Eksperimentāls caurspīdīgums 9

Būtu žēl, ja šis patiesībā izrādītos Dienas eksperiments, lai pārbaudītu sabiedrības reakciju uz eksperimentu, nevis patiesi izzinātu citādi nepieejamu realitātes daļu.

Iesaki citiem:

Es nebalsošu ne par, ne pret, kā to aicina Diena, stāstot par savu eksperimentu, kurā vērtēs skolotāju darba kvalitāti, un tāpēc skolēnu vidū meklē aģentus slēpta ieraksta izdarīšanai mācību stundās.

Žurnālistikas eksperimenti vienmēr rada jautājumus par profesionālo ētiku. Te nebūs pārāk daudz atbilžu, tikai jautājumi par šāda eksperimenta riskiem, jo atbildes uz tiem neatradu redakcijas skaidrojumā.



Neitralitātes risks

Es pilnīgi atbalstu nepieciešamību žurnālistiem ik pa laikam veikt eksperimentus, ja svarīga informācija nav iegūstama citā ceļā. Bet vai šajā gadījumā tā ir? Es pilnīgi piekrītu Dienas Mediju galvenajam redaktoram Guntim Bojāram, ka diezin vai skolā ir kas slēpjams[1]. Ar abām rokām balsoju par skolotāju darba kvalitātei veltītu diskusiju, kura pavirzītos tālāk par Dienas izsaucienu „vajadzīgs jauna veida skolotājs!” Ar tām pašām abām rokām esmu gatava aizstāvēt arī šīs diskusijas kvalitāti, ja argumenti balstās uz eksperimentu.

Taču auditorijai ir tiesības zināt, vai profesionālā ētika ievērota visos eksperimenta posmos — attiecībās ar avotiem, informācijas vākšanas procesā, informācijas pasniegšanā.

Šis ir slēptais ietvertais eksperiments, proti, tāds, kurā vide nezina, ka tiek novērota, un kurā neviens nezina, kurš ir žurnālists. Skolēni aģenti spēlē žurnālista lomu, jo nodarbojas ar informācijas vākšanu. Nav zināms, kā pārbaudīs Dienas aģentu motivāciju. Korekti veiktā eksperimentā ir jābūt skaidri noteiktam novērojuma plānam un kritērijiem. Ja informācijas avots pats nāk no novērojamās vides, tad ļoti lielas problēmas var radīt neitralitātes zaudēšana, nespēja bez iesaistīšanās, bez provokācijas fiksēt realitāti. Tādā gadījumā iegūtā informācija mainās, ir ietekmēta, tā vairs neatveido, bet konstruē realitāti. Ja izzūd robeža starp realitātes atspoguļošanu un tās radīšanu, tā ir parasta ziņu taisīšana, nevis patiesības rādīšana.



Atkarības riski

Eksperimenta kvalitāte, tā veidošanas ceļš ir ļoti atkarīgs no mērķa. Es šaubos par diviem jautājumiem. Pirmais: vai vajadzēja izmantot skolēnus?

Bērnu iesaistīšana vienmēr ir riskanta. Ne velti profesionālā ētika runā par žurnālista atbildību izvērtēt, vai nepilngadīgs informācijas avots spēj adekvāti izprast savas rīcības sekas, vai izprot savu lomu, vai tas ir pietiekami aizsargāts eksperimenta laikā un pēc tā. Arī vecāku atļauja, kas tiek prasīta par 16 gadiem jaunākiem bērniem, to nevar garantēt. Slēpto ierakstu stundās varēja veikt citi vides pārstāvji — vecāki, kādi ieinteresēti skolotāji, skolas darbinieki.

Skolēni ir ieinteresētas personas. Lai kādu avotu žurnālisti izmantotu, saņemot materiālu no iesaistītas personas, ir liels risks nonākt sava avota izpratnes, rīcības, citu mērķu atkarībā. Gan jau skolēni pieteiksies veikt stilīgu eksperimentu. Jautājums, vai viņu mērķi sakritīs ar redakcijas mērķiem, vai viņi šo eksperimentu veiks to pašu iemeslu dēļ, kāpēc to vēlas redakcija. To ir ļoti grūti pārbaudīt.

Otrais jautājums: vai iegūtā informācija sniegs atbildes uz eksperimenta jautājumiem? Vai tā dos pamatu secinājumiem? Redakcija nav formulējusi un pamatojusi savus skolotāju kvalitātes vērtējuma kritērijus. Projekta skaidrojumā gan teikts: „Vai, piemēram, tiek likts lietā modernas izglītības pamatprincips, ka pedagogs nav šefs, bet skolēns — dumjš bērnelis, ka viņu starpā jāvalda sadarbības modelim?” Diskusija ir ļoti vajadzīga, bet šaubos, vai dažu stundu ieraksts dos tādu materiālu, pēc kura var izdarīt vispārīgus secinājumus. Redakcija nesaka, cik garš būs eksperiments. Uzdodot tik būtiskus jautājumus, būtu svarīgi, ka pētījums aptver ilgāku laiku. Tādi nav nekāds retums žurnālistikā. Vienas vai dažu stundu ieraksts var dot pamatu tālākiem pētījumiem, bet būt pilnīgi nederīgs lielāku secinājumu izdarīšanai. Tas ir vēl viens risks — žurnālistam kļūt atkarīgam no iegūtā materiāla robežām. Skolotāju un skolēnu attiecību, darba metožu, to efektivitātes vērtēšana nav tāds pats eksperiments kā Nekā personīga ideja izlikt svarīgu iestāžu novērošanas kameru redzamības lokā mugursomu un gaidīt, kad apsargi reaģēs uz iespējamiem terorisma draudiem.



Šova risks


Eksperiments izraisīja virmošanu jau no pirmās aģentu rekrutēšanas dienas. Bažas izteica skolotāju arodbiedrība. Sekoja redakcijas stāsts par pieteikšanās aizkulisēm un skaidrojums, ka citādi nav iespējams uzzināt, kas notiek klasēs, „kad skolotājs aizver aiz sevis durvis”. Diemžēl nesekoja skaidrojums par citiem jautājumiem. Ētiskums tika pamatots ar apgalvojumu, ka tiks slēptas skolas un klases un neviens nezinās, kur un kad veikts ieraksts. Pamazām stāstiņi ap eksperimentu aizēnoja tā definēto problēmu. Uzmanība ir pievērsta, un pasākums kļuvis par vietējo šoviņu. Varētu pieļaut, ka informācijas pārbagātības laikā par katru avīzes rakstu jārada šovs, lai vispār pievērstu tam auditorijas uzmanību.

Ceru, ka plašāki eksperimenta gaitas skaidrojumi sekos, kad iegūtais materiāls būs apkopots un būs iespējams novērtēt pētījumā iegūto saturu un tā kvalitāti. Būtu žēl, ja svarīgas problēmas izpēte pārvērstos seriālā par labajiem un sliktajiem, vainīgajiem un bezvainīgajiem. Būtu žēl, ja šis patiesībā izrādītos avīzes eksperiments, lai pārbaudītu sabiedrības reakciju uz eksperimentu, nevis patiesi izzinātu citādi nepieejamu realitātes daļu.



__________________________

[1] http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/kapec-eksperiments-kads-merkis

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

degvīins 12.03.2011 13:59
Gudras frāzes, lai gan varēja arī vienā teikumā: Bērni nav saldums, bet skolotāji arī mēdz būt cūkas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

anda 12.03.2011 10:49
Pilnīgi noteikti notiekošais skolās ir jāizzina, nevis tāpēc, lai meklētu vainīgos, jo runa jau nav par vainīgajiem - nedz neaudzinātiem bērniem, nedz sliktiem pasniedzējiem, bet drīzāk par to, ka pasaule ir mainījusies un arī skolās, iespējams, kaut kas ir jāmaina. Un pētījumi tur var pamatoti noderēt. Bet nu nevajag tagad katra apšaubāma redaktora (un Bojārs pēdējā laikā izceļas vienkārši ar pērlēm, bail pat viņa rakstus vairs lasīt) izdomājumus saistīt ar pētījumiem un eksperimentiem. Pilnīgi mierīgi tos pašus pedagoģijas ekspertus vai antropologus var un vajag sūtīt uz skolām, lai vismaz semestri vai gadu sēž ilgi un dikti skolā un novēro. Tik ilgi neviens paslēpes nospēlēt nevar, lai kā arī gribētos un rezultāti būs daudz patiesāki nekā šādi iegūtie. Un arī secinājumi pamatotāki un pielietojami. Savukārt, šādu eksperimentu vajadzētu aizliegt kaut vai tāpēc vien, ka kaut negribot (kas gan izskatās vairāk kā gribot), skolēni tiek rīdīti pret skolotājiem, kas ir galēji nepieņemami un izglītības kvalitāti nekādā mērā neveicina, tieši pretēji. Interesanti, vai pats Bojārs gribētu, ka viņa dēls vai meita špionē (jo kā citādi to nosaukt) savus pasniedzējus?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Par skolotāju /vienu!/ 11.03.2011 23:50
Tā kā man ir trīs bērni, tad saskarsme ar skolotājiem ir bijusi diezgan liela. Šis gadījums notika deviņdesmito gadu sākumā. Gatavojos sūtīt skolā savu jaunāko bērnu. Tā kā veselības problēmu dēļ bērns dārziņā nebija gājis, tad sešos gados viņu vedu uz sagatavošanas klasīti skolā /maija sākumā/. Kā man teica, tad skolotāja esot labākā no visām sākumskolas skolotājām. Protams, priecājos, ka mums tā palaimējies. Tā kā visi bērni bija tā saucamie "mājas bērni", tad šāda kopā sanākšana un mācīšanās viņiem bija jaunums, kas ir gan interesants, gan biedējošs. Viss jau it kā notika, bet tad vienu dienu man savējo vajadzēja paņemt no skolas ātrāk. Tad nu negaidīju viņu kā parasti lejā pie ārdurvīm, bet uzgāju gaitenī pagaidīt pie klases, lai atpasītos skolotājai. Un biju šokā. Ak, Dievs, KĀ tā skolotāja KLIEDZA uz šiem mazajiem "mājas bērniem"!!! Kādas tur vēl mācības! Gan jau visi sēdēja bailēs sarāvušies. Nu, neviens mani nepārliecinās, ka šādi sīkaļas, kas tik tikko iepazinušies ar skolu /kāda nedēļa gan bija pagājusi/, spēj izdarīt ko tādu, lai skolotāja atļautos TĀ KLIEGT. Stunda beidzās, skolotāja iznāca no klases un bija visai izbrīnīta, ka es tur gaitenī stāvu. Atzīšos savā mazdūšībā - pie direktora neaizgāju un nepasūdzējos /jo man taču bija teikuši, ka tā ir labākā no visām mazo bērnu skolotājām/. Un kas gan man būtu ticējis. Visa sagatavošanas klasīte mācības pirmajā klasē sāka pie šīs skolotājas, manējais šī būtībā laimīgā gadījuma dēļ tika pieteikts pie citas. Morāle? Lai cik apšaubāms būtu DIENAS eksperiments, tomēr skolotāju izturēšanās klasē, mācību priekšmeta pasniegšana un visas citas lietas paliek plašākam lokam nezināmas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 11.03.2011 21:42
...žurnālistus sauc par žurnaļugām...
---------------------------------
nevienu Žurnālistu neviens nenosauks par žurnaļugu un neviens žurnaļuga nekad nebūs Žurnālists - tās ir divas absolūti dažādas pasaules, kuru robežšķirtne ir Gods.
Audioprostītūtu vervēšana ir iespējama tikai vienā no šīm pasaulēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 11.03.2011 18:05
Paldies Rožukalnei. Piekrītu. Arī tam, ka šodienas skolēni nevar būt nekādi pētītāji. Skolā nekas nav slēpjams. Tikai jau gadiem ģimenē bērnam nav iemācīta vēlme mācīties.

Kur tad rodas tie, kas žurnālistus sauc par žurnaļugām? Laikam kaut kādi sētnieķeļi iemācījušies anonīmi dauzīt klaviatūru un izteikt savu viedokli, kas labākajā gadījumā ir prastas zākas, ir gan tādi, kas iemanās dižoties ar rupjībām. Dienas "pētījums" stāv uz robežas. Ir skolās vajadzīgas novitātes, bet ne jau visam jābūt tā, kā tie bērni bērnībā grib.

Tas, ka skolās ir problēmas, nav nekas jauns. To zinu arī no tiem laikiem, kad nosistais dr. hab. paed vēl strādāja skolā. Tik tās problēmas pa gadiem nav mazinājušās, bet augušas vairumā. Laikam jau apmierināti ir vienīgi tie, kas ik pēc vārda lieto kādu lamuvārdu citā valodā.

Arī žurnālistu ētika šodien ir tāds slidens jautajums. Žēl, bet tā ētika laikam pastāv pati par sevi un katram realitātē ir sava ētika.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

degvīins 11.03.2011 16:25
Anda joprojam iedomajas sevi par ceturto varu. Tur tā nelaime, ka pat demokrātiskajos Rietumos aiz visskandalozakajiem atmaskojumiem (Votergeita) vienmēr ir kāda cita ieinteresēta persona. Labi, ka Jūs šoreiz apšaubāt šo Dienas iniciatīvu, jo citādi var nonākt pie situācijas, kuru man pauda viens dzejnieks par citu: "Es kapos viņam nolieku puķīti, bet vienmēr nočukstu, ka viņš bija stukačs." Minētais piemērs nav fantāzija, bet divi reāli cilvēki, ko pazinu. Viens zemzemē, otrais par laimi ar pirmā nesačarētu dzīvi. Bet kāpēc es sāku ar 4 varu? Jūs taču esat jauno džornalistu audzinātāja. Tad māciet savus jauniešus par vajadzību ievērot neitralitāti, objektivitāti u.t.t. Pagaidām no Jums manāma tikai gara mēle Vienotības pēcpuses virzienā. That is bad storry.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 10.03.2011 22:27
Jau sākās- pietika ieiet klasē, kā tipiņš, kurš nekad nav nopietni izturējies pret mācību darbu, pavērsa uz skolotāja pusi fotoaparātu. Pavaicāju, vai viņš piedalās eksperimentā- un klase izbrīnīti noelsās. Bet nu skatīsimies. Manā aparātā arī ir video režīms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 10.03.2011 18:14
Žurnaļugām esot parādījušas tiesības vervēt mazgadīgas "audoprostitūtas" , lai slepeni izsekotu skolotājus.
Labi, lai būtu!

Vai skolotajiem ir tiesības vervēt pieaugušus darbabiedrus un apgādāt tos ar slepenas novērošanas tehniku, lai izsekotu līdz debilitātei izlaistu bērnu vecākus viņu darba vietās?!
Tas takš' ir sabiedrisks labums uzzināt, kas izauklē kretīnus.

Bet visticamāk "Quod licet Iovi, non licet bovi" vai ne ?!
Parastiem darba cilvēkiem nav ļauts tas, uz ko saņem indulgenci jebkurš nelietis, ja vien spēj sevi nosaukt par žurnālistu.

Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

Bleuman 6514421669

Roka roku (ne)mazgā 0 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 63 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 29 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 45 Autors:Anda Rožukalne