Atslēgvārdi:

Ēlerte nāk 28

Ir jādara viss, lai politiķi būtu sabiedrības pārstāvji, lai pastāvētu pārstāvniecības saikne. Vislielāko kaiti šai saiknei ir nodarījuši varas centri, kas ir ārpus demokrātiskās kontroles. Un es darīšu visu, kas manos spēkos, lai šie centri nevarētu degradēt politiku.

Intervija ar Sarmīti Ēlerti, bijušo Dienas galveno redaktori, tagad — vienkārši Latvijas pilsoni.
Vai Jūs pavisam esat aizgājusi no medijiem un ir sācies kāds jauns posms?

Jā, noteikti. No medijiem es noteikti esmu aizgājusi. Es Dienā biju 18 gadus, un tas, man liekas, ir cienījams laiks. Un es domāju, ka, lai dzīve būtu krāsaināka, ir vērts domāt par dažādām pieredzēm.



Vai Sarmīte Ēlerte ir sapratusi, ka ar žurnālistiku šajā valstī nevar ietekmēt procesus?

Nē, es tam nepiekrītu. Es domāju, ka ar žurnālistiku var ietekmēt procesus un Latvija būtu bijusi pavisam citādāka, ja nebūtu neatkarīgu un ietekmīgu mediju. Lai kā mēs sūdzētos par to, kas Latvijā nav kārtībā, tā būtu daudzkārt sliktāka un pat grūti prognozējami — kāda, ja nebūtu mediju ietekmes un, nekautrēšos sakot, arī Dienas ietekmes. Īpaši pirmajos desmit gados, kad Diena bija diezgan unikāls sabiedrības balss arī tā iemesla dēļ, ka pilsoniskā sabiedrība tikai veidojās. Iespējams, mēs deviņdesmito gadu vidū būtu izvēlējušies proaustrumniecisko virzienu, mēs, iespējams, nebūtu gatavi iestāties Eiropas Savienībā. Vēsture ir viltīga un mulsinoša, jo rada iespaidu it kā viss ir noticis tā, kā vajadzējis notikt. Bet patiesībā katrs punkts vēsturē ir beigas daudzām iespējām, tam, ka notikumi varēja attīstīties pavisam citādāk. Vēsture nav likumsakarību kopums, bet kaut kas, ko veido cilvēki. Cilvēki un mediji veidoja to, ka Latvija ir lielās izvēles pareizi izdarījusi.



Un Jūs jutāt, ka Diena ietekmēja šos procesus?

Jā, tieši tā.



Cik šodien mēs varam runāt par mediju ietekmi? Cik tā ir godīga un kvalitatīva vai arī žurnālisti kalpo kādiem citiem mērķiem?

Mediju kopainā ir notikusi viena pozitīva lieta, un attīstās viena cita lieta, par kuru mēs nezinām, kā tas vēl attīstīties. Pozitīvā lieta — jebkurš cilvēks var publicēt savu viedokli, piedalīties publiskā diskusijā. Un tas ir vārda brīvības princips, ka katram ir tiesības uz viedokli. Protams, vārda brīvība neietver pienākumu citiem klausīties, ko tu tajā viedoklī saki. Tajā pašā laikā varbūt ir samazinājies pārbaudītu ziņu avotu skaits. To es domāju kvalitatīvas žurnālistikas nozīmē. Kvalitatīva žurnālistika ir viens sabiedrībai nepieciešams darbs, kas prasa naudu, laiku, zināšanas, spējas un talantus. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka arī turpmāk būs nepieciešama kvalitatīva žurnālistika. Taču tik mazā tirgū kā Latvija, kur tirgus daudz ko nevar uzturēt, mēs īsti nezinām, kā tas turpināsies. Bet mana pārliecība — kvalitatīvai žurnālistikai ir sava vieta, un ne tas ir būtiskais, vai tā tiek drukāta uz papīra vai pastāv internetā. Būtiskais ir saturs.



Vai, esot vēl Dienā, Jūs izjutāt, ka izdevējiem zūd interese par kvalitatīvo žurnālistiku, jo tā ir dārga?

Nē. Bonnier izvēle bija vēl konkrētāka. Tur nomainījās paaudzes, un viņus principā drukātā prese interesēja arvien mazāk un mazāk. Domāju, ka tā, kā bija agrāk, kad nācija modās ar avīzi un avīze bija tas, kas nāciju saturēja kopā, — šī loma, visticamāk, drukātajai presei vairāk nebūs. Bet tas, ka ir nepieciešama nācijai kopīga informācijas telpa, ir neapšaubāmi. Otrkārt, ir jādomā, kas var aizstāt vai daļēji pārņemt to lomu, kāda ilgstoši gadu desmitos pasaulē ir bijusi medijiem — ka tie ir sabiedrības sargsuņi. Te izšķirīga loma būs sabiedriskajiem medijiem. Laikā, kad notiek mediju pasaules tektoniskās svārstības, sabiedriskie mediji ir vienīgie, kurus valstij ir pienākums finansēt, lai valstī pastāvētu demokrātija.



Vai Sarmīte Ēlerte varēja kā citādāk rīkoties, lai novērstu tektoniskās svārstības Latvijas žurnālistikā.

Ļoti konkrēti runājot par korupciju žurnālistikā, Diena ir rakstījusi katrā konkrētā gadījumā, kad tas ir bijis redzams, vai arī es esmu par to runājusi konferencēs un pasākumos. Korumpēta žurnālistika ir vēl bīstamāka par korumpētu varu. Ja ir neatkarīga žurnālistika, tā apkaro korumpētu varu, bet, ja ir korumpēta žurnālistika, tad to neviens nevar apkarot. Savulaik bija mēģinājums veidot mediju asociāciju, apzinoties, cik vāja tradicionāli ir bijusi Žurnālistu savienība. Kad es sapratu, ka visi ir gatavi vienoties un parakstīties zem principiem, bet tos neievērot, es teicu — paldies un sveiki, neveidojam nekādas asociācijas.



Bet ļoti bieži žurnālisti attaisnojas, ka tā nav korupcija, bet manas simpātijas. Piemēram, es par šo politiķi rakstu labi, jo man liekas, ka viņš ir taisnīgs. Diena arī ir atbalstījusi ja ne konkrētas partijas, tad vismaz virzienus. Tad kur ir leģitīmais arguments teikt, ka, mūsuprāt, šis virziens ir labāks un godīgāks nekā tas otrs?

Dienai vienmēr ir bijusi pozīcija, un Diena nekad to nav slēpusi. Mēs nekad neesam nolieguši, ka mums ir noteikts kritēriju kopums, kā mēs vērtējam to, kas notiek, to vai citu partiju vai politiķus. Tā ir viena bezprincipiālas vides tipiska attieksme — ja tu teici, ka tā partija šajā brīdī rīkojas pareizi, kā tu vari teikt, ka tā rīkojas vēlāk nepareizi, jo tu taču simpatizē šai partijai! Es teiktu tā — ne jau Diena mainīja savas simpātijas. Partijas mainījās. Teiksim, būtiskas bija izmaiņas, kas atnāca ar Latvijas ceļa pirmo — Birkava — valdību. Kad šīs reformas pēc būtības tika noliktas uz bremzēm, kad jau bija ceļa otrā — Gaiļa — valdība, tad mēs jau sākām vērtēt arvien kritiskāk un kritiskāk. Vai kad Šķēle atnāca 1995. gadā un pēc būtības iestājās par divām principiālām lietām — krīzes brīdī viņš sabalansēja budžetu un koncentrēja politisko un birokrātisko mašīnu uz ES un NATO. Šīs divas lietas pēc mūsu ieskata Latvijai bija ārkārtīgi svarīgas. Taču pēc tam tika izveidota Tautas partija, tā kļuva par nopietnu spēlētāju politiskajā laukā un arvien biežāk sāka izmantot administratīvos resursus, vai Šķēle saistījās, piemēram, ar Latvijas kuģniecības privatizāciju. Loģiski — ja mainās cilvēki, ja mainās partija, tie ir kritiski jāvērtē. Es nedomāju, ka Diena jebkad atteicās no šīm savām pozīcijām, bet dzīve mainās.



Diena diezgan nekritiska bija pret Kalvīša valdību, kaut arī tajā brīdī jau tika spiests pedālis grīdā.

Nav taisnība. Dienā parādījās raksti par ekonomikas pārkaršanu, par to, ka ir jābūt noteiktām politikām, lai to apturētu. Es domāju, ka Latvijai ļoti svarīgi ir saprast, kāpēc tieši Latvija ir vissmagāk skartā Eiropas valsts. Nedz Kalvītim, nedz citam politiķim nevar pārmest, ka viņi neparedzēja, ka būs pasaules ekonomiskā krīze. Taču mums jātiek skaidrībā, kāpēc krīze Latviju skāra vissmagāk.

Sākot no 2006. gada, visi eksperti Latvijā brīdināja, ka ekonomika ir nesabalansēta, ka kaut kas ir jādara. Tajā pašā laikā tika turpināts audzēt algas sabiedriskajā sektorā, valdība turpināja aizņemties. Ir ļoti svarīgi izanalizēt šīs kļūdas. Ja tās neizanalizē, tad tās var atkārtot. Un otrs pamatiemesls, kas mūs atšķir no Igaunijas un Lietuvas, ir Parex banka. Lai glābtu Parex, tajā bija jāieliek milzīgas naudas summas. Bet kāpēc Parex kļuva par sistēmisku banku? Kāpēc tieši šajā bankā bija tik daudz pašvaldību, valsts ierēdņu algas? Kāpēc visas ministrijas pārcēla savus līdzekļus uz Parex banku? Vai tie vienmēr bija labāki nosacījumi vai arī tur bija politiskā ietekme?



Acīmredzot šos procesus žurnālisti pietiekami neizanalizēja, jo ne jau pagājušā gada novembrī Parex bankā valsts ierēdņu naudas tika ieliktas.

Jā, un par to ir reizi par reizei rakstīts. Bet neapšaubāmi žurnālisti nevar ietekmēt visas lietas. Viņi vienkārši, atkal un atkal par to rakstot, var panākt, ka cilvēki vismaz par to uztraucas.

Kāpēc nebija iespējams ietekmēt Kalvīša valdību. Arī Latvijas bankas vadītājs nevarēja to ietekmēt. Kāpēc? Man šķiet, tur ir divi galvenie iemesli. Viens ir tāds dzīves uztveres veids, kas iemiesojas vienā ļoti populārā padomju laika izteicienā авось — „a gan jau kaut kā”. Gan jau kaut kā šoreiz atkal izspruksim. Tajā pašā laikā Latvijas politiskajā elitē arvien vairāk nostiprinājās cietokšņa sindroms, jo tas arī bija laiks, kad Tautas partijas vadītā valdība diezgan sistēmiski mēģināja demontēt tiesisko sistēmu. Es ļoti labi atceros to sajūtu, jo tas bija iemesls Lietussargu revolūcijai. Un tāda sajūta man radās pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tas, ka notiek nelabojamas un bīstamas lietas, un to nav iespējams apturēt. Un kas tad paliek? Vienīgā iespēja — aicināt cilvēkus uz ielām.



Tā bija jūsu kā viena ietekmīga laikraksta galvenās redaktores bezspēcības sajūta, kas lika izvilkt karogu un iet pie Saeimas, un stāvēt lietū?

Tieši tā — laiks iet, tūlīt kaut kas notiks. Tā bija diena, kad tika izziņots, ka Saeima lems par Loskutova atbrīvošanu. Tur nebija citas izejas, kaut kas bija jādara.



Bet tas nozīmē, ka mediji bija tik vāji, ka vairs pret to cietoksni neko izdarīt nevarēja. Viņi bija ļāvuši to cietoksni uzcelt.

Nē, es nedomāju tā. Es domāju, ka tas cietoksnis tika uzcelts par spīti medijiem. Es domāju, ka tas lielā mērā izveidojās dēļ viena apburtā loka, kas sastāv no politiķiem, vēlētājiem un naudas. Jo vairāk partijas kļuva atkarīgas no īpašniekiem vai tiem, kas tās fiansēja, jo mazāk tās bija demokrātiski veidotas partijas, jo vairāk tās bija atkarīgas no šiem ārpus demokrātiskās kontroles esošiem varas centriem, jo mazāk tās bija atkarīgas no vēlētājiem. Tā eļļa šai kroplajai sistēmai, protams, bija nauda. Ja tev ir pietiekami daudz naudas, uztaisot vienu ietekmīgu vēlēšanu kampaņu, tu vari dabūt vēlētājus un tikt iekšā Saeimā. Tev ir jābūt zināmai kontrolei ministrijās, lai dabūtu naudu un ietekmi, ko atkal ielikt dārgās vēlēšanu kampaņās. Tā politiķi un partijas kļuva arvien neatkarīgāki no vēlētājiem. Bet viņi ir tautas pārstāvji. Man liekas, šī pārstāvniecība, saite degradējās un palika ļoti, ļoti vāja. No otras puses, tā sabiedrības sajūta, ka tu neesi pārstāvēts, arī auga augumā. To es saucu par cietokšņa efektu.



Vai pie vainas nav tas, ka sabiedrība ir neprasīga un politiskā atmiņa — īsa? Vai arī mediji nav vainīgi, ka nav spējuši izaudzināt domājošu, aktīvu vēlētāju?

Visbezjēdzīgākais būtu nonākt pie secinājuma, ka mēs visi esam vainīgi. Tajā mirklī, kad tu paziņo, ka visi esam vainīgi, mēs zaudējam iespēju racionālā veidā izanalizēt, kas tad īsti bija, kur ir robežas un kas ir vainīgs. Es tiešām redzu, kāpēc situācija Latvijā ir sliktāka nekā citur. Pirmkārt, par to ir atbildīgs tā laika valdības vadītājs Kalvītis, kura rokās taču bija milzīgi resursi un iespēja piesaistīt resursus, lai situāciju saprastu un mainītu. Es varu vainot Šleseru, kurš teica — spiežam gāzi grīdā, kad bija skaidrs, kur mēs ar to nonāksim. Nopietnu žurnālistu un tiesībsargu izmeklēšanu prasītu tas, kas notika ar Parex banku.

Kalvītim rīkoties adekvāti situācijai prasīja politisko drosmi, jo ir šausmīgi grūti, kad ballīte iet pilnā sparā, teikt — apstājamies, tūlīt būs slikti! Politisko drosmi prasa pieņemt lēmumu, ka partijām ir jābūt finansētām no valsts budžeta, jo tas taču ir lētāk sabiedrībai, nekā ļaut, ka partijas vāc naudu no abšaubāmas izcelsmes oligarhiem.



Politiskā drosme var būt tad, ja politiķi nav atkarīgi no oligarhiem.

Jā un nē. Es vienmēr esmu pieturējusies pie uzskata, ka cilvēks pēc savas būtības ir brīvs. Jebkurā mirklī cilvēkam ir iespējas brīvi rīkoties, neskatoties uz apstākļiem. Un tāpēc, pat ja viņš ir bijis ievēlēts, pateicoties oligarhiem, viņš, nokļūdams parlamentā, ir sabiedrības pārstāvis — brīvs cilvēks, un viņš var rīkoties kā brīvs cilvēks.



Bet kāpēc nomira Lietussargu revolūcijas pilsoniskais uzrāviens?

Pirmkārt, tāpēc, ka es domāju, ka nav racionāli staigāt pa ielām katru dienu ar lietussargiem rokās. Es domāju, ka Lietussargu revolūcija bija kas pilnīgi ārkārtējs — tā bija reakcija uz ārkātēju situāciju. Un es arī domāju, ka tā nav nomirusi, jo cilvēki jau ir ar savu pārliecību, ar savu sāpi par Latviju un gatavību līdzdarboties tajā brīdī, kad tas ir nepieciešams. Es domāju, ja Latvijā tagad rastos kaut kas līdzīgs Tautas frontei, tas nozīmētu, ka mēs savu demokrātiju jau būtu aizveduši uz kapiņiem. Tās ir ārkārtējas situācijas, kad rodas kaut kas tāds kā Tautas fronte, kur apvienojas cilvēki ar visažādākajiem uzskatiem, ar visdažādāko piedāvājumu risināt lietas. Šādas milzīgas tautas masas ir spējīgas vienoties uz tik vispārēju aicinājumu kā atgūt demokrātisku Latviju. Es domāju, mēs neesam vēl paspēlējuši savu demokrātiju.



Sarmītei Ēlertei sācies jauns posms — dzīve bez medijiem. Kā jūs tagad palīdzēsit Latvijai un ietekmēsit procesus bez Dienas?

Es nevaru izstāstīt jums kādu plānu. Tā iemesla dēļ, ka daļa no tā ir neskaidra, bet daļa nav stāstāma. Bet mans nodoms ir daudz tiešākā veidā iesaistīties politiskajos procesos. Kas tieši no tā iznāks, es pagaidām nevaru prognozēt, jo ir ļoti daudz neatrisinātu lietu. Līdz šim es esmu veicinājusi ļoti loģisku domu, ka ir jākonsolidējas politiskajiem spēkiem, jo pašlaik viņi ir neloģiski sadrumstaloti.



Tagad vairāk izskatās — Sarmīte Ēlerte ar kompāniju ir pret Šleseru, Ušakovu, Šķēli un Lembergu.

Nav jau lielas izvēles.



Vai mēs varam runāt par konkrētiem politiskajiem spēkiem, ar kuriem jūs gribētu līdzdarboties un kāda loma jums tur būtu?

Es savu lomu redzu pārstāvniecības saites būvēšanā. Ko tas nozīmēs pēc gada, es nezinu. Es tiešām nezinu. Es ceru, ka man kaut daļēji tas būs izdevies. Un es ceru, ka triju partiju apvienības rīcībpolitikā daudz lielākā mērā būs pārstāvētas sabiedrības intereses.



Ja mēs nerunājam par amatiem, vai mēs pareizi saprotam, ka jūs saiti ar sabiedrību būvēsit ar trim partijām, kas paziņojuši par konsolidāciju: Jaunais laiks, Pilsoniskā Savienība un Sabiedrība citai politikai?

Tieši tā. Tie principi, uz kuriem notiek apvienošanās, ir skaidri un man pieņemami.



Vai jūs tiešām domājat, ka šie principi ir ļoti skaidri? Visu trīs partiju politiķi runā par vienām un tām pašām lietām, bet katrs domā kaut ko citu. Piemēram, visi atbalsta demokrātiju un viedokļu daudzveidību, bet, ja jūs pajautāsit, vai komunists drīkst strādāt skolā par skolotāju, atbildes būs ļoti dažādas. Vai nav pienācis laiks vienoties par definīcijām?

Es pilnīgi piekrītu, ka ir nepietiekami tikai nosaukt šis vērtības. Ar vērtību nosaukšanu darbs tikai sākas. Mēs vēl nezinām, vai personīgās ambīcijas nebūs tik lielas, ka tas izrādīsies neiespējami. Ir absolūti nepieciešams izdiskutēt, kas ir “eiropeisks”, kas ir “nacionāls”, ko nozīmē sociālā atbildība un tirgus ekonomika. Apvienībai ir jāizdara šis smagais mājasdarbs, lai saprastu, kas ir ielikts katrā no šīm vērtībām — cik lielā mērā tas būs brīvais tirgus un cik lielā mērā valsts uzņemsies atbildību par indivīdu. Ļoti bieži mēs varam redzēt, ka partiju iekšienē tādas diskusijas nemaz nav notikušas, tāpēc uz fundamentālajiem politikas vērtību jautājumiem viņi reaģē atšķirīgi.



Mēs bieži pieminam jēdzienu “nacionāla valsts,” jo viens no svarīgākajiem faktoriem vēlēšanās joprojām ir etniskais faktors. Triju partiju apvienībai agrāk vai vēlāk nāksies par to domāt. Kā pārvarēt etnisko faktoru, lai konsolidētu vēlētājus? Sākums nebija veiksmīgs — publiskajā telpā izskanēja informācija par “latvisko” partiju konsolidāciju pret Ušakova triumfa gājienu Rīgā.

Jā, par to mēs arī esam runājuši. Es domāju, ka latviešu nācija ir pietiekami nobriedusi 20 gados, lai etniskais dalījums nebūtu pirmais, kas nāk prātā, kad viņi nāk uz vēlēšanām. Es tik lēni un uzmanīgi teicu šo teikumu tā iemesla dēļ, ka katrs no šiem vārdiem ir neskaidrs un katrs tajos ieliek citu saturu. Jo tad, kad es runāju par latviešu nāciju, es runāju par visu tautību latviešiem. Visu tautību latvieši, savukārt, ir cilvēki, kuri, vispārinot, ir Latvijas pilsoņi, tie ir cilvēki, kuri ir integrēti sabiedrībā, jūtas piederīgi šai kultūras telpai, un integrācijas pamats ir latviešu valoda. Vēl viena būtiska nācijas pazīme bez teritorijas, varas, valodas un kultūrtelpas būtu kopīgas atmiņas vai vēsture. Tā ir lieta, par kuru ir svarīgi diskutēt, kas, iespējams, prasīs visilgāko laiku.

Cita problēma, ka latvieši kā etniskā grupa ir aizņēmusi visu nosaukumu “latvieši.” Un tur nav vietas nevienam citam. Arī, saņemot pasi, cilvēks nevar vienkārši pateikti, ka viņš ir latvietis. Sanāk, ka viņš to nevar izvēlēties. Es nezinu, kāpēc... Ir jāatnes rasu tīrības dokuments kaut kāds? Kaut arī es domāju, ka neviens latvietis nevar pierādīt pāris paaudžu garumā, ka viņš būtu etniski tīrs latvietis. Tāpēc tad, kad es runāju par nāciju, tā nav etniskā grupa. 20 gados latviešu tautības latvieši, krievu tautības latvieši, pieņemsim, ebreju tautības latvieši tomēr ir nobrieduši tik tālu, ka varētu vienoties par pamatpostulātiem. Varētu vienoties par to, ka mēs šeit visi dzīvosim, ka Latvijas demokrātiskā valsts mums ir svarīga un mēs varam līdzdarboties, lai būtu labāk.



Integrācija ir abpusējs process. Vai arī latviešiem jābūt pietiekami integrētiem?

Man šķiet, ka etniskajiem latviešiem tā izšķirīgā lieta ir valoda. Ja cilvēks runā latviski, nevienam nebūtu sevišķi svarīgi pārbaudīt, kādas tieši asinis rit viņa dzīslās. Integrācija nenozīmē to, ka, ja ir latvieši un krievi, tad mēs runāsim pa pusei latviski, pa pusei krieviski.



Bet jautājums ir par kultūru. Vai nācijas kultūrai ir jābūt atvērtai? Tad tā vairs nav tikai latviskā kultūra. Un, ja aktualizējas jautājums, vai krieviem šeit, Rīgā, pieņemsim, ir svarīgs Puškina piemineklis, tad latvieši to akceptē, jo vienai nācijas daļai tas ir svarīgi. Vai jūs ticat, ka latvieši būtu spējīgi pašlaik atvērt savu kultūru un teikt — jā, arī krievu kultūrai šeit ir ietekme un nevajag tēlot, ka tā tas nav.

Tiklīdz kā mēs skatāmies uz latvisko kā uz konservu, tas arī pārvēršas par konservu. Pēc būtības latviešu kultūra ir atvērta — tā nekad nav bijusi mononacionāla. Mēs dzīvojam vidē, kur savus nospiedumus atstājušas daudzas kultūras. Tāpēc Satversmē ir runāts par Latvijas tautu, jo Latvijā vienmēr pastāvējušas mazākumtautības. Bet kad mēs runājam par nacionālu valsti, reakcija vienmēr ir tāda — vai tas ir par nacionālismu? Bet es pateikšu, kur ir robeža. Es negribu Jomas ielā justies kā Krievijā. Jomas iela — tā ir postpadomju telpa, kas ir attīstījusies vēl tālākā debilizācijas virzienā. Un tāpēc tā ir vieta, uz kuru es negribu iet.



To krieviski sauc пошлость, un tam ir visai mazs sakars ar etniskumu.

Viens ir Puškins, un pavisam cits — padomju vai postpadomju relikti, kur Jaunais vilnis ir tipisks piemērs. Un šī ir postpadomju subkultūra, kas daudzus latviešus momentā atsviež atpakaļ uz okupācijas laikiem. Tāpēc man šķiet, ka būtu ārkārtīgi svarīgi nācijas konsolidācijas procesā politiskajā, sabiedriskajā un intelektuālajā telpā paskatīties uz to, kā tiek pozicionēti krievu tautības latvieši.



Proti?

Runa ir par cilvēkiem, kas sevi saista ar Latvijas nāciju un sevi tādējādi norobežo no šī padomju mantojuma. Pat ja viņi ir bērni un mazbērni tiem cilvēkiem, kuri uz Latviju okupācijas laikā tika atsūtīti.



Bet ir cilvēki, kuriem nav citas vēstures kā tikai Padomju mantojums. Ir cilvēki, kuriem nav citas vēstures kā tikai 9.maijs.

Tas ir jautājums, vai viņi veido cietoksni sabiedrības iekšienē un dzīvo no Padomju atmiņām.



Bet tas ir jautājums ne tikai par to, ko viņi paši dara, bet arī par to, ko vara dara ar viņiem. Vai vara ir spējusi visu šo laiku sarunāties ar šiem cilvēkiem. Krievijas piedāvājums “jūs esat varoņi, jūs esat labie” ir daudz pievilcīgāks, nekā Latvijas piedāvājums “jūs esat okupanti.” Iespējams, Latvijai vajadzētu piedāvāt identitāti šiem cilvēkiem?

Viņu jaunība pagāja Padomju Savienībā un, iespējams, viņi vienmēr šo periodu atcerēsies kā skaistāko. Tāpēc viņi arī būs lojāli tai. Bet teikt, ka tas tilts ir ceļams, pasakot, ka nebija nekādas okupācijas, būtu nepareizi. Runāsim par viņu bērniem un mazbērniem, kuri māk latviešu valodu un kuri kļuvuši par Latvijas pilsoņiem. Kad es runāju ar šiem cilvēkiem, es bieži dzirdu aizvainojumu, ka viņi ir atstumti, viņi nav iesaistīti. Esmu bieži domājusi, kas rada šo aizvainojumu. Domāju, ka lielā mērā to rada visādi bļāvēji nacionālradikāļi, ar kuriem, iespējams, tiek asociētas lielākas ļaužu grupas, kas ir tikpat nepamatoti, kā ja es teiktu, ka ar kārtējo Putina agresīvo paziņojumu būtu saistītas lielas krievu tautības grupas Latvijā.



Ko jūs šajā procesā varat darīt, lai neļautu cilvēkiem palikt postpadomju telpā? Mēs esam daudzus gadus “stiepuši viens otram rokas” ar tām integrācijas programmām, bet skaidrs, ka tas viss nav īpaši izdevies. Ar ko jaunu jūs nāksit?

Man šķiet, ka galvenais ir ar cilvēkiem runāt, lai tas arī skan naivi un vienkārši. Runāt patiesi un cilvēkus nemānīt. Jo es nedomāju, ka būtu nepieciešams kaut kas jauns likumos — tie atbilst visiem Eiropas Savienības un Eiropas Padomes nosacījumiem. Ar cilvēkiem ir jārunā, tāpēc man šī retorika, ka “šīs būs partijas, kas uzrunās latvisko vēlētāju” likās nepieņemama. Tas ir nepareizi un arī negodīgi, ņemot vērtā to, kāda ir mūsu sabiedrība.



Vai jūs redzat 9.maiju kā Latvijas kultūras telpas sastāvdaļu? Jo tas tomēr ir zināms simbols daļai cilvēku.

Okupācija ir Latvijas valsts noliegums. Lai vēsture neatkārtotos, par to nedrīkst aizmirst. Un par to nav diskusiju. Ja kāda cilvēku grupa uzskata, ka viņiem noteikti ir jātiekas 9.maijā, jo tas datums saista viņus kopā, es domāju, ka šeit tad ir jārunā par toleranci. Lai viņi tur iet, man taču nav jāiet skatīties. Es varu braukt skatīties vācbaltu pilis, latviešu sētas vai pareizticīgo baznīcas, nevis skatīties, kā cilvēki dejo pie pieminekļa.

Problēma, par ko ir jādomā, — šis piemineklis un 9.maijs kļūst par identitātes zīmi tiem, kam tā nav jaunība. Tiem, kas meklē tur savu identitāti. Arī tas prasa laiku un gatavību runāt.



Kas vēl bez nacionālās valsts, jūsuprāt, ir sāpīgie punkti, par ko trim partijām būs visgrūtāk vienoties?

Par programmas virzieniem strīdu nebūs. Būtisks jautājums — kā programmu realizēs. Ja šī apvienība grib piedāvāt jauno politisko kultūru, tai ir jāsāk ar sevi. Ja visi redz, ka politikā trūkst kompetences, jautājums — kādi būs mehānismi, lai kompetence politikā ienāktu. Ja viss cīniņš ir par to, kurš kuru krēslu dabūs, tad atkal nekas nenotiks. Ja premjerministram nebūs iespējams izvēlēties spējīgāko ministru, tam mēs turpināsim ar to sistēmu, kur Latvija lielā mērā ir pašlaik.



Ja partiju konsolidācija neizdodas, kāds ir jūsu plāns B?

Plāns B ir. Bet ir tāda tradīcija plānus B nekad neatklāt.



Vai jums apkārt ir cilvēku grupa, kas B plāna gadījumā var nest šo jūsu „normālas politikas” skatījumu Latvijas politiskajā telpā?

Vai jautājums pēc būtības ir — taisīt vai netaisīt jaunu partiju? Man šķiet, ka tas pat būtu vienkāršāk. Bet grūtos brīžos, kādi pašlaik ir Latvijai, cilvēki saliedējas. Un sabiedrībā ir jūtams pieprasījums konsolidācijai, tāpēc ir jāatmet visi kašķi.



Vai Ēlerte politikā ir bīstama?

Es domāju, ka ir jādara viss, lai politiķi būtu sabiedrības pārstāvji. Lai pastāvētu šī pārstāvniecības saikne. Vislielāko kaiti šai saiknei ir nodarījuši varas centri, kas ir ārpus demokrātiskās kontroles. Un es darīšu visu, kas manos spēkos, lai šie centri nevarētu ietekmēt un nevarētu degradēt politiku.

Creative commons Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu politika.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt politika.lv ar ziedojumu!

Komentāri (28) secība: augoša / dilstoša

Tmp author
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārtiņš Štāls 16.11.2009 12:30 http://martins.stals.lv/e-pasts-sarmitei-elertei/

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

...... - intervētājiem 15.10.2009 12:50
Varbūt pirms intervijas vajadzēja paskatīties, cik daudz "Diena" rakstīja par gaidāmo burbuļa plīšanu? Manuprāt, ļoti daudz, salīdzinot ar citiem medijiem, un jau no 2004.gada! Tikai, vara laikā, kad viss gāja uz urrā, vienā brīdi nespēja pateikt: stop, tā turpināt vairs nevar, kā to atzīst arī S.Ēlerte

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ilžux > charlotte 18.09.2009 12:55
Nu, savu tērpu izstādi muzejā kā VVF jau nu gan Ēlerte netaisīs :) Tas bija LOL. Man uz Rīgu bija atbraukuši itāļi, kam pašiem sava demokrātija ir izpuvusi ne pa jokam, bet, vienalga, to novērtēja negatīvi un brīnījās, kā Vaira tam piekritusi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ilžux 18.09.2009 12:34
esmu ļoti augstās domās par Ēlerti, bet vai Muļķu Zeme par viņu balsos (ja nu viņa ļaus likt sev + un -), nepavisam neesmu droša. Grūti joprojām Latvijas tautai veicas ar civilizētu un humānistisku (t.i.Ēlertes aizstāvēto) ideju sagremošanu. Ja viņa tiktu pie varas, arī man atgrieztos ticība LAtvijas nākotnei. Bet tautai diemžēl patīk trekni homofobi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

smatrii 15.09.2009 14:46
Elertei paarmest Shkjeeles sastraadaato var tikai liidz zinaamam laikam, un, ja veerteejam to 20 gadu kontekstaa, tad shis laiks ir nieciigs. Vairaaks peedeejaas veeleeshanas ir tiiri vienas daljas apmierinaatiibas ar to, kas notiek, un otras daljas nedomaashanas rezultaats. Liidziigi, kaa ir naivi uzskatiit, ka bez "Dienas" kaa atspeeriena punkta Shkjeeles ambiicijas ieguut varu buutu nogrimushas.

Ideja apvienot partijas naak iistajaa laikaa, un gruuti iedomaaties cilveeku, kam ir gan personiigaas speejas, gan pietiekama erudiicija, lai to izdariitu. Svariigi, manupraat, ir Elertes teiktais, ka apvienoties var kaveet partiju loceklju personiigaas ambiicijas, iipashi to, kas gadiem cietushies, lai speetu ko ietekmeet. Otrkaart, man negribeetos piekrist komenteetaajam, kursh apgalvoja, ka Elertei nepiemiit Ushakova speejas iedvest savas idejas auditorijai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aut - jocīgi 12.09.2009 14:18
vai tad "aut" nav izteikumu autore - raksta varone, kas atbild uz komentu?

Izteikti nē:). Es vienkārši izlasīju interviju un izdarīju secinājumus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

archivārs - * 12.09.2009 02:10
Pilnīgi piekrītu Ēlertei,ka DIENA ietekmēja procesus Latvijā.Vēlētājiem nepazīstams ministra vietnieks prata shēmot un tikt pie miljoniem,bet bez Ēlertes pozitīvisma Šķēle nebūtu ticis pie politiskas varas.DIENU abonēju vairāk nekā 15 gadu,taču avīze noklusēja informāciju par "Laimas" un citu uzņēmumu prihvatizācijas metodēm,tāpēc noticēju Ēlertei un 1998.gadā balsoju par TP.Pēc tam līdz ar politoloģi Ilzi Ostrovsku pārsteigts konstatēju,ka ir divi ļoti dažādi Šķēles - pirms un pēc vēlēšanām.Žēl,ka Ēlerte vilcinās skaidrot vēlētājiem,kāpēc turpināja pozitīvēt "Tautas" partijas īpašnieku vēl desmit gadu un tā patiesās intereses "pamanīja" vēlāk par citiem - tikai pagājušajā gadā? Arguments,ka tikai Šķēle iestājās par virzību uz ES un NATO neskan nopietni.Pietiek pašķirstīt deviņdesmito gadu avīzes.

Taču visvairāk mani mulsina Ēlertes izlocīšanās no atbildības,jo tieši viņas reklamētā Šķēles dominēšanas laikā latvieši sāka dzīvot nabadzīgāk par kaimiņiem leišiem un igauņiem.No vienas puses atzīst,ka procesus ietekmējusi,no otras - ne par ko neatbild.Miljonāre aizņemta ar jaunu procesu shēmošanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jocīgi 11.09.2009 18:32
vai tad "aut" nav izteikumu autore - raksta varone, kas atbild uz komentu? Kas tas par jocīgu "aut", kas raksta "šī intervija ir demagoģijas paraugs..."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nu te gan 11.09.2009 15:27
Sarmītes fanklubs novācies, muļķīši

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

atbalstu S.'E. 11.09.2009 13:57
mani gan vina uzrun'a - k'a idejas, kuras vi'na aizst'av, t'a pati S.'E., un publiski run'a vi'na vienk. izcili, nezinu, kur's visp'ar Latvij''a var vi''nai l'idzin'aties. Varb'ut pat aiz prieka s'sk'su maks'at nodok'lus, ja vi'nai kaut kas izdosies. J'a, pie tam smuka bilde ielikta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

charlotte 11.09.2009 09:20
Kaa Latvijai vajadzeetu vairaak taada liimenja cilveeku kaa Eelerte. Domaaju arii, ka, atshkjiriibaa no Vairas, vinjai nesakaaptu galvaa. Jo ir gudraaka. Probleema ir milziigaa manipuleejamaa sabiedriibas dalja. Tik maz procentuaali ir cilvju, kas vispaar seko politikai, tad ir Lembja rupors, Stendzeniex un citas nelaimes. Bet, vienalga, ir jaacenshas pastumt sabiedriibu uz augshu (pat ja tas biezhi iisteminjaa ir neizdeviigi/nepopulaari), un taalaako izlems liktens... :) vismaz sirdsapzinja tiira. God.Eelertes k-dze, ja mans moraalais (un emocionaalais) atbalsts Jums un Juusu idejaam/iecereem materializeetos:), taa buutu REAALA kaudze zelta! Lai visi labie gari staav Jums klaat.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

TangoArgentiino 11.09.2009 02:57
Nevaru pretendēt uz Ēlertes kundzes redzējuma plašumu un dziļumu. Tomēr ceru, ka nepateiktais ir dziļāks un apjomīgais, nekā pateiktais.
.
Problēma, ka diez vai cilvēkus var aizraut ar šīm idejām. 20 gadus Diena to rakstīja, 20 gadus "elite" zaga. Tas, kas ir pateikts, šķiet svarīgi Ēlertei. Pat, ja arī man tas šķiet svarīgs, vai tāds liksies vēlētājiem?
.
Katram laikam ir savas problēmas un savi risinājumi. Vai šobrīd Latvijai ir vajadzīga Tečere un Tečerisms? Stipri šaubos, jo arī pasaules valstu vidū lomu sadalījums ir dažāds.
.
Varbūt vispirms paprasīt cilvēkiem, ko viņi grib, lai pēc tam nebūtu jākrīt histērijā?
.
Vispirms Ēlertei pašai vajadzētu uzdot jutājumu sev, vai viņa ir gatava pārkāpt sev, izmainīt sevi , pirms viņa to sagaida no citiem. Pirmkārt, vēlētājiem!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gm - aut 11.09.2009 01:50
Es attureetos deeveet vinju par demagogjisku. Gudrs cilveeks, labi izprot situaaciju, saskata risinaajumus, speej formuleet. Nedomaaju, ka vinja staav pie asmilatiivaa nacionaalisma. Patiesiibaa te var redzeeti tieshi skadrojoshaas lietas.
Cita lieta, ka Eelertes personiiba ir spozha un tai pashaa laikaa pietiekami pretruniiga, apviita ar patiesiem un iedomaatiem miitiem. Tas vareetu arii netrauceet. Tomeer vinjai pietruukst speej uzrunaat, aizraut, saliedeet cilveekus. Tas nu buutu jaakonstatee. Intlektuaali ar visaadi citaadi vinja staav krietni augstaak par Ushakovu. Un tieshi tas, ka vinja nav Ushakovs un ir mazliet par augstu, tas arii vareetu trauceet buut par karogneseeju, kas tik tieshaam tagad tiek sagaidiits. Kaa intelektuaalais dzineejs - jaa.
Runaajot ar krieviem ir jaazin, ka voblu eed pie alus un nevis pie vodkas. Taa bija VVF kljuuda, bet laba ilustraacija, ka uzrunaajot, vienojot divas auditorijas ir jaabuut aarkaartiigi juutigam nianshu paarzinaatajam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aut - gm 10.09.2009 23:16
Šī intervija ir ļoti labs demagoģijas paraugs, kad cilvēks paziņo, ka it kā atzīst Latvijas tautu tās daudzveidībā, bet patiesībā paliek pie tā paša asimilatīva nacionālisma ratiem, jo viņam ir svarīgs tas, ko domā, jūt un uzskata etniskie latvieši un arī ES, nevis kas ir svarīgi Latvijas tautai. Vienīgais, ko vajag--izskaidrot citu izcelsmes latviešiem, ko domā etniskie latvieši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gm - aut 10.09.2009 21:45
""Jo tad, kad es runāju par latviešu nāciju, es runāju par visu tautību latviešiem."
Kas te ir jauns pēc būtības, nerunājot par formu (kas arī nav nekas jauns)? Nav nekā jaunā."
-----------------------------------------------------------
Protams nekaa jauna. Var iesliigt bezgaliigas diskusijaas par tautu pashnoteikshanaas tiesiibaam un un taadaam pashaam naaciju tiesiibaam. Var saliidzinaat, piemeeram, Franciju un ASV. Sameeriisimies ar intelekta garumiem.
Tomeer izej aaraa uz ielas un da jebkuram krievam pasaki, ka vinjsh ir krievu izcelsmes latvietis. Un to pashu pasaki latvietim - ka arii krievi tagad buus latvieshi, tikai krievu izcelsmes. Ja nespeej iedomaaties cik Latvijas sabiedriiba shai apzinjai ir negatava, tad, aciimredzot, Aarmstrongs Tevi reiz aizmirsa uz Meeness.
Taapat var iedomaaties, kaa Ushakova brandzha saaks maurot, ka krievus grib piespiedu kaartaa "paarlatviskot". To, protams, neteikt latvieshu auditorijai un ne pats Ushakovs, bet krieviem vinja biedri to atkaartos pa visiem galiem, jo tas ir vistingraakais cements uz kaa turas SC betons. Tas ir pamata iemesls kaadelej vinji speeja konsolideeties. Vinjiem ir svariigs upura sindroms. Tas vinjus mobilizee. A' tagad latvieshi teiks - mees visi esam latvieshi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gribētājs Kalvim 10.09.2009 21:45
Domāju, ka viņai sabiedrības intereses IR svarīgas, to viņa ir pierādījusi ar savu darbu 18 gadu laikā. Kas vainas atvērtās sabiedrības idejām? Es arī esmu sabiedrības loceklis, un šī ir arī mana vīzija. Tas tomēr ir augstāks līmenis kā jebkādi fundamentālisti, vadoņa gaidītāji, cilvēki bez spējas iejusties citu cilvēku sāpēs - homofobi, un tanlīdzīgi naida ģenerētāji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 10.09.2009 21:34
Lai kas arī nebūtu par premjerministru - kaut vai debesu eņģeļi, neviens premjers nespēs pasargāt sevi un valsti no nekompetences, zagšanas vai izpārdošanas Krievijai. Arī Godmanis pirms 20 gadiem šķita ideāls politiķis - erudīts, ar viedokli par visu ko, utml. Pietika dažus gadus redzēt kā viņš vada valsti un daudziem radās šaubas.

Ir jāapzinās vienkārša lieta - S.Ēlerte dara un arī turpmāk darīs visu to, kas ir svarīgi pašai S.Ēlertei. Un varbūt vēl kādiem ietekmīgiem cilvēkiem. Viņa (vismaz apzināti/mērķtiecīgi) nedarīs to, kas ir ir svarīgi mums --- pirmkārt jau tādēļ, ka viņa nemaz to nezina :) Viņa var būt svēti pārliecināta, ka sabiedrībai vissvarīgāk ir lasīt par praidistiem un "Mozaīku", vai sekot līdzi prostitūtas Jolkinas piedzīvojumiem kopā ar ministru Kastēnu. Nu labi - šis konkrētais sižets parādījās īsi pēc tam, kad S.Ēlerte no "Dienas" jau bija aizgājusi. Bet būtība ir tā pati - radām sensāciju, nopelnām, visiem paliek nedaudz mieles. Pēc tam meklējam nākamo sensāciju, un atkārtojam iepriekšējās darbības.

Tieši tāda pati ķibele būs ar jebkuru citu premjerministru - viņš nezinās, ko sabiedrībai vajag. Vismaz iekams nebūs spiediena grupu un organizētas tautas. Par JL/PS/SCP varēšu atļauties balsot tikai tad, ja vienlaikus būšu kādā aktīvā arodbiedrībā, NVO vai vismaz reliģiskā draudzē. T.i., ja man apkārt būs savējie, ar kuriem kopā varēs izdarīt spiedienu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

es viņu gribu 10.09.2009 20:45
par Premjerministri. Ja Ēlerte reāli tiktu pie varas uz pietiekami ilgu laiku, man atgrieztos ticība mūsu valsts nākotnei.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 10.09.2009 17:51
Un kas raksturīgi - ar rakstam pievienotajā attēlā mēs drīkstam visu uzlūkot pazemīgi - uz augšu no liela, liela dziļuma. Arī portāla redakcija saprot i savu, i mūsu vietu attiecībā pret varoni - un tas ir pareizi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 10.09.2009 16:46
Ta Ēlertes kundze jau nemaz nenolaižas līdz tādam līmenim kur ļauj sevi demokrātiski izvērtēt. Ēlertes kundze uz tādu līmeni skatās no augšas , un tikai zināma labuma pēc mēdz pielīmēties tādam līmenim , un pielīmēties izteikti no augšas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks - redakcijai 10.09.2009 16:44
Vislielākais paldies Redakcijai par so interviju! (Arī par Ditas rakstu paldies!) Tā ir vienkārši politikas paraugstunda. Es domāju ka Sarmītes lietotie jēdzieni ("varas centri") un izpratnes veids ieies politiskās domāšanas apritē kā normatīvi. Lai viņai izdodas! Ja varētu - visādi atbalstītu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I love her!!!!!!!!! 10.09.2009 16:19
Ēlertes kundze, ir papilnam cilvēku mūsu valstī, kas jēdz Jūs novērtēt un par Jums balsos! Tikai strādājoši cilvēki parasti netup (komentēdami) I-netā. No visas sirds vēlu jums veiksmi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aut 10.09.2009 13:46
"Jo tad, kad es runāju par latviešu nāciju, es runāju par visu tautību latviešiem."
Kas te ir jauns pēc būtības, nerunājot par formu (kas arī nav nekas jauns)? Nav nekā jaunā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gm 10.09.2009 12:36
Zhurnaalisti atrefereejot citos plashsazinjas liidzekljis ir palaidushi garaam izcilu "bumbu" Eelertes teiktajaa. Vai taadeelj, ka nav tik taalu izlasiijushi vai arii taadeelj, ka taa ir par smagu?

"Jo tad, kad es runāju par latviešu nāciju, es runāju par visu tautību latviešiem."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 09.09.2009 14:57
p.s. Tak lielākie vaininieki jau maksāt par savām kļūdām nevēlas un nevēlēsies - tāpēc jau sabiedrības ''zombēšana'' tikai pieaugs un pieaugs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 09.09.2009 14:54
''Pārskrienot...'' - nekā jauna, nekā pārsteidzoša - loģiska un likumsakarīga rīcība (motīvi). Daudzas notiekošās lietas jau sen, sen kā aprakstījis un izskaidrojis arī sociologs A.Zinovjevs savās n-tajās grāmatās un rakstos. Nudien pēc mūsu vadošo&valdošo nodomu vēstules parakstīšanas ar SVF publiskošanu vietā būtu aizsaulē aizgājušā zinātnieka atdziņa:''Самое главное состоит в том, что представителям власти не нужно понимать объективных законов развития общества. У них нет научного понимания этих процессов. (..)Существуют два типа понимания. Скажем, тот, кто планирует все операции с Россией, вовсе не должен понимать законов развития общества. Есть наука разрушения, наука грабежа. И есть наука созидания. Охотник, который идет убивать тигра, не является зоологом, специалистом по выращиванию тигров. Ему нужно знать, куда ударить, а не какие условия создать для роста и развития вида. '' Александр Зиновьев: Будем реалистами

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 09.09.2009 14:29
Saspringu izlasīt (pārskrienot).
Paliku gandarīts, jo sapratu, ka virsraksts "...nāk" ir tikai pašiedvesma - manuprāt "... velk garām"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lasītājs 09.09.2009 13:32
smuka gan viņa šitajā bildē!

Saistītie raksti
Kapakmens 255x203

Jums mūsu pietrūks! 4 Autors:Jānis Buholcs

Citi autora darbi
Kaut kas krasains

Un atkal jauns sākums 4 Autors:Dita Arāja