Atslēgvārdi:

ES un nauda 7

ES valstis nav vairs īpaši pievilcīgas investīcijām un arī citi pasaules reģioni sakarā ar globālo lejupslīdi nav vilinoši, turpretī Centrāleiropas valstu ekonomika turpina attīsties straujākos tempos un Latvija kā ES dalībvalsts būtu investoriem interesanta.

Iesaki citiem:
Cepumi 255x203
Foto:AFI

Lasot lekcijas Latvijas Universitātes Eiropas studiju maģistra programmā, biju pārsteigta, ka daži no maniem studentiem ir eiroskeptiķi. Ja jau studenti, kuri ir izvēlējušies no plašās sociālo zinātņu programmas apgūt tieši Eiropas studijas, skeptiski vērtē Latvijas iestāšanos ES, ko tad domā mazāk informētā sabiedrības daļa? Jāatzīst, ka sabiedrības attieksme pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nav viennozīmīga. Gan veiktās aptaujas, gan cilvēku paustie viedokļi masu medijos liecina, ka apmēram trešā daļa no Latvijas iedzīvotājiem Eiropas Savienību vērtē negatīvi.

Kāpēc tik liela Latvijas iedzīvotāju daļa ir eiroskeptiķi? Viens no iemesliem ir cilvēku neizpratne par Latvijas lomu, tiesībām un, galvenokārt, ieguvumiem, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā. Diemžēl, reizēm ir jāatzīst, ka daži no izskanējušiem apgalvojumiem “par” vai “pret” Latvijas dalību ES ir vairāk intuitīvi, nevis balstīti uz faktiem un zināšanām par ES un tās darbību, bet daži apgalvojumi ir pat nepamatoti. Sabiedrībai trūkst informācijas. Tādēļ Latvijas pārvaldes institūcijām būtu intensīvāk jāorganizē informatīvi pasākumi par Eiropas Savienību, tās īstenotajām politikām, jāveic izskaidrojošais darbs par mūsu valsts ieguvumiem un zaudējumiem, iestājoties ES.

Latvijas ieguvumi, iestājoties ES, ir ļoti dažādi - ekonomiskie, sociālie, politiskie u.c. Kā nozīmīgākie ekonomiskie ieguvumi, manuprāt, ir minami divi:

palielināsies investīcijas Latvijā, un tas ir galvenais ekonomiskās izaugsmes un labklājības augšupejas faktors;
paaugstināsies finansu un monetārās sistēmas drošība, kas, savukārt, ir garants naudas stabilitātei Latvijā.

Aplūkojot investīciju piesaistīšanas iespējas, acīmredzams, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts savas ekonomiskās un sociālās politikas īstenošanai piesaistīs finansu resursus no strukturālajiem fondiem un kohēzijas fonda. Strukturālie fondi ir ES reģionālās attīstības politikas finansu instrumenti, kas kalpo kā atbalsts ES dalībvalstu sociālekonomisko problēmu risināšanai. Šo fondu loma nacionālo valstu ekonomikas attīstībā ir acīmredzama, piemēram, plaši pieminētais Īrijas veiksmes stāsts. Ņemot vērā to, ka Latvijas ekonomiskās un sociālās attīstības rādītāji krasi atšķiras no ES pašreizējo dalībvalstu vidējā līmeņa, ir ļoti būtiski piesaistīt naudas līdzekļus no minētajiem fondiem dažādu projektu īstenošanai Latvijā. Jaunu projektu realizēšana un tiešo investīciju piesaiste rūpniecībai, infrastruktūrai, vides aizsardzībai, lauksaimniecībai, izglītībai un veselībai sekmēs papildus darba vietu radīšanu un veicinās ekonomisko izaugsmi. Par šo investīciju piesaistes aspektu ir daudz runāts un diskutēts arī presē.

Savukārt, kā netiešais ieguvums no Latvijas līdzdalības ES ir jāmin fakts, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nav vairs īpaši pievilcīgas investīcijām, kā arī citi pasaules reģioni sakarā ar globālo lejupslīdi nav vilinoši, lai tajos ieguldītu lielus finansu līdzekļus. Turpretī, Centrālās Eiropas valstu ekonomika turpina attīsties straujākos tempos nekā citās pasaules valstīs, un šis reģions spēj piesaistīt investīcijas. Īpaši pievilcīgas ir Baltijas valstis. Latvijā IKP pieaugums ir lielākais ne tikai ES kandidātvalstu, bet arī Baltijas valstīs. Līdz ar to, Latvija kā ES dalībvalsts būtu interesanta gan ārvalstu, gan vietējiem investoriem. ES dalībvalsts statuss investoriem sniegtu drošas garantijas, ka uzņēmējdarbības vide atbilst augstiem ES standartiem.

Runājot par naudas stabilitāti, šobrīd Latvijā ir vērojama liela tekošā konta nesabalansētība, tāpēc finansu un monetārās sistēmas ievainojamība ir relatīvi liela. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ arī Starptautiskais Valūtas fonds norāda uz nepieciešamību Latvijā samazināt budžeta deficītu. Iestājoties ES un Ekonomiskajā un Monetārajā savienībā, Latvija kļūs par ES finansu sistēmas sastāvdaļu. Tas garantēs cenu un valūtas kursa stabilitāti, stabilas valsts vērtspapīru procentu likmes un valsts finansu sistēmas ievainojamības risks vairs nepastāvēs.

Šeit minētie nav vienīgie ieguvumi, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, bet tos aplūkosim citreiz.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

........:D:D:D - jfujgfkf 07.05.2008 10:12

nauda ir viss galvenais

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Graudiņš 30.01.2002 21:13

Rēksim kaa lauvas …

Latvijas 2,4 miljonu iedzīvotāju skaits nemaz nereģistrē tirdzniecības procentos globālā mērogā. Salīdzinot ar pasaules 6,2 biljonu iedzīvotāju skaitu, kas representē vispasaules tirga lielumu, Latvieši ir mazuminjš ko varētu turēt uz vienas šaujas. Pie tam, mēs esam kā maza pele pasaules zoloģiskā zvēru dārzā un lai mūs ievērotu mums ir jāspēj rēkt kā lauva.

Vācija jau ilgāk par 40 gadiem vaimanā par saviem “Gast Arbeiter,” vajadzīgiem strādniekiem bet nevēlamiem viesiem. Paskatoties statistikā mēs redzam kad etniskais iedzīvotāju skaits Vācijā ir tikai 8%. Anglijā tas ir tikai 3% un Holandē ir 9%. Abi pēdejie ir pamatoti galvano kārt no viņu agrāko kolonīju iebraucējiem. Nedomāju vispār kad būs liels iebraucēju ieplūdums Latvijā, bet tas jau atkarājas kā mēs veidojam mūsu ekonomiju. Statitiska ir piējama sekojošā www lapā: -- http://www.countrywatch.com/cw_regions.asp?REGION=3

Pirmkārt ārzemnieki Latvijā paradīsies tikai tamdēļ ja rodas darbi kurus vietējie iedzīvotāji nelabkārt uzņemas. Citos vārdos, tāpat kā Vācijā agrākos laikos. Otrkārt ja uzņēmumam ir iespēja nodarbināt profesionalus un atbildīgus darbniekus pa zemāku algu tad ir iespējams kad pieņem ārzemniekus. Bet, tas nav tik vienkārši, jo kultūra arī spēlē savu lomu veidojot professionālu organizācijas strukturu. Cilvēkam ir jāiederas organzācijas sastāvā un jāspēj kopā nodarboties, citādi firma nespēs funkcionēt efektīvi.

Viens kutelīgs kultūras piemērs, no pieredzes, viena Amerikāņu firma uzpirka lielu angļu firmu un tā tiek padota komandējumam vienai Vācu firmai. Izrādas kad angļi nekādā zinjā nevar veiksmi sadarboties ar vāciešiem. Viņi uzskata to kā sabiedrisku pazemojumu. Atrisinājums bija vadības atbildību dot neitrālai partijai, kas bija no Grieķijas, un firmas pārvalde tika uzstādīta Parīzē.

Svarīgi ir pacelt Latvijas ekonomijas līmeni ...

Latvijas iedzīvotāju ekonomisko labklājības līmeni varēs pacelt konkurējot globālā tirgū ar uzņēmumiem kas rāda atšķirību un dod vertību pircējiem par ko viņi ir ar mieru maksāt vairāk nekā mēs parasti sastopam preču produktos.

Starp ražošanu un tirgošanu ir vairāki pasākumi kuros Latvijas iedzīvotāji var ņemt nozīmīgu un pilnvarotu dalību ekonomijas veicināšanā, uzlabojot savu labklājību. Lai veidotu vidējo slāni mums ir jāpāriet uz augstāka ekonomiska ienākuma līmeņa. IKP pats pa sevi to līmeni nenorāda jo IKP skaidro noradbošanos un nevis attīstīšanu kuru mēs atrodam ienākumos, tā sauktā apkašejā līnija (bottom line).

Ražošanai ir jābūt nozīmīgai ar labiem ienākumiem – teiksim 10% pēc valsts muitas maksaajuma -- kas spēj maksāt ienākuma muitas valdībai un attiecīgi kompensēt un veidot iedzīvotāju vidējo slāni. Preču ražošana no kā sastāv lielakā dalja Latvijas rūpniecība vienkārši dod nodarbošanās iespējas, bet tas nepanāk Latvijas ekonomijas ienākumu uzlabošanu tieši “preču” vārda noziimē kuru ienākums ir zems un labāk neatlīdzina strādniekus.

Vispār mūsu laikmētā visātrāk attīstās zināšnas lauki kuru prasības arvien biežāk tiek veidotas un atbalstītas caur servīzu firmu un projektu pasākumiem. Tieši uzšādiem pamatiem var veidoties nišu uzņēmumu iespējas latviešiem ar savu pamata kompetenci piedalīties vispasaules mērogā. Tas nozīmē mazāka vajadzībā pamatkapitāla ieguldījumi nekustamos un īpašumos, inventārā, ražošanas iekārtos, uc. Starpība ir kad caur nišu uzņēmumiem ir mazāk konkurence, lielāka atšķirība un augstāka peļņa; galu galā mazāka parsība pēc ārzemnieku “iebrukuma,” :~)) jā nu, pēc uzņēmuma firmu vajadzības.



Ekonomiskā kopsavilkumā vidējais slānis veidosies no diferencētu nišu uzņēmumiem kuri vairkārt būs saniedzami bizness zinātnes uzņēmumos un mazāk prasās pēc kapitāla ieguldijuma ko parasti uztver kā starp ražošanu firmu vajadzībām. Tagadēja laikmetā nav viegli uzņemties ražošanas firmu veidošanu Latvijā jo pierādijumos mēs ievērojam ļoti sīvu konkurenci kas piespiež ražošanas uzņēmumus meklēt glābiņus, kā jau Ilgvars minēja Vācijā rupnicas parvietojoties uz citām valstīm. Tas ir uz valstīm kur darba spēki saņem stipri zemākas algas lai globālā konkurencē rupnica spētu pastāvet un tādā ziņā izvairīties no likvidēšanas nespējmaksāšanas dēļ.



Latvijas ekonomiska uzlabošana nāks no bizness firmām kuru kopjaukums sastāvēs galvano kārt no nišu uzņēmumiem kas spēs konkurēt un darboties vispasaules mērogā. Vidējais slānis latvišiem ir īstenojams, bet lai to panāku jabūt uzņēmībai skatīties tālāk ārpus Latvijas robežām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

28.01.2002 12:11

Latvijas iestāšanās Es nesīs ne tikai pozitīvas pārmaiņas. Mums ir jārēķinās ar iebraucēju skaita palielināšanos. Pati Es izbauda bēgļu straumi, kuru nevar apstādināt. Vācijas ekonomikā redzama lielo rūpnīcu pārvietošana uz citām valstīm. Iebraucēju skaits veido vēl lielāku bezdarbnieku rindu. Nevar aizmirst arī zemnieku nevienlīdzību starp dažādām Es valstīm. Uz šīm problēmām var skatīties divējādi, bet vai Latvijā būs vairāk ieguvēju kā zaudētāju grūti teikt. Dzīvodams Vācijā es saskāros ar dažādiem viedokļiem par Es. Un tomēr palikt malā Latvija nedrīkstētu. Kas iegūs, kas zaudēs no Latvijas iedzīvotājiem nezin neviens. Tirdzniecības efektivitāte neapšaubāmi pieaugs. Toties lauksaimniecībai būs jāpārkārtojas uz lielsaimniecību principa. Kā tas ir iespējams , ja Latvietis turas pie zemes mazā plēķa?

Mēs nebūsim nekas, ja valstī neattīstīsies ražošana. Nevar taču tikai tirgot neko neražojot. Kā sakārtot visu sabrukošo infrastruktūru? Darba samaksa neapšaubāmi arī jāmaina, lai kaut cik tuvotos Es. Tad arī var meklēt nodokļu pilnīgu samaksu.

Dzīvē nav balts vai melns. Tā var domāt ideālisti. Ja Latvijā neizveidosies vidējais slānis, grūti klāsies mums arī Es. Pašreiz rodas iespaids par mazu daļu pārticīgiem un lielu daļu nabadzīgiem iedzīvotājiem Latvijā. Dalot sociālos pabalstus Latvija šo noslāņošanos neatrisinās. Vai Es dos mums iespēju ar investīcijām pacelt ražošanu , rast jaunas darba vietas? Pašreiz ienākošie ārzemju investori ļoti labi pārzin mūsu mazās darba samaksas principus. Protams paliek arī Padomju laika domāšanas veids Latvijas iedzīvotājos, kas robežojas ar slinkumu un gaidīšanu kad, kāds visu atrisinās.

Tomēr es palieku optimists....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Graudiņš 18.01.2002 18:29

Maiņas – Psiholoģiska ietekme

Piecdesmit gadus Latvijas valsts iedzīvotāji pieradinājas ekonomiskai kultūrai kas veidojās zem centrāli vadīta socialisma un tas caur laiku smagi ietekmēja sabiedrības parašas. Dabiski, ierastais dzīves veids ir viens no grūtāk pārvaramiem sķēršļiem. Vispāri pretestība iekārtes maiņai ir pieņemts gājiens cilvēka atturībā un tā parādība rodas ikkatrā bizness firmā kur jauna doma, plāns, procese, sistēma un tam līdzīgi projekti tiek veidoti. Pirmkārt maiņas apstākļi psiholoģiski ietekemē cilvēku. Tas apdraud pierasto dzīves noskaņojumu un no visa tā rodas pretistība maiņai kas saprotams parādās kā negatīvs.

Sabiedrībai, kuras ikdienas kultūra tiek skārta, ir skaidri jāsaprot kas mainīsies viņu dzīvē lai pilnvērtīgi varētu piedalīties jaunos pasākumos. Šai ziņā Innas Šteinbukas informācijas veids pamazām izplātīsies sabiedrībā un dos valsts ierēdņiem iespēju sagremot paredzētās maiņas.

ES Sinerģija un Globālā Dalība



Iestājoties iekš Eiropas Savienībās atcels dažus ierobežojumus kas var palīdzet kā Inna izsaka, “palielināt investīcijas Latvijā, un tas ir galvenais ekonomiskās izaugsmes un labklājības augšupejas factors.”



Pats par sevi kapitāla ieguldijums tik vienkārši nenotiks un es nedomāju kad ar to ir kādas ilūzijas. Latvijai tomēr ir japierāda kapitāl ieguldītājiem kad rezultāti radīs vērtību un tieši tur tas darbs valdībai ir priekšā. Likumi un prasības pret jauno kapitāl ieguldījuma vajag būt pievelkošas.



Ar dalību iekš ES Latvijas mazvalsts radīs plašākas tirdzniecības iespējas bez šīsdienas attiecīgām robežām no kā tad varēs gūt bizness sinerģijas.



Ņemsim arī vērā kad caur dalību iekš ES radīsies daudz vienlīdzības starp dalībnieku valstīm. Vienlīdzība nav atšķirība kas ir loti svarīgs stratēģisks pamats lai radītu biznesiem ienākuma vērtību. Šī vērtība pacels Latvijas dzīves labklājības standartu kur ir jāveido pašiem savi nišu pasākumi, jeb jāietekmē kapitāla ieguldījimus no ārzemju firmām kuras spēj savos produktu ražojumos un servizēs radīt pircējam vērtību par ko viņi ir ar mieru maksāt vairāk nekā “preču” firmas kas sacenšas ar cenām un maziem ienākumie. Valsts bizness pamatam vajag būt pietiekoši jauktam lai ļautu ekonomijai pacelties augstākā līmenī un no tā arī celt iedzīvotāju dzīves labklājību.



Ko Latvija varētu dot pretīm lai būtu pievilcīga kapitāla ieguldītāju firmām, un lai īstenotu jaunas iespējas, ir cilvēka kompetenci kas ir tālāk jāattīsta caur paātrinātu izglītibu, galvanokārt tehnologijā caur andragoģijas treniņu metodēm. Tas arī nenozīmē uzdot vispusības izglītību, bet radīt atbalstošu gatavību, nodarboties šīsdienas straujās zināšans prasības maiņās globālā ekonomijā.



ļoti svarīgi ir radīt tirdzniecību globālā mērogā – ārpus Latvijas un ārpus ES. ES ir tikai viena kopīga platforma un ar to mums nevajadzētu ierobežoties. Esam mazvalsts un lai mūsu kultūra pastāvētu mums ir jāpiegriež plašāks vēriens – globālā ziņā kā arī piekopt to kas mums jau ir. ES nevar būt Latvijas ekonomijas pietura zīme, jo turpinājumam vajag sekot ja nopietni domājam attīstīt Latvijas iedzīvotāju labklājību.



Domāju gan kad naudas garanta stabilitāte tikai attiecas uz eiro naudu jo tai pašai nav garants globālās finanču attiecībās. Visas ekonomiskas attiecības un rezultātus ietekmēk mazāks vai lielāks risks.



Neatlaidīga komunikācija ir vajadzīga lai rastu skaidrāku saprašanu ierēdņos par ES dalību niansēm un ekonomijas sinerģijām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

melnais 11.01.2002 09:10

Autorei!
Lasot Jūsu rakstu, radās vairāki jautājumi.
Kāpec Jūs brīnaties, ka normālam domājošam studentam ir savs, no mācībspēkiem atšķirīgs viedoklis?
Kādas socioloģiskās aptaujas Jums ļauj secināt ka 30% latvijas iedzīvotāji ir eiroskeptiķi? Manuprāt šis skaitlis ir lielāks, kā to parādīja 2001.gada 19 decembrī LTV1 Jāņa Dombura "Kas notiek Latvijā?". Bija interaktīvā telefonaptauja, kuras jautājums bija "Vai Latvijai jāiestājas Eiropas Savienībā?". Aptauja ilga visu raidījuma laiku, tas ir 1:08:27. balsotāju skaits bija 4813 telefona zvanu. Atbillžu varianti "Jā, tas ir izdevīgi", "Jā, taču tas nav izdevīgi" un "Nē, nav nepieciešams".
Zvanītāju balsojums sadalījās šādi:
"Jā, tas ir izdevīgi" - 1502 (31,20%)
"Jā, taču tas nav izdevīgi" - 247 (5,13%)
"Nē, nav nepieciešams" - 3067 (63,67%)

Kā Jūs vērtējat šos rezultātus?

Par ieguvumiem un zaudējumiem sīkāk http://anties.yo.lv