri (24) secība: augoša / dilstoša

Tmp author
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

imams 05.02.2005 20:54
Dāmas un kungi! Gribam mēs to vai negribam, patīk mums tas vai nepatīk, bet sievietes loma sabiedrības dzīvē palielinās. Nav nozīmes vai mēs to nosaucam par emancipāciju, vai feminizāciju, vai kaut kā savādāk. Process notiek un to neapstādināt. Labi, ja viss beigsies ar dzimumu līdztiesību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 23.01.2005 23:19
MRX'am tāda Maltusa cienīga argumentācija... Varbūt palicis nepamanīts fakts, ka tieši 20.gadsimta laikā ir krasi pieaugusi lauksaimnieciskā ražība, kas izrādījusies spējīga pabarot tādas lielas zemes kā Ķīnu un Indiju, kur vairs nav hroniska masveida bada.

Par vienu kvadrātmetru uz cilvēku ir stipri pārspīlēts. Zemes kopplatība ir 510 miljoni kvadrātkilometru, un uz tās dzīvo 6.3 miljardi iedzīvotāju. Ja pieņemam, ka tikai 10% no šīs sauszemes ir normāli apdzīvojami (nav polārie apgabali, kalni, tuksneši, purvi, meži, utt.), tad iznāks vidēji apmēram 8000 kvadrātmetru vienam cilvēkam - t.i. gandrīz hektārs. Pat Singapūrā - valstī, kur ir viens no lielākajiem iedzīvotāju blīvumiem pasaulē, uz vienu cilvēku iznāk ap 150 kvadrātmetru.

Turklāt raksts bija par feminismu nevis globāli, bet tieši Latvijā. Un dzimstības situācija Latvijā ir MRXam labi zināma. Latvijas skolās ābeci mācās pārsvarā tie pirmklasnieki, kuri pirms 7 gadiem piedzima tieši te, Latvijā, nevis, teiksim, Čadā vai Bangladešā. Un šo pirmklasnieku šobrīd jau visai pietrūkst... Tāpēc globālie demogrāfijas dati mums ir vājš mierinājums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mrx 13.01.2005 19:14
Spriežot pēc šiem komentāriem izskatās, ka visi ļoti pavilkti uz cilvēku dzimuma atražošanos, pilnīgi šausmas, kā gribas, lai tikai visas sievietes acis pārgriezušas pēc iespējas vairāk kaut ko piedzemdē, jo vairāk jo labāk. Un tas, cik novēroju, raksturīgs komentiem pie visiem rakstiem par feminisma tēmu. Bet vai jums nešķiet šausminošs šis skaitlis, ka pasaulē jau ir 6 miljardi iedzīvotāju? Savukārt mūsu planēta Zeme, neliete tāda, nemaz negrib izaugt lielāka, lai visiem būtu aizvien vairāk vietas. Laikam arī būs feministe gadījusies. Nesaprot, ka tradicionālās ģimenes galvenais mērķis, pastiprināti katru mīļu brītiņu laižot pasaulē pa kādam bērniņam, ir panākt tādu situāciju, ka uz planētas Zeme katram iedzīvotājam ir 1 kvadrātmetrs zemes. hehe

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 12.01.2005 10:19
Bet tieshaam dazhiem nevajadzeetu tik ljoti saspringt ar feminisma apkaroshanu-tapat jau pat liela dalja sievieshu saprot,ka no Rietumiem nakoshajam pseidofeminismam ir pavisam citi merkji ka tiek publiski deklareeti.:))) Ne jau sievieshu labklajiiba,laime,liidztiesiiba... Feminisms politika.lv izpratnee ir pat tiiri taa neko baudaams ,tas ir analizeejams.Tas ,ka pedeeja laikaa ,sievieshu jautaajumam portaalaa ir pieveersta tik liela uzmaniiba driizzak ir saistaams ar finanseejuma problemaam-aciimredzot citaam temaam shobriid ir finansu trukums,taapec iztureesimies ar izpratni ar to!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Staļins 12.01.2005 10:07
Mulderam kolosaals viedoklis.Tads pec kura komentaari lieki!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 12.01.2005 01:12
Arvids Kalme:"Piedodiet par cinismu, bet manuprāt šīs kateivīgās feministes vajadzētu iespundēt kādā trešās šķiras bordelī, tad ātri vien viss dullums izkūpētu !"Wow!!! Un kur spundet karojosa feminisma karojosos apkarotajus?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 11.01.2005 03:17
Katras dzīvas būtnes eksistences pamatprasība ir pašatražošanās. Kas šo pamatprasību nepilda, ir parazīts, kas eksistē uz citu rēķina. Tas attiecas arī uz cilvēkiem. Tie, kas apzināti atsakās piedalīties pašatražošanās procesā, ir parazīti, jo viņi sagaida, ka citi vņu vietā sagādās nākotnes darba spēku un līdz ar to vecuma pensijas viņiem, kamēr paši gozēsies saulītē un lakos nadziņus. Ja feminisms apzināti atsakās piedalīties pašatražošanās procesā, tad piemērotākais nosaukums tam būtu „ferazītisms“. Ja runā par feminismu, tad ir jāizšķir divas lietas, to, kas cīnijās par sievišu tiesībām un to, ko marksisti šodien lieto rietumu kultūras iznīcināsanai. Tā kā rietumu kultūra balstās uz judeo-kristiānismu un tradicionālām ģimenēm, tad šodienas feministes agresīvi piedalās šo balstu iznīcināsanā. Zīmīgi ir tas, ka autors nerunā par sieviešu līdztiesībām, bet par dzimumu līdztiesībām, jo vīriešus un sievietes taču ir jāsagrupē pa šķirām, kas atrodas mūžīgā konfliktā viena ar otru. Tiem, kas ir dzivojoši marksisma režīmā, atliek tikai izsaukties:“Ak cik pazīstama man šī dziesma!“ Ir patīkmi dzirdēt, ka Latvijā ir ļaudis ar pietiekamu saprātu redzet feminisma iisto seju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 09.01.2005 16:07
Ir vajadzīga ēzeļa pacietība lai šo pseidozinātnisko un garlaicīgo verģelējumu izlasītu līdz galam ! Feminismu diskreditā pašas kareivīgās feministes ar stulbiem paziņojumiem un apgalvojumiem Labāk būtu nodarbojušās ar savu dzimuma māsu audzināšanu, lai ar visādu krāsošanos, pucēšanos, striptīzu un pornogrāfiju sevi nepazemotu, tā mēģinot sev pievērst uzmanību iekārdinot tēviņus, lai tiem varētu dārgāk pārdoties !

Feminisma radikālās izpausmes pildīs rietumu civilizācijas kaprača lomu - to laikam godājamām feministēm ir grūti apjēgt. Piedodiet par cinismu, bet manuprāt šīs kateivīgās feministes vajadzētu iespundēt kādā trešās šķiras bordelī, tad ātri vien viss dullums izkūpētu !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mulders 07.01.2005 16:04
Vispaar feminisms jau laba lieta. Tak sievietes nezkamdeelj iedomaajushaas, ka vinjaam ir vienpersoniska prerogatiiva defineet to vienTiesiibu un feminismu un visu kas no taa izriet. Jemot veeraa sievieshu interpretaacijas speejas (btw izriet no vinju smadzenju uzbuuves), vinjaam ljaut vispaar piejemt leemumus ir biistami. Piekam lielaakaas feminisma apkarotaajas ir sievietes. Nu kaut vai... sievieshu dabiigaa nenoviidiiba pret citaam sievieteem. Nu kaada vienTiesiiba var buut ar dzimumu, kas nevar ciest savu dzimuma maasu taadaa pashaa kleitaa... un redz TAS ir arguments, lai otru uzskatiitu par sevis necieniigu. Beibiites, iemaacieties vispirms civilizeeti sadziivot, tad domaajiet par vienTiesiibu. Taapat par to karjeru vs gjimeni. Feminisms tieshi nee, bet starp rindinjaam baigi ciitiigi raxta un pretnostata karjeru un gjimeni, piekam sievietes gadiijumaa labveeliigaaku intonaaciju ietur "karjeras" laucinjaa, rezultaataa diskrimineejot taas, kuras grib sevi veltiit gjimenei. Bet taa kaa redz muusdienaas katram pasham jaaizveelaas, sanaak ka tas mazaakums (kas ir feministes) ir izdariijushas laacha pakalpojumu vairaakumam (klasiskaa gjimenes modelja piekriteejaam), kuras tagad ir SPIESTAS iesaistiities karjeraa, lai tikai dabuutu paeest. Jo feminism tad ko pasaka... ka sieviete pati var sevi uztureet un savu karjeru veidot, taatad shii funkcija vairs nav viiriesha funkcija, un viirietis mieriigi var iesaistiities citaas lietaas! Taa kaa viirietis ir slinks peec buutiibas, vinsh ljoti labi piejem feminisma doktriinu, jo vinjam taadeejaadi nav par sievieti vairs jaaruupeejas... var dziivot mieriigi savu dziivi! Ciesh taas kas meklee viirieti tradicionaalistu, jo taadi jau paliek mazaakumaa!Tas taa ideaalais. Reaali dziivee... taas "feministes" grib tikai tiesiibas bet pienaakumus, kas no shiim tiesiibaam izriet, vinjas negrib. Sabiedriibaa vinjas grib viirieshu vienliidziibas privileegjijaas, atsakoties no tradiiciju pienaakumiem un ierobezhojumiem. Savukaart gjimenee redz vinjas grib tradicionaalo modeli, atsakoties no feministiskaas doktriinas. Nekaa nebij... buus vai nu viens vai otrs... Ja sievietei ir tiesiibas izveeleeties savu dziives modeli, tad tieshi taadas pashas tiesiibas ir viirietim! Viirieshi kaa redzams muusdienaas arii izveelaas - nepreceeties, dziivot iislaiciigi ar sievieti, tad jaunu mekleet, attiekties pret sievieti kaa liidzveertiigu (taatad var pa zobiem atrauties), nedot sievieteem nekaadas atlaides ne biznesaa ne gjimenee! Tagad arii viirietim ir tiesiibas netikt nosodiitam, ja vinsh parazitee uz sievietes reekjina!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nāriņa 07.01.2005 15:23
Aleksim:

Pornogrāfijai ir sociāls konteksts un definīcija - tur es tev piekrītu. Tikai drusku brīnos par to, ka modeles, ko esmu redzējusi ir augumā tā uz metrs piecdesmit pieci :). Par to vardarbību ... kam negadās nejauši nospiest "Enter" taustiņu, lai gan tā nebija plānots??? Priekš tam rietumu civilizācijā (kristīgajā reliģijā) ir tāds koncepts kā "piedošana". Nu gan viss.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 07.01.2005 14:43
Viens no globāliem jautājumiem, ko risina mūsdienu radikālais feminisms ir pornogrāfija...

Vai te domāta tipiskās pornogrāfiskās produkcijas izgatavošanas un izplatīšanas regulēšana globālā mērogā? Vai arī pasaulē izplatītā tendence pataisīt par noziedzniekiem tos nereti labticīgos datorlietotājus, uz kuru diskiem atrasta t.s. bērnu pornogrāfija? Saskaņā ar mūsdienu definīcijām, teiksim, 19.gs. pazīstamais pasaku autors Lūiss Kerols varētu tikt notiesāts, jo nodarbojās arī ar fotogrāfiju, t.sk. fotografēja nepilngadīgu meiteņu aktus. Un nevienam neinteresētu, ka patiesībā viņa fotouzņēmumiem nav nekāda sakara ar pornogrāfiju, turklāt tie izdarīti ar pašu meiteņu un viņu vecāku piekrišanu. Mūsdienās tos pat neļauj publiskot. Laikam jau, lai novērstu 19.gadsimtā dzīvojušo bērnu seksuālu izmantošanu :))

Dīvainā rietumu civilizācija - vardarbību visos veidos - gan filmās, gan "dzīvajā" var rādīt, cik uziet. Kailums turpretī uzreiz izraisa sašutumu, gandrīz neatkarīgi no konteksta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nāriņa 06.01.2005 14:08
Viens no globāliem jautājumiem, ko risina mūsdienu radikālais feminisms ir pornogrāfija, bet "nabadzības feminizācijas" jēdziens man tomēr nepatīk ...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 06.01.2005 13:51
Par to, ka sev pieņemamu dzīvesveidu izvēlas sieviete, es pilnīgi piekrītu Kristai. Bet feminisma filozofija laikam taču risina arī globālākus un interesantākus jautājumus, nevis tikai atkārto triviālas patiesības par indivīda brīvu izvēli.

Krista_b: Tā ka, visticamāk nebūs jāimportē svešzemju darbaspēks (kam taču var būt atšķirīga ādas krāsa), no kā Tu tik ļoti baidies :)

Kaut nu būtu, kā saki! Lūdzu nejaukt mani ar Jāni Iesalnieku :)) Ādaskrāsa, manuprāt, nav tas svarīgākais dzīvē. Bet Latvijā pēckara gados jau bija milzu imigrācija. Nevēlos atkārtoti to piedzīvot. Daži turklāt prognozē, ka Latvijā varētu gaidāma imigrācija tieši no Krievijas un Baltkrievijas, ja palielināsies dzīveslīmeņa atšķirības un radīsies te lielāka vajadzība pēc imigrantu darbaspēka.

Krista_b: ... ļaus sievietēm palikt mājās ar bērniņu un nebūt finansiāli atkarīgām no kāda apgādnieka šajā laikā,

Nezinu, vai šāda neatkarība ir allaž vēlama. Sievietes var, protams, vēlēties absolūtu neatkarību, bet tas nav visai efektīvi. Protams, mēdz būt arī bezatbildīgi vīrieši, vai arī tādi, kuri ļaunprātīgi izmanto sava stāvokļa priekšrocības. Bet bērnus tomēr labāk audzināt abiem vecākiem - sadarbojoties visās jomās, t.sk. palīdzot ar naudu. Reperis Eminems savai mātei, kura viņu audzināja kā vientuļā māmiņa, veltījis šādas rindas - "How dare you try to take what you didn’t help me get? You selfish bitch, I hope you fuckin’ burn in hell for this shit!" (lasīt vairāk: http://www.policyreview.org/dec04/eberstadt.html ). Es arī augu nepilnā ģimenē, tāpēc varu mēģināt saprast par ko viņš tā ;)) Varbūt karjeras sievietēm, kuras ieplānojušas vienu gadu bērna dabūšanai, ir šai ziņā par ko padomāt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 06.01.2005 13:39
S.C. Aleksim savdabīga argumentācija: lai atražotu latviešu tautu, liegsim sievietēm taisīt karjeru.

Tā neesmu teicis. Šāda atpakaļceļa nemaz nav; profesiju ierobežojumi sievietēm pastāv vairs tikai eksotiskās zemēs, piemēram, Saudi Arābijā. Runa ir par ko citu - vai feministi var piedāvāt kādu mūsdienīgāku dzimstības uzlabošanas risinājumu? Jo ne jau indivīda brīvība ir vienīgais modes vārdiņš t.s. postmodernā sabiedrībā. Ir arī ilgtspējīga attīstība (sustainability). Ja feminisma filozofija nevar nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, tad ir taisnība V.Spolītim par feminismu kā "nevajadzīgu greznību".

S.C. Latvija ir rietumu politiskās filozofijas telpas sastāvdaļa, un rietumu politiskās filozofijas telpā pašmērķis ir indivīds, nevis kolektīvs.

Tas nav tik vienkārši. Valsts politika jebkurā "politiskās filozofijas telpā" ir neizbēgami vērsta arī uz pašas valsts, nācijas vai citu kolektīvo interešu aizstāvēšanu. Pastāv, piemēram, ekonomiskas sviras, kuras var dot papildu iniciatīvas indivīdiem, nelaupot viņiem rīcības brīvību. Latvijā nesen ieviestās "māmiņu algas" (bērna kopšanas pabalsts atkarībā no sievietes iepriekšējās algas) ir naudas pārdalīšanas veids, kurš faktiski dos priekšroku karjeras sievietēm, kuras izlēmušas laist pasaulē, visdrīzāk, 1-2 bērnus. Jo ir pavisam nedaudz tādu sieviešu, kurām ir 3 un vairāk bērni un 560 latu alga. Ja valsts savukārt gribētu, teiksim, veicināt lielākas ģimenes, kurās māte nestrādā, bet viņas vīrs labi pelna, tad varētu pieņemt likumu par iespaidīgām nodokļu atlaidēm vairāku bērnu ģimenes vienīgajam apgādniekam (t.i. atlaidēm nevis tikai gadījumos, kad ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir zemāki par kritisko minimumu kā pašlaik, bet gan vienmēr).

Vēlamo dzīvesveidu un ekonomisko interešu atšķirības starp dažādām sieviešu grupām ir labi zināmas. Sk., teiksim, http://www.thepublicinterest.com/current/article2.html, "What Do Women Really Want?". Tur ir raksturotas 4 sieviešu grupas ASV (grupas nosacīti apzīmētas "traditional", "neo-trad", "modern" un "postmodern"), kuru reproduktīvā uzvedība un iesaistīšanās darba tirgū ir atšķirīgas. Tieši to es sauktu par patiesu indivīda rīcības brīvību - ja jaunas sievietes sapnis ir karjera, tad viņai šai ziņā nav šķēršļu. Bet, ja viņa vēlas būt mājsaimniece pārtikušā ģimenē un audzināt daudzus bērnus, tad ekonomiskā vide ir tāda, kura ļauj viņai piepildīt arī šādu mērķi, kurš turklāt būtu ļoti atbalstāms arī no plašākas sabiedrības interešu viedokļa.

S.C. Tāpēc kamēr indivīds neierobežo cita indivīda personu vai īpašumu, indivīdam ir rīcības brīvība. Punkts.

Nu jā! Nezinu kā Social Contract, bet es vēlētos sasniegt arī pensijas vecumu. Esmu ieinteresēts, lai pietiekami spēcīga un daudzskaitlīga būtu arī nākamā paaudze, kura varētu tad nopelnīt man iztiku. Tāda, šķiet, ir lietu dabiskā kārtība "rietumu politiskās filozofijas telpā" - neatkarīgi no pensiju sistēmas katrā valstī, faktiski visur darbojas tā pati paaudžu solidaritāte vienā vai citā formā. Tāpēc uzskatu, ka tie cilvēki, kuri absolutizē karjeru, paši neaudzina bērnus un arī nevēlas būtiski pārdalīt budžetu par labu ģimenēm, kuras to dara, tieši apdraud manis kā indivīda personu un īpašumu. Jo depopulācija Eiropā (vai tikpat labi - arī straujas imigrācijas izraisītais etniskais saspīlējums) apdraud it īpaši nekustamo īpašumu cenas un to investīciju tirgu, kurā ieguldītas manas 2.līmeņa pensiju iemaksas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


evil 06.01.2005 13:27
jaa aleksi - tavis izvirziitaa sakariiba ir preciiza, jo muusdienu pasaule ir balstiita uz patriarhaatu un taa produktiem (kapitaalismu, valsti utt), taapeec, ja sieviete nespeelee vinjai iedaliito lomu, shii sisteema saak funkcioneet ar probleemaam (dzimstiibas samazinaashanaas, leetaa darbaspeeka ieveshana u.c.)taapeec, kaa jau ieprieksh mineeju, ka liberaalais feminisms (feminisms patriarhaata ietvaros) ir tuvu vai bezjeedziigs kaa indiviidu atbriivojosha politika - feminisms bez patriarhaata (un no taa izrietoshaam hierarhiskaam paraadiibaam) kritikas un dekonstrukcijas ir tukshu salmu kulshana...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krista_b 06.01.2005 12:57
Aleksi,

Tavos spriedumos izpaliek viena būtiska nianse: iespēja sievietei PAŠAI izvēlēties, vai/cik viņa vēlas bērnus un kā plānot savu karjeru. Laikam vīriešiem ļoti pašsaprotami šķiet spriedelēt, ko sievietēm būs un nebūs darīt, bet mūsdienu civilizācijā tas jau tā kā ir noiets etaps. Vai arī Tu mudini pievērsties tādam dzīvesveidam un līmenim kā Tevis piesauktajās pārapdzīvotajās valstīs, kas slīgst nabadzībā?

Tā kā valdība beidzot ir pieņēmusi lēmumu par jaunajiem bērnu kopšanas pabalstiem, kas ļaus sievietēm palikt mājās ar bērniņu un nebūt finansiāli atkarīgām no kāda apgādnieka šajā laikā, esmu pārliecināta, ka arī dzimstība ies uz augšu -- faktiski tas jau pēdējos gados notiek. Tā ka, visticamāk nebūs jāimportē svešzemju darbaspēks (kam taču var būt atšķirīga ādas krāsa), no kā Tu tik ļoti baidies :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

evil 06.01.2005 12:39
pasuutijuma raksts - kas ir tikai tukshu salmu kulshana... un vispaar liberaalais feminisms ir patriarhaata riiks nesmukumu sleepshanai...ja interesee kas radikaalaaks: http://pretspars.hardcore.lt/pretspars2/femViir.htm feminisms kaa viirieshu atbriivoshana un http://pretspars.hardcore.lt/pretspars2/anarhofeminisms.htm anarhofeminisms...... savukaart par pashu veiko spoliiti - nozheelojams vaargulis, kas savu "politisko karjeru" beidza savaa mazpilseetaa fiziski izrekjinoties ar citaadi domaajoshiem neveeleetaajiem un veelaak piekukuljojot policiju, kas atteicaas ierosinaat lietu pret vinju nesniedzot nekaadus paskaidrojumus...bet kaada taa muusdienu politika juus jau pashi labi zinaat...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Social Contract 06.01.2005 11:33
Aleksim savdabīga argumentācija: lai atražotu latviešu tautu, liegsim sievietēm taisīt karjeru. Latvija ir rietumu politiskās filozofijas telpas sastāvdaļa, un rietumu politiskās filozofijas telpā pašmērķis ir indivīds, nevis kolektīvs. Tāpēc kamēr indivīds neierobežo cita indivīda personu vai īpašumu, indivīdam ir rīcības brīvība. Punkts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nāriņa 06.01.2005 10:43
Par manām attiecībām ar feminismu jau sen viss ir skaidrs - šeit stāvu es un savādāk nevaru. No otras puses - piekrītu arī Alekša argumentam par negatīvo ietekmi uz dzimstību. Kur ir risinājums - nezinu, jo feminisma speciāliste (ragana) vēl neesmu un (lidot) tikai mācos ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ijabs 05.01.2005 19:35
Interesants raksts. Protams, ka Latvijaa valdoshaa nepatika pret feminismu ir tradicionaalu orientaaciju paziime. Vienlaikus "liberaalaa" feminisma uzsveershana, manupraat, shodien gan vairs nav iisti aktuaala - sievietes tachu Rietumos veelas nevis vairs "obezjanjitj muzhchinu" (Berdjajevs), bet gan izkopt, izstraadaat savu atshkjiriigo un citaado. Zemsviitras pieziime par Engelsu un sociaalismu gan ir pilniigi aplama - autors vareetu atsaukt sev atminjaa, ka zocikji Ljenjina personaa bija pirmie, kas saaka domaat par vienliidziibu pat iipashaa "seksuaalaas revoluucijas" veidolaa.Iespeejams, ka ir interesanti kaarteejo reizi kritizeet LR sabiedriibu par "muusdieniigas diskusijas" truukumu "publiskajaa sfeeraa". Tomeer interesantaak buutu papeetiit faktorus, kuri shodienas Latvijaa liedz sievieteem kaut cik juutami mobilizeeties shaadaam aktivitaateem. Arii bez visiem autinjus mazgaajoshajiem viirieshiem...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 05.01.2005 18:52
Paskatoties uz demogrāfisko statistiku http://www.cia.gov/cia/publications/factbook/rankorder/2054r..., izrādās, ka valstis ar visaugstāko dzimstību ir Nigēra, Uganda, Mali, Afganistāna, Čada, Somālija, ...., bet valstis ar viszemāko dzimstību - Čehija, Itālija, Austrija, Slovēnija, Latvija, Lietuva, Vācija. Atšķirība bērnu skaitā, kas dzimst uz 1000 iedzīvotājiem starp šīm valstu grupām ir apmēram sešas reizes. Protams, to var izskaidrot - šīs valstis atrodas gluži citās attīstības stadijās, būtiski atšķiras bērnu mirstība, utml. Bet, aplūkojot valstu dzimstības rangu tabulu kopumā, nevar nepamanīt arī negatīvu korelāciju starp sieviešu augstāku izglītības līmeni un lielāku iesaistīšanos algotā darbā un dzimstības rādītājiem. Ir, protams, daži patīkami izņēmumi, piemēram, ASV, kur feministu ir vairāk nekā saprašanas, bet dzimstība ir tuva dabiskās atražošanas līmenim.

Varbūt kāds feminisma speciālists var to izskaidrot - kāpēc visnotaļ simpātisko feminisma mērķu īstenošana praksē tomēr bieži ir saistīta ar dzimstības rādītāju katastrofālu pazemināšanos attiecīgajā valstī? Kāds ir feminisma teorētiķu piedāvātais risinājums, lai Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, jau tuvākajā nākotnē nebūtu jāieved imigranti no jaunattīstības valstīm? Varbūt es spriežu vienkāršoti, bet labu karjeras perspektīvu pavēršanās atsevišķajai sievietei bieži nozīmē samazinātu interesi par bērnu audzināšanu. T.i. valsts kopumā par īslaicīgu nacionālā kopprodukta pieaugumu (kad liela daļa sieviešu kļūst ekonomiski aktīvas) samaksā ar depopulāciju, kas galu galā var novest vai nu pie ekonomikas lejupslīdes un sabiedrības novecošanās, vai arī pie pastiprinātas imigrācijas. Abos gadījumos, manuprāt, latviešu tautai gaidāma katastrofa. Tas varbūt ir piektais iemesls nepatikai pret feminismu, kuru V.Spolītis netika minējis sava raksta nobeigumā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ilonapl 05.01.2005 14:13
Piekriitu autora viedoklim, ka pats vārds feminisms atbaida daudzus un daudzas. Pat pašai bieži vien neērti uzstāties kā feministei, lai gan darbībā iespējams esmu izmantojusi ļoti daudzas feministu kustības iegūtās priekšrocības. Uzskatu augstāko izglītību, labu darbu, vīra vēlmi vairāk laika pavadīt ar bērnu un atbalstu manai orientācijai uz karjeru par pašsaprotamām lietām, bet vārds feministe vēl arvien asociējas ar sievieti, kura apvainojas, ja viņas vietā uzkar mēteli vai palūdz uzvilkt kārdinošu apakšveļu. Man to veicināja Skandināvijas apmeklējums, kur uz ielas meiteni no zēna atšķirt nevarēja pēc izskata un uz maniem svārkiem skatījās, kā uz arhaisku palieku.

Tieši tādēļ par to jārunā un jāraksta biežāk, lai izprastu, ka tas, ka dažas sievietes ir ieguvušas un apmierināti izmanto jau iegūtās tiesības, vēl nav pietiekami. Cenšos darīt to arī pati, bet vēl arvien runāju par līdztiesību.. bet no vārda feministe tomēr cenšos izvairīties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 05.01.2005 10:43
Vajadzīgs raksts - diemžēl Latvijas sabiedrībai joprojam vajag sakidrot šādas lietas. Tiem, kas par feminismu kaut ko jau zināja (ne tikai aizspriedumu līmenī), varbūt nav tik interesanti - bet vajadzētu atcerēties, ka vairākumam šī ir noderīga informācija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marexs 04.01.2005 23:31
Biju cerējis ieraudzīt daudz vairāk atbildes uz jautājumu, kāpēc Latvijā feminisms ir nepopulārs. Pieteikums tēmai bija gana intriģējošs, bet galu galā kaut kas pietrūka. Eh, kā gribējās kaut ko provokatīvu, svaigu, nepareizu. Sanāca politkorekts rasols.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Ieslucenes 255x203

Parādi savu pasi! 22 Autors:Veiko Spolītis

Sekosana 255x203

Uzspiestais patēvs 13 Autors:Veiko Spolītis