Atslēgvārdi:

Etnokrātiska režīma skolu reforma 1

Pētījuma "Bilingvālās izglītības ieviešanas analīze" recenzija

Iesaki citiem:

Baltijas sociālo zinātņu institūta atskaite par veiktā pētījuma pirmajiem rezultātiem bilingvālās apmācības ieviešanā Latvijas nacionālo minoritāšu skolās ir nozīmīgs notikums ne vien Latvijas zinātnes, bet arī Latvijas nacionālo minoritāšu dzīvē. Plašai sabiedrībai ir iespēja iepazīties ar nopietnu situācijas analīzi par šo jautājumu, kas ir tālu no tā optimistiskā vērtējuma, ar ko savā darbībā operē Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija. Izsakot pateicību pētījuma autoriem par veikto darbu, gribētu pievienot savu viedokli par dažiem publicētās atskaites jautājumiem.

Pats galvenais, manuprāt, ir tas, ka dokumentu analīze, kas regulē izglītības jautājumus nacionālo minoritāšu skolās Latvijā, nav iespējama bez 1991.gada izveidotā politiskā režīma raksturošanas un tā uzstādīto stratēģisko mērķu noteikšanas izglītības jomā. Šī iemesla dēļ aprobežoties tikai ar Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma, kā arī Valodas likuma un attiecīgo likumpakārtoto aktu analīzi ir metodiski nepareizi.

Nepieciešams vadīties pēc tā, ka LR Augstākās Padomes 1991.gada 15.oktobra pieņemtais lēmums “Par pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamata noteikumiem”, pēc kura visi Latvijas iedzīvotāji piespiedu kārtā tika sadalīti pilsoņos un nepilsoņos, radīja tiesiskos priekšnoteikumus nevis demokrātiska, bet etnokrātiski politiska režīma izveidei Latvijā, kura galvenā loma nacionālo minoritāšu izglītības jomā ir “paralēli darbojošos latviešu un krievu skolu sistēmas likvidācijā, kas atšķiras ne vien pēc mācību valodas, bet arī ar vērtību orientāciju, pedagoģisko kadru sastāvu un citām pazīmēm”, un tādu nelatviešu skaita palielināšanās, “kas identificē sevi ar latviešiem”[1].

Tieši šī iemesla dēļ skolu reforma kā etnokrātiski politiskā režīma politikas galvenā sastāvdaļa jau no paša sākuma nebija demokrātiska, jo nacionālajām minoritātēm bija liegta iespēja reāli ietekmēt skolu reformas satura izstrādi. Tā vietā reforma notika administratīvi piespiedu kārtā, tēmēta tikai uz pakāpenisku krievu valodas nomaiņu ar latviešu valodu nacionālo minoritāšu skolās, kas, likvidējot pirmsskolas izglītību krievu valodā, radīs priekšnoteikumus nelatviešu pakāpeniskai asimilācijai. Viena no valodas reformas ideoloģēm Latvijā profesore Ina Druviete šajā sakarā rakstīja, ka “sabiedrības bilingvisms ir nepieciešams noteikums valodas nomaiņai... Latvijai ļoti vērtīga ir basku un kataloniešu pieredze imigrantu lingvistiskajā asimilācijā”.[2]

Pētījuma autori izdara secinājumu, ka nacionālo minoritāšu skolās 14% skolēnu grib mācīties, galvenokārt, dzimtajā valodā, bet 51% ir par to, lai tikai puse mācību priekšmetu būtu latviešu valodā, otra puse - krievu valodā. Pie tam, trešā daļa skolēnu - nepilsoņu nevēlas šodien saņemt Latvijas Republikas pilsonību, 32% skolēnu neizjūt savu piederību Latvijai, bet 40% skolēnu nespēj novērtēt savu attieksmi pret Latviju; visbeidzot, tikai 22% nacionālo minoritāšu skolu skolēnu šodien saista savu nākotni ar Latviju, bet 27% plāno aizbraukt uz Eiropas Savienības valstīm, 13% - uz ASV un Kanādu, 12% - uz Krieviju.

Pie tam, 82% vecāku, 79% skolēnu, 67% skolotāju un pat 42% nacionālo minoritāšu skolu direktoru šodien iestājas par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā. Rodas dabisks jautājums: kāpēc? Kā saprotams no atskaites, pētījuma autori problēmas būtību saskata pirmajos rezultātos bilingvālās apmācības ieviešanā nacionālo minoritāšu skolās, un tieši tajā, ka reformas rezultātā uz skolēnu latviešu valodas zināšanu uzlabošanās vispārējā fona un, pieaugot vēlmei reāli izmantot to praksē, vienlaikus kļuva acīmredzami zaudējumi dzimtās, t.i. krievu valodas zināšanās, pasliktinājās mācību priekšmetu apgūšanas kvalitāte, bet skolēni stundās sāka izjust psiholoģisku diskomfortu. Taču, manuprāt, šāds paskaidrojums ir nepietiekams, jo tieši piespiedu Latvijas iedzīvotāju iedalījums pilsoņos un nepilsoņos, kas stimulē divkopienu sabiedrības izveides procesa paātrināšanos Latvijā, veicināja arī ātras neuzticības rašanos nelatviešu vidū pret Latvijas valsti ar visām no tā izrietošajām sekām. Zaudējumi, ko radīja skolu reforma, ir vēl tikai viens papildinājums pie jau radušās nevienlīdzības.

Ņemot vērā augstākminēto, pētījuma autoru izteiktie piedāvājumi Saeimai, Ministru kabinetam, pašvaldībām u.tml. neļauj risināt bilingvālās izglītības problēmas pēc būtības, jo šāds risinājums iespējams tikai, veicot demokrātisku skolu reformu. Tā savukārt ir iespējama Latvijas politiskā režīma demokratizācijas rezultātā, t.i. tad, ja nacionālās minoritātes būs nevis objekts, bet līdztiesīgs reformas subjekts, vai runājot vēl tiešāk, kad nacionālo minoritāšu skolas vairs nebūs stingra politiskā spiediena objekts no valsts puses, kas vēlas tās likvidēt.

Pētījuma autori atzīmē faktu, ka par skolu vai skolēnu gatavību 2004. gadā pāriet uz latviešu mācību valodu biežāk runā tikai tie vecāki, skolotāji vai direktori, kas pilnībā pārvalda latviešu valodu, un retāk tie skolotāji un direktori, kas nepārvalda latviešu valodu pilnībā.

Valsts prakse pakāpeniskā nacionālo minoritāšu skolu direktoru nomaiņā pret latviešu tautības pārstāvjiem ir vispārzināma. Šādi direktori nedemokrātiskas skolu reformas apstākļos ir vairāk pieņemami, jo parasti ir labāk vadāmi un mazāk pakļauti nacionālās minoritāšu kultūras saglabāšanas un attīstības idejai. Šajā sakarā, pēc manām domām, pētījums ļoti iegūtu, ja būtu parādīta vispārējā latviešu skaita pieauguma dinamika nacionālo minoritāšu skolās, t.sk., arī skolu direktoru amatā. Ņemot vērā augstākminēto, varētu atbildēt uz jautājumu, kas šodien bez ierunām atbalsta “2004.gadu” – direktori - latvieši vai direktori - nelatvieši, kā arī pateikt, kā pēc nacionālās pazīmes sadalās tie vecāki un skolotāji, kas, lai arī ar ierunām, taču izsakās par labu 2004.g. reformai. Tāpat pētījums būtu vērtīgāks, ja autori būtu izanalizējuši daudzskaitlīgās publikācijas par bilingvālo izglītību krievu presē.

________________________

[1] Citāti no programmas par pakāpenisko pāreju uz vidējās izglītības iegūšanu valsts valodā un valsts valodā pasniedzamo priekšmetu skaita palielināšanu pamata izglītības programmās līdz 2005.gadam. Programmas sastādītāji – Baiba Pētersone un Baiba Kinstlere

[2] Druviete Ina. Latvijas valodas politika Eiropas Sabiedrības kontekstā. – Rīga, 1998.g.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Exteach 28.08.2002 12:51
Exteach= esmu bijušais skolotājs no Jelgavas un V.Guščina kungu labi zinu pēc viņa publikācijām Jelgavas presē; ''nOVAJA GAZETA'' un ''Zemgales Avīzē''(tagad neiznāk,tirgū tās vietu ieņēma''Zemgales Ziņas''.1.Nepiekrītu V.Guščina teiktajam.Iemesli:1) V.G. kungs nepārstāv izglītības sistēmu un patlaban ir pensionēts ''vēsturnieks''.Viņš par reformām skolās spriež tikai citējot dokumentus,vai atgremojot baumas ko piegādā Jelgavas skolu ar kr.val. apmācību skolēnu un vecāku pārstāvji,kas slikti pārvalda latv.valodu un pretojas Izglītības Ministrijas programmai,saskaņā ar kuru no 2004.g.1.sept.Latvijas vidusskolās visi mācību priekšmeti apgūstami valsts valodā!2) Laikā no 1989.-1998. g. V.Guščina publikācijas par Jelgavas vēsturi(Latvijas vēsturi) izcēlās ar prokrievisku,proimpērisku(te domāta Cariskās Krievijas Impērija līdz 1917.g.)ievirzi vai atklātu nostāju.Daudziem profesionāliem vēsturniekiem ,kuri dzīvo un strādā Jelgavā nav pat īsti drošas pārliecības par V.Guščina vēsturniekam atbilstošu profesionālo izglītību.Iespājams,ka tā aprobežojas ar partijas skolā apgūto!Viņa publikācijas pilnas ar neprecizitātēm vai pat faktu sagrozījumiem.3)Tādēļ nav brīnums,ka V.G. kungs nav gaidīts viesis ''Zemgales Ziņu''redakcijā un var publicēties tikai kr.val. rakstošajos mēdijos.Arī Atmodas gados un 90.g. 1.pusē V.G. publicējās ''Zemgales Avīzē'' tikai ar visžēlīgu Moveļa k-ga( ebreju izcelsmes krieviski runājošais bij.redaktors,kura politika noveda ''ZA''līdz bankrotam un šķelšanās redakcijas kolektīvā-talantīgākie žurnālisti aizgāja un izveidoja''Zemgales Ziņas''-labāko un plaukstošāko preses izdevumu novados!). 2. Kā bijušais pedagogs-vēstures,politikas un civilzinību skolotājs 9.-12.kl.grupā, lieliski zinu nelatviski runājošo skolēnu attieksmi un zināšanu līmeni šajos priekšmetosun Latviešu valodas apguves līmeni tieši pagājušajā intensīvo reformu izglītības sistēmā periodā-1994.-2000.g.Diemžēl,pozitīvu piemēru maz,dominē negatīvisma,naidīga nostāja pret Latvijas valsti,vēsturi ,kultūru,politiku,valsts valodas mācīšanos!Turklāt šie skolēni pārstāvēja to sab.daļu,kurai objektīvi būtu visnepieciešamāk integrāties,apgūt valodu,naturalizēties! Šo skolēnu vecāki bija g.k. bezdarbnieki,atvaļinātās mililitārpersonas, gadījuma darba strādnieki, ēnu ekonomikas un nelegālā darba tirgus(nemaksā nodokļus,saņem naudu aploksnēs,atbalsta kontrabandu,nelegālas ražotnes,piem ,alkohola)pārstāvji.Blakus varu minēt pozitīvus piemērus no labākajām Jelgavas skolām ar kr.val.apmācību ,kuru audzēkņus sastapu māc.priekšmetu olimpiādēs,konkursos,radošo darbu lasījumos u.c.-šiem skolēniem un viņu vecākiem nav jāintegrējas- viņi to jau 15-16 gadu vecumā ir izdarījuši un viņiem nebūs grūtību ar naturalizācijas eksāmenu,valodas un vēstures zināšanām!3.Problēmas tikai no jauna rastos,ja Izglītības ministrija atkāpsies no prasībām 2004.g.vidusskolā vispārizglītojošos priekšmetusapgūt valsts valodā!To nedrīkst pieļaut un ceru,ka tas nenotiks.Bet visiem kliedzējiem par nevienlīdzību un valdošo etnopolitiku iesaku pašiem iet uz šīm skolām un mācīt šo problēm ''kontingentu''un kontaktēties ar viņu vecākiem-gribu redzēt cik ilgi1-2 dienas,augstākais nedēļas jūs izturētu!Es izturēju 6 gadus-esmu dzīvs,kaut nervi tika pabojāti.Diemžēl dažu skolas vadošu amatpersonu 9daži bija bijušie interfrontieši) neieinteresētības un neizpratnes dēļ es šo darbu pametu.Ļoti ceru,ka šie darbinieki tiks atsijāti pēc 2004.g. vai neizturēs konkurenci pedagogu darba tirgū,jo kā zināms,dzimstība krīt un pēc prognozēm ap 2007.-2o11.g.ļoti samazināsies skolēnu skaits skolās-negatīvo demogr.tendenču sekas 90.gados liks sevi manīt- skolās paliks labākie sava aroda pratēji,nevis bļāvēji par etnisko nelīdztiesību,valsts valodu vāji apguvušie vai gadījuma cilvēki!4. Pēc iestāšanās NATO un ES etnokliedzējiem būs jaunas problēmas,jo sab.-as izglītotākā daļa,īpaši jaunieši redz Latvijā notikušo izmaiņu pozitīvos rezultātus un integrējas-tas daudziem kļūst un kļūs ekonomiski un politiski izdevīgi.Bet bijušie Interfrontisti un ''Līdztiesības'' elektorāts arvien novecos un ies mazumā-līdz beigu beigās izmirs,kā tas notika ar K.Ulmaņa autoritārisma nekritiskiem slavinātājiem-tā paaudz masveidā ieguļas kapu kalniņos-tāda ir dzīve!5. Nilam Muižniekam un citiem pārlieku aktīviem cittautiešu aizstāvjiem ieteiktu vairāk ieklausīties to pašu skolotāju( Latviešu valodas,vēstures,civilzinību,politoloģijas priekšmetu pasniedzēju)viedoklī un novērojumos-īpaši to ,kuri māca krievvalodīgo skolās lielajās Latvijas pilsētās,kur latviešu īptsvars kopējā iedz.sk.ir zems!Neticu ,ka .piem.N.Muižnieks kā skolotājs spētu novadīt kaut 1 sakarīgu stundu krievvalodīgo klaše.piem.par kādu Latvijas 20.gs. vēstures tēmu! Ēri jau runāt saņemot pieklājīgu algu un apgrozoties šaurā profesionālā vidē,balstoties uz ASV tautu kausējamā katla pieredzi!6. Ļoti ceru,ka I.Druvietes stingrais mugurkauls un nostāja vēl liks sevi manīt, ko ,diemžēl nevar teikt par daudziem latviešu vīriešiem,kas izdabā tiem,kam Latvijas valsts un valoda ir tukša skaņa un kuri sapņo par neiespējamās vēstures atgriešsanos!Jaunajā mācību gadā novēlu visiem pedagogiem lepni turēt augstu savu pašcieņu un stingrās prasības,nepieļaut,lai notiktu atkāpšnās no Izglītības ministrijas plāna 2004.g.vidusskolās vispārizglītojošos priekšmetus mācīt latviski! Un protams,lai jaunais algas pielikums būtu reāli jūtams jūsu maciņos!Bet ar naftalīnu piesūkušajos V.Guščina prātojumos iesaku neieklausīties,Jums,''kolēga''laiks totālā aizmirstībā nogrimt,nebāzties ar saviem rakstiem mēdijos,labāk aizbrauciet uz Kipru,Grieķiju,pasildiet vecos kaulus un baudiet pensiju cik nu vēl atlicis!

Saistītie raksti
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Bilingvālās izglītības ieviešanas analīze Autors:Baltijas Sociālo Zinātņu institūts