Ētikas kodeksi valsts iestādēs: plāksteris vai panaceja? 4

Ar noteikumiem un pārraudzību vien nepietiek, lai iedzīvinātu ētikas kodeksus valsts iestādēs. Kodeksu “sapludināšana” ar iekšējās kārtības noteikumiem rada kuriozus, piemēram, ierēdņu sodīšanu par dzeršanu darba laikā, atsaucoties uz ētikas kodeksu.

Iesaki citiem:

Vai, uzzinot, ka Latvijas Muitai ir savs ētikas kodekss, Jūs neviļus nepārņem skepse un vēlēšanās pasmīnēt? Tieši tāpat rodas jautājums, vai kādu praktisku labumu var gaidīt no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”[1], kas 25. pantā rosina valsts iestādes izstrādāt ētikas kodeksus un darboties atbilstoši tiem.

Varbūt valsts iestāžu ētikas kodeksi šķiet neefektīvi tāpēc, ka sagaidām no tiem sankcijas un tūlītēju rezultātu, kas faktiski būtu Administratīvā procesa likuma vai Krimināllikuma kompetence?

Likumdošanai šajā gadījumā ar ierobežojumu un izmeklēšanas palīdzību būtu jāvēršas pret gadījumiem, kuros saskatāmi pārkāpumi. Citiem vārdiem, likumdošanai jāgarantē ārēja pārraudzība un kārtības nodrošināšana. Savukārt ētikas kodeksam galvenokārt ir iekšējās kontroles jeb preventīva funkcija. Tā mērķis ir iedibināt labu praksi un nostiprināt iestādes vērtības tradīcijas līmenī.

Ētikas kodekss neatkarīgi no organizācijas, iestādes vai profesionālās jomas, kurai tas izstrādāts, veic sekojošus uzdevumus:

nosauc vārdā un precizē pieņemamu rīcību;
veicina augstus profesionālās prakses standartus;
kalpo par mērauklu iestādes vai organizācijas darbiniekiem savas rīcības novērtēšanai;
sniedz ietvaru, kurā sistematizēt profesionālo rīcību un atbildības sfēras;
veido vienotu profesionālo un institucionālo identitāti;
kalpo par profesionālā un institucionālā brieduma pazīmi.

Ideālos apstākļos ētikas kodeksa izvirzītie principi iestādes darbinieku vidū tiktu uzskatīti par taisnīgiem, normāliem, pat neapstrīdamiem, tādējādi to pielietošanu atbalstītu kā iestādes darbinieki un vadība, tā sadarbības partneri, klienti un sabiedrība.

Gadījumos, kad kodeksa principi kā tradīcija vēsturisku apstākļu dēļ nav iedibināti, kļūst aktuāls jautājums, cik lielā mērā ētikas kodekss atspoguļos kompromisu starp jābūtību un realitāti.

Praksē novērojami divi risinājumi:

1) Ētikas kodeksā nepiemin attiecīgās profesijas vai iestādes darbības sfēras, kurās atrašanās interešu konfliktā ir ierasta parādība. Šāds ētikas kodekss nespēj veikt savus uzdevumus.

2) Pieņem lēmumu par ētikas kodeksa iedzīvināšanas pasākumiem, veidiem, kā padarīt kodeksu iestādei un tās darbiniekiem saistošu. Šajā sakarā ētikas vadības teorijā pastāv divas pieejas, kas attiecīgi balstās pakļaušanās ētikā (compliance-based ethics) un individuālā godīguma ētikā (integrity-based ethics).

Pirmo pieeju raksturo aprakstošas administratīvās procedūras, detalizēti noteikumi un stingri kontroles mehānismi, lai nodrošinātu darbinieku rīcību saskaņā ar izvirzītajiem ētikas principiem. Praktiskie risinājumi ietver tādus pasākumus kā ētikas kodeksā definēto principu iekļaušana darba līgumos vai arī ētikas kodeksa “sapludināšana” ar iestādes iekšējās kārtības noteikumiem, par kuru pārkāpumu iespējams sods sākot no rājiena līdz pat naudas sodam un atstādināšanai no pienākumu pildīšanas. Tādos gadījumos rodas arī kuriozi, kad valsts iestādes darbinieki tiek sodīti par dzeršanu darba laikā, atsaucoties uz ētikas kodeksu. Savās galējās izpausmēs šī pieeja var atgādināt padomju laiku “biedru tiesu” un pārvērst ētikas kodeksu par likumdošanas atdarinājumu.

Otrā pieeja veicina ētikas kodeksa ievērošanu, balstoties pozitīvā motivācijā, nevis policejiskā uzraudzībā un sodu sistēmā, kas piemērojama kļūdu un pārkāpumu gadījumos. Ētikas kodeksa principu ievērošanu nosaka iestādes darbinieka zināšanas un iekšējā pārliecība. Pie šīs pieejas metodēm pieskaitāma informēšana par ētikas kodeksa saturu, pieņemot darbā, darbinieku sistemātiskas apmācības par kodeksā paredzētajiem principiem, ētikas principu ņemšana vērā, lemjot par darbinieka paaugstināšanu amatā. Kā viens no iespējamiem risinājumiem jāmin arī Ētikas komisijas nodibināšana, taču šajā kontekstā komisija nedarbojas kā tiesa, bet kā respektablu un attiecīgajā nozarē kompetentu, ievēlētu personu loks, kas institūcijas pārstāvim var palīdzēt pieņemt ētiski pamatotu lēmumu vai izvērtēt konkrētu gadījumu. Atbilstoši šai pieejai, ētikas kodekss nav vadības vai ekspertu izstrādāts dokuments, tā sagatavošanā un rakstīšanā iesaistīti visi iestādes darbinieki, kas kopīgi lemj par ētikas kodeksa saturu.

Dažādu valstu ētikas vadības praksē[2] novērojamas līdzīgas tendences, apvienojot abu pieeju piedāvātās metodes. Noteikumi un pārraudzība ir nepieciešami, taču ne pašpietiekami faktori ētikas kodeksa iedzīvināšanai – tos jāpapildina ar atbalsta pasākumiem, informēšanu un pozitīvu motivāciju, jo cilvēki zināšanu trūkuma dēļ bieži pat neapzinās, ka atrodas interešu konflikta situācijā[3]. Latvijā iestāžu ētikas kodeksu izstrādes gaitā mazāk tiek domāts par pozitīvo motivāciju, vairāk – par principu definēšanu un to, kā noteikt “pārkāpuma sastāvu”, jo ētikas normu pārkāpums parasti nav viegli izmērāms. Uzraudzības kārtība bieži vien nav izstrādāta vai sasaucas ar iekšējās kārtības noteikumiem, turklāt reti tiek pārdomāta kārtība, kādā būtu vērtējama augstākās priekšniecības neētiska rīcība. Iestādes mēdz pievērst lielāku uzmanību kodeksa kā teksta sastādīšanai un pielāgošanai ārvalstu standartiem nekā darbinieku iesaistīšanai ētikas kodeksa izstrādes procesā, kas ir viena no būtiskākajām garantijām kodeksa iedzīvināšanai.

Jāuzsver, ka veiksmīga ētikas procesu vadība valsts iestādēs ne vien definē rīcības standartus, bet arī nodrošina pārraudzību par šo standartu izpildi. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs tiek plaši izmatota iestāžu iekšējā kontrole, lai atklātu gadījuma rakstura pretrunas un sistemātiskas problēmas. Šādas kontroles sniegtie ikgadējie vai ārkārtas pārskati iesaka risinājumus ētiskā klimata uzlabošanai un atsevišķos gadījumos nepastarpināti sniedz informāciju valdībai vai sabiedrībai. Līdztekus iekšējās kontroles pasākumiem tiek veikta arī neatkarīga (ārēja) uzraudzība, kuras uzdevums ir panākt valsts iestāžu un valdības darbinieku atbildību sabiedrības priekšā. Šādu uzraudzību mēdz uzdot īpašai institūcijai (piemēram, Ombudam), kas kvalificēti veic tiesiska vai ētiska rakstura pārraudzību.

Viens no spēcīgākajiem argumentiem par labu ētikas kodeksu izstrādei valsts iestādēm ir tas, ka, strādājot atbilstoši ētikas kodeksam, iespējams atklāt sistemātiska rakstura nepilnības likumdošanā. Ētikas principi valsts iestāžu darbā var kļūt par pamatu normatīvo aktu, statūtu un politikas dokumentu uzlabošanai. Ētikas kodekss var sniegt papildus kritērijus arī dažādu pārkāpumu izvērtēšanai, tomēr tas nebūt nav pamatuzdevums - ir svarīgi neaizmirst par ilgtermiņa rezultātiem, kuri veicina profesionālu un atbildīgu iestāžu darbu.
________________________

[1] “Latvijas Vēstnesis” 09.05.2002. Likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

[2] Pārskats par dažādu valstu pieredzi ētikas principu realizēšanā valsts struktūrās atrodams dokumentā The Report by the Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD) “Trust in Government” (2000).

[3] The Report by the Organisation for Economic Co-operation and Development “Trust in Government” (2000), pp. 25-26.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


muzikants 27.02.2003 20:54
Nu, ja raksta merkis bija noskaidrot, vai profesionala etika ir tas pats, kas padomju laiku 'sabiedriskais fui', tad to ari vajadzeja likt virsraksta. Tas butu bijis burvigs raksts.

Temata iztirzasanai varetu izmantot sekojosas apaksnodalas: Kas ir profesionala etika (ar ko ta atskiras no baznicas bausliem vai padomju cilveka morales kodeksa)? Kas ir profesija (vai ir atskiriba starp skolotaju/ gramatvedi ... un soferi/ kasieri)? Kas ir profesionala atbildiba (kas ir pietiekami kvalificets, lai vertetu arsta/inzeniera utt. profesionalos lemumus. Drosi vien citi arsti/inzenieri nevis soferi, vai kasieri)? Kada ir sabiedribas ietekme uz profesionalu ricibu (te nu butu jaruna par uzticibu. Ja soferi un kasieri ir zaudejusi uzticibu gramatveziem, un arstiem, tad dzive klust apgrutinosa visiem. Profesijai ir izdevigi, ja sabiedriba uzticas profesionaliem (vini nopelna). Un ja sada uzticiba ir zudusi, tad profesionaliem pasiem sava starpa ir janolemj, ka tikt gala ar saviem profesijas bedu braliem, lai to uzticibu atgutu)?

Varbut par daudz prieks viena rakstina, bet varbut ari ne. Varbut varetu paradit cilvekiem, kas tad sekos, un taisit rakstinu turpinajumos. Lena gara so visu var salikt pa plauktiniem, vai ne?

Bucas (ka allaz), muzikants

P.S. Ka butu pareizi jaraksta -- fui vai fuj. Man liekas, ka ta pedeja skana iet uz leju, itka ar noputu 'fuj', nevis otradi, ka tads putnins uzspurdz gaisa 'fui'. Man gribetos redzet sabiedrisko 'fuj' (ar noputu), nevis sabiedrisko 'fui' (draiski trallinot).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andra I 27.02.2003 18:13
Muzikant, paldies par labo komentāru! Nošķīruma starp metaētiku un pielietojamo ētiku rakstā patiešām pietrūka. Galvenais raksta mērķis bija vispār aizsākt diskusiju par to, ko iestāžu darbinieki un sabiedrība vispār var sagaidīt no ētikas kodeksa, un cik lielā mērā uz to vispār var attiecināt tādus apzīmējumus kā "sitējs pa pirkstiem" vai padomiskais "sabiedriskais fui". Kas attiecas uz to "nosaukšanu vārdā", ar to drīzāk gribēju norādīt uz to, ka tikmēr, kamēr princips, parādība vai lieta nav "nosaukta vārdā", tai ir visai grūti realizēties :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


muzikants 27.02.2003 17:28
Jauki redzet, ka kads megina domat par profesionalo etiku. Tiesam jauki. Man ir dazi iebildumi, par kuriem es veletos parunat. Bet visuma ir prieks, ka var notikt jegpilna domu apmaina.

Man ir konceptuala rakstura iebildumi, un ari paris ieteikumi par stilu. Saksu ar pirmo. Raksta netiek skaidri nodaliti divi etikas paveidi--meta-etika (meta-ethics) un pielietojama (?) etika (applied ethics). Lidz ar to ir viegli parprast raksta uzdevumu. Meta-etikas uzdevums ir definet pamatus, kas varetu attaisnot etisku izveli. Ta nodarbojas ar vispareju jautajumu analizi--kas ir pareiza riciba, kadi ir pareizas ricibas standarti, utt. Bet profesionalas etikas kodekss nevar dot atbildi uz siem jautajumiem, un tas ari nav profesionalas etikas merkis. Profesionalas etikas kodeksa merkis ir atbildet piezemetakus jautajumus--kas ir pareiza riciba medikiem/juristiem/skolotajiem/gramatveziem Latvija 2003. gada? Un kada bus pareiza riciba 2004. gada? Un kapec? Sos jautajumus ir daudz grutak atbildet, jo ir jadoma par to, ko sabiedriba sagaida no profesijas; ko profesija var piedavat; vai tas ir pienemami, utt.

Viena no lielakajam pielietojamas etikas problemam ir integret etisku izteli (ethical imagination) ar ricibu. Profesionaliem ir jaiemacas novertet tas, ka vinu izvele nosaka, kas tiesam notiks. Etiska iztele paplasina iespeju skaitu. Un profesionala etika darbojas saja potencialo iespeju lauka. Seit noderetu piemers. Gramatvedis audita atklaj veiklu panemienu, ka izvairities no nodoklu maksasanas likumu nepilnibas del. Gramatvedim ir vairakas iespejas--vins var ignoret so atklajumu, jo viss notiek likuma ietvaros. Vins var zinot par so atklajumu citiem gramatveziem, kas to var sakt izmantot sava darbiba. Vins var zinot par so atklajumu valdibai, izskaidrot, kada veida tas iespaido nodoklu maksasanu. Un ir vel citas iespejas. Profesionalas etikas lauks ir sadas izveles. Un seit nav vienas pareizas (meta-etiskas) atbildes, kas butu pielietojama gan 2003. gan 2057. gada. Atbildes uz siem jautajumiem var tikt atrastas, bet tam ir javeidojas profesijas ietvaros. Profesionalas etikas kodekss ir profesijas veidosanas sastavdala. To nevar uztiept. Ja profesionalas etikas kodekss tiek parkopets no OECD, un uzlikts uz galda, tad tam nav jegas. Nu, varbut to vares lietot, lai atstutetu durvis, kas caurveja ar lielu blikski taisas ciet.

Tagad par stilu. Rakstam pietrukst skaidri defineta fokusa. Tas dod kautkadas vadlinijas. Bet lasitajam ir skaidri japasaka, kas tad isti no ta raksta vinam ir japanem. Un vel. 'Nosaukt varda'? Ko tad isti etikas kodekss 'nosauc varda'? Ja tas ir tulkots no anglu valodas 'name', tad labaks tulkojums butu bijis 'define'.

Bucas, muzikants

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edžus 25.02.2003 21:20
Edžus

Ētikas kodekss ir tas pats, kas zvēresta došana zem Latvijas karoga baznīcā. Šā zvēresta saturu apstiprina ministra Audera izrīcība ar saviem nemaksātajiem nodokļiem, visticamāk - galu noslīcināšana ūdeņi. Tik ilgi, kamēr varas institūcijas neķersies pie ēnu ekonomikas apkarošanas, joi tā ir bāze kontrabandai, korupcijai, ierēdniecības patvaļai, viss pārējais būs darbības imitācija.