Atslēgvārdi:

Eiropas naudu Latvijas cilvēkos!

"Diena" 25.01.2006

Iesaki citiem:

Pašlaik notiekošajās diskusijās un komentāros (Diena, 17.XII, Kā ieguldīsim ES fondu 4 miljardus. K.Janova, sabiedriskās politikas centra Providus analītiķe) pamatoti norādīts, ka daudz lielāki līdzekļi no Latvijai pieejamajiem ES fondu līdzekļiem būtu jāiegulda cilvēkresursu attīstībā.

Pilnībā pievienojoties šai tēzei, gribētu mazliet paanalizēt, kā tad izpaužas ieguldījumi cilvēkresursu attīstībā jeb Eiropas nauda Latvijas cilvēkos.

Šodien nevienam nav šaubu, ka tikai ar kvalitatīvu izglītību varam nodrošināt savas valsts un cilvēku konkurētspēju pasaulē un līdz ar to — labklājību ikvienam no mums. Izglītība ir atslēga uz labklājību. Tik lieli līdzekļi izglītības un zinātnes attīstībai un atbalstam, kādus Latvija saņēmusi un vēl saņems no Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda, mums līdz šim nav bijuši pieejami, tādēļ, protams, ir svarīgi saprast un zināt, kā šos līdzekļus mērķtiecīgāk izmantot.


Kas Latvijai kopīgs ar Īriju

Pēdējā laikā sabiedrības darba kārtībā daudz pieminēts un cilāts Īrijas vārds. Riskējot kļūt banāla, tomēr lietošu to arī šoreiz, jo Īrija ir spilgts piemērs, kas parāda, kur Latvija ir pašlaik un kur tā varētu būt nākotnē, investējot cilvēkresursos.

Īrija, piekļūstot ES fondiem, cilvēkresursos ieguldīja aptuveni 35% finansējuma, lai sagatavotu kvalificētu darbaspēku, pamatojoties uz aktuālo nepieciešamību tirgū. Rezultātā Īrija no atpalikušas valsts, kuras iedzīvotāji jau desmitiem gadu plūda uz ārvalstīm, līdzīgi kā tas patlaban notiek ar Latviju, kļuva par valsti ar straujāko ekonomisko izaugsmi.

Palielinot savu iedzīvotāju kvalifikāciju un zināšanas, patlaban īri lielu daļu mazkvalificētā darbaspēka piepērk no citām valstīm, diemžēl arī no Latvijas.

Patlaban Latvija atrodas tajā pašā sākumpunktā, kādā bija Īrija īsi pēc iestāšanās ES, — mēs stāvam liela izaicinājuma priekšā un varam iet to pašu ceļu, ieguldot ES fondu naudu cilvēkos.

Negribu noniecināt nepieciešamību ieguldīt finansējumu infrastruktūrā. Latvijas zinātniekiem IR nepieciešama moderna aparatūra un laboratorijas, Latvijas skolām IR vajadzīgas mūsdienīgi aprīkotas klases un laboratorijas. To visu spēj nodrošināt ES fondu līdzekļi, un tas arī tiek un tiks izmantots — Latvijas zinātnieki jau tagad par ES fondu naudu ir iegādājušies pasaules līmeņa aparatūru, ar kuras palīdzību tie ir kļuvuši konkurētspējīgi ne tikai ES, bet arī pasaules zinātnes telpā.

Līdztekus tam nopietni jādomā arī par ieguldījumiem cilvēkos — kā sagatavot labākus speciālistus augstskolās (ES fondu ieguldījumi mācību programmu kvalitātes celšanā), kā palielināt doktorantūras studentu skaitu (ES fondu atbalsts doktorantūras programmu īstenošanai un pēcdoktorantūras pētījumiem), kā motivēt skolēnus izvēlēties savām spējām atbilstošāko un darba tirgum nepieciešamāko profesiju (ES fondu atbalsts profesionālās orientācijas un karjeras izglītības ieviešanai izglītības sistēmā) un visbeidzot — kā palīdzēt cilvēkam saglabāt un uzlabot savas profesionālās iemaņas mūža garumā (ar ES fondu atbalstu tiek īstenota mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana). Tieši pēdējo jautājumu gribētu apskatīt mazliet sīkāk, jo tas faktiski skar ikvienu darbspējīgo valsts iedzīvotāju.

Mūžu dzīvo, mūžu mācies

Pašreiz atbalstu mūžizglītībai vai tālākizglītībai Latvijas iedzīvotāji saņem epizodiski un nevienmērīgi. Pieejamība ir, tikai kas par to maksā?

Pajautājiet katrs pats sev, cik pieejama jums ir tālākizglītība? Tā ir pieejama:

- ja jums ir pietiekami daudz naudas — spēj tikai izvēlēties, kurā mācību iestādē studēt vai kādus kursus apmeklēt;

- ja jums ir labs darba devējs, kurš motivācijas nolūkos apmaksā jūsu studijas;

- ja jūs strādājat valsts sektorā, kas darbinieku piesaistes nolūkā apmaksā jūsu studijas;

- ja jūs esat bezdarbnieks un jums ir pieejami pārkvalifikācijas kursi.

Lielākajai daļai iedzīvotāju, kuri stādā un pelna, taču paši nespēj apmaksāt papildu izglītību, vārds "tālākizglītība" neko neizsaka. Un tad nereti gadās, ka, sasniedzot zināmu vecumu vai mainoties apstākļiem darba tirgū, cilvēks zaudē darbu.

Tādēļ valstij patlaban ir jādomā, kā reāli nodrošināt papildu izglītību, kvalifikācijas paaugstināšanu vai pārkvalifikāciju ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Mūžizglītības stratēģija ir valsts vēlme veicināt kompetentu tās iedzīvotāju pārvietošanos darba mūža garumā.

Darba tirgus mainās nepārtraukti un ārkārtīgi dinamiski — katru gadu rodas jaunas profesijas, un cilvēkiem nepieciešamas arvien jaunas zināšanas. Sen pagājuši tie laiki, kad 16 gadu vecumā cilvēks sāka strādāt Ford rūpnīcā un no tās arī pensionējās. Eiropa noveco, un tas nozīmē, ka mūža laikā cilvēks var būt spiests vairākkārt mainīt darbu vai vismaz papildināt savu izglītību un iemaņas.

Patlaban lielākā Latvijas problēma ir tā, ka tiek apmācīts zemas kvalifikācijas darbaspēks — tālākizglītība galvenokārt orientēta tikai uz bezdarbniekiem. Valsts ir uzņēmusies zināmu atbildību par cilvēkiem, kuri atrodas ārpus darba tirgus, nodrošinot bezdarbnieku apmācību, taču ne vienmēr ar to ir pietiekami, lai palielinātu šo cilvēku konkurētspēju un labklājības līmeni.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka vairākums cilvēku bezdarbnieka statusā atrodas ilgstoši un atkārtoti, kas nozīmē, ka viņu pārkvalifikācija vai izglītības papildināšana nav pietiekama, lai spētu nodrošināt šos cilvēkus ar jaunu darbu, nereti viņi paši pat nav ieinteresēti to darīt. Valsts piedāvātās bezdarbnieku mācības nereti ir tikai kā papildu nodarbošanās laikā, kad tāpat nav ko darīt, nevis reāls instruments, kas palīdzētu atrast nākamo darbu.

Pašreiz netiek domāts par vidēji un augsti kvalificētiem darbiniekiem, par sociāli aktīvajiem cilvēkiem, kuri grib strādāt, taču viena vai otra iemesla dēļ ar savu līdzšinējo pieredzi un izglītību to nevar izdarīt. Latvijā ir daudz padomju laikā izglītību ieguvušu cilvēku, kuru profesijas sen kļuvušas maz pieprasītas vai izzudušas. Šiem cilvēkiem vajadzētu aktualizēt savas zināšanas un iemaņas, lai viņi atkal kļūtu darba tirgum pievilcīgi. Viņiem jādod zināšanas tajās profesijās, kādu patlaban valstī trūkst. Rezultātā iegūs gan pats cilvēks, gan visa Latvijas tautsaimniecība.


Privātā un publiskā partnerība

Mūžiglītības stratēģija, ko patlaban sadarbībā ar IZM izstrādā Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība un reģionālās attīstības aģentūras, ir nacionāls dokuments, taču tās uzdevums ir īstenot un stimulēt mūžizglītības principu ieviešanu reģionu līmenī — tuvāk cilvēkiem. Patlaban mūžizglītības stratēģijas izstrādē ir iesaistīta un aptverta visa valsts. Pašreiz šī stratēģija ir teorētisks dokuments, taču tas ir pamats, kas ļaus nākamajā ES naudas izlietošanas periodā daudz efektīvāk realizēt un koordinēt atbalstu strādājošajiem un strādāt gribošajiem.

Stratēģijas izstrādē un, galvenais, realizācijā jāiesaista sociālie partneri — darba devēji, izglītotāji, kas saskaņā ar reālo nepieciešamību darba tirgū varētu koordinēt darbinieku mācības un operatīvi reaģēt uz pārmaiņām. Šāda publiska un privāta partnerība ir vislabākais veids, kā organizēt darbinieku tālākizglītību un stimulēt tautsaimniecības attīstību.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!