Atslēgvārdi:

Enerģētikas stratēģijai jābūt stratēģiskai*

Enerģētikas stratēģijas līdz 2030. gadam sākotnējā versija izpelnījās nopietnu kritiku. Kas jāņem vērā, veidojot jaunu stratēģijas variantu?

Iesaki citiem:
Energy
Foto:Scamelot

Stratēģijas [1] loma ir definēt prioritātes un iezīmēt mērķus un to sasniegšanas ceļus.
Kad par Enerģētikas stratēģiju 2030 (turpmāk tekstā LVES2030) [2] jau bija uzrakstīts izvērstāks raksts, autora redzeslokā nonāca stratēģijas atjauninātās versijas darba variants, kas joprojām tiek pilnveidots. Jaunais LVES2030 variants patiešām būtiski atšķiras no sākotnējās redakcijas, un tas liek uz šo dokumentu raudzīties cerīgāk, nekā līdz šim. Šī iemesla dēļ raksts tika koriģēts, minot būtiskākās konceptuālās nepilnības, kam nevajadzētu atkārtoties, un pievēršot uzmanību tam, kā stratēģijai vajadzētu izskatīties pēc formas un satura.

No LVES2030 satura un drīzuma atkarīga arī tālāka likumdošanas veidošana enerģētikas nozarē. Gan enerģētikas nozares, gan saistīto nozaru uzņēmumi gaida, kas notiks, piemēram, ar Atjaunīgās enerģijas likumprojekta virzību Saeimā [3]. Arī Ministru kabineta noteikumos iekļautais regulējums tiek pārskatīts. No tā, kādi atbalsta mehānismi un apjomi enerģijas ražošanai no atjaunīgajiem resursiem tiks iekļauti jaunajā likumdošanā, atkarīga ne tik vien ekonomikas attīstība reģionos, bet arī ārvalstu investīcijas enerģētikas sektorā Latvijā.

Ja nav skaidra likumdošanas ietvara, tad cerēt uz rezultatīvu interesi ieguldīt no uzņēmēju puses ir ļoti optimistiski.




Plašāks konteksts

Jebkuram plānošanas dokumentam un normatīvajam aktam ir konteksts, kādā tas darbojas. Visbiežāk konteksts ir nevis vienkāršs, bet drīzāk sarežģīts un prasa spēju aiz bildes fragmentiem saskatīt kopējo lielāko attēlu.

LVES2030 gadījumā konteksts ir gan nesakārtotā vai pārkārtojamā likumdošana Latvijā, gan Eiropas Savienības enerģētikas, vides un klimata prasības.

Ne mazāk svarīgi ir saprast, ka enerģētikas sektors funkcionē arī tādā nenormatīvā kontekstā, kā enerģētiskā drošība un dažādi drošības riski. Tieši enerģētiskā drošība ir tā joma, kur enerģētika iziet arī ārpus infrastruktūras jautājumiem un nozīmīga loma ir enerģētikas politiskajiem un sociālajiem aspektiem. Tā kā enerģētika ir viens no būtiskākajiem jebkuras attīstītas ekonomikas sektoriem, to iespējams ērti izmantot ekonomiska un politiska spiediena un manipulāciju īstenošanai, ja valsts nav spējīga šādus riskus novērst.

No enerģētiskās drošības viedokļa ietekmējamības draudus rada šādi pieci galvenie riska faktori: 1) atkarība no viena energoresursu piegādātāja, 2) atkarība no viena importējama energoresursa, 3) augošs siltuma un elektroenerģijas patēriņš, 4) enerģijas bāzes jaudu trūkums vai nepietiekamība un 5) ierobežota konkurence enerģijas tirgū. Latvijai ir aktuāli visi pieci riski, kas izriet no faktiskās situācijas: aptuveni trešo daļu elektroenerģijas Latvijā saražo Daugavas HES kaskāde, vēl trešdaļa tiek saražota termoelektrocentrālēs (galvenokārt Rīgas TEC-1 un TEC-2) un vēl trešdaļa elektroenerģijas tiek importēta. Siltums centralizētajā siltumapgādē, kas tiek saražots koģenerācijas stacijās, tiek saražots, galvenokārt[4] sadedzinot dabasgāzi un arī siltā ūdens uzsildīšana katlumājās vairāk kā 50 procentos gadījumu notiek, sadedzinot dabasgāzi. Latvijai ir viens dabasgāzes piegādātājs, kurš šo enerģētikas sektoram un ekonomikai svarīgo primāro energoresursu piegādā pa vienu maršrutu. Beigās dabasgāze nonāk dabasgāzes tirgū, kurā nav konkurences. Gluži pretēji –

dabasgāzes tirgū Latvijā līdz 2017. gadam ir juridiski nostiprināts viena uzņēmuma monopols, kas izslēdz trešo pušu pieeju pārvades tīklam un uzglabāšanai

.


Stratēģijai jābūt stratēģiskai

Konsekventu nozares politiku iespējams īstenot tad, ja ir pieņemts skaidri formulēts un ilgtspējības principos balstīts politikas plānošanas dokuments, kas Latvijas gadījumā ir sektora stratēģija līdz 2030. gadam. Stratēģija ir stratēģija tādēļ, ka tā nosaka mērķi, virzienus, uzdevumus un iezīmē ceļus, kā mērķi sasniegt. Stratēģija runā par mērķu un līdzekļu cēloņsakarībām. „Enerģētikas stratēģija 2030” tās šobrīd publiski pieejamajā versijā [5] iezīmē galvenos mērķus un uzdevumus, tomēr dod pretrunīgus signālus dažādiem sektora dalībniekiem par to, kas tad būs prioritātes un kādā veidā tās tiks īstenotas.

ES iezīmē enerģētikas sektora attīstību līdz pat 2050. gadam un līdzīga tendence ir arī industrijas pārstāvjiem – Eiropas elektroenerģijas ražotāju asociācijas EURELECTRIC pētījumu analīze un prognozes [6] nepārprotami sniedzas līdz 2050. gadam. Enerģētika ir tautsaimniecības sektors, kurā nepieciešamas apjomīgas investīcijas, kuru atdeve gan izpētē un attīstībā, gan enerģijas ražošanā mērāma daudzos gados un atsevišķu tehnoloģiju un risinājumu gadījumā pat gadu desmitos. Tieši šo iemeslu dēļ ir

svarīgi, lai nozares plānošanas dokuments, kad tas beidzot tiks pieņemts, skaidri definētu spēles noteikumus un kalpotu valsts un sabiedrības ilgtermiņa interesēm

.


Formas un satura faktors

LVES2030 ir gan saturiskas, gan formāta nepilnības. Tā gan izskatās, gan arī pēc būtības ir ļoti smagnēja, nepārskatāma. Apjomīgais un detalizētais dažādu situāciju izklāsts atgādina grāmatas nodaļas, ko pat pacietīgam lasītājam nākas pievārēt ar piepūli. Lai arī dažādās valstīs prakse enerģētikas stratēģisko dokumentu veidošanā ir dažāda, tomēr jāatzīst, ka 80 lapas teksta ir pārāk daudz un pārāk aprakstoši. Tāpat nevar uzskatīt, ka tekstā vērojamā ļoti neproporcionālā uzmanības pievēršana dažādu tehnoloģiju lomai nākotnē, ir labākais risinājums stratēģijai, kam jākalpo par bāku pareizā kursa izvēlē ilgtermiņā. Esošā Stratēģijas versija konceptuāli apraksta Latvijas intereses enerģētikā, analizē tās akadēmiski un vēsturiski, taču nedod pietiekami strukturētu un uz dažādu faktoru mijiedarbību balstītu skatījumu par enerģētikas sektora attīstību Latvijā līdz 2030. gadam.

Stratēģijas veidošanas loģika saka, ka stratēģijā būtu jāatspoguļo politikas mērķi un to pamatojums, nozaru prioritātes jeb mērķu apakšpunkti, metodes mērķu sasniegšanai, mērķu sasniegšanas kontroles mehānismi ar galvenajiem indikatoriem, kā arī jāparedz veids, kā periodiski notiek stratēģijas atjaunināšana. Ideālā gadījumā apjoma ziņā stratēģija būtu līdz 25 lapām gara ar visu nepieciešamo detālo un pieņēmumus pamatojošo informāciju pārskatāmos pielikumos, kuros var iedziļināties, ja rodas sajūta, ka izklāsta teksts pietiekami pārliecinoši nepasaka iemeslus, kādēļ identificēta viena vai otra prioritāte.

LVES2030 būtu jābūt skaidri noteiktam, kāda loma nākotnē ierādīta atjaunojamajiem un kāda fosilajiem energoresursiem, kāda būs enerģijas taupīšanas loma enerģijas patēriņa samazināšanā dažādos ekonomikas sektoros, cik svarīgi būs klimata mērķi un ārējas ietekmējamības faktori.

______________________________________________
* Raksts tapis projekta „Neatkarīgu ekspertu kompetence energoefektivitātes politikas plānošanai” ietvaros ar Sorosa fonda Latvija atbalstu. Projekta ietvaros sagatavoto ekspertu vērtējuma kopsavilkumu iespējams apskatīt (Pievienotais failspdf).

[1] Vārds stratēģija cēlies no grieķu valodas vārda "στρατηγία" (strategia), kas vēsturiski izmantots, lai apzīmētu militārās vadības centru. Mūsdienu izpratnē stratēģija ir ilgtermiņa plāns, kas definē mērķi, mērķa sasniegšanas posmus un veidus, kā mērķi sasniegt.
[2]Enerģētikas stratēģijas 2011. gada 14. decembra versija http://bit.ly/LVES2030
[3]Izskatīts saeimā un apstiprināts 1. lasījumā 2011. gada 9. jūnijā, http://bit.ly/AERlikumprojekts
[4]Dabas gāzes īpatsvars koģenerācijā ir 93,4% un katlumājās 55,3%. Skat. Latvijas enerģētika skaitļos, LR ekonomikas ministrija, 2011, 16. lpp.
[5]Līdz šim publiski pieejams stratēģijas projekts 2011. gada 14. decembra redakcijā
[6]Power Choices: Pathways to Carbon-Neutral Electricity in Europe by 2050, EURELECTRIC, 2011, http://bit.ly/PowerChoices2050

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Energy: Pulling the Baltic Sea Region Together or Apart? Autors:Andris Sprūds, Toms Rostoks u.c.

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Climate Change and Energy Security in Europe Autors:Camilla Adelle, Marc Pallemaerts un Joanna Chiavari

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pipelines, politics and power. The future of EU-Russia energy relations Autors:Katinka Barysch (ed.) Pavel Baev, Vaclav Bartuska, Christian Cleutinx, Clifford Gaddy, Roland Götz, Daniel Gros, Barry Ickes, Andrey Konoplyanik, Konstantin Kosachev, Tatiana Mitrova, Andris Piebalgs, Jeffry Piper, Pawel Swieboda, Dmitri Trenin, Sergey Ya

Citi autora darbi