Atslēgvārdi:

Ekonomika priekšvēlēšanu programmās pirms 2010.gada vēlēšanām 0

Partiju programmas pirms 10.Saeimas vēlēšanām vērtē Vjačeslavs Dombrovskis

Iesaki citiem:

Saskaņas centrs

Budžeta konsolidācija

Konkrēta redzējuma nav. Turklāt solītie pasākumi nodokļu jomā, visticamāk, samazinās budžeta ieņēmumus, kas prasīs lielāku tēriņu samazināšanu.

Darba vietas

Faktiski, konkrēta redzējuma nav.

Ilgtermiņa attīstība

Šajā lauciņā, salīdzinot ar citām partijām, SC ir nepārprotams čempions, jo tā programmā ir diezgan pamatīgs un konkrēts redzējums. SC skaudri kritizē brīvā tirgus sistēmu. Piemēram, programmā rakstīts, ka „ekonomiskā krīze pierāda neoliberālā kapitālisma kaitīgumu”. Tā vietā partija piedāvā ekonomiskās attīstības modeli, kas acīmredzot ir balstīta Dienvidkorejas industrializācijas pieredzē pagājušā gadsimta 50.-70. gados. Līdz ar to SC sola īstenot „paātrinātu rūpnieciskās attīstības politiku” ar prioritārajām nozarēm, dibinot „valsts attīstības bankas”, veicinot „nacionālos čempionus” un atjaunojot „vēsturiskās ekonomiskās saites ar ģeogrāfiskajiem kaimiņiem, tajā skaitā ar Krieviju un Baltkrieviju”. Pieminēta arī „ilglaicīga demogrāfiskā programma”, bet konkrētākā redzējuma pagaidām nav.

Personīgi esmu skeptisks par šādām attīstības teorijām. 20. gadsimta vidū Dienvidkoreja bija viena no vismaz astoņdesmit jaunattīstības valstīm, kas ir mēģinājušas šādi „paātrināt” savu attīstību. Lielākā daļa no tām cietusi neveiksmi. Dienvidkorejas (un dažu citas valstu) piemēri bija vairāk interesanti izņēmumi. Turklāt, jāpiezīmē, ka Dienvidkorejas „brīnums” bija panākts diktatūras apstākļos. Un tomēr šādi apsvērumi nemazina vērienīgu faktu, ka SC ir konkrēts redzējums šajā lauciņā.

PCTVL

Faktiski nav konkrētu atbilžu uz budžeta konsolidācijas, bezdarba, un ilgtermiņa attīstības jautājumiem. PCTVL ekonomiskās attīstības recepte ir vienkārša: „Lai panāktu, ka Latvija kļūst par attīstītu, bagātu, un no korupcijas tīru valsti (..), mums nepieciešams ikviena Latvijas iedzīvotāja atbalsts”

Par labu Latviju

Budžeta konsolidācija

Konkrētās atbildes uz šo jautājumu PLL nav. Solījumi būtiski samazināt nodokļu slogu (piemēram, samazināt IIN likmi līdz 20%, ieviest samazinātās PVN likmes pienam un maizei), palielināt finansējumu (piemēram, veselības aprūpei līdz 5% no IKP, arī 2. līmeņa fondētajām pensijām) un „stimulēt ekonomiku” nav savienojami ar budžeta deficīta samazināšanu. Kopumā, var nojaust, ka PLL apsver trīs pieejas konsolidācijai: pirmā — panākt ekonomisko izaugsmi; otrā — cīņu ar ēnu ekonomiku un trešā — vispār nesamazināt budžeta deficītu līdz 6% no IKP 2011. gadā, kā to paredz vienošanas ar SVF un EK.

Pirmie divi varianti, manuprāt, nav reāli īstenojami jo tie negarantē panākumus tuvāko divu gadu laikā, kad nepieciešams būtiski samazināt deficītu. Līdz ar to ir ļoti maza varbūtība, ka aizdevēji tos pieņems. Protams, tas nenozīmē, ka nevajag domāt par izaugsmi un cīņu ar ēnu ekonomiku, tomēr par pamatu jāņem scenārijs, ka šie pasākumi nedos augļus tuvāko divu gadu laikā. Savukārt trešais variants vispār nesamazināt budžeta deficītu faktiski nozīmē, ka tiek lauzta vienošanās ar SVF un EK un turpmāk pieaug ārējais parāds ar visām no tā izrietošajām sekām.

Darba vietas

Šīs jautājums PLL programmā ir pirmajā vietā un tam veltīta vesela sadaļa. Kopumā PLL nākamās Saeimas darbības laikā sola samazināt bezdarba līmeni līdz 2005.gada līmenim. Programma nav vienkārši deklaratīva, bet satur virkni konkrētu pasākumu, kas galvenokārt paredz maksāt darba devējiem par jaunu darba vietu radīšanu. Konkrēti — par vienu radīto darba vietu samazināt maksājamo nodokļu apjomu par Ls 1200 gadā un ari samazināt nodokļu slogu biznesa iesācējiem par pirmajām piecām darba vietām. Vai šādā stratēģija samazinās bezdarba līmeni? Jā. Bet vienkārši aprēķini liecina arī par to, ka tā valsts budžetam varētu maksāt līdz 180 miljonu latu gadā. Līdz ar to galvenais jautājums ir — vai šis risinājums ir tā vērts? Tas atkarīgs no cēloņiem, kāpēc darba meklētāji nevar atrast darbu. Ja galvenais iemesls ir „strukturāls”, tas ir — pieprasīto prasmju trūkums un ja nepieciešamo prasmju galvenais iegūšanas avots ir on-the-job-training jeb mācīšanās darba vietā, tad PLL piedāvā problēmai atbilstošo risinājumu. Ja galvenais iemesls joprojām ir produktivitātei neatbilstošs atalgojums vai arī galvenais nepieciešamo prasmju iegūšanas avots ir formālā izglītība, tad piedāvājums radīs pamatīgu caurumu budžetā, bet nedos vēlamo ilgtermiņa rezultātu. Līdz ar to, kamēr trūkst bezdarba cēloņu pamatīgas analīzes, šāds risinājums ir vērtējams kā pārāk riskants.

Ilgtermiņa attīstība

Kopumā PLL programmā nav skaidras ilgtermiņa attīstības vīzijas. Tomēr ir nojaušami daži domāšanas virzieni. Pirmkārt, PLL pievērš lielu uzmanību demogrāfiskajām problēmām. Galvenais piedāvātais instruments ir būtiskas nodokļu atlaides ģimenēm ar trim un vairāk bērniem. Otrkārt, programmas veidotāji acīmredzot uzskata, ka atslēga ekonomikas attīstībai ir kapitāla ieplūšana. Līdz ar to tiek ierosināts 2. līmeņa pensijas ieguldīt Latvijas ekonomikā. Treškārt, programma izvirza mērķi panākt, lai Latvija iekļūtu Pasaules Bankas Biznesa vides indeksa pirmajā desmitniekā, tādējādi radot priekšnosacījumus, lai Latvija kļūtu par „vairāku starptautisku (..) uzņēmumu mājvietu.” Programmā pieminēt arī tūrisms un inovācijas, bet ļoti vispārīgā — „saukļu” — formātā.

Labi, ka idejas ir, un PLL idejas par demogrāfiskajām problēmām noteikti nav zemē metamas. Tomēr kopumā programmas veidotāju domāšana par ekonomisko attīstību ir virspusīga, dažreiz iestrēgusi aptuveni iepriekšējā gadsimta 70. gadu līmenī. Piemēram, treknajos gados kapitāla bija ļoti daudz, bet tā viegla pieejamība veicināja krīzi, nevis ilgtermiņa attīstību. Turklāt ieceres piesaistīt starptautiskus uzņēmumus nav savienojamas ar tādiem saukļiem kā „Latvijas tirgus — pirmkārt Latvijas precēm” un kopējo protekcionisma noskaņojumu.

Vienotība

Budžeta konsolidācija.

Programmā nav konkrētas vīzijas par budžeta sabalansēšanu. Tomēr izskatās, ka Vienotības (tas ir — pašreizējās valdības) plāns nākamajam gadam izskatās sekojoši: pirmais — nodokļu paaugstināšana (PVN samazināto likmju atcelšana, NIN likmju paaugstināšana un nodoklis luksus automašīnām; otrais — iemaksu atcelšana pensiju sistēmas 2. līmenī; trešais — ietaupījumi no valsts funkciju audita. Rupji vērtējot, šie pasākumi dos ap ¾ no nepieciešamajiem 400 miljoniem latu nākamajam gadam. Informācijas par konsolidācijas avotiem 2012. gadā (>3% no IKP) nav.

Kopumā ir labi, ka ir plāns ¾ no nākamā gada konsolidācijas, jo citām partijām šādu plānu faktiski nav. Tomēr iemaksu atcelšana pensiju sistēmas 2. līmenī nerisina sociālā budžeta konsolidācijas apmēru, bet to pārnes uz nākamo paaudzi, graujot pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti. Tātad ilgtspējīgas zināmās konsolidācijas apjoms ir ½ no nepieciešamās.

Darba vietas.

Šī viena no programmas prioritātēm, un galvenokārt tiek piedāvāti trīs politikas instrumenti. Pirmkārt, nodarbinātības stimulēšana caur mikrouzņēmumiem. Detaļu nav, bet var nojaust, ka runa ir par fiksētā nodokļa ieviešanu. Otrkārt, sociālā nodokļa atlaižu piešķiršana uzņēmumiem, kuri pieņem darbā ilgstošos bezdarbniekus vai piedāvā pirmo darba vietu jauniešiem. Treškārt tiek pieminētas „būtiskās” izglītības reformas, tajā skaitā — arodizglītībā, tomēr konkrēti rīcības plāni nav redzami.

Kopumā tēmēšana uz ilgstošiem bezdarbniekiem un jauniešiem, visticamāk, ir situācijai adekvāti risinājumi. Ari nodokļu atvieglojumi mikrouzņēmumiem un arodizglītības reforma ir soļi pareizajā virzienā. Diemžēl, detalizētāko risinājumu trūkums rada bažas par šādu piedāvājumu efektivitāti.

Ilgtermiņa attīstība.

Vienotības galvenā atbilde uz šo jautājumu, acīmredzot, ir ES fondi, kas nodrošinātu „valsts atbalstu konkurētspējīgiem, inovatīviem uzņēmumiem”. Tiek apsolīts „izveidot Valsts Attīstības Banku” (visticamāk, uz esošās Hipotēkas Bankas bāzes), un veicināt eksportu ar eksporta garantijām un inovācijas ar riska kapitāla fondu.

Citiem vārdiem, līdzīgi PLL un SC Vienotības piedāvājums ari balstās uz valsts administrēto investīciju programmu. Vai šāda stratēģija būs sekmīga? Pasaules pieredzē ir daži piemēri, kad šādas iniciatīvas ir bijušas sekmīgas, un daudz vairāk piemēru, kad šādi pasākumi ir nesekmīgi. Kopumā tomēr piedāvājums ari ir diezgan virspusīgs.

Zaļo un zemnieku savienība

ZZS programmas vērtēšana nav iespējama, jo CVK mājas lapā atrodamā 4000 zīmju programma satur triviālus saukļus, nevis konkrētus piedāvājumus. Piemēram, nodaļā „Tautsaimniecība” tiek solīts „samazināt valsts birokrātiju”.

Visu Latvijai!-TB/LNNK

Budžeta konsolidācija

Konkrētas atbildes uz šo jautājumu nav. Tomēr, jāatzīmē, ka nodokļu ziņā programmas autori piedāvā virkni pasākumu, kas, visticamāk, palielinās nodokļu ieņēmumus.

Darba vietas

Skaidra piedāvājuma nav. Visticamāk, programmas autoru stratēģija ir „nodrošināt uzņēmējdarbības kreditēšanas atsākšanu (..), sniedzot valsts galvojumus kredītiem”. Tomēr šāda spēlēšanās ar valsts (tas ir — nodokļu maksātāju) galvojumiem varētu būt pārāk riskanta.

Ilgtermiņa attīstība

Šim jautājumam veltīta vesela programmas nodaļa. Galvenā ideja ir radīt „Latvijas kā pasaules vadošās „zaļās” ekonomikas zīmolu”, īstenojot vairākus pasākumus, kuri ir vērsti uz energoefektivitātes palielināšanu. Arī pieminēta Attīstības Bankas (uz Hipotēkas Bankas bāzes) izveide, lai veicinātu dažu prioritāro industriju attīstību.

Idejas oriģinalitātes ziņā, salīdzinot ar citām partijām, VL!-TB/LNNK, neapšaubāmi, ir Nr. 1. Ideja ir vērā ņemama, tomēr, manuprāt, ar šo vien ideju ilgtermiņa attīstībai, visticamāk, nepietiks. Var arī piezīmēt, ka programmas autori sola veicināt krievvalodīgo atgriešanos savā vēsturiskajā dzimtenē. Ja šāda programma norisināsies sekmīgi, tad palielināsies IKP uz vienu iedzīvotāju, protams, samazinoties kopējam IKP.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi
Vjaceslavs 165x152

(Un)real money 45 Autors:Vjačeslavs Dombrovskis

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Is anything wrong with higher education in Latvia? 1 Autors:Vyacheslav Dombrovsky