Atslēgvārdi:

Eiroremonts krievu kopienām

Diena, 31.10.2003.

Iesaki citiem:
Diena lv logotips s

Pirms diviem gadiem viens no spilgtākajiem latviešu preses cunftes pārstāvjiem kuluāros klāstīja: «Mēs bijām spiesti izstumt krievus no politikas tāpēc, ka viņi nemūžam neatbalstītu Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Kad abi šie mērķi tiks sasniegti, nekas netraucēs arī mums kļūt liberālākiem.» Ja šā pieņēmuma pirmā daļa ir pareiza (tā patiesi ir pareiza: krievu vairākums tiešām bija pret Eiropas Savienību un NATO un tikai savas piespiedu politiskās izolācijas dēļ nenogremdēja teicamo Latvijas ārpolitikas transatlantisko projektu), vai nav pienācis laiks padomāt par iespējamo otrās daļas īstenošanu?

Starp abiem referendumiem Igaunijā un Latvijā britu laikraksts The Telegraph kārtējo reizi biedēja savus lasītājus ar saukli: «Krievi nāk!» Paplašinoties Eiropas Savienība pieņems gandrīz vienu miljonu krievu tikai no Baltijas valstīm, bet vēl ir ievērojama krievu populācija Polijā, Čehijā, pat 30 000 cilvēku liela jaunā kopiena saulainajā Kiprā. Pēc Krievijas žurnāla Profīls datiem, krievi ir kļuvuši par otru lielāko diasporu pasaulē pēc ķīniešiem. Ārpus Krievijas pašlaik mīt ap 25 miljoni cilvēku. Tiesa, nereti pie etniski tīriem krieviem statistiķi pieskaita citu bijušās PSRS tautu krieviski runājošos dēlus un meitas. Eiropā viskuplākā kopa — divi miljoni, ko apvieno gan krievu valoda un kultūra, gan kopēja padomijas pagātne un kabeļtelevīzijas tagadne, — dzīvo Vācijā. Lai arī pēc pasēm lielākoties viņi skaitās vācieši un ebreji, pašu vāciešu acīs ir un paliek krievi.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!