Foto: A. Jansons
Pašreiz diskusija par Eiropas Konstitūciju ir elites diskusija, kurā piedalās tikai politiskās, juridiskās vai akadēmiskās aprindas. Mēs ieradāmies Konventā kā pilsoņi - bez partiju vai valdības mandāta un atvērtā saruna ļāva atkal noticēt, ka ES ir domāta tās pilsoņiem.
Pirms divām nedēļām portālā politika.lv tika publicēts kritisks raksts par Eiropas Jauniešu konventu Briselē “Eiropas nākotnes politiķi – par federāciju”. Tikko atgriezusies no līdzīga pasākuma, kas norisinājās Francijas pilsētiņā Klinī, uzskatu par nepieciešamu informēt, ka jauniešu konventa ideja un principi tiek daudz veiksmīgāk īstenoti nevis Briseles birokrātijas gaiteņos, bet nevalstiskā sektora līmenī. Varbūt viens no izskaidrojumiem ir tas, ka Eiropas Savienības (ES) amatpersonu ideja Žiskāra d’Estēna Konventa ietvaros “uzklausīt jauniešus” līdzinājās neveiksmīgam mēģinājumam kopēt Klinī Eiropas jauno pilsoņu konventa modeli.
Eiropas jauno pilsoņu konvents
Jau otro gadu Klinī Eiropas institūts (Institut Européen de Cluny) organizē Eiropas jauno pilsoņu konventu, kas norisinās vasaras universitātes formā vēsturiski slavenajā Klinī abatijā. Divas jūlija nedēļas mēs, 46 Konventa dalībnieki no 20 dažādām Eiropas valstīm, ne tikai diskutējām par tēmu “Vēlamā Eiropa” un strādājām pie Eiropas Savienības Konstitūcijas teksta, bet arī centāmies piešķirt mūsu idejām mākslinieciskas izpausmes formas, darbojoties teātra, glezniecības, skulptūras, video, komiksu un mūzikas darbnīcās. 20. jūlija vakarā mūsu darba rezultāti savdabīga uzveduma formā tika prezentēti plašam skatītāju lokam.
Konventa metode – pilsoņu diskusija
Klinī Konventa galvenais mērķis ir veicināt Eiropas pilsoņu diskusiju par Eiropas nākotni, iesaistot jaunos eiropiešus, kuri nav speciālisti ES jautājumos. Uzskatot, ka oficiālās diskusijas par ES nepievērš pietiekošu uzmanību pilsoņu lomai Eiropas veidošanā, Klinī Konventa organizatoru izvēlētā metode ir balstīta uz trim galvenajiem pamatprincipiem. Pirmais princips ir dalībnieku savstarpēja atzīšana un uzticēšanās. Mūsdienās bieži vien diskusija koncentrējas uz otra kritiku. Politika ES līmenī nereti vairāk tiek veidota sacensības, pozīciju konfrontēšanas ceļā un nevis balstoties uz sadarbību ar mērķi radīt kopīgas vērtības, lai dzīvotu vienotā Eiropā. Otrs princips – ikviena pilsoņa pilsoniskā kompetence un atbildība. Pašreizējā diskusija par Eiropas Konstitūciju ir elites diskusija, jo tajā piedalās tikai tie, kas pārstāv politiskās, juridiskās vai akadēmiskās aprindas. Trešais princips nosaka, ka Konventa dalībnieki pārstāv tikai paši sevi. Mēs ieradāmies Klinī kā pilsoņi bez politisko partiju, institūciju vai valdības mandāta, bez pienākuma pārstāvēt savas valsts oficiālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos.
Klinī Konventā izmantotās metodes pamatā ir vairāki elementi, kas nodrošina daudz augstāku demokrātijas līmeni un deva mums iespēju atrast vienojošas kopīgas vērtības, lai vienprātīgi pieņemtu laboto 2001. gada Klinī Konventa laikā izstrādāto Konstitūcijas tekstu. Viens no šiem elementiem ir “atvērtās telpas” (open-space) diskusija. Konventa pirmajā posmā tā deva iespēju dalībniekiem pilnīgi brīvi un neatkarīgi, balstoties tikai uz pašu interesēm, cerībām un bažām, izvēlēties sekojošus komisijās apspriežamos jautājumus un problēmas: “Mediju loma Eiropā”, “Kā padarīt Eiropu saprotamāku?”, “ES ārpolitika”, “Robežas – kam?”, “Vienlīdzība un atšķirības: Eiropas sociālais modelis”, “Ilgtspējīgas attīstības modelis globalizācijas aspektā”. Svarīgi uzsvērt, ka, darbojoties komisijās, mēs neizmantojām balsošanas procedūras, bet centāmies panākt vienošanos diskusijas rezultātā. Ikvienam bija iespēja brīvi mainīt komisijas. Savukārt ikvienas komisijas galvenais uzdevums bija katru dienu informēt pārējos Konventa dalībniekus par darba gaitu. Pati būtiskākā atšķirība starp Klinī un Briseli ir laiks, kas tika veltīts debatēm. Briseles Konventā 210 jauniešiem līdzīgu jautājumu apspriešanai bija uz pusi īsāks laiks.
Rezultāts – ne tikai idejas, bet arī risinājumi
2002. gada Eiropas jauno pilsoņu konventa svarīgākais rezultāts ir ne tikai jaunas idejas par Eiropas nākotni, kas tika iestrādātas Konstitūcijā, bet arī mēģinājums piedāvāt praktiskus risinājumus dažām no šīm idejām, kas tika ietverti katras komisijas rezolūcijā. Tikai viens piemērs: Konstitūcijā tika iestrādāta norma, kas paredz ES institūciju pienākumu informēt pilsoņus, bet rezolūcijā tiek minētas konkrētas reformas, kas ir nepieciešamas, lai padarītu ES saprotamāku tās pilsoņiem.
Tomēr vērtīgāks par izstrādāto gala dokumentu katram no mums, šķiet, bija pats pasākums, kas ar savu atvērtās diskusijas, pilsoniskās līdzdalības un sadarbības gaisotni vismaz uz divām nedēļām ļāva atkal noticēt, ka Eiropas Savienība ir domāta tās pilsoņiem.