Atslēgvārdi:

Es nomiršu ar avīzi padusē 44

Mēs noteikti radīsim tādu produktu, kas būs pievilcīgs lasītājam. Mēs neesam tik vāji, kā mūs portretē. Protams, ir grūti, bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram dabūt labus rezultātus.

Iesaki citiem:

Intervija ar akciju sabiedrības Diena valdes priekšsēdētāju Aleksandru Tralmaku.







Kāds Dienas darbinieks Jums esot pajautājis, kāda ir sajūta, kad esat iznīcinājis Dienu. Mēs redzam, ka ir aizgājusi daļa vadošo žurnālistu avīzi piepilda Dienas biznesa žurnālisti, parakstoties „speciāli Dienai”. Tad kā ir — Diena ir vai nav iznīcināta?

Es domāju, ka Diena absolūti nav iznīcināta. Diena pārdzīvo ļoti grūtus laikus. Es domāju, ka ir kaut kādi cilvēki, kas ļoti vēlas, lai Diena tiktu iznīcināta, bet es neesmu tas, kas to vēlas. Taisni otrādi — ir cerība, ka šī ir investīcija ilgtermiņā nesīs to kapitāla atdevi, ko mēs esam plānojuši. Mēs rēķinājāmies, ka nebūs viegls pārejas posms, kad jāapvieno divi mediji, kas patiesībā ir ļoti līdzīgi un ir piederējuši vienam īpašniekam, bet mēs nerēķinājāmies ar to, ka tas būs tik dramatiski un sarežģīti.



Kādā ziņā sarežģīti — finanšu vai intelektuālajā ziņā?

Lielākās grūtības ir tas, ka ir svarīga komanda. Un šī iepriekšējā komanda acīmredzot nebija gatava strādāt manā vadībā un izvēlējās aiziet no laikraksta. Par veidu un formu es esmu pārsteigts. Man neliekas, ka tas ir korekts pret darba vietu. Man neliekas, ka tas ir tālredzīgi no viņu puses, un man neliekas, ka tas ir tālredzīgi no tā, kā mēs šajā valstī varēsim piesaistīt investīcijas. Šie ir finanšu investori, un, protams, risks ir vienmēr, ka viņi var nesagaidīt to kapitāla atdevi, ko viņi ir plānojuši, un tad Dienai var iestāties daudz sarežģītāks laiks. Bet patlaban mēs ar viņiem esam vienojušies, ka mēs šo gadu izturēsim ar tiem zaudējumiem, kas ir. Nākamgad mēs arī esam rēķinājušies ar zaudējumiem, tikai jautājums ir par to apjomu. Es domāju, ka mēs tos varēsim lokalizēt un tie nebūs pat tik lieli, kā bijām iepriekš plānojuši.



Jūs sakāt „ar viņiem vienojušies”. Ar kādiem „viņiem”?

Mēs runājam par Roulandu ģimeni. Šis fokuss uz Roulandu ģimeni ir ļoti liels, jo viņi ir simtprocentīgi šī uzņēmuma īpašnieki. Bet mēs turpinām [investīciju] fonda dibināšanu. Kalle [Norbergs] pašlaik ir Luksemburgā, lai mēs pabeigtu visu papīru iesniegšanu, un mēs noteikti piesaistīsim vēl naudu. Piesaistīsim vēl arī citus investorus, un tas nozīmē, ka šis vienas ģimenes īpatsvars šajā investīcijā noteikti samazināsies. Mēs nerunājam par vietējo investoru piesaisti, jo mēs saprotam, ka tas ir ļoti sensitīvi. Mēs skatāmies pārsvarā uz Skandināviju, Lielbritāniju un uz tiem kontaktiem, kas Kallem ir Luksemburgā.



Bet tad ir jau konkrētas sarunas, konkrētas iestrādes vai ir tikai skatīšanās?

Mēs esam runājuši ar ļoti daudziem — esam izrunājuši Zviedrijā ar vairākiem gan privātā tipa, gan institucionālajiem investoriem. Mēs esam izrunājuši Igaunijā ar ļoti daudziem investoriem. Mēs pat ar dažiem esam parakstījuši vienošanos par to, ka viņi iepazītos ar fonda darbības principiem un būtu gatavi nākt kā investori šeit. Mērķis ir radīt Baltijas mediju uzņēmumu, kas būtu ar laiku publiski pieejams — publiskajā tirdzniecībā.



Tad tas nozīmē, ka Roulandu ģimene nepaliks vienīgie īpašnieki?

Tas nekad nav bijis mērķis šajā fondā, ka Roulandi būtu vienīgie īpašnieki.



Latvijā ļoti maz cilvēku zina, kas viņi tādi ir. Varbūt jūs zināt vairāk?

Džonatana (Jonathan Rowland) sekmīgākais projekts ir bijis Jellyworks, kas ir bijis internetmediju uzņēmums, ko viņš ir arī pārdevis publiskajā piedāvājumā. Vēl bez tam ģimene ir iegādājusies banku Luksemburgā, un ir vēl dažādas citas investīcijas, par kurām visām, protams, es neesmu informēts. Bet pārsvarā ir Blackfish Capital, kas nodarbojas ar riska kapitāla investīcijām, līdz ar to ir daudz dažādu projektu, kuros viņi ir iesaistījušies. Tas, kas viņu interesē, ir aktīvi ar zemu vērtību (distressed assets)[1], un šajā gadījumā Diena atbilda šim kritērijam.

Tad pašā sākumā bija Roulandi vai nebija? Kāpēc jūs pašā sākumā šo investoru neatklājāt?

Roulandi bija pašā sākumā. Taču viņi nav no tiem, kas publiski iziet ar investīcijām ļoti plaši. Tas arī kopumā ir raksturīgs ģimeņu tipa investīciju uzņēmumiem. Otrs iemesls — mēs īsti neapzinājāmies to situāciju, kāda šeit ir, jo vienlaicīgi ar mūsu piedāvājumu Bonnier bija arī citi piedāvājumi. Godīgi sakot, mums bija dažādi brīdinājumi, ka mēs varētu gaidīt, ka ir sava veida raideru piedāvājums no uzņēmuma iekšienes iegādāties Dienu, tāpēc mums bija svarīgi saprast spēles noteikumus, pirms es biju gatavs publiskot, kas ir šie investori.



Bet kāpēc Roulandi nedevās rokās un slēpās vēl arī piektdien, 9.oktobrī, kad jūs publiski paziņojāt investoru vārdu? Kāpēc atgrūda Dienas žurnālisti, kas vēlējās gūt apstiprinājumu darījumam?

Es zinu, ka Džonatans pārvalda ļoti daudz ģimenes naudas. Kopā viņiem pieder starp 1,2 un 2,3 miljardiem eiro liels aktīvu kopums. Ticiet man, šī investīcija fondā, kas ir daudz plašāks jēdziens nekā tieša investīcija uzņēmumā, — viņi nevēlas tam pievērst tik lielu uzmanību, jo viņiem vēl ir citas lietas. Viņiem ir jārestrukturē banka, ko viņi tikko ir iegādājušies un kas ir vismaz 20 reižu lielāka investīcija par to, ko viņi ir investējuši šeit. Viņi ir iegādājušies citas lietas, un viņiem ir biznesa intereses Tuvajos Austrumos, viņi nodarbojas ar lietām Lielbritānijā. Es ticu, ka Ritai [Rudušai, kas Londonā centās uzmeklēt Džonatanu Roulandu un gūt apstiprinājumu darījumam] tas likās svarīgi un tas bija viņas galvenais mērķis, bet Džonatans tajā brīdī jau bija noslēdzis sarunas ar Kalli un bija jau saplānojis dienu. Viņš piezvanīja Ritai, izstāstīja šo stāstu, bet tālāk viņš sarunās negribēja iet. Bet cik bieži Rita ir bijusi Stokholmā pie Bonnier un saņēmusi izklāstu par nākotni?

Mēs sarunājām ar Džonatanu, ka viņš pieņems Dienas žurnālisti 13.oktobrī. Viņa aizbrauca uz Luksemburgu un nointervēja Džonatanu.



Bet aiz Dienas pircējiem neslēpjas kāds no pašmāju oligarhiem?

Man būtu grūti iedomāties tik sarežģītu shēmu un ka Roulendi no manis to slēptu vēl citus iemeslus. Viņi ir pietiekoši bagāti, lai nesaistītos šādos darījumos.



Jūs labi zināt, ka žurnālistikā pieņēmumus parasti pārbauda ar dokumentiem. Kāpēc jums bija grūti Dienas žurnālistiem parādīt dokumentus, kas apliecina faktu, ka Roulandi ir Dienas investori?

Es uzskatu, ka tie ir mani dokumenti. Pauls Raudseps arī nerāda publiski savu akcijas pārdošanas līgumu Bonnier. Protams, es saprotu, ka ir neticība, bet uzticība var veidoties tikai ar laiku. Es piedāvāju modeli, kā to izveidot. Acīmredzot visi bija noguruši un viņiem gribējās aizbraukt atvaļinājumā. Es to pieņemu, bet nesaprotu, kāpēc tas notika ar tādu naidu un pazemojumu. Ja nu vienīgi tādēļ, lai degradētu šo aktīvu, iznīcinātu un pēc tam paņemtu pa lēto. Tas ir vienīgais šīs situācijas izskaidrojums.

Es pat sestdien[2] neietekmēju šo saturu. To var uzskatīt par manām bailēm, bet es uzskatu, ka tas bija godīgi, jo tas ir princips.



Tas būtu šausmīgi, ja jūs būtu iejaucies.

Bet tas ir princips, ko es lūdzu novērtēt.



Bet tas ir pamatprincips — ja jūs kļūstat par izdevēju, tad mēs pieņemam, ka saturā neiejauksities.

Es nekad neesmu iejaucies saturā, ko redakcija raksta [par Dienas nopirkšanu, jaunajiem īpašniekiem un konfliktu ar A.Tralmaku]. Tas, protams, ir nesis lielus zaudējumus zīmolam, bet es turpinu neiejaukties. Kamēr savukārt, ja es ielieku savu komentāru citadiena.lv[3], tad pēc piecām minūtēm tas pazūd. Ja mēs uz šo situāciju skatāmies kā uz demokrātijas spoguli, tad manā uztverē tā nav godīga spēle.



Tas, kas izbrīna, — jūs uzskatāt, ka tikai aizgājēji ir nodarījuši ļaunu zīmolam, bet tikpat labi to var teikt arī par jūsu rīcību, jo ar Dienas nopirkšanu 3.jūlijā un īpašnieku neatklāšanu jau viss sākās.

Ar 3.jūliju neapšaubāmi sākās pārmaiņu process, un es sagaidīju zināmu pacietību no cilvēkiem, kas ir iesaistīti šajā pārmaiņu procesā. Bet tās nebija no pirmās dienas. Bija tikai spiediens. Un tas mani dara uzmanīgu.



Vai Roulandu ģimene uz Dienu skatās tikai kā uz biznesu? Vai viņiem ir priekšstats par avīzi un to, kāda vērtība tai ir bijusi Latvijā?

Es vēlreiz saku — viņi uz šo investīciju skatās tikai no kapitāla atdeves viedokļa. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tā ir patiesībā pirmā investīcija šajā fondā. Viņi neuzskata par vajadzību iejaukties operatīvajā darbībā. Par to liecina arī tas, ka valdes sastāvs nemainās, padomes sastāvs nemainās — viņi uzticas tiem cilvēkiem, kas pašlaik ir valdē un padomē. Protams, viņi seko līdzi šīm peripetijām un smagajai situācijai. Varbūt ne ar tādu uzmanību, kā mēs šeit, uz vietas, gribētu, jo beigu beigās tā varbūt ir viena simtā daļa no viņu kapitāla, ko viņi ir investējuši. Jautājums ir par ko citu — viņi nekad neiejauksies un negribēs uzspiest kādu savu satura līniju. Viņus, protams, interesē, lai Diena nestu peļņu, un skaidrs, ka ir tikai pāris ļoti skaidri zināmi virzieni, kā Diena šo peļņu var iegūt.



Kas noteiks saturisko virzību?

Redaktors. Tas vienmēr ir bijis arī mans uzstādījums. Es ne reizi neesmu iejaucies redaktora darbā, kamēr bija Nellija [Ločmele], un neplānoju iejaukties arī tagad, kamēr būs Dace [Andersone]. Tas ir redaktora pienākums un uzticība, kas dota redaktoram.



Bet jūs droši vien prasīsit, lai avīzei tomēr ir atdeve.

Protams, bet tā ir savstarpējā vienošanās. Tāda vienmēr ir pastāvējusi arī starp Bonnier un iepriekšējo redaktori Sarmīti [Ēlerti], lai gan viņa bija arī īpašniece un valdes locekle. Arī Nellijai vienmēr ir teikts — nāc, lūdzu, ar savu uzstādījumu, ko tu gribi un kādu avīzi tu gribi veidot.



Bet kāda ir jūs vīzija — kāds saturs var tagad pelnīt un apmierināt no biznesa viedokļa Ruolandu ģimeni?

Jūs kaut kā mēģināt sasiet kopā īpašniekus ar saturu. Ja jūs paskatītos uz Ekspress Grupp Igaunijā, tad tur ir ļoti atdalītas lietas.



Līdz brīdim, kamēr pelna.

Un arī pēc brīža, kamēr pelna. Šis redaktors ir daudz neatkarīgāks nekā patiesībā tad, ja būtu bijuši tādi īpašnieki kā Bonnier. Tas ir arī tas nenormāli grūtais izaicinājums, kas būs redaktoram — jāizveido sava politika un jāatbild par saturu, jo viņam nebūs uzstādījuma par to, kas viņam ir jādara. Viņam būs jānāk klajā ar ļoti labu piedāvājumu, kādai ir jābūt avīzei.



Bet jūs esat teicis, ka „šaubos, vai kvalitatīva žurnālistika ir ilgtspējīgs biznesa modelis”.

Tas ir izrauts no konteksta. Tas, par ko esam ar Nelliju runājuši, ir kas citādāks. Ir tā, ka mūsdienās kanālu sadrumstalotība, kuros tiek izplatīts saturs, ir ļoti liela un kļūs arvien lielāka — ir internets, TV, dažādas ekrāna formas, ir papīrs, ko es uzskatu par vecmodīgu, bet joprojām — par „ekrānu”, ir jaunais produkts, kas ir e-grāmata, ir mobilais telefons. Nevienā paaudzē cilvēki nav tik agri sākuši lietot komunikācijas līdzekļus, un nevienā paaudzē cilvēki nav izlasījuši tik daudz zīmju, cik viņi izlasa pašlaik. Cilvēki ir ļoti atkarīgi no informācijas, ko viņi saņem, un bez informācijas viņi nebūtu dzīvotspējīgi. Tāpēc mums ir vajadzīgi daudz dažādi saturi, kas ir piemēroti konkrētajam izplatīšanas kanālam. Protams, ka mums ir vajadzīgs kvalitatīvs saturs, bet tam ir jāatbilst konkrētajai vietnei, caur kuru tas tiek izplatīts. Papīrs varbūt ir vissarežģītākais un visintelektuālāk piesātinātākais produkts, kamēr internets prasa citu pasniegšanas veidu. Mēs redzam, ka liela popularitāte ir draugiem.lv, mēs redzam kasjauns.lv uzplaukumu. Mēs redzam nedaudz citu mediju patēriņa veidu. Mums ir iespējams lasītāju sasniegt ar cita veida interneta mediju pakalpojumiem. Es redzu, ka viens no interneta medija pakalpojumiem ir Swedbank — bankas internetrīkam ir vairāk lietotāju nekā jebkuram pašlaik esošajam portālam.



Bet tur jau nav žurnālistikas kvalitatīvā saturu, ko, visticamāk, nevarēs ielikt arī mobilajā telefonā. Tad runa tomēr ir par papīra formātu — kāds tas būs?

To es vienmēr esmu jautājis redakcijai un Nellijai — kas ir tas, kā jūs redzat šos dažādos kanālus un kā mēs tiem pielāgosimies, jo tas ir vienīgais veids, kā izdzīvot. Ir skaidrs, kā komentārus pasniedzam un papīra, bet kā mēs tos pasniedzam mobilajā telefonā vai e-papīrā? Kā mēs vadām diskusiju ar sabiedrību? Jo cilvēki patiešām ir gatavi patērēt daudz vairāk.



Bet kā jūs pats redzat, kā Dienā savietojas visi minētie kanāli?

Es redzu, kā, piemēram, sporta nodaļa, kas ir ļoti fokusēta uz laikrakstu, var saturu savākt, pārpakot un pasniegt pa šiem te ļoti dažādajiem kanāliem. Mobilais telefons prasa ļoti skaidru valodu, patiesībā vairāk par virsrakstu tur nav iespējams ievietot.



Viena lieta ir sports, bet pavisam cita — Dienas pamats — komentāri, ziņas, notikumu analīze, pētnieciskā žurnālistika.

To es gribēju saprast, no redakcijas galvenā redaktora, kā viņa redz to, kā ar šīm lietām mēs varētu nākt.



Viņa neredzēja?

Acīmredzot līdz tam brīdim, kad saprastu, vai viņa redz vai nē, mēs nenonācām. Sākās šī eskalācija, tika izmantoti citi argumenti, tika iesniegts piedāvājums, kurš, es uzskatu, bija ļoti tuvu tam, lai izskatītos pēc raidera tipa piedāvājuma. Man tas process izskatījās, es negribu lietot vārdu „izspiešana”, bet tas bija ļoti tuvu, kā es to sajutu.



Bet vienalga — jums noteikti ir sava vīzija, kādai tagad jābūt Dienai.

Dienā tradīcija bija, ka iesaistām jebkurā pārveides projektā ļoti daudz cilvēku, jo cilvēki, kas tur strādā, ir labi ideju nesēji — viņi ir spējīgi piedāvāt daudz vairāk, nekā ikdienā no viņiem tiek prasīts. Viņi spēj piedāvāt idejas, kādam medijam ir jābūt. Sestdiena tika pārveidota, iesaistot ļoti daudzus cilvēkus, un tāpēc tas produkts ir tik labs.



Tas bija pašos sākumos, bet pēdējos gados žurnālisti netika iesaistīti.

Par to es arī runāju — es nesaprotu, kas pēdējā laikā ar Dienu ir noticis.



Bet jūs arī piedalījāties tajā „pēdējā laikā”, kad klajā nāca gan mazais avīzes modelis, gan pārveidotā Izklaide, gan 5 min, kas nes zaudējumus. Jūs taču tajā laikā bijāt direktors, kas skaitīja naudu!

Mēs jau varam runāt par formu, bet, pareizi ietērpjot saturu (un es uzskatu, ka tas bija pareizais ietērps), tas varēja izcelt ārā šos produktus. 5 min ir lielākais medijs Latvijā pašlaik.



Un nes zaudējumus joprojām.

Te mēs runājam, ka reklāmas pārdošanai nebija uzstādīti mērķi. Kad es ienācu 3.jūlijā un taisījām auditu reklāmas nodaļā, nevienam cilvēkam nebija nodefinēti mērķi, cik daudz naudas jāatnes un kā tas jādara. Es saprotu, ka reklāmas tirgus ir krities, bet Dienas kritums attiecībā pret savu tirgus daļu ir lielāks nekā tirgus kritums kopumā.



5 min nepelnīja arī tad, kad jūs vēl bijāt Dienas direktors.

Piekrītu, ka, raugoties no SIA Diena viedokļa, 5 min, protams, nebija pelnošas. Bet, ja skatāmies no koncerna viedokļa, tipogrāfija pelnīja no tā, ka drukāja 5 min. Un tāds arī bija uzstādījums no zviedru puses, ka koncernam kopumā ir jāpelna. Un kopumā koncerns pelnīja.



Bet SIA Diena strādāja ar zaudējumiem

Bet tas nav nekas atrauts, tas ir viens un tas pats īpašnieks. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka 5 min pelnīs pēc gada. Jau patlaban mēs esam ļoti tuvu tam.



Kādā veidā?

Ar reklāmām. Patlaban reklāmas Dienā faktiski nav.



5 min būs reklāma? Īpaši, ja šīs avīzes auditorija ir sabiedriskā transporta publika, kas nav īpaši turīga. Reklāmdevējs jau pērk tos, kas var maksāt.

Šajā brīdī var maksāt tie, kas pērk pārtiku. 5 min astoņās lapās puse ir reklāmas.



Vai pareizi saprotam, ka, jūsu vīzijā „pārdodot”, teiksim, primitīvākas lietas internetam vai mobilajam telefonam, tiek nopelnīta nauda kvalitatīvajam saturam?

Jā. Pētnieciskais raksts avīzē ir ļoti garš. Tas, ko mēs varam darīt, — izmantojot daļas no šī raksta, varam sakompilēt kaut ko priekš 5 min, bet [raksta] „galviņu” var pasniegt caur mobilo telefonu, un eventuāli tas varētu piesaistīt auditoriju, lai izlasītu pašu rakstu. Ir jāmainās tam, ka mēs viens pret vienu internetā publicējam savu saturu. Tu nevari savu vērtīgāko atdot par brīvu. Ir jādod iespēja cilvēkiem iegādāties pašu vērtīgāko — pētniecisko rakstu vai komentāru. Ar komentāriem arī ir kaut kas, kas jādod par brīvu, un ir kaut kas, ko var pārdot.



Es te saskatu risku, kas saucas „auditorija”. Diena jau izmēģināja modeli, ka avīzē ir nopietnākas publikācijas, bet internetā — ziņas. Taču izrādījās, ka cilvēki, atcerot avīzi, arī grib ziņas.

Sabiedrība no ļoti homogēnas ir kļuvusi par daudz, daudz diferencētāku. Katram mums ir savas intereses, un cilvēki fokusējas uz savu mediju patēriņu. Ekspress Grupp Igaunijā ar to tiek labāk galā nekā mēs Latvijā, un mums ir daudz ko mācīties no viņiem. Mums būs iespēja konsolidēt Baltijas mediju kompetenci, apvienojoties mediju uzņēmumā.



Cik jūsu modelis ir ilgtspējīgs Latvijā?

Es domāju, ka tas Latvijā ir vienīgais modelis. Diena ir palaidusi nedaudz garām šo momentu. Ja paskatāmies, ir tapis daudz dažādu modeļu, kamēr Diena ir cīnījusies ar savām klišejām. Ir draugiem.lv, kas arī ir medijs.



Tas ir sociāls medijs, bet, cerams, kādu laiku tomēr vēl būs vajadzīgs kvalitatīvs žurnālista darbs. No jūsu modeļa nerodas pārliecība, ka tur būs vieta arī kvalitatīvajai žurnālistikai.

Kvalitatīva žurnālistika prasa zināmus resursus un ieguldījumu. Jautājums — kas to uzturēs? Ja mēs paskatāmies draugiem.lv, tur ir daudz informācijas, tur ir cilvēki, kas raksta salīdzinoši labus rakstus. Jautājums ir par to, kā mēs varam kapitalizēties uz šīs situācijas, kā mēs varam ļaut šiem cilvēkiem nopelnīt ar to, ka viņi šos salīdzinoši kvalitatīvos rakstus pārvērš labos vai izcilos rakstos. To var izdarīt tikai, ja ir centrs, kur šie cilvēki pulcējas, un kāds par to ir gatavs samaksāt. Diena nav īsti domājusi, kā šādu centru uztaisīt.



Žurnālistikas pamats tomēr ir viedokļu apkopošana, izpēte, notikuma skatīšana kontekstā.

Dienā vienmēr pastāvēs kvalitatīvās žurnālistikas kodols, vai tā bija pētnieciskā žurnālistika, kas diemžēl tagad ir izjukusi, vai tas ir cita veida institūts. Bet žurnālists nevar sevi pretnostatīt — tie, kas raksta, bet nav žurnālisti, ir klasi zemāki. Es gribu, lai žurnālistu sabiedrībā beidz pastāvēt šāds viedoklis.



Jebkurš cilvēks var, piemēram, nofotografēt avāriju un ielikt internetā vai uzrakstīt viedokli — visi to lasīs. Bet stāsts ir par to, ka trīs reizes dienā zvanīt amatpersonai, mēģinot no viņas dabūt atbildi, apzinoties, ko grib dabūt, — tas ir pavisam cits darbs, un to darīs tikai žurnālisti.

Mēs esam plānojuši ieviest piemaksas par to, ka tu esi pasniedzis saturu tā, ka tas radījis rezonansi sabiedrībā.

Bet mainīsies arī valsts pārvalde. Igaunijas modelis jau ir daudz tuvāks individuālajam šīs pārvaldes lietotājam nekā Latvijā. Nākotnē svītra starp pārvaldi un tās lietotāju kļūs arvien vieglāka no komunikācijas viedokļa.



Cik ilgu jūs redzat Dienu kā drukātu mediju?

Kamēr pastāvēs abonenti, kas lasa. Viss ārpusē liecina, ka 5—10 gadus drukātie mediji neizzudīs. Būs cilvēki, kas drukātos medijus patērēs. Jautājums, cik daudz viņu būs un cik viņi būs turīgi, lai par to samaksātu. Bet pašlaik nav pamata riskam. Krīze ir devusi vēl vienu iespēju drukātajiem medijiem, jo, ja būtu situācija attīstījusies, kā attīstījās iepriekš, esmu pārliecināts, ka drukāto mediju gals pienāktu krietni ātrāk, jo katrs varētu iegādāties lietas, kas ļautu patērēt informāciju.

Neesmu īsti pārliecināts par mana dēla paaudzi, vai tā pieskarsies papīram kā ikdienas mediju patēriņam. Es esmu pārliecināts, ka es nomiršu ar avīzi padusē. Cerams, tas nenotiks tuvāko nedēļu laikā, skatoties uz to spiedienu, kas ir.



Jūs teicāt, ka kodols pastāvēs, bet kā Diena pašlaik šo kodolu spēj nodrošināt?

Mēs ļoti intensīvi strādājam pie tā, lai būtu kodols. Cilvēki, kas ir aizgājuši no Dienas, ir negodīgi pret tiem, kas ir palikuši. Sitiens zem jostasvietas ir, ja savu bijušo kolēģi nosauc par fašistu tikai tāpēc, ka viņš ir palicis strādāt.



Tomēr aizgājēji ir arī pateikuši, ka nenosoda palicējus. Piemēram, Rita Ruduša to publiski ir pateikusi.

Bet tas bija pēc tam, kad bija pateikts ļoti daudz. Mēs meklējam cilvēkus, jo mums tagad ir skaidrs, kurš būs prom.



Un cik daudz būs prom?

Esmu parakstījis 12 atlūgumus. Es arī uzskatu, ka ir ļoti negodīgi teikt — tie, kas ir Dienas biznesā, nav mūsu kolēģi. Bet viņi dara to cilvēku darbu, kas ir aizgājuši prom. Arī aiziešana ir nodevība pret Dienu un pret zīmolu, kas ir bijis.



Bet jūsu izturēšanās kopš 3.jūlija arī nebija zināma nodevība pret Dienas zīmolu?

Es vienmēr ļoti atklāti esmu komunicējis ar Nelliju. Es uzskatīju, ka viņai var uzticēt vadīt šo redakciju.



Viena lieta, ka jūs komunicējāt ar Nelliju, bet lasītājiem nebija saprotams, kas notiek ar Dienu. Tur jau lasītājiem radās neuzticība un neziņa, kādu produktu turpmāk viņi saņems.

Te mēs nonākam pie ļoti grūtajām attiecībām starp redaktoru un īpašnieku. Es ar Nelliju esmu runājis ļoti atklāti, un nekad neesmu vēlējies, lai nākamajā mirklī, kad mēs esam izrunājušies, viss parādās avīzē. Es biju strādājis ar Sarmīti un Arvilu [Ašeradenu], un tā nekad tas nenotika. Tas bija viens no tiem momentiem, kas mani darīja uzmanīgu, kad es 3.jūlijā sāku komunicēt ar Nelliju. Un tad man iestājās reakcija, kura varbūt līdz galam nebija pareiza, bet mēs vienojāmies, ka neatklāsim īpašniekus. Ja mēs būtu atklājuši, spiediens no manis pārietu uz viņiem.

No kurienes spiediens radies, man nebija ne mazākā priekšstata. Es nekad neesmu bijis politiskajā vidē un neorientējos, kurš kas ir. Es esmu dzīvojis priekšstatā, ka kāds vienmēr ir vēlējies, lai viņam būtu savs medijs, un tādēļ risks bija, ka viņš izmantos daudz dažādus rīkus, lai šis medijs arī būtu. Un viens no rīkiem, es saskatīju, bija piedāvājums, kas nāca no Nellijas jau ļoti ātri pēc 3.jūlija. Tas bija daudz zem tā, par ko mēs iegādājāmies. Neviens investors uz šādu piedāvājumu parakstīties nevar. Šis piedāvājums ir neatņemama šīs situācijas sastāvdaļa. Tur nebija uzrādīts, kas finansē šo darījumu, tur nebija uzrādīts, ar ko vest sarunas. Tur bija uzrādīta tikai ļoti skaidra motivācija un par cik viņi vēlas iegādāties, un kas man būtu jāatdod. Un man tika skaidrots, ka es izvairīšos no ļoti daudzām problēmām, ja šis darījums notiks.



Un kas jums būtu jāatdod?

Man būtu jāatdod Dienas mediji un izdevniecība Dienas bizness. Man paliktu tas, kas ir vēl akciju sabiedrībā — žurnāli, tipogrāfija un piegāde, un māja.

Ja mēs runājam par fonda nākotni, tas piedāvājums nebija pieņemams.

Mēs vienmēr esam gatavi runāt, kā motivēt darbiniekus ar iesaisti īpašnieku līmenī, bet šis bija pāragri un vairāk izskatījās pēc spiediena atdot Dienu.

Taču atšķirībā no Nellijas es negribu šo situāciju padarīt publiski apspriežamu. Es gribu runāt par to, kas būs nākotnē, un nākotnē Diena iznāks un būs kvalitatīvs laikraksts. Mēs turpināsim strādāt pie tā, lai paplašinātu piedāvājumu. Mēs noteikti neatteiksimies no 5 min, jo tas ir produkts, kas nesīs naudu. Mēs turpināsim stiprināt piedāvājumu reģionos. Mēs noteikti skatīsimies, ko varam izdarīt internetā, televīzijā un daudz kur citur.



Kam būtu interesanti Dienu iegūt par savu avīzi?

Tās ir manas sajūtas, un es negribu ieslīgt spekulācijās par tām. Pašlaik ir ļoti daudz sajūtu. Es uzskatu, ka daudz labāk būtu, ja tas būtu pārcelts no emocionāla uz racionālu līmeni. Es negribu pretnostatīt šim ļoti emocionālajam piedāvājumam, ko sniedz aizgājēju komanda, savu emocionālo skatījumu uz lietām. Es gribu runāt par faktiem, un runāt racionāli.



Pašlaik ir abonēšanas kampaņa. Vai pēc notikušā jums nav uztraukuma, ka zaudēsit daļu savu lasītāju?

Mēs noteikti radīsim tādu produktu, kas būs pievilcīgs lasītājam. Mēs iesim uz šo abonēšanas kampaņu ar pilnu pārliecību, ka mēs dabūsim lasītājus. Līdz gala izvēles pieņemšanai ir vismaz mēnesis. Es uzskatu, ka mēs neesam tik vāji, kā mūs portretē. Protams, ir grūti, bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram dabūt labus rezultātus.



Kā jums veicas ar žurnālistu atrašanu?

Dace [Andersone] meklē žurnālistus, un es domāju, arī atradīs.



Vai labus žurnālistus, pie kādiem Diena bija pieradusi?

Es ceru, ka mēs atradīsim labus žurnālistus. Žurnālistiem būs tāds piedāvājums, kāds ir tirgū kopumā. Labs žurnālists, protams, saņems to, kas viņam pienākas. Vienmēr ir klīdušas runas par to, ka Dienā žurnālistiem algas nav tās lielākās mediju sektorā. Varbūt tas tā ir bijis, bet redakcijas vadībai vienmēr ir bijis daudz konkurētspējīgāks atalgojums nekā citiem. Mēs runājam par daudz lielāku kopības sajūtu, ko es redakcijā gribu uzbūvēt. Uzskats, ka ir pārcilvēki un zemcilvēki, nav tolerējams.



Faktiski jau jūsu „pirmajā” Dienas laikā bija šis pretnostatījums — redakcijas vadība un žurnālisti.

Es pildīju akcionāru norādījumus. Tajā brīdī, kad es sapratu, ka to vairs nevaru izpildīt, bez skandāla aizgāju prom.



Bet tagad arī jums būs jāpilda īpašnieku uzdevums, un investori prasīs pēc iespējas lielāku atdevi un mazākus tēriņus.

Tieši tā. Mana situācija būs sarežģīta. Un redaktoram būs vēl sarežģītāk nekā bija Bonnier laikā. Bonnier redzējums uz šo investīciju bija — mēs esam Zviedrijā, divreiz gadā atbraucam un, Arvil, Sarmīt, dariet! Un viņi darīja. Viņi pieņēma mani darbā, un es viņiem uzticīgi kalpoju, līdz brīdim, kamēr sapratu, ka es nevaru izdarīt to, kas man ir uzlikts par pienākumu. Ilgi mani lūdza palikt, bet es nepaliku, jo man bija citas intereses. Un šīs intereses bija mediju izdevuma nopirkšana, jo man bija cits redzējums, kā tam jāattīstās.



Un tagad jūs esat pārliecināts, ka gan noturēsit kvalitatīvo žurnālistiku, gan arī izdevniecība spēs izdzīvot?

Jā, jo tās ir savienojamas lietas.



Kad nopirkāt izdevniecību, jūsu sauklis bija — pēc iespējas lētāk radīt labu produktu. Labiem žurnālistiem jau arī ir svarīgi, cik viņiem maksā.

Es varēju būt negodīgs un teikt — visiem viss būs labi, es pielikšu pie algas. Es godīgi pateicu — jā, mums būs sarežģīta situācija, jā, mēs atteiksimies no ekstrām, kas nav vajadzīgas, bet tas būs racionāli, tas nebūs emocionāls un subjektīvs lēmums. Nevienā brīdī netika runāts, ka mēs no viņiem tiktu vaļā, samazinot algu. Uzstādījums no redaktoriem vienmēr ir bijis — varbūt mazāk cilvēku, bet lielākas algas. 50% samazinājums, kas tiek minēts, ir meli un absurds. Esam runājuši par 40%, bet kombinācijā ar Dienas biznesu un visu izmaksu caurskatīšanu. Tas ir tas, ko mēs gribējām panākt, jo tad Dienai būtu skaidra nākotne un tā varētu pastāvēt neatkarīgi no tā, vai īpašnieks piemetīs vai nepiemetīs klāt naudu.



Mani no lasītāja viedokļa uzmanīgu dara tas, ka ir aizgājuši cilvēki ar vārdu — gandrīz visi komentētāji, kultūras nodaļas vadītāja. Bet lasītājam ir svarīgi, kas piepilda šo avīzi.

Esmu saskāries ar vienu interesantu paradoksu — tas, ko cilvēki saka, atšķiras no viņu patiesās motivācijas. Daudzi cilvēki ir izmantojuši šo situāciju, lai aizietu no Dienas, pat ja viņi jau iepriekš ir plānojuši aiziet no Dienas. Šis deva viņiem iespēju nomotivēt savu Dienas atstāšanu ar motivāciju, kas padarītu viņus cēlus. Ne visi no aizgājējiem ir godīgi, un es to saprotu. Situācija ir dramatiska un, protams, vieglāk ir nebūt nekā būt. Es ļoti cienu cilvēkus, kas ir palikuši, jo viņi ir izvēlējušies ar darbu pierādīt kaut ko citu. Dienas saturs turpinās atbilst tiem kritērijiem, kas ir nosprausti jau sen.



Un kas būs jaunais Dienas redaktors?

Dace Andersone būs redaktora pienākumu izpildītāja līdz brīdim, kamēr mēs būsim novērsuši tās problēmas, kas jānovērš pašlaik — nodrošinājuši produkta regulāru iznākšanu. Pašlaik viņa dzēš ugunsgrēku. Tad lemsim, vai viņa ir gatava uzņemties šo ļoti atbildīgo un sarežģīto amatu. Ja viņa pateiks, ka nevēlas uzņemties, tad konkursa kārtībā meklēsim jaunu redaktoru, bet pagaidām es redzu Daci, jo viņa ļoti labi tiek galā ar pienākumiem.



Man ienāca prātā, ka situācija Dienā atgādina Čehova Ķiršu dārzu. Tagad daudziem Diena šķiet kā ķiršu dārzs, kurš ies bojā, un ir cilvēks, kas šo dārzu ir nopircis un taisīs no tā biznesu. Jūs nejūtaties kā Lopahins šajā lugā, kurš ķiršu dārzā redz biznesa iespējas?

Te ir ekspektāciju jautājums. To nevar apgāzt ar sarunām šodien, bet — tikai ar darbu. Un ar to pārliecību, ko mēs dodam, ka mēs plānojam nenocirst šo ķiršu dārzu. Tieši pretēji — mēs plānojam, lai viņš būtu un turpinātu attīstīties.


_________________________________

[1] distressed assets — stratēģija īslaicīgi investēt uzņēmumos, kas ir nonākuši finansiālās grūtībās

[2] Sestdienas, 10.oktobra laikrakstā Dienas žurnālisti veltīja kritiskus vārdus A.Tralmakam, spilgti aprakstot situāciju redakcijā un līdzšinējās Dienas vadības aiziešanu no darba. Avīzē tika publicēta arī līdzšinējās vadības atvadu vēstule un skaidrojums, kāpēc redaktores un daļa vadošo žurnālistu nolēmuši Dienu atstāt.

[3] Citadiena.lv ir vietne, kur patlaban publicējas no Dienas aizgājušie žurnālisti

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (44) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

slikti 27.10.2009 10:27
bet patiešām gaidam to miršanu. Lai Dievs palīdz.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lapsene 25.10.2009 18:08
Melu brīvība, patiesības brīvība

Bizness ir nežēlīgs, ko tu padarīsi. Laikraksta „Diena” bijušie žurnālisti nez kāpēc jūtas kā no mēness nokrituši. Tad, kad laikraksts piederēja zviedru kompānijai un galvenā redaktore Ēlerte kļuva miljonāre, sabiedriskās domas veidotāji uzskatīja sevi par patiesības akadēmiju. Un lasītāji nebūt nezināja, kam pieder Diena - pašmāju Sarmītei vai zviedru Bonnieriem.

Toties tagad, kad zviedri atmetuši ar roku zaudējumu miljonus nesošajai Dienai, nu ir tracis kā pie Bābeles. Vai tik tur nav iejaukta Maskavas roka? Kalvītis, lūk, esot draudzīgi sarunājies ar kaimiņvalsts Putinu. Un tas jau nu noteikti kaut ko nozīmē!

Uzzinājuši, ka Dienu nopirkuši angļi Roulendi,daži žurnālisti redaktores vadībā nevis nomierinājās, bet kļuva histēriski. Viņi esot sarunājuši investoru, un tad laikraksts atkal varētu kļūt vienīgais pareizais, teica Nellija, bet Tralmaks nepiekāpās.
Dīvaini tikai, ka TV raidījumā Nellija ne par ko neatklāja investora personību. Toties Roulendus viņa gribētu apskatīt pat caur palielināmo stiklu.

No Dienas redakcijas ne pirmo reizi aiziet žurnālisti. Ar tādu blīkšķi gan ne. Normāla parādība tirgus ekonomikā, biznesa intereses. Kāpēc tracis?

Atbilde nav tālu jāmeklē. Sabiedriskās domas veidošana, prātu duļķošana liberālā un globālā virzienā. Vēlēšanas tepat ar roku sasniedzamas. Divi lielie spēlētāji Latvijas politiskajā arēnā – pašmāju oligarhi un globālais kapitāls cīnās par vietu zem saules. Un simtkārt apzagtais vidējais Latvijas pilsonis blisina acis un klaigā līdzi. Par vērtībām un demokrātiju, par preses brīvību un caurspīdīgumu. Par neliešiem Roulendiem, kas slēpjas, par mistiskām vērtībām, kuras neviens nav redzējis.

Bet patiesībā runa ir tikai par to – kurš tiks pie vēlētāju prāta apdullināšanas...

Latvijas Sociālistiskajai partijai nav investoru, nav naudas maisu, ir tikai patiesība, kuras gaisma žilbina un no kuras buržuāzijai bail, jo tā izgaismo tirgus ekonomikas, neoliberālisma baisos vaibstus.

Dīvains laikmets – vārda brīvība asociējas ar melu brīvību. Patiesībai ir brīvība klusēt. Pagaidām. Līdz brīdim, kad modīsies zombēti prāti.

... Šodien notika Latvijas Sociālistiskās partijas XII kongress. TV ziņās par to ne vārda.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cips 24.10.2009 19:44
To, kas ir pašreizējās Dienas patiesie īpašnieki, var saprast arī īpaši neiesprigstot. Ja saliek kopā t'ādus saskaitāmos, kā
1.Diena kā lielākā opozīcijas avīze mūsu valsts oligarhu centieniem pilnībā valsti parveidot par personīgo firmu ar atbilstošu ienākumu pārdali ''pa galviņām''(oligarhu), tad
2.ilgstoši pa aizkulisēm stiķēto šķēles ''atgriešanos lai strādātu'' un
3.TP nozēlojamo politisku nespējnieku situāciju, tad domāju, īpašnieks patiesais sāk iezīmētiies. Un ja vēl palasa šobrīd Dienas rakstus, kas atklāti vai nedaudz caur retušu godina šķēli un co...Nemeklējiet nekādus roulendus, viņu Dienā nav. Ir tikai nopirkts milzu placdarms nākošajām vēlēšanām un iznīcinātas lielākās neatkarīga vārda iespējas un nu katram oligarham ir pa lielai avīzei. Bet citādāk domājošiem - tik, cik paša veselais saprāts var izsecināt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stop 21.10.2009 12:05
kāpēc intervētājs visu laiku koķetē ar lasītāja piesaukšanu. Lasītājam neesot bijis skaidrs, kas ir īpašnieks. Piedošanu, bet lasītājam pamatā ir vienalga, kas ir īpašnieks, ir svarīgs rakstu saturs un kvalitāte. Ja raksti ir acīmredzami bez politiskiem uzstādījumiem, kurus allaž var starp rindām salasīt (NRA, Telegrāfs, u.c.), tad lasītājam patiešām ir dziļi vienalga, kā īpašums pelna vai cieš zaudējumus.

Godīgi sakot, tādu populismu es nebiju gaidījusi patiešām sakarīgiem žurnālistiem. Ārkārtīgi pesoniskas dabas cirks, kas diemžēl liecina, ka tad, kad jākritizē citus par populismu, neprofesionalitāti utml., tad viņi ir pimajās rindās, bet kad tas jāapliecina pašiem ar saviem darbiem - tad ir psihošana, drāma un šovs:((

Līdzīgas emocijas pārņem arī par šīs intervijas autora klaji caurredzamo negatīviagresīvo attieksmi pret sarunu biedru. Lai ko par viņu domātu, ir tomēr zināqmas rovbežas, ko katram inteliģentam cilvēkam vajadzētu tā kā sajust.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lapsene 21.10.2009 00:12
Priecājos un atbalstu attīrīto DienU!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB - ... 19.10.2009 14:35
Patiešām neņemos spriest par Lūkasa un Raudsepa pazīšanās līmeni. Lūkasa CV profesionālais līmenis apliecina, ka viņš nekad mūžā nesāktu čomu būšanas runājot par nopietnu tēmu. Tā tas nenotiek. Lūkasa paziņu loks ir visai plašs, kā jau profesionālam pētniekam, kurš šajā reģionā strādā vairāk kā 20it gadus visaugstākajā līmenī.
Te ir info par viņu no wiki. Sausi fakti apliecina, ka viņa viedoklī derētu ieklausīties. Protams nozares speciālisti ir lasījuši arī viņa grāmatas, kas apliecina visu augstākminēto.
"Edward Lucas (born 1962) is a British journalist.
Lucas works for The Economist, the London-based global newsweekly. He has been covering eastern Europe since 1986, and was the Moscow bureau chief from 1998-2002. He is now the central and east European correspondent. He also was the correspondent for The Independent and BBC.
He was educated at Winchester College, the London School of Economics and studied Polish at the Jagiellonian University in Krakow. He has contributed to several books, including "Why I am still an Anglican" (Continuum 2006). His father is the Oxford philosopher John Lucas, and he is married to the columnist Cristina Odone.
Edward Lucas's latest book, The New Cold War, appeared in 2008, receiving praise from Vladimir Bukovsky, Mart Laar and Oleg Gordievsky and criticism from John Laughland and Alexander Zaitchik"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

.... - MB 19.10.2009 14:24
Hmmm, vai tik Lūkass nav labs čoms (vai vismaz labs paziņa ) Raudsepam, kurš aizgāja kopā ar Ločmeli un Braunu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

varna 19.10.2009 14:12
Es te nesen lasīju, ka dienas pircēji ar Šleseru konsultējušies. Kā tad īsti ir - Šķēles ķepa un Šlesera konsultācijas? Kaut kā tā sazvērestības teoriju beletristika sāk zvēroties...

Izskaidrojiet man naivajam putnam, kā bija patiesībā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

varna 19.10.2009 13:29
Tas ir citāts no komentāra MB - es

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB 19.10.2009 08:12
Edvards Lūkass „The Economist” žurnālists:"(...) laikraksta vienīgā vērtība ir reputācija, bet ar muļķīgu komunikāciju tā tikusi sagrauta."

Lūkass ir vispāratzīts politikas pētnieks, reģiona izcils pazinējs, grāmatu autors. Tas, ko viņš saka ir ļoti nopietni. Būtībā tas precīzi raksturo gan pašu Tralmaku, gan viņa rīcību. Tā tas ir.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marita - Varnai 18.10.2009 21:45 18.10.2009 23:43
Kur šito dabūji?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Varna 18.10.2009 21:45
Interesants 'pastāsts. Vai tā ir tikai beletristika, vai arī dokumentos balstīts?

Citējot MB : "Kopumā viņš atklāj jau iepriekš izskaitļot pieņēmumu par zemas vērtības aktīviem, tos ātri uzpērk par krīzes skartā tirgus zemo cenu, tad uzbliež ažiotāžu un pārdod ieintersētajiem. Tā tas arī faktiski ir noticis - jūlijā viņi blefojot par salīdzinoši mazu naudiņu izdīca no Bonnier, sacēlās prognozētais troksnis, ieintersētās puses paniski meklēja naudu. Tie kuriem interesēja nākošāas Saeimas rezultāti atrada lielāku naudu par Ločmeles & Co piedāvāto. Pārsolīja. Tad aizgāja pie čoma Gērnsijas salā, faktiski kaimiņa, jo abiem ir villas šajā salā. Parādīja kartē kur ir Latvija un teica, ka par pieklājīgu atlīdzību vajag notēlot širmi darījumam. Brits, kurš pieradis pie visdažādākajiem darījumiem slīpā pasaulē daudz nefilosofēja un teica "deal". Kā nu nepalīdzēt kaimiņam par mazu, bet godīgu atlīdzību.
Es gan nezinu ko viņš teiks, kad pie viņa ieradīsies kāda atvaļināta britu virsnieka biedri no M5 un/vai M6 un teiks, ka nevajag bāzt degunu kur nevajag un pīties ar ko nevajag. Tad viņam tiks laipni paskaidrots, ka Gērnsijas salas kamiņš mēdz pie sevis mākoņainā villā uzņemt emisārus no Kremļa. A' tie ir ļoti nevīžīgi cilvēki it sevišķi ar radioaktīvām indēm."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Normunds 17.10.2009 16:34
Tā Diena nemaz nebija tik spoža. Tā kā izskatās - mafija pievāca izputējušu avīzi. Ko lai šeit saka? Ja Diena būtu sakarīga un pelnoša, tik vienkārši mafija to nepievāktu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tralmakam 17.10.2009 10:21
Tralmak, Dienas 2.lpp., salīdzinot ar iepriekšējiem komentāriem, ir prasta pornogrāfija

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kakadu 16.10.2009 21:32
Tralmak..un Tev uudens mutee neliist?..nu nelasiishu to bullshitu..redzi ..cilveeki jau nepirka vienkaarshi aviizi..vinji pirka to ko sagaidiija no dienas - domu, pamatotu viedokli..lai arii nevienmeer taadu kam varpiekrist.. , daudz cilveeku arii es.. kas tur straadaa rakstiija..vinju tur vairs nav..Diena vairs nav aviize..tas ir apdrukaats papiirs..taa nav Diena!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

es - melim Tralmakam 16.10.2009 11:06
Zini ko , Tralmak, savu melno darbiņu tu esi padarījis un tagad ar savu avīželi tu vari sēdēt uz poda un lasīt. Normālam cilvēkam tāda Diena NAV vajadzīga

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KG 16.10.2009 01:29
Ko vēl jums no Tralmaka vajag? Esmu smagi vīlusies Dienas kolektīvā..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB - es 15.10.2009 23:14
Tas viņa "draugiem.lv" autoru idejas līmenis bija viena no "labākajām" pērlēm šai saraustītajā skatījumā. Būtībā viņš no otras puses pārgremoja kvalitatīvu blogeru piesaisti, ko diena.lv jau veiksmīgi bija sākusi darīt.
Pārējais arī bija murgu līmenī - it sevišķi par mobilajiem telefoniem, utt. Tas sen ir noeits etpas. Kādā daļa jaunums sen tā lasa, bet tā ir šaura un specifiska auditorija.
Ar šīm visām lietām var mēģināt apvārdot investorus, kas lāga neorientējas situācija un nozarē. Apmēram tā it kā Gobziņš ar Ufo dziedātu par kvantu fiziku. Nezinātājs varētu noticēt, ka viņi ir kodolfiziķi pie noteikta daudzuma saraustītu terminu.
Kopumā viņš atklāj jau iepriekš izskaitļot pieņēmumu par zemas vērtības aktīviem, tos ātri uzpērk par krīzes skartā tirgus zemo cenu, tad uzbliež ažiotāžu un pārdod ieintersētajiem. Tā tas arī faktiski ir noticis - jūlijā viņi blefojot par salīdzinoši mazu naudiņu izdīca no Bonnier, sacēlās prognozētais troksnis, ieintersētās puses paniski meklēja naudu. Tie kuriem interesēja nākošāas Saeimas rezultāti atrada lielāku naudu par Ločmeles & Co piedāvāto. Pārsolīja. Tad aizgāja pie čoma Gērnsijas salā, faktiski kaimiņa, jo abiem ir villas šajā salā. Parādīja kartē kur ir Latvija un teica, ka par pieklājīgu atlīdzību vajag notēlot širmi darījumam. Brits, kurš pieradis pie visdažādākajiem darījumiem slīpā pasaulē daudz nefilosofēja un teica "deal". Kā nu nepalīdzēt kaimiņam par mazu, bet godīgu atlīdzību.
Es gan nezinu ko viņš teiks, kad pie viņa ieradīsies kāda atvaļināta britu virsnieka biedri no M5 un/vai M6 un teiks, ka nevajag bāzt degunu kur nevajag un pīties ar ko nevajag. Tad viņam tiks laipni paskaidrots, ka Gērnsijas salas kamiņš mēdz pie sevis mākoņainā villā uzņemt emisārus no Kremļa. A' tie ir ļoti nevīžīgi cilvēki it sevišķi ar radioaktīvām indēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

patalogoanatoms - Tralmakam 15.10.2009 22:43
Vai tu esi pārliecināts, ka tā ir tieši PADUSE, kur tev atradīsies avīze, kad tu nomirsi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

varna 15.10.2009 17:22
Nav muļķīgu jautājumu ir vien nepilnīgas atbildes;) Es, kā mazs naivs putniņš savulaik esmu dzirdējusi, ka Dienai pārmet brāļošanos ar Sorosu, citi pārmet brāļošanos ar Šķēli. Tan nu no zinošiem ļaudīm, kas še pulcējas apgarotā cēlumā, gribu lasīt vienkāršos vārdos iekļautu skaidrojumu. Nu tādu, lai par vārnai skaidrs būtu;))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Punkts viens: - Vārnai 15.10.2009 15:38
Izlaid taču to sieru no mutes!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

es 15.10.2009 15:11
Ir acīmredzami lūk kas - Tralmakam nevajaga Dienu kā viedokļa līderi, politikas dienaskārtības ietekmētāju un nopietnu demokrātijas virzītājspēku.

Tralmakam vajaga interesantus rakstiņus no draugiem.lv un ātras, vieglas ziņas, ko palasīt telefonā.

Un te arī ir viss sāls un visa trača cēlonis, būtiska atšķirība tajā, ko žurnālisti vēlas radīt un, ko Dienas lasītājs līdz šim gribēja patērēt, bet tagad tiks acīmredzami meklēts cits lasītājs, kuram nevajga rokošu/pētniecisku žurnālistiku vai kvalitatīvus viedokļus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ieva 15.10.2009 14:35
peč vakardienas KNL ir sajūta, ka visi iesaisītie vienkārši spēlē "Mafiju"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mimi 15.10.2009 13:27
Intervija interesanta. beidzot sakarīgi noformulēts viedoklis. Nevar jau protams zināt ticēt vai ne, Nellija savu panākusi ;)

Es gan iedomājos par ko citu - Nellija skandē - aizgāja labākie, kodols utt. Nunu. Kodols? Labākie? Iesūņojusies komentāru nodaļa, kuras veidoto 2.lapu lasīja maz? Nellija, kuras laikā avīze ir pārvērtusies par plānu papīrīti, kurā ir atreferēts viss tas pats, kas iepriekšējā dienā bijis internetā?

Lai arī Tralmaks ir rīkojies jocīgi un nevar saprast ticēt vai ne, tomēr Nellija un ko ar savu lecīgumu un augstprātību atstāj vēl sliktāku iespaidu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

varna to NN 15.10.2009 13:05
Un kāds Šķēļukam sakars ar Dienu? Vai tad viņš gatavs finansēt šo vai citu avīzi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lola 15.10.2009 12:13
Esmu pārliecināta: ja Sarmīte būtu galvenā redaktore, tad tik tālu tas viss neaizietu. Abi kašķēties kašķējas, bet gan jau atrastu izeju. Arī pats Tralmaks intervijā saka, ka nekas uz āru neizgāja, par ko abi bija runājuši. Izskatās, ka Tralmaks ko tādu gaidīja arī no Ločmeles un Braunas, bet nesagaidīja. Pārāk paļāvās un nedomāja, ka tik tālu tas viss nonāks. Žēl

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dungotājs 15.10.2009 10:02
Galvenie ir avīzes lasītāji-auditorija, bet kā var piesaistīt lasītājus, ja deviņpadsmit gadus nostrādāts cīnoties liberālās un neo-liberālās demokrātijas globalizēšanas kampaņas priekšgalā. Pieņemu, ka Šķēlem pretīm stāsies kāda populistiski domājoša grupa, un tai būs nepieciešama avīze, kas tādu kustību atbalstīs. Ne bijušā, ne pašreizējā komanda (Tralmaks) liek domāt, ka ir tam piemērota. Kadrā ziņa nav skaidrs vai avīze atkal atbalstīs Šķēli, vai avīze būs Rīgas, vai visas valsts mērogā. Šķēle gan netaupīs naudu reklāmām, un naudai liels nosacīšanas spēks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Terminators 15.10.2009 09:29
Man likās, ka Tralmaka kunga skaidrojums bija skaidrs un saprotams. Žurnālisti gan visu laiku spieda uz emocijām. Laikam jau tāpēc, ka tuvi tie cilvēki, kas aizgāja no Dienas. Un te nu žurnālistiem vajadzētu kaut kur norādīt savu saistību ar šiem cilvēkiem. Tas būtu godīgi, jo lasītājs varētu vērtēt ņemot vērā arī "interešu konfliktu".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd 15.10.2009 02:40
Uzņēmuma īpašnieka vai menedžera primārais uzdevums ir gūt peļņu un tas ne tikai nav nosodāmi, tas ir slavējami. Jo peļņas motīvs nodrošina efektivitāti un inovācijas. Tā trūkums rada slinkumu un stagnāciju.

Kvalitatīvai žurnālistikai ir tāda cena, kādu vēlas maksāt tās patērētājs. Ja reklāmdevējiem un lasītājiem to nevajag, tad nav nekāda pamata pieprasīt tādu radīt.

Žurnālistu algu lielums nav "es gribu, man vajag" jautājums. Ir darba tirgus, kas efektīvi nosaka algu likmes. Ja "kvalitatīvais žurnālists" citur var nopelnīt vairāk, lai iet citur. Nav jau verdzības - kur grib, tur lai strādā. Uzņēmumam jāanalizē, vai ienākumi ir pietiekami, lai uzturētu patērētāja vajadzībām atbilstošu pakalpojuma līmeni. Ja nav, tad jāpārprofilējas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB 14.10.2009 23:33
Roulandi ir īpatnēji investori viņus interesē aktīvi ar zemu vērtību un viņi 3 mēnešu dara visu, lai tie kļūtu vēl zemāki. Zemāki par pašu iegudīto naudu. Lai to panāktu viņi atsūta Tralmaku, lai tas kaitina redakciju un sabiedrību ar stāstiem par Skype, liek igauņiem ņirgt par Latviju kā par cirku.
Ja nopietni tad viņa redzējums uz nākotni izskatās saraustīts - tur ir daudz tehnoloģisku un biznesa treminoloģijas štampu, sagrābstīti termini, bet tāds pārskatāms un loģisks izklāsts trūkst.
Vēl Roulandi ir pataisīti par idiotiem šajā Tralmaka versijā - viņi par daudziem miljoniem kaut ko nopērk, tad viņiem izrādās ir svarīgākas lietas un šie investētie miljoni ir tīrais štrunts kam var pievērsties kad nebūt. Tas nekas, ka investīcija šajā brīdi brūk un gāžas. Drīzāk izskatās, ka viņi nebija paspējuši aptvert ko īsti viņi kaimiņiem no Gērnsijas salas palīdz piesegt. Visdrīzākais, ka britu dienesti šo lietu būs atšifrējuši, tad stāsts nonāks britu tabloīdu rokas un tad viņi mēģinās atšūties no, iespējams, formālā glabāšanā nodotās lietas, kas nejauki smako pēc austrumeiropas punduroligarhu mahinācijām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ilžux 14.10.2009 22:50
Tas Tralmaks, izrādās, nav diezko drosmīgs džeks. Ka nespēja atnākt uz Domburšovu. Tak varēja iedzert sirdsdrapi un demagoģēt uz vella paraušanu. Ja jau tādu ceļu izvēlējās, tad vajadzētu turēt marku. :) Vēēēēēē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lāsmiņa 14.10.2009 22:47
Nožēlojami, ka gan Tralmaks, gan Andersone atteikušies ierasties uz Dombura raidījumu: laikam suns zina, ko ēdis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

analītiķis 14.10.2009 21:36
Es domāju, ka par Roulandu ģimeni Latvijas ekonomikā mēs vēl drīz dzirdēsim. Citā kontekstā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Juris2 14.10.2009 21:33
Paldies, ļoti interesanta intervija!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

NN - Vārna! 14.10.2009 21:12
Nu, ko Tu ņemies? Soross nemūžam nebrāļotos ar tādu padibeni kā Šķēle.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

RēgaināsVirsotnes 14.10.2009 20:45
Varna - ira 'vārna' ? Apjēdz tāda sīka vārna, kas ir Soross, a kas - Ēlerte&Diena ? Nav jau Latvijas vēl globālās pasaules biznesa naba. - bet, ja kāds cer, ka britu miljonārs ieguldot Latvijā vēlas te radīt kādu ziedošu dārzu vietējiem aborigēniem - lai cer, bet paralēli cerēšanai lai pārlasa vēstures grāmatas par Britu impēriju un tās n-tajiem labdariem ( nu īri Īrijā jau droši vien labi atceras savus ''skolotājus'' - tagad kārta latviešiem saņemt savu mācību ).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kokers 14.10.2009 20:36
varu deret, ka pec gada kads no aizgajejiem bus atpakal Dienaa. cerams gan, ka jaunaa redaktore nesaliks visadus idinjus, kas jutami nosit kvalitati. komentari tomer ir jaraksta personibam, ne tikai zurnalistiem. savukart zurnalistiem ir jabut vairak nekaa studentinjiem. tralmaks jau veel ir nepieredzejis, tapec isti nemaceja shajaa situacijaa tikt galaa un rezultataa kluva par launuma iemiesojumu, lai gan, ja viss labveliogi notiksies, Diena nekur nepazudis un bus cilveki, kas lasiis ari to turpmak.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

varna 14.10.2009 20:31
Gribētos lasīt, ko par Dienas peripetijām saka Ēlertes draugs Soross. Un cik viņš būtu gatavs maksāt, lai varētu šajā laikrakstā pasūtīt mūziku?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Es 14.10.2009 19:55
Man patika! ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

RēgaināsVirsotnes 14.10.2009 19:54
Argumentus iesaku palasīt Raiņa ''Uguns un nakts'' vai Roalanda Dobrovenska ''Rainis un viņa brāļi '' - kaut kas līdzīgi jau Latvijā pieredzēts - solījumi par ķirša dārziem/paradīzi, bet - bet tikai izredzētajiem ( kas māk draudzēties ar šīs pasaules varenajiem - miljonāriem&miljardieriem ).Spīdola: ‘’ Pār latvjiem ir kungi’’. Kangars: ‘’ Tos piekrāpsim, tik kungu vārdu tiem atstāsim,- bet meslus ņemsim sev,Lai ļaudis kalpo tev un man’’ (.) Bet Kangars tiešām prātīgs vīrs – Tik gudra otra vairs latviešos nav – Cik rāmi nu ļaudis strādā priekš mums – Mums nav ko baidīties, Roma mūs sargā. Cik drīz viņš izoda stipro un piespiedās klāt ! Būs austrums stiprāks, viņš pielīdīs tam. Ak, vai tu re, tad viņš visus - Pieviļ ‘’

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nu nu - Varna 14.10.2009 19:50
Kundze Vārna, te jau nekomentē no Dienas aizgājušie. Un kur ir Jūsu komentārs vai kaut kas, ko varētu nosaukt par argumentu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Varna 14.10.2009 19:37
Gribēju lasīt argumentus, taču izlasīju personīgu uzbraucienu Tralmakam. Tas nerunā par labu Dienas revolucionārajiem aizgajējiem;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ainārs 14.10.2009 19:29
Cerams, ka tas notiks drīz.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Berta 14.10.2009 19:10
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.

=

Par šīs mēslu vaboles izdarībām nav pat vērts komentēt.

Saistītie raksti
Elerte 255x203

Ēlerte nāk 28 Autors:Dmitrijs Petrenko, Dita Arāja

Mugurkauli 255x203

Pildspalvu bizness 15 Autors:Dita Arāja

Citi autora darbi
Kaut kas krasains

Un atkal jauns sākums 5 Autors:Dita Arāja