Atslēgvārdi:

Eiropas Parlaments – ko mēs no tā varam sagaidīt? 0

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), Latvijā vairāk tiek pievērsta uzmanība arī gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, par ko sāk vēstīt arī politisko partiju reklāmas. Tomēr sarunājoties ar cilvēkiem, gan iepazīstoties ar partiju programmām, nostiprinās iespaids, ka patiesībā ļoti maz zinām par EP.

Iesaki citiem:

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), Latvijā vairāk tiek pievērsta uzmanība arī gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, par ko sāk vēstīt arī politisko partiju reklāmas. Tomēr sarunājoties ar cilvēkiem, gan iepazīstoties ar partiju programmām, nostiprinās iespaids, ka patiesībā ļoti maz zinām par EP, tā kompetencēm, darbības principiem un ievēlēto deputātu pilnvarām. Neskatoties uz to, Latvijas pilsoņiem š.g. 12.jūnijā būs jādodas pie vēlēšanu urnām, lai darbam EP izvēlētu deviņus politisko partiju izvirzītos kandidātus. Raksta mērķis ir iepazīstināt EP kompetencēm , plāniem, ar ko tas atšķiras no Saeimas, un ko mēs varam sagaidīt no EP un mūsu izvirzītajiem tautas priekšstāvjiem.

Eiropas Parlaments un tā funkcijas

Vienīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteiktajos gadījumos EP ir zināma loma ES likumdošanas procesā, lielākoties tas pilda politisku konsultāciju un ieteikumu funkcijas. EP galvenais uzdevums ir ES dalībvalstu iedzīvotāju pārstāvniecība. EP vienmēr ir pieturējies pie uzskata, ka tā ir institūcija, kas iestājas par visu ES pilsoņu interesēm un nodrošina ES institucinālās sistēmas darbības demokrātisko raksturu.

Kopš 1979.gada EP deputātus ievēl ES dalībvalstu pilsoņi tiešās vēlēšanās reizi piecos gados, līdz tam EP deputātus izvirzīja nacionālie parlamenti. EP deputātu skaits ir atkarīgs no valsts lieluma. Š.g. jūnijā tiks vēlēti 732 deputāti.

Līdz ar Eiropas integrācijas procesa attīstību EP pilnvaras ir pakāpeniski palielinājušās. EP ir noteiktas pilnvaras lēmumu pieņemšanā, tā apstiprinājums nepieciešams daudzās jomās. EP ir:

  • Likumdošanas pilnvaras. EP ir tieši iesaistīts ES likumdošanas procesā un daudzās jomās pieņem lēmumus kopā ar Eiropas Savienības Padomi (Padome), kas ir ES “likumdevējs” un bieži tiek dēvēta par Ministru padomi, jo to veido dalībvalstu valdību pārstāvji, un pieņem lēmumus, pamatojoties uz Eiropas Komisijas (EK) jeb ES “izpildvaras” izvirzītajiem priekšlikumiem. Parlaments dod apstiprinājumu arī starptautisku līgumu parakstīšanai

  • Budžeta pilnvaras. EP ir lielas pilnvaras attiecībā uz ES budžetu. EP un Padome ir divi līdzvērtīgi spēki, kas kopīgi īsteno budžeta sastādīšanas un apstiprināšanas pilnvaras. Īstenojot savas budžeta pilnvaras, EP demonstrē savas politiskās prioritātes.

  • Uzraudzības pilnvaras. EP ir uzraudzības pilnvaras un tam ir izšķiroša loma Eiropas Komisijas apstiprināšanā. Parlaments kontrolē EK darbu, deputāti var uzdod EK un Padomei jautājumus gan rakstiskā, gan mutiskā veidā, piemēram, debašu laikā plenārsēdēs un Parlamenta komisiju sanāksmēs.




EP nav tiesīgs izvirzīt savus likumdošanas priekšlikumus, jo iniciatīvas tiesības ir vienīgi EK. Parlaments tomēr var lūgt EK izvirzīt atsevišķus likumdošanas priekšlikumus.

EP darba organizācija un atšķirība no nacionālā parlamenta

EP deputāti neveido nacionālās, bet gan pārnacionālās, atbilstoši partiju piederībai veidotas frakcijas (grupas), kurās pēc politiskās piederības apvienojas dažādu valstu deputāti. EP deputātu darbs noris 18 dažādu nozaru komitejās, kurām papildus var izveidot izmeklēšanas un speciālās komitejas.

Pašreizējā EP ir septiņas frakcijas un tām nepiederoša partiju grupa, kur lielākās ir Eiropas Tautas partiju un Eiropas Sociāliālistu partiju frakcijas, atbilstoši ar 232 un 175 deputātiem. Politiskajās partiju frakcijās ir pārstāvji no vairāk nekā simts politiskajām partijām dažādās ES valstīs, kas aptver visu politisko ideoloģiju spektru no kreisi noskaņotajiem radikāļiem līdz pat ekstrēmi noskaņotajiem nacionālistiem. Arī eiroskeptiķi ir pārstāvēti EP.

Raugoties uz Latvijas politisko spektru un Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām, Eiropas Tautu partiju grupai varētu pievienoties Tautas partijas, Jaunā laika un Pirmās partijas pārstāvji, bet Eiropas Sociālistu partiju frakcijai - Tautas saskaņas partijas, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un Latvijas Sociālistiskās partijas pārstāvji.

EP līdzīgi kā nacionālos parlamentus ievēl pilsoņi. EP deputātu uzdevums ir atspoguļot vēlētāju viedokļus. Atšķirība no nacionālā parlamenta EP vēlēšanās Latvijā būs iespējas ievēlēt tikai deviņus pārstāvjus, līdz ar to mazinot kandidātu piederības faktoru kādai noteiktai partijai un balsojot jau par konkrētām personālijām.


Eiropas parlamenta deputāta tiesības un pienākumi

EP deputātam jāstrādā neatkarīgi no valsts, kurā vēlēti un jāpārstāv tos, kas ir balsojuši par viņu. Lielākajā daļā ES dalībvalstu EP deputāts nedrīkst būt arī savas valsts parlamenta loceklis un tiem nav arī atļauts darboties savas valsts valdībā vai arī būt vadītājam kādā citā ES institūcijā.

EP pastāv būtiska atšķirība starp politisko frakciju un nacionālo parlamentu partiju struktūrām. EP noteikumi nosaka, ka nevienam deputātam nav saistošs mandāts partijas frakcijas balsojumā, tādējādi arī frakcijas disciplīna nav tik stingra kā nacionālajos parlamentos, un atsevišķos balsojumos deputāti balso atšķirīgi politiskās frakcijas kopējai nostājai. Viedoklis par konkrētiem jautājumiem frakcijā tiek pieņemts diskusiju rezultātā, nevis uzspiests no frakcijas vadības puses.

Papildus frakcijas politikai individuālam deputātam tiek garantēta virkne citu pilnvaru un tiesību, piemēram, iesniegt jautājumus parlamenta vadībai, Padomei, Eiropas Komisijai, iesniegt apspriešanai papildinājumus jebkuram izskatāmajam tekstam komitejās, sniegt paskaidrojumus sava balsojuma izvēlei u.c.

Reizi mēnesī EP deputāts piedalās Parlamenta sesijās Strasbūrā, un lielāko daļu pārējā laika pavada komiteju, politiskās frakcijas vai EP sanāksmēs Briselē. Vienlaikus deputātam ir jāsaglabā sadarbība ar vēlētājiem dzimtenē, sadarbojoties ar vietējā un nacionālā līmeņa politiķiem, vietējām organizācijām, uzņēmējiem, arodbiedrībām u.c.

Ņemot vērā, ka deputāts veic darbu EP, kuram ir mazākas pilnvaras kā nacionālajiem parlamentiem, arī deputāta popularitāte līdz ar to dzimtenē parasti mēdz būt zemāka kā nacionālā līmeņa parlamenta deputātiem.

EP deputāts arī savā dzimtenē saņem tādu pašu imunitāti kā nacionālā līmeņa deputāti. Savukārt citās ES dalībvalstīs EP deputāts saglabā imunitāti pret tiesību sargājošo iestāžu aizturēšanas un tiesas procesu, izņemot gadījumus, ja tiek pieķerts nozieguma veikšanas brīdī.


EP līdzšinējā darbībā

Līdz ar pilnvaru palielināšanos, īpaši jau pēc Amsterdamas līguma noslēgšanas 1997.gadā, EP loma ir kļuvusi redzamāka. EP, izmantojot savas pilnvaras, 1999.gadā korupcijas skandāla rezultā piespieda atkāpties Žaka Santēra vadītajai Eiropas Komisijas vadībai.

EP ir atbalstījis ES paplašināšanos, būtisku lomu spēlējis Konventa par Eiropas nākotni izveidošanā, kas izstrādāja Eiropas Konstitūcijas projektu, kas šobrīd tiek diskutēts dalībvalstīs. Tāpat EP ir sekmējis ES pamattiesību hartas izstrādi, kas tika apstiprināta ES galotņu tikšanās reizē Nicā 2000.gada decembrī. EP ir aicinājis minēto dokumentu, kurš vienoti nosaka cilvēku pilsoniskās, ekonomiskās un sociālās tiesības Eiropā, iekļaut ES Pamatlīgumos, tādējādi padarot to juridiski saistošu. Gadījumā, ja Eiropas Konstitūcijas projekts stātos spēkā, arī pamattiesību harta kļūtu saistoša ES institūcijām un dalībvalstīm, ieviešot ES likumdošanu un politikas.


EP turpmākās darbības prioritātes

ES viena no prioritātēm saskaņā ar Lisabonas stratēģiju ir konkurētspējīgas un dinamiskas uz zināšanām veidotas ekonomikas nostiprināšana pasaulē, kas nodrošinātu noturīgu ekonomisko attīstību ar pieaugošu un kvalitatīvu darba vietu skaitu un sociālo vienlīdzību, kā arī drošība. EP pamatā seko minētajām vadlīnijām - EP politiskās frakcijas jau pirms š.g. jūnijā paredzētajām vēlēšanām izklāsta savas iespējamās turpmāko piecu gadu darbības prioritātes. Piemēram, lielākā EP pārstāvētā Eiropas Tautas partijas grupa plāno vērst savu darbību uz zināšanām veidotas ES ekonomikas un konkurētspējas veicināšanu, Eiropas lomu pasaulē un jauniem izaicinājumiem drošības jomā, kā arī ilgtspējīgu attīstību un efektīvu finansu pārvaldību ES.


Kādas iespējas mums dod EP un ko mēs varam sagaidīt no mūsu pārstāvjiem?

Ikvienam, kas pastāvīgi dzīvo kādā ES dalībvalstī, ir tiesības individuāli vai grupās iesniegt lūgumrakstu jeb petīciju EP par jautājumiem, kuri ir ES jurisdikcijā. Petīcija var tik iesniegta sūdzības vai lūguma formā. Arī uzņēmumiem, organizācijām un asociācijām ir tiesības iesniegt petīciju EP. Pamatnosacījums ir, lai visas petīcijas attiektos uz ES darbību, tām jābūt saistītām ar ES līgumiem un Kopienu likumdošanu vai jābūt attiecinātām uz kādu no ES institūcijām.

Līdzīgi kā citās ES institūcijās arī EP ir liela nozīme neformālajiem kontaktiem un sadarbībai ar lobiju grupām, kas vairo EP deputātu lomu būtisku jautājumu ietekmēšanā. Dažādas interešu grupas lobējot savas intereses visbiežāk EP izmanto kontaktus ar individuāliem EP deputātiem, partiju grupām, komitejām. EP deputāti savā darbā bieži izmanto uzklausīšanas procedūras. Tomēr neraugoties uz EP komptenču palielināšanos, kontakti ar EP lēmuma pieņemšanas procedūrā no lobistu puses tiek uzskatīti par mazāk svarīgiem, nekā ar EK vai Padomi. Neraugoties uz to, EP ir ļoti ieinteresēts kontaktēties ar interešu grupām, īpaši nevalstiskajām organizācijām, tādējādi izmantojot iespēju mijiedarboties ar elektorātu un kļūt par vēlētāju interešu pārstāvjiem. Būtisku jautājumu apspriešanai EP.

Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai arī mūsu ievēlētie pārstāvji būtu zinoši ES lietās, īpaši jau jautājumos, kas saistīti ar ES lēmumu pieņemšanu, lai būtu komunikabli ar labām valodas zināšanām, neskatoties uz to, ka darba valodas ir visas ES oficiālas valodas, t.sk. arī latviešu.

Līdz EP vēlēšanām ir atlicis tikai nedaudz vairāk kā viens mēnesis, kurā politiskās partijas centīsies mūs iepazīstināt gan ar savām politiskajām prioritātēm, gan kandidātiem. Lai saprastu ar kādu mērķi dodamies uz vēlēšanām un neapjuktu iespējamo labumu solījumos no partiju izvirzīto kandidātu puses pat jautājumos, kas tālu sniedzas ārpus EP kompetencēm, izmantosim iespēju iepazīties ar Eiropas Parlamentu tuvāk kaut vai viselementārākā veidā, apmeklējot EP interneta mājas lapu vai arī vienkārši izklaidējoši informatīvā veidā pārbaudot un iegūstot zināšanas par Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienību, spēlējot erudīcijas spēli EuropaQuiz...

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733