Etniskums, korupcija un drošība 18

Neatkarīgi no izcelsmes Latvijas iedzīvotājus vieno vēlme pēc ekonomiskās labklājības, tādēļ tieši liberālismam un tiesiskumam jābūt tiem principiem, uz kuriem būvēt Latvijas valsts ideju. Tas prasa atteikties no izpratnes par valsti kā aprūpētāju, kā arī vēlmes atriebties.

Iesaki citiem:

Izglītības reforma un cīņa pret korupciju ir divi šobrīd aktuāli jautājumi Latvijas politikā, taču diemžēl bieži gan sabiedrībā, gan medijos par abām šīm problēmām runā bez konceptuāla skatījuma. Tomēr tieši šāds skatījums ir nepieciešams, lai saredzētu ne tikai problēmas, bet arī risinājumus. Gan I.Rudzīša analītiskais raksts „Latvijas post-koloniālās identitātes problēmas” portālā politika.lv, gan A.Ozoliņa emocionālie komentāri „Dienā” mani uzvedināja uz pārdomām par šiem jautājumiem.

Šajā rakstā mēģināšu uz šīm abām problēmām paskatīties plašākā kontekstā, vispirms ieskicējot problēmu vēsturisko attīstību, tad piedāvājot konceptuālu skatījumu uz tām un nobeigumā meklējot ceļu uz to risinājumiem.


Etniskums

Pēc Otrā pasaules kara Latvijas sabiedrībā notika agrāk nepieredzētas demogrāfiskas pārmaiņas. Līdzīgi kā tūkstošiem īru, itāļu, un citu eiropiešu bija devušies uz ASV, saskatot tur iespēju izrauties no nabadzības viņu dzimtenē, arī cilvēki no visas PSRS pārvietojās uz impērijas ekonomiski attīstītākajām daļām, kādas bija arī Baltijas valstis. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā mainījās politiskā iekārta, taču tikai neliela daļa imigrantu aktīvi pretojās politiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām. Ja visi viņi būtu zvērināti komunisti, un PSRS būtu sabrukusi tikai nacionālās spriedzes dēļ, tad revolūcija nebūtu notikusi pašā Krievijā.

Acīmredzot viņi saprata, ka padomju ekonomiskā sistēma nespēja nodrošināt augstu dzīves standartu masām, taču tagad, kad mēs visi esam apmierinājuši alkas pēc kokakolas, džinsiem un importa automašīnām, kad daudzi no mums jau īsteno sapni par personīgu dzīvesvietu, viena daļa no sabiedrības - jau minētie ekonomiskie imigranti un viņu pēcteči - ir atmodušies. Viņi ir sapratuši, ka ekonomiskā revolūcija ir nodrošinājusi viņiem dzīves līmeņa pieaugumu, taču no politiskā procesa viņi ir lielā mērā izslēgti.

Protams, pēc Otrā pasaules kara Latvijā ieceļojušo cilvēku etniskais sastāvs nav viendabīgs (lai gan vairums ir krievi), un šobrīd viņi atšķiras arī pēc saviem politiskajiem uzskatiem un materiālā stāvokļa. Noteikti viņu vidū ir arī tādi, kas vēlas Latvijas atgriešanos Krievijā, taču tam jābūt mazākumam, jo vairums šo cilvēku ir Latvijā ieradušies ne jau politisku, bet gan ekonomisku motīvu vadīti. Taču būdami izslēgti no politiskā procesa, viņi meklē ideju, kas spētu viņus apvienot lielākas politiskas ietekmes gūšanai, un par šo ideju sāk kļūt etniskums.


Korupcija

Mainoties politiskajai un ekonomiskajai iekārtai Latvijā, radās iespējas nopelnīt privatizācijā un valsts monopolu liberalizācijā, taču diemžēl tiesiskās un politiskās vides nesakārtotība daudziem ļāva gūt ātru peļņu veidos, kas attīstītās valstīs tiktu uzskatīti par prettiesiskiem un sabiedrības interesēm neatbilstošiem.

Taču tas pats tiesiskās un politiskās kārtības trūkums, kas deva šiem jaunajiem kapitālistiem iespēju tikt pie bagātības, arī šo jauniegūto bagātību apdraudēja, un viņi šo problēmu risināja, stiprinot savus sakarus ar politiskajiem spēkiem, pamazām veidojot uz personiskajiem sakariem balstītu politiski ekonomisku eliti. Šo procesu mēdz dēvēt par valsts nozagšanu.

Savukārt pārējie balsstiesīgie iedzīvotāji kopš neatkarības atgūšanas pakāpeniski zaudēja saikni ar politisko procesu, un vai nu neapmeklēja vēlēšanas, vai balsoja par jauniem politiskajiem spēkiem, kas katrs nāca ar lieliem solījumiem un diskreditēja sevi, nespējot panākt šo solījumu realizāciju.


Drošība

Saistībā ar etnisko jautājumu un korupciju Latvijai ir pievērsta arī starptautiskās sabiedrības uzmanība, un tādēļ nepieciešams modelis, kā iepriekš aprakstītos procesus varam skatīt starptautisko attiecību kontekstā. Viens no tādiem modeļiem ir Barija Buzana klasiskajā darbā "Cilvēki, valstis un bailes"[1] attīstītā drošības koncepcija.

B.Buzana skatījumā valsts pamatu veido:

  • tās teritorija un iedzīvotāji;
  • valsts pārvaldes aparāts, kas nodrošina kārtību šajā teritorijā un iedzīvotāju vidū;
  • valsts ideja, kas ir iedzīvotāju izpratne par to, kādai šai valstij vajadzētu būt.



Valsts ir stipra, ja iedzīvotājiem ir vienota valsts ideja, un valsts pārvalde ir labi funkcionējoša, spējīga īstenot konsekventu iekšpolitiku. Valstis atrodas starptautiskajā sistēmā, un valsts spēju ietekmēt citas valstis un realizēt sev izdevīgu politiku apzīmē ar terminu „vara”.

B.Buzans izvirza un pamato tēzi, ka vājām valstīm ir bīstami ideoloģiski un politiski draudi, kas, izmantojot to vājumu šajās jomās, var sašķelt tās pilnībā, savukārt vājām varām ir bīstami militārie draudi, jo tām nav pietiekama spēka tos atvairīt. Šādi apskatot Latvijas valsti, jāsecina, ka tā ir gan vāja vara, gan vāja valsts.

Iestājoties NATO, Latvija ir sabiedrojusies ar spēcīgām varām, tādējādi neitralizējot militāros draudus. Jāpiebilst gan – būtu ļoti tuvredzīgi pieņemt, ka iestāšanās NATO likvidē Krievijas radītos draudus Latvijas valsts neatkarībai. NATO tikai rada Latvijai labvēlīgu spēku līdzsvaru un šos draudus neitralizē. Tie pastāvēs, kamēr vien Latvija atradīsies starp diviem globāliem varas centriem un izzudīs tikai, ja Krievija atteiksies no savām impēriskajām ambīcijām un iekļausies Rietumu demokrātiskajā civilizācijā, vai arī, ja tā novājināsies tiktāl, ka pārstās būt par varas centru.

Tagad, kad Latvija atrisinājusi savas varas vājuma problēmu, nākamais uzdevums Latvijas neatkarības nodrošināšanai ilgtermiņā būtu valsts stiprināšana. Valsts nevar būt stipra, ja iedzīvotājiem nav vienotas valsts idejas un ja tās pārvaldes institūcijas nespēj īstenot konsekventu politiku visas sabiedrības interesēs. Vienlaikus arī starptautiskā sabiedrība ir ieinteresēta, lai tās locekļi būtu stipras valstis. Vājas multietniskas valstis kā Dienvidslāvija ir potenciālu vardarbīgu etnisku konfliktu avots, bet vājas korumpētas valstis, kā, piemēram, daudzas Latīņamerikas valstis, var kļūt par patvērumu organizētajai noziedzībai, kalpojot par ieroču, narkotiku un nelegāli iegūtas naudas tranzīta ceļiem.

Ja Latvijas sabiedrība nespēs pati radīt stipru valsti, tad starptautiskā sabiedrība „stingri ieteiks” mums savus risinājumus, kuri, iespējams, būs mazāk atbilstoši vietējiem apstākļiem, potenciāli radot problēmas nākotnē. Piemēram, angļu rastais „risinājums” reliģiskajam konfliktam Indijā, izveidojot musulmaņu valsti Pakistānu, ir radījis pastāvīgu spriedzi un bruņošanās sacensību reģionā. Tādēļ mūsu pašu interesēs ir rast risinājumus augstākminētajām problēmām, turklāt tas nav tikai pie varas esošo politiķu vai latviešu pienākums un tiesības – šiem risinājumiem ir jārodas visas sabiedrības diskusijā.


Valsts ideja - liberālisms un tiesiskums

Tātad, viena no iedzīvotāju grupām, kas šobrīd jūtas izslēgta no politiskā procesa, ir jau minētie ekonomiskie imigranti un viņu pēcteči. Šī cilvēku grupa nav viendabīga, un vienoti nav arī viņus pārstāvošie politiskie spēki. Krievijas imperiālisma ideoloģijai sekojošos varam uzskatīt par līdzīgiem Krievijas spēku vietējiem pārstāvjiem, turpretī tiem, kam svarīgāka ekonomiskā brīvība un labklājība, savas attiecības ar Krieviju jāveido nevis uz pakļautības, bet tirgošanās pamata – Krievija izmanto viņus, lai izdarītu ārpolitisku spiedienu uz Latviju, bet viņi izmanto Krieviju, lai iegūtu lielāku ietekmi iekšpolitikā. Lai šiem politiskajiem spēkiem nebūtu jāmeklē sabiedrotie Krievijā, ir nepieciešams tos integrēt Latvijas politiskajā procesā.

Latviešu nacionālistiem ir jāapzinās, ka sabiedrības integrācija ir abpusējs process un to nevar īstenot uzspiestā veidā. Pašreizējais izglītības reformas īstenošanas veids neveicina sabiedrības integrāciju, jo nelatvieši nejūtas iesaistīti tās tapšanā. Pozitīvi, ka izskanējuši solījumi diskusiju paplašināt, taču vēl pāragri spriest, vai tas ir valdības taktisks manevrs, vai patiesa vēlme politisko procesu uzlabot. Vienlaikus jāatceras, ka jebkādu ultimatīvu prasību pieņemšana neveicinātu sabiedrības integrāciju, jo atkārtotu neveiksmīgo tradīciju, ka politiski nozīmīgi lēmumi tiek pieņemti bez plašākas diskusijas, tādējādi radot pretestību tajā sabiedrības daļā, kas tiem nepiekrīt. Valstij jāatrod iespējas diskusijā iesaistīt visas ieinteresētās puses tieši, bez radikālo politiķu starpniecības, jo tikai tādā veidā nonāksim pie visai sabiedrībai pieņemamiem neradikāliem risinājumiem.

Neapšaubāmi, etniskums ir jārespektē un katram jābūt iespējām saglabāt un attīstīt savu kultūru, taču etniskuma kā valsti vienojošas ideoloģijas izmantošana ved strupceļā. Tam var minēt daudzus piemērus, kaut vai Kipru, kurā valdošās grieķu etniskās grupas nerēķināšanās ar turku minoritāti ir novedusi pie valsts sašķelšanās. Neatkarīgi no izcelsmes Latvijas iedzīvotājus vieno vēlme pēc ekonomiskās labklājības, tādēļ tieši liberālismam un tiesiskumam jābūt tiem principiem, uz kuriem būvēt Latvijas valsts ideju. Pasaules spēcīgākā vara ASV ir stipra multietniska valsts, kas radusies tieši uz šiem principiem, un tie vieno visu Rietumu civilizāciju, pie kuras vēlamies piederēt arī mēs.

Neaizmirsīsim, ka arī liela daļa pirmskara Latvijas pilsoņu un viņu pēcteču jūtas izslēgti no politiskā procesa un ir satraukti par valsts nozagšanu. Taču kamēr korupcijas apkarošanas un novēršanas procesa rezultātus gribēsim mērīt pēc cietumā ielikto oligarhu skaita, tikmēr ne ar ko nebūsim labāki par Krievijas varas iestādēm. Patiesībā veiksmīgs procesa rezultāts būs pilsētvidē iederīgu būvju parādīšanās, videi labvēlīgas industrijas un infrastruktūras attīstība, valsts interesēm atbilstošu darījumu slēgšana ar ārvalstu investoriem, konsekventa valsts iestāžu rīcība un nepretrunīgi tiesiskie akti.

Liberālai valstij ir nepieciešama lojāla un atbildību uzņemties spējīga elite. Jebkura pilsoņa pienākums ir godīgi maksāt nodokļus un neizmantot valsti koruptīvā veidā, taču elites iespējas kalpot savai valstij ir plašākas – attīstītās valstīs liela daļa finansējuma mākslai, akadēmiskajai zinātnei, vides aizsardzībai, labdarībai nāk no privātā kapitāla. Šāda tipa investīcijas valstī var nākt tikai no vietējā kapitāla uzkrājumiem, jo citu valstu biznesmeņi savus līdzekļus vēlēsies ieguldīt vispirms savu valstu labklājībā.

Vienlaikus visiem vēlētājiem jāsaprot, ka lielākas politiskās un ekonomiskā brīvības nestais labklājības pieaugums nav savienojams ar ideju par valsti kā sabiedrības aprūpētāju – demokrātiskas valsts pilsoņa pienākums neaprobežojas ar piedalīšanos vēlēšanās. Liberālisma solītais nodokļu un valsts ekonomiskās lomas samazinājums var nākt tikai tad, ja sabiedrībā labi strādā tās pašregulācijas mehānismi – tirgus ekonomika un morālais pienākums.

Visbeidzot, mums ir jāpārvar vēlme atriebties. Vairākums Latvijā pēc otrā pasaules kara ieceļojušo cilvēku nav vainīgi pie komunistiskā režīma nodarījumiem – ierazdamies šeit viņi rīkojās racionāli tā brīža vēsturiskajā situācijā. Ja kāds nosoda viņus, tad jānosoda arī visus latviešus, kuri necīnījās par Latvijas neatkarību līdz nāvei. Jāatzīst, ka arī tie cilvēki, kuri kļuva bagāti, izmantojot pārmaiņu laika tiesisko vakuumu, rīkojās savtīgi, bet racionāli. Tāpat kā latviešu tauta, izmantojot PSRS sabrukuma radīto varas vakuumu. Lai izvairītos no savstarpējas konfrontācijas radītā posta, kura neskaitāmi piemēri redzami visā pasaulē, visām mūsu sabiedrības daļām jāpārstāj veidot savu identitāti noliegumā un jāceļ sava pašvērtība.


_______________

[1] B.Buzans. Cilvēki, valstis, bailes. Izdevniecība AGB, Rīga 2000.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (18) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

juris bogdanov 22.10.2008 10:36
Vismaz cik tālu šis raksts skar ekonomiku, tad tas ir viens vienīgs ideoloģisks ūdens, kurš, pirmkārt, nekad neiemiesosies realitātē, ja runā, ka pilsoņi saņemsies, sāks maksāt nodokļus un cītīgi strādāt, ja ir ieraduši gadiem to nedarīt, un, otrkārt, ir tik ļoti virspusējs, ka atstāj iespaidu, ka autors neorientējas ekonomikā un valsts lomā tās attīstīšanā, tieši izveidojot pariezāko ekon modeli, kurš spētu visu ievirzīt vajadzīgajās sliedēs.



Bija sajūta, ka tas tiešām ir studenta darbs, bez vēlmes iedziļināties. Tikai bliezt savus uzskatus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krievs 08.05.2007 23:08
atvaļināajiems krivu karavīiem ar savam rodņām laiks braukt mājas

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

svikla 30.03.2004 12:57
Tiem, kas ASV uzskata par multikulturālu valsti, iesaku S.Hantingtona jaunākās publikācijas, t.sk. rakstu Foreign Policy, kuru mazliet atreferējusi Sanita Upleja laikrakstā "Diena".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

LM 29.03.2004 20:28
Arī es īsti nepiekritīšu, ka krievvalodīgā kopiena ir izslēgta no politikas procesa – nevalstiskajā sektorā viņu darbība bieži vien ir krietni manāmāka kā pilsoņu ietekme uz „varas gaiteņos” notiekošo.



Manuprāt, arī izglītības reformas kontekstā runa lielā mērā nav par etniskās identitātes saglabāšanu un šīs tēmas aktualizāciju bieži vien gribētos saistīt ar citiem notikumiem, piemēram, gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.



Ar ko viennozīmīgi var apsveikt krievvalodīgo kopienu ir kreatīvais piegājiens – vēlme sevi realizēt visā šajā jezgā (lasīt – izglītības politikā), kā arī intelektuālo un kultūras resursu pietiekamība, lai to izdarītu.



Btw. Autors min nepieciešamību pēc pilsētvidē iederīgām būvēm. A kurš par tām mūsu liberālajā valstī maksās? Turklāt, kas vienam ir skaits, otram - neglīts, jeb na vkus i cvet tovarišča ņet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JG 29.03.2004 18:16
Manuprāt, raksts ir nožēlojams.

Vairākums Latvijā pēc otrā pasaules kara ieceļojušo cilvēku un viņu pēcnācēji neesot vainīgi pie komunistiskā režīma nodarījumiem.

Piekrītu, bet nevar piekrist autora zemtekstam, ka nevainīgiem cilvēkiem nevar būt no saviem senčiem, savas tautas, savas vasts mantoti pienākumi, kurus nepildot viņi var tapt vainīgi. Ja pieturētos pie autora logikas, tad vāciešiem tagad nebūtu ko maksāt kompensācijas, kā viņi tomēr dara. Pašreizējie vācieši taču arī nospiedošā vairākumā nav vainīgi pie fašisma izdzimtībām.

Latvijas iedzīvotājus vienojot ekonomiskās intereses, uz tā varot dibināt valsti.

Nu pilnīgas blēņas. Ekonomiskās interseses ir arī zagļiem, korumpantiem un mafijai. Uz tā nekādu valsti nevar nodibināt. Pat mafiju satur kopā ne tikai nauda. Naudai valsts nav vajadzīga. Valsti var dibināt tikai dzīvības vārdā, lai aizsargātu sarežģītās dzīvības iespējas.

Es nesauktu arī tos, kas kā nodevēji savtīgi izmantoja Latvijas pārejas perioda vājības, par racionāliem cilvēkiem. Par racionāliem īstajā nozīmē es sauktu tos, kuri, piemēram, savas dzīvības atdeva kaujā pret Bermontu. Tos arī pieminēsim ...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 29.03.2004 14:06
Beeglju pluusmu uz ASV, otraa pasaules kara laikaa, nu nekaadiigi nevar saliidzinaat ar tiem imigraacijas procesiem kas notika Latvijaa peec tam, kad muus okupeeja.

ASV ieguva ljoti daudz - augsti kvalificeetus un labi izgliitotus cilveekresursu - ebrejus. Uz ASV muukot no nacistiem un sarkanajiem devaas arii daudzi citi un ne tie nabadziigaakie un sliktaak skolotie cilveeki. ASV, zhargonaa runaajot, 'kaartiigi uzvaariijaas'. Piemeeram tas pats Disnejs, jo shiem beegljiem vareeja maksaat neadekvaati zemu atalgojumu par augstveertiigu darbu.
Latvijaa savukaart meerkjtieciigi tika iepludinaatas lielas masas straadieku, bez jebkaada saimnieciska pamatojuma. Sheit tika buuveetas ruupniicas, uz kuraam izejvielas veda no PSRS otra gala un tirgus lielaakoties nebija , nedz rietumi, nedz muuseejais, preces atkal veda tuukstoshiem kilometrus atpakalj PSRS dziljumos, pilniigs ekonomista murgs.
Nezinu, kaa tur ar to briivpraatiibu, zinu cilveekus, kuru vecaakiem nedeva iespeeju izveeleeties - braukt uz Latviju vai nee, vinjus vienkaarshi te atveda. Diemzheel shie cilveeki nospiedoshaa vairaakumaa, bija no dziljaakajiem PSRS nostuuriem, saimnieciskaas parazhas un kultuuras liimenis lielaakoties smagi atpalika no rietumnieciskaa. No tiem laikiem veel saglabaajushies anekdotiski staasti par to, kaa uz balli iet pidzhammaas utml...
Paaudzes ir mainiijushaas, un shobriid mees dziivojam pavisam citaadaa pasaulee, diemzheel ir cilveeki kas veel dziivo 70 gadus vecaa pagaatnee, un par personiigo gjimenes tragjeediju saapi, nepamatoti, tur joprojaam ljaunu praatu un to cilveeku grupu, ko apziimee ar krievalodiigie.
Rezumee - sabiedriibai buutu jaapienjem, ka shiis izmainjas ko ieviesa okupaacijas rezhiims muusu mazaas republikas etniskajaa sastaavaa bija solis uz - PSRS, kaa vienas lielas un laimiigas vienaa valodaa runaajoshas un vienu kultuuru paarstaavoshas, valsts izveidi, kas, labi ka, tomeer netika realizeets liidz galam. Un to, ka tas bija noziedziigi pret muusu valsti un naaciju un to buutu jaakompesee Krievijai, kaa PSRS saistiibu mantiniecei, un to, ka shie cilveeki, kas tika te iepludinaati, nav pie taa vainiigi. Vinjus nedriikst ignoreet, jeb ieteikt vinjiem doties prom, ja kautkas nepatiik, mums buutu jaaveido jaunu sabiedriibu kopaa integraacijas celjaa, bet kaada var buut runa par integraaciju sabiedriibaa pashaa, ja paskatoties uz saeimu, mees redzam tikai nacionaali centriskus un labeejus speekus pretstataa kreisajiem, kurus identificeejam kaa krievvalodiigo paarstaavjus. Sanaak, ka visi krievalodiigie ir radikaali kreisi savos politiskajos uzskatos? Nee, bet alternatiivas tachu nav, jo vaitad labeejie nacionaalisti vinjus sapratiis un aizstaavees vinju intereses? Shtjiet te tomeer ir liels robs muusu politiskajaa spektraa kursh prasaas tikt aizpildiits.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete 29.03.2004 11:06
Domāju, ka visai pareiza doma ir nošķirt valsts politiku un cilvēkus. Krievs un homo soveticus nav viens un tas pats. Krievu kultūra ir lielāka pār Krievijas valsti. Bieži tā īsta kultūra bija pret PSRS.>>>> Runājot par ekonomiskiem motīviem, tiem, kas tomēr saredz pretlatviskuma motīvus cilvēkos, kas atbrauca šeit ekonomisku motīvu dēļ, varētu piedavāt būt konsekventiem un nosodīt arī tos latviešus, kas brauc ārzemēs strādāt. Pirmkārt, tos, kas tur turpina runāt latviski, otrkārt tos, kas pārstāj runāt latviski, tādējādi nodevot latviešu tautu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Anthea 29.03.2004 10:45
Autora domas lika pārdomāt dažas sabiedrībā izplatītās tēzes. Rietumu sabiedrības dzinējspēks (viens no ietekmigākajiem) vienmēr bija indivīdu racionāla vēlme uzlabot savu materiālo stāvokli. Līdz ar to ir rasistiski un vienkārši muļķīgi apgalvojumi par to, ka ekonomisku migrantu ierašanās Latvijā bija viņu it kā īpaši necivilizētas nomadu dabas izpausme. Galvenais, lai migrācijas procesa ietvaros netiktu apspiesti tie, kas jau dzīvo tajās teritorijās, uz kurām ekonomisko apstākļu dēļ pārcelas citu teritoriju iedzīvotāji. Diemžēl, amerikāņiem tas neizdevās (19. gadsimtā vardarbīgi tika iznicinātas veselas ciltis, kas jau agrāk samazinājās ritumnieku ieviesto "eksotisko" slīmību un alkohola dēļ). Ekonomiskā migrācija uz Latviju no PSRS arī notika pēc vardarbības, kas saistīta ar totalitārisma noziegumiem. Tomēr būtu ne visai korekti pārmest tiem, kas atbrauca, labāku dzīvi meklēdami, to vardarbību, kas notika pirms viņu iebraukšanas.

Arī autora tēzei par kopīgām pragmatiskām interesēm mūsdienu apstākļos pilnīgi piekrītu. Cik daudzi no Latvijā dzīvojošiem PSRS laika ieceļotājiem un viņu bērniem vēlas, lai šeit būtu Krievija vai NVS? Diez vai tā ir lielākā daļa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete 29.03.2004 10:38
Ar liberālismu jābūt piesardzīgiem. Liberālisms jeb pareizāk neoliberālisms būtībā vājina valsti, piedavājot risināt vairumu problēmu ar tirgus mehānismiem. Ir tādas problēmas, kuru risināšanā ekonomika nav tik daudz ieinteresēta vai nav spējīga risināt: ekoloģija, miers, drošība, epidēmijas, sociālā sfēra. Liberālisms ved pie valsts sociālās funkcijas reducēšanas. Ticēt, ka tirgus panāks sociālu taisnīgumu ir naivi. Nē, nu var būt panāks pēc n-tiem gadiem uz dažu sociālu slāņu un valstu rēķina. Tā sākot, atstājiet cerības uz Latvijas sociālās sfēras uzlabošanos. >>>>>Tālāk jautājums par demokrātiju, liberālismā lielām kompānijām arvien pieaug spēja ietekmēt valsts, būtībā politika tiek aizstāta ar ekonomiku. Tad jautājums, kāda cena būs cilvēku balsim - "Tiem, kurus mēs ievēlēsim nebūs varas, bet tos, kam būs vara, mēs nebūsim ievēlējuši">>>>>Un beidzot, man kaut kā neiedvesmo ideāls tiekšanās pie materiālas labklājības kā dzīves pamatmotīvs un jēga. Runājot par vēsturi, man ir iespaids, ka Latvijas Republika tika nodibināta ne tikai šādiem mērķiem. Kāds ir redzējis lozungu "Basta ar rindām veikalos!", "Zemi zemniekiem, fabrikas - uzņēmējiem" :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Juriste 29.03.2004 10:14
Maru, bet kāda jēga vēl tagad īpaši uzsvērt un atcerēties, kāds "intuitīvais gars" viņus vadīja šeit ierasties? Viņi ir šeit, tas ir fakts, un pats par sevi šis fakts nav nekāds viņu noziedzīgs nodarījums, lai par to tagad sodītu. Drīzāk ir jādomā, kā normāli kopā dzīvot. Un tā ir problēma gan mums, gan viņiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Rex 28.03.2004 22:58
Manuprāt, autors ir pieņēmis par patiesībām dažas šaubīgas lietas, tāpēc arī piedāvātais risinājums ir ... nekāds. Ne labs, ne slikts, tie vienkārši ir labi padomi jebkurai valstij, bet tie diezvai spētu ietekmēt sabiedrības integrāciju. Mēģināšu paskaidrot, kāpēc es tā domāju.

Autors pieņem, ka okupācijas gados Latvijā iebraukušie cilvēki no politiskā procesa viņi ir lielā mērā izslēgti. Kādā veidā? Mani vecāki iebraukuši Latvijā padomju laikā. Taču es nekādā veidā neesmu izslēgts no politiskā procesa. Pirms dažiem gadiem es biju nepilsonis, tagad esmu pilsonis. Man ir tādas pašas politiskās tiesības kā jebkuram Latvijas pilsonim. Tātad, no kā es esmu izslēgts?

Autors raksta, ka būdami izslēgti no politiskā procesa, viņi meklē ideju, kas spētu viņus apvienot lielākas politiskas ietekmes gūšanai. Pag, pag, pag. Katrs no viņiem ir iebraucis individuāli, viņam ir individuālas intereses. Ja viņš ir uzņēmējs, tad viņu interesē uzņēmēju intereses. Ja viņš ir darbinieks, tad viņu interesē darbiņieku intereses, utt. Kā saprast to, ka no citas valsts iebraukusi cilvēku grupa vēlas gūt lielāku politisku ietekmi? Skan mazliet absurdi pēc būtības. Un ja tas ir tā, tad ar to nav jāspēlējas, bet tas ir jāneitralizē.

Autors pieņem, ka sabiedrības integrācija ir abpusējs process. Vai Amerikā iebraukušo cilvēku un Amerikā paaudzēs dzīvojošo integrācija ir abpusējs process? Šaubos. Domāju, ka jebkura valsts nosaka integrācijas noteikumus, bet imigrantam ir tikai tiesības integrēties saskaņā ar šiem noteikumiem vai arī aizbraukt projām. Katrs imigrants individuāli integrējas esošajā sabiedrībā. Sabiedrība neko viņam nav parādā. Taču autoram var piekrist tajā aspektā, ka gan valstij jāgrib integrēt indivīdu, gan indivīdam jāgrib integrēties - šai ziņā tas ir abpusējs process. Latvijas valsts savu vēlmi veidot integrētu sabiedrību ir pierādījusi ar darbiem: jebkuram nepilsonim ir tiesības naturalizēties un integrēties. Tālākais ir indivīda izvēle - izmantot valsts sniegto vai neizmantot.

Autors raksta, ka vara pieņem lēmumus radot pretestību tajā sabiedrības daļā, kas tiem nepiekrīt. Absolūta piekrišana nav iespējama, vienmēr kāds būs neapmierināts. Bet tas nav iemesls, lai atteiktos no rīcības. Protams, valstij var pārmest nemākulību un gausumu, tomēr kas attiecas uz izglītības refomu, tā ir nepieciešama neatkarīgi no tā, vai kāds tai piekrīt vai nepiekrīt. Būtībā, izglītības reforma pēdejo desmit gadu laikā laikam ir lielākais pasākums, kurš perspektīvā veicinās sabiedrības integrēšanos. Tas, varbūt, ir sāpīgs, bet tas ir nepieciešams. Ideāli būtu, ja reformas mērķis būtu, lai visi Latvijas skolēni mācītos latviešu valodā no pirmās klases. Tad mēs būsim pārslimojuši etniskuma slimības un jau nevis mēģināsim veidot vienotu sabiedrību, bet mēs jau būsim vienota sabiedrība.

Autors pieņem, ka latviešiem piemīt vēlme atriebties. Kāpēc es to nekad neesmu pamanījis? Mani kolēģi ir latvieši, mani draugi ir latvieši, man apkārt ir tūkstošiem latviešu, bet es neesmu pamanījis vēlmi atriebties. Ja autors domā dažus politiķus, tad lai arī sauc viņus vārdā. Bet tie nebūt nav visi latvieši, pat ne viens procents. Līdz ar to, ņemt to vērā ir pilnīgi nelietderīgi, tas tikai rada pārprātumus. Tāpat kā dažu latviešu piedalīšanās ebreju genocīdā nepadara latviešu tautu par žīdu šavējiem, tāpat arī dažu latviešu vēlme atriebties nepadara latviešu tautu par atriebējiem.

Tikai savā komentārā (ārpus raksta) autors piemin, ka Latvijas valstij ir jāpastāv uz okupācijas faktu un jāprasa tā atzīšana. Taču tas ir ļoti būtisks jautājums. Kāpēc? Tāpēc, ka mēdz būt neatrisināmas pretrunas. Piemēram, ebreju un arābu konflikts Tuvājos Austrumos. Autora pieminētais saspīlējums starp Indiju un Pakistānu arī ir labs piemērs. Tikai saspīlējumu nemazina tas, vai tas radies ārējā ieteikuma rezultātā vai pašu muļķības dēļ. Ar to gribu teikt, ka ja Latvijas sabiedrības tālāka integrācija kļūs neiespējama, tad okupācijas fakta atzīšanai būs primāra loma. Ne jau atzīšana atzīšanas pēc ir vajadzīga. Okupācijas atzīšanas faktam ir savas sekas, kuras var izpausties, piemēram, arī kā neapmierināto (integrēties negribošo) cilvēku repatriācija. Arī neviena valsts neieteks mums Indijas-Pakistānas variantu.

Kā saka autors, valstij nav jābūt sabiedrības aprūpētājai. Tas jāattiecina arī uz potenciālajiem sabiedrības locekļiem. Gribi integrēties - laipni lūdzam. Negribi - uz redzēšanos. Cilvēks ir psiholoģiska būtne. Ja viņš ir uzmetis lūpu, nav vērts tekalēt viņam apkārt. Pasēdēs vienatnē, pārdomās dzīvi, pārvērtēs savas vērtības un atnāks ar smaidu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

maru 28.03.2004 22:31
Juristei:

... atbalstu autora viedokli, ka šie cilvēki te neieradās ar mērķi apspiest latviešus, bet gan vienkārši iegūt labāku dzīvi paši. Apzināta mērķa apspiest droši vien tiešām nebija daudziem, bet vai tad mēs nesaprotam, cik lielā mērā cilvēks seko intuīcijai? It sevišķi ja ir mērķis iegūt labāku dzīvi... Nevar arī pieņemt, ka braucējiem nebūtu bijusi it nekāda iepriekšēja informācija par šejienes cilvēkiem. Vēsturniekiem vispārzināms, ka padomju ļaudis te ieradās ar iedēstītu apziņu, ka atgriežas uz "iskonno russkije zemļi" un atnes progresīvu kultūru atpalikušiem "fašistiem", un ka baudīs šeit priekšrocības pār aborigēniem. Un tā tā "latviešu apspiešana" iznāca pavisam dabiski un nepiespiesti, pati par sevi, bez nekādas piepūles.

Autoram:

pagaidām par sadaļu "Etniskums"

Runājot par etniskajām pārmaiņām, Latvijas salīdzināšana ar ASV ir, manuprāt, ārkārtīgi nekorekta, bet to te dara ļoti plaši, kā meklējot attaisnojumu...

... arī cilvēki no visas PSRS pārvietojās uz impērijas ekonomiski attīstītākajām daļām, kādas bija arī Baltijas valstis. Jā, un šāds process ir vistīrākā veidā impērisks -- tiek pakļautas un izmantotas iekarotās tautas, arī labklājība tiek gūta uz viņu rēķina. Jauniegūtajā teritorijā ienācējiem bija vajadzīgs šo pakļauto tautu darbs, jo bija vajadzīgi to darba augļi, bez pakļauto tautu darba augļiem nekāda labklājība nevarēja izveidoties -- to rādīja pašu iepriekšējā brīvā, bet nabadzīgā dzīve savā brīvajā lielvalstī. To vēlāk visai pasaulei parādīja un varbūt vēl šodien rāda arī nožēlojamais dzīves līmenis Kaļiņingradas apgabalā, kuru bija steigā atstājuši visi aborigēni, nepaņemdami līdzi neko no savas labklājības un to visu atstājuši ienācējiem.

... ekonomiskā revolūcija ir nodrošinājusi viņiem dzīves līmeņa pieaugumu, taču no politiskā procesa viņi ir lielā mērā izslēgti. Ai, ai, izslēgti! Zināms, kas izslēdza! ... Būsim godīgi: neviens viņus neizstūma, neviens (un nekas) viņus neizslēdza. Ja nu vienīgi pašu brīvprātīgas izvēles rīcība, varbūt neapzināta. Jūs taču nenoliegsit, ka viss notika mierīgā un demokrātiskā ceļā?

... nav viendabīgs ... viņi atšķiras ... ... izslēgti no politiskā procesa, viņi meklē ideju, kas spētu viņus apvienot lielākas politiskas ietekmes gūšanai ... Nepiekrītu. Nav noliedzams, ka šie ienācēji attiecībā pret aborigēniem jau uzreiz sāka attīstīt etnisku viendabīgumu, tāpat arī politiskie uzskati saglabājās daudz viendabīgāki, nekā tie ir, piem., pašā Krievijā (vai tad Autors ir akls, ka to visu neredz tepat pats savām acīm?). Nemaz nerunājot par ekonomiskajām interesēm un visu veidu privilēģijām pār aborigēniem. Tā ka tie faktori, kas viņus vienoja iepretim aborigēniem, nebija nemaz jāmeklē, bet pastāvēja no paša sākuma un tagad ir tikai izkristalizējušies, jo tos ir katalizējis impērisko privilēģiju daļējs zaudējums. Turklāt politiskā ietekme šiem cilvēkiem ir milzīga, kaut pastāv slēptā formā. Tagad tikai, tā sakot, jālegalizējas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 26.03.2004 12:04
Zemi, kuŗā esmu piedzimis un uzaudzis, sauc Latvija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 25.03.2004 22:10
Ritvaram:
(a) mudina domāt, ka AAV ir tāda pati ļaunuma impērija kā SPRS

"Ļaunuma impērija", manuprāt, vispār nav korekts apzīmējums nevienai no šīm valstīm; šāda frāze tika plaši izmantota Amerikā R.Reigana prezidentūras laikā. Turklāt abreviatūru SPRS kopš 2.pasaules kara beigām Latvijā vairs neizmanto - zemi, kurā esmu piedzimis un uzaudzis ir allaž saukuši par PSRS!

Protams, izvēles iespējas bija arī krievu laikos...Tikai tās iespējas tika pretdabīgi ietekmētas.

Vārda "pretdabīgs" attiecināšana uz valsti, kura pastāvēja gandrīz 70 gadus, neliecina par augstu autora kultūras līmeni. It īpaši emigrācijā dzīvojošajiem latviešu izcelsmes rakstītājiem piemīt tieksme noliegt jebkādus padomju laiku izglītības, zinātnes, utml. sasniegumus un uzskatīt šo posmu par sava veida vēsturisku pārpratumu vai kļūdu, kas sirsnīgi jānožēlo un kuras sekas tagad jālabo. Latvijā uzaugušiem cilvēkiem tā neklājas runāt - tāpat kā, teiksim, cilvēkam nav labi zaimot savu vecāku piemiņu, ja tie viņu uzaudzinājuši.

Varbūt tiem, kuri tagad brauc ar pilnīgi jaunām automašīnām un katras brīvdienas pavada ārzemēs, tas šķitīs smieklīgi, bet padomju laikā varēja sarīkot matemātikas nometnes lauku skolēniem ar universitāšu pasniedzēju līdzdalību, cilvēkiem bija vairāk laika un enerģijas arī pašdarbības kolektīviem. Bet ko es te pļāpāju - nevar salīdzināt "agrāk" un "tagad" - tie ir pilnīgi dažādi dzīvesveidi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Juriste 25.03.2004 17:48
Piekrītu, ka PSRS laikā ieceļošana Latvijā tika aktīvi veicināta. Taču aktīva veicināšana ir viens, un juridiska pienākuma uzlikšana to darīt - kas cits. Bet jāatzīt, ka aktīvā veicināšana jau tieši izpaudās kā ekonomiska rakstura labumu piesolīšana: pieminētā rūpnīcu celšana veicināja šeit ierasties cilvēkiem, kas meklēja jaunas darba vietas un tādējādi gribēja vairāk nopelnīt. Tāpēc atbalstu autora viedokli, ka šie cilvēki te neieradās ar mērķi apspiest latviešus, bet gan vienkārši iegūt labāku dzīvi paši. Turklāt, tā kā daudzi pašreizējie "krievvalodīgie" ir jau viņu pēcteči, tiešām nebūtu prātīgi censties viņus ignorēt vai sūtīt atpakaļ uz Krieviju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 24.03.2004 15:16
PSRS un LPSR likumdošanas akti un valsts politika pieļāva šo personu ieceļošanu Latvijā. Tomēr, ja atskaita karaspēku (kurš no Latvijas tika izvests) neviens te neieradās pēc tiešas varas pavēles. Imigrantiem bija izvēles iespējas.

Prieks redzēt, ka diskusijas objektu skaits samazinās. Un man ir palicis viens. Protams, izvēles iespējas bija arī krievu laikos: mans tēvs arī netika augstāk par docenta amatu, jo izvēlējās nestāties KP. Tikai tās iespējas tika pretdabīgi ietekmētas. SPRS likumi pieļāva kolonistu ieceļošanu arī okupētajās teritorijās (štrunts par visādām konvencijām, vai ne?), bet SPRS politika veicināja to, ceļot še netradicionālas orientācijas rūpnīcas un vervējot strādniekus Krievijā vēl 80.gadu beigās; militārizējot zemi un atvieglojot okupācijas armijas virsnieku atvaļināšanos te un noziedznieku apmešanos še pēc atbrīvošanās; piedāvājot jaunus dzīvokļus kolonistiem, kamēr vietējie varēja gadu desmitiem nīkt aizvēsturiskos mitekļos utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


korman 24.03.2004 13:52
"a) mudina domāt, ka AAV ir tāda pati ļaunuma impērija kā SPRS;"

Taisnība tikai tajā, ka raksts mudina domāt - nevēlos nevienu pārliecināt, tikai piedāvāju savu viedokli. Tomēr ceru, ka nevienam citam neradīsies iespaids, ka uzskatu ASV par ļaunuma impēriju - tālāk taču ir rakstīts arī, ka "Pasaules spēcīgākā vara ASV ir stipra multietniska valsts, kas radusies tieši uz šiem principiem, un tie vieno visu Rietumu civilizāciju, pie kuras vēlamies piederēt arī mēs"

"c) ieceļošana AAV bija personas izvēle, ko atbalstīja arī AAV politika, bet SPRS migrāciju noteica plānsaimniecība un pārkrievošanas politika;"

Raksts jau nav par pārkrievošanas politiku - protams, PSRS un LPSR likumdošanas akti un valsts politika pieļāva šo personu ieceļošanu Latvijā. Tomēr, ja atskaita karaspēku (kurš no Latvijas tika izvests) neviens te neieradās pēc tiešas varas pavēles. Imigrantiem bija izvēles iespējas - braukt uz šejieni vai nebraukt, un šo izvēli izdarīja konkrēti cilvēki pēc konkrētiem apsvērumiem un tie bija racionāli - ņemot vērā tā brīža situāciju.



f) salīdzinājums un raksts mudina legālizēt okupācijas sekas, ne likvīdēt tās.

Raksts nav par okupāciju un tās juridiskajiem aspektiem. Protams, ka Latvijas valstij ir jāpastāv uz okupācijas faktu un jāprasa tā atzīšana. Tāpat visos starptautiskajos forumos (piemēram, Eiropas Parlamentā) ir jāaicina citas valstis atzīt komunisma noziegumus un tos nosodīt tādā pašā mērā kā fašismu. Ir jācenšas panākt vienotu un nepielaidīgu Eiropas Savienības attieksmi pret Krieviju, tās ārpolitiskajiem centieniem Austrumeiropas valstīs un bijušās PSRS teritorijā, un tās iekšējiem cilvēktiesību pārkāpumiem un korupcijas problēmām.

Taču vienlaikus ir jābūt reālistiem - okupācijas sekas likvidēt nevardarbīgā veidā nav iespējams, un ir jāatrod veids kā tām tikt pāri, neapdraudot valsts stabilitāti.

Autors

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ritvars 24.03.2004 09:39
Pēc Otrā pasaules kara Latvijas sabiedrībā notika agrāk nepieredzētas demogrāfiskas pārmaiņas. Līdzīgi kā tūkstošiem īru, itāļu, un citu eiropiešu bija devušies uz ASV, saskatot tur iespēju izrauties no nabadzības viņu dzimtenē, arī cilvēki no visas PSRS pārvietojās uz impērijas ekonomiski attīstītākajām daļām, kādas bija arī Baltijas valstis.

Nekorekts salīdzinājums:

a) mudina domāt, ka AAV ir tāda pati ļaunuma impērija kā SPRS;

b) ieceļotāji uz AAV devās atbilstīgi tās ieceļošanas noteikumiem, bet SPRS migranti izmantoja Latvijas okupāciju un tās nespēju kontrolēt imigrāciju;

c) ieceļošana AAV bija personas izvēle, ko atbalstīja arī AAV politika, bet SPRS migrāciju noteica plānsaimniecība un pārkrievošanas politika;

d) Latvija bija caurstaigājama telpa: krievu okupācijas laikā izskrēja te cauri ap 6 mln militāro un civilokupantu, kas 4 reizes pārsniedz sākotnējo vietējo iedzīvotāju skaitu (nemaz nerunājot par caurstaigājamās teplas piemēslošanu);

e) nav it kā dzirdēts, ka SAV apmestos daži miljoni (ievērojot samēru) atvaļinātu okupācijas armijas virsnieku un daži desmiti miljoni ārzemju militāro rūpnīcu strādnieku ar visu rodņu;

f) salīdzinājums un raksts mudina legālizēt okupācijas sekas, ne likvīdēt tās.