Atslēgvārdi:

Eiropas identitāte un jaunie "citi" 17

Islāmiskā mantojuma dēļ ES neuztver Turciju kā daļu no Eiropas, atbīdot pašas noteiktos dalības principus otrajā plānā. Taču ideālai, sekulārai Eiropai būtu jābalstās idejā, ka viena reliģija nevar būt pārāka par citām.

Iesaki citiem:

2004. gada decembrī ES dalībvalstis apliecināja, ka Turcija atbilst Eiropas Savienības (ES) definētajiem dalības kritērijiem[1] un 2005.gadā, pēc vairāk nekā četrdesmit reformu gadiem ar Turciju tika uzsāktas iestāšanās sarunas.[2] Neskatoties uz to, Turcija ir vienīgā no potenciālajām kandidātvalstīm, kurai kopējais ES dalībvalstu atbalsts pēc 2004.gada paplašināšanās kārtām ir samazinājies.[3] Aizvien biežāk argumenti pret Turcijas dalību ES tiek balstīti uz reliģiskiem un vēsturiskiem aizspriedumiem, ģeogrāfiskiem argumentiem, nevis uz ES definētajiem dalības pamatprincipiem un acquis communautaire[4]. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka pati ES pēc aukstā kara beigām un komunisma sabrukuma ir nonākusi "Eiropas identitātes" meklējumos[5].


Kritēriji — otršķirīgi

Turcijas gadījumā dalība ES nebalstās tikai uz atbilstību dalības kritērijiem, bet lielākā mērā tieši uz ES dalībvalstu sabiedrības attieksmi, kas ir pamatā negatīva.[6] Antonijas M. Ruisas-Himenesas (Antonia M. Ruiz-Jiménez) un Hosē I. Torreblankas (José.I. Torreblanca) pētījums "European Public Opinion and Turkey’s Accession. Making Sense of Arguments For and Against" skaidro, ka pretestība Turcijas dalībai ES galvenokārt balstās argumentos, kas saistīti ar identitāti. ES dalībvalstu sabiedrībās priekšroka tiek dota tiem identitātes veidošanas ietvariem, kas definē Turciju kā nepiederīgu Eiropai (ap 84% aptaujāto). Izslēdzošie identitātes ietvari izmanto ģeogrāfiskos argumentus, lai Turciju izslēgtu no iedomātās ES identitātes. Tāpat tiek izmantoti arī vēsturiskie mīti par to, ka Turcija nav bijusi saistīta ne ar Eiropas vēsturi, ne kultūru. Savukārt islāms, kas ir Turcijas kultūras pamatā, tiek uzskatīts par galveno traucēkli tās dalībai ES, kā argumentu izmantojot tā neatbilstību Eiropas "kristīgajai identitātei".

Arī ES sabiedrības elites ir centušās vērtēt Turcijas eiropeiskumu, pamatojoties uz tās ģeogrāfisko novietojumu, valdošo reliģiju, vēsturi un vērtību sistēmu. Vācijas zinātniece Ellena Madekere (Ellen Madeker) atzīst: "tas ir satriecoši, ka paplašināšanās debatēs Kopenhāgenas kritēriju izpilde bija tikai otrā plāna jautājums. Ļoti normatīvā veidā publiskajās debatēs runa visupirms bija par kritiski svarīgajiem jautājumiem — vai Turcija pieder Eiropai vai nē, un vai tā ir jau attīstījusi identitāti, kas ir kopīga ar Eiropu, vai arī būs spējīga to attīstīt nākotnē."[7]


Islāma faktors

Musulmanisms ir vēsturiski iespaidojis Turcijas nacionālo identitāti, tomēr konstitucionāli Turcija kopš Mustafas Kemala Ataturka (Mustafa Kemal Atatürk) 1923.gadā dibinātās Turcijas Republikas ir laicīga demokrātija, kas balstīta uz likuma varas principiem, un kura eiropeizācijas ietekmē ir būtiski mainījusi likumdošanu, rodot tajā vietu arī cilvēktiesībām. Turcijas konstitūcija līdzīgi Eiropā pastāvošajām tradīcijām nosaka laicīgās un reliģiskās varas nošķīrumu.[8] Turcijas tiesību sistēma ir pārņemta no kontinentālās Eiropas tiesību sistēmas, politiskā sistēma ir balstīta uz brīvām, vispārējām vēlēšanām. Kaut arī laiku pa laikam Turcijā aktivizējas politiskais islāms, pēdējo gadu pieredze parāda, ka reliģiskāku spēku, piemēram, Taisnīguma un Attīstības partijas (Adalet ve Kalkınma Partisi), nākšana pie varas tikai stiprinājusi Turcijas demokrātiju, jo tā nenoliedz Turcijas reliģisko identitāti, tajā pat laikā saglabājot laicīgu valsts pārvaldi un turpinot uzsākto reformu procesu (tā rezultātā samazinās arī militāro spēku loma Turcijas politikā). Tam par piemēru kalpo pēdējā laika aptaujas, kas liecina, ka Turcijas iedzīvotāju vairākums vairs neuzskata šariatu par galveno likumdošanas avotu un izslēdz uz šariata balstītas reliģiskas valsts izveides iespēju Turcijā. Jāatzīmē, ka Turcijā sekularizācija nenozīmē baznīcas noliegšanu, bet gan ticības un uzskatu sistēmas pārkārtošanu atbilstoši laicīgai valsts iekārtai, kas savukārt liecina par laicīgās likumdošanas un valsts iekārtas stabilitāti.[9]

Aplūkojot islāma vēsturi un pamatnostādnes, kļūst skaidrs, ka islāma ticība savos pamatos neietver nepārvaramas pretrunas ne ar kristietību, ne ar t.s. Eiropas jeb Rietumu vērtībām. Kristietība un islāms ir monoteiskas ticības, kas ir izveidojušās uz jūdaisma pamatiem. Islāms kā ticība, kas attīstījusies vēlāk atzīst jūdaismu un kristietību kā līdzvērtīgas ticības, un atzīst arī to svētos rakstus (izņēmums ir Jēzus kā Dieva dēla neatzīšana). Vēsturiski islāms ietver demokrātijas iezīmes — to apliecina Medīnas konstitūcija, kurā iekļauts vienlīdzības princips, kalifāta ideja u.tml.

Arī Turcijas piemērs parāda, ka islāms ne konstitucionāli, ne praktiski nav nesavietojams ar sekularizācijas, demokrātijas, likuma varas, cilvēktiesību un citiem "laicīgās Eiropas" principiem. Būtiskāka problēma ir nevis islāma un Rietumu vērtību savietojamība, bet gan ekonomiskās un sociālās problēmas, kas vērojamas lielākajā daļā musulmaņu valstu. Dziļas sociālās problēmas veicina radikālismu — tādējādi sekulāras politikas neveiksmes ir tās, kas paver ceļu uz politiskā islāma aktivizēšanos un noved pie cilvēktiesību problēmu saasināšanās.


Eiropas vēsture bez Konstantinopoles?

Turcijas teritorijas lielākā daļa ģeogrāfiski neatrodas Eiropas kontinentā, taču nav īsti skaidrs, kas īsti ir tās "Eiropas" teritorija, kuras idejas nesēja ir ES. Ņemot vērā to, ka tā ir pārkāpusi tradicionālas valsts līmeni, cieši saistot ģeogrāfiju ar politiskiem un idejiskiem jautājumiem, tad nepastāv tāda "Eiropas" definīcija, kas būtu nenovecojoša un vienmēr derīga. Runājot par Turcijas pašreizējās teritorijas "atsevišķo" vēsturi — ne Eiropas viduslaiku, ne mūsdienu vēsture nav iedomājama bez Turcijas un islāma klātbūtnes. Tā bijusi ietverta Austrumu Romas impērijas sastāvā, viduslaikos Konstantinopole kalpoja par būtisku kristietības metropoli, vairāku Eiropas kultūru rašanās saistīta ar Turcijas teritoriju. Ja skatās no šāda skatu punkta, tad pašreizējā Skandināvija, Centrāleiropa un Austrumeiropa kulturāli daudz ilgāk atradušās ārpus Eiropas. Arī turku kultūra ir radniecīga Eiropai — īpaši tas attiecas uz vēstures pētniecību, mākslu, kā arī izvēlēto pārvaldes formu.

Kaut arī Turcijai, līdzīgi kā citām Austrumeiropas valstīm, vēl nepieciešams veikt dažādas būtiskas reformas gan valsts pārvaldes, gan ekonomiskajos un cilvēktiesību jautājumos, Turcijas identitātes sastāvdaļas sevī neietver nepārvaramas pretrunas ar "Eiropas" identitāti, un pret Turcijas dalību izmantotie argumenti bieži vien balstīti stereotipos un aizspriedumos. Vienlaikus būtiskas pretrunas starp Turcijas identitāti un ES slēpjas pašas "Eiropas" identitātes meklējumos.


Vajadzība pēc jauna drauda

Kopš izzudis komunisma drauds, ir radusies nepieciešamība atrast jaunu "citu", kas spētu stiprināt pašas ES identitāti. Turcija, atšķirībā no Centrālās un Austrumeiropas valstīm, islāma reliģijas dēļ tiek uzskatīta par vienu no šiem "citiem" gan sabiedrības līmenī, gan oficiālā retorikā. Piemēram, 2007. gada 13. decembrī parakstītais Lisabonas līgums Preambulā paredz, ka ES veidojas "iedvesmojoties no Eiropas kultūras, reliģijas un humānisma mantojuma, kas ir bijis pamats tam, ka ir izveidojušās cilvēka neaizskaramo un neatsavināmo tiesību, demokrātijas, vienlīdzības, brīvības un tiesiskuma kopējās vērtības."[10] Salīdzinājumam — līdz šim Līgums par Eiropas Savienību paredzēja tikai balstīšanos šajos principos un respektu pret tiem, nevis to, ka šie principi izriet no Eiropas kultūras, reliģijas vai vēsturiskā mantojuma. Islāmiskā mantojuma dēļ ES neuztver Turciju kā daļu no Eiropas, atbīdot pašas noteiktos dalības ES principus otrajā plānā un meklējot ieganstus Turcijas dalības atlikšanai un nekonkretizēšanai. Turcija tiek vispārināti definēta kā musulmaņu valsts, kuras lielākā daļa teritorijas ģeogrāfiski atrodas ārpus Eiropas kontinenta, kuru nav skārusi renesanse un apgaismība, kuras vērtību sistēma nav balstīta kristietībā un no tās izrietošajā sekularizācijā un kura šo iemeslu dēļ nav atbilstoša dalībai ES. Šādā veidā ES pakāpeniski nonāk pie stereotipiskas uztveres par Turciju un islāmu, jebkādās politiskās, ekonomiskās un sociālās neveiksmēs vainojot tieši reliģiju. Islāms ir aizstājis komunismu un kļuvis par jauno ienaidnieku. Pret to pozicionējoties, ES uzsver savu pārākumu — šādi tiek konstruētas pretrunas starp Turcijas un "Eiropas" identitātēm.

Tomēr ideālai, sekulārai "Eiropai" būtu jābalstās idejā, ka valstis nepozicionē vienu reliģiju kā pārāku par citām un necenšas apspiest citas reliģijas. Līdz ar to Turcijas vēlme pārvarēt pašreiz pastāvošos stereotipus uzskatāma par daudz būtiskāku nekā ES vēlme noteikt sev striktas robežas. ES sludinātā tolerance šodien kļūst par vienkāršu ārējo apvalku, kas oficiāli pieņem "citus", taču tikai uz saviem noteikumiem un atbilstoši savām vēlmēm. Aizspriedumi, kas vērsti pret musulmaņiem un Turciju kā valsti, kurā vadošā reliģija ir islāms, norāda uz pretrunām pašas ES multikulturālisma idejās. Tāpēc, ja ES patiesi vēlas kļūt par pasaules konkurētspējīgāko ekonomiku un rast risinājumu globalizācijas izaicinājumiem, ES būtu nepieciešams ilgtermiņā pakāpeniski atteikties no "islāma draudu" idejas un uzskatiem par savu pārākumu un beidzot apzināties reālos savstarpējās nesapratnes cēloņus.



______________________

[1] Kopenhāgenas kritēriji — noteikumi, kas definē, vai valsts ir piemērota dalībai ES. Kritēriji pieprasa, lai attiecīgās valsts institūcijas aizsargātu demokrātiskas pārvaldes un cilvēktiesību principus, lai valstī pastāvētu funkcionējoša tirgus ekonomika, kā arī to, lai valsts pieņemtu ES noteikumus. Šie dalības kritēriji tika apstiprināti 1993.gadā, Kopenhāgenā, vairāk skatīt: http://europa.eu/scadplus/glossary/accession_criteria_copenhague_en.htm

[2] 1959.gadā Turcija izteica vēlēšanos kļūt par Eiropas Ekonomiskās kopienas (EEK) asociēto dalībvalsti. 1963.gada septembrī Turcija un EEK noslēdza Asociācijas nolīgumu, kas paredzēja Turcijas kā dalībvalsts iespēju. Kopenhāgenas Eiropadome 2002.gada decembrī secināja, ka, ja Eiropadome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un ieteikumu, 2004.gada decembrī nolemj, ka Turcija atbilst Kopenhāgenā noteiktajiem kritērijiem, Eiropas Savienība nekavējoties uzsāks pievienošanās sarunas ar Turciju. Šos secinājumus Eiropadome no jauna apstiprināja 2004.gada jūnijā Briselē. 2004.gada 16.decembrī ES līderi piekrita uzsākt iestāšanās sarunas ar Turciju 2005.gada 3.oktobrī.

[3] Ruiz-Jiménez, A.M., Torreblanca, J.I., "European Public Opinion and Turkey’s Accession. Making Sense of Arguments For and Against", European Policy Institutes Network Working Paper 2007, No.16. p9; http://www.epin.org/pdf/WP16_RuizJimenez_Torreblanca.pdf

[4]Acquis communautaire — ES noteiktie dalības priekšnoteikumi apzīmē visu līdz šim pieņemto ES likumu kopumu, kas kandidātvalstīm un dalībvalstīm jāietver savas valsts tiesību sistēmā; tie attiecas uz politisko, ekonomisko, sociālo un citām sfērām.

[5] P.D. Safioleas identitāti definē kā "uztveri par sevi attiecībā pret citiem". Šī uztvere ietver valodas, tradīciju, vēstures, kultūras, teritoriālos un etniskos aspektus. Ar "Eiropas" identitāti raksta ietvaros tiek saprasts tas universālo vērtību kopums, uz kura balstās ES — demokrātija, likuma vara, cilvēktiesības, sekularizācija, kura attīstījusies uz kristietības pamata, kā arī relatīvi kopīga vēsture un teritorija.

[6] Ruiz-Jiménez, A.M., Torreblanca, J.I., "European Public Opinion and Turkey’s Accession. Making Sense of Arguments For and Against"; http://www.epin.org/pdf/WP16_RuizJimenez_Torreblanca.pdf

[7] Madeker, E. Turkey – a part of Europe? The Construction of the European Union in the German Enlargement Debate. // Third Pan-European Conference on EU Politics, Istanbul: Bilgi University, 2006; http://www.jhubc.it/ecpr-istanbul/virtualpaperroom/049.pdf

[8] Bet, piemēram, Turcijas ES kaimiņvalstī, un par Eiropas kultūras šūpuli uzskatītajā Grieķijā, baznīca un valsts nav šķirtas.

[9] Ilvija Bruģe, „Turcijas identitāte Eiropas Savienības dalības kontekstā”, 2008. gada 14.jūnijā aizstāvēts maģistra darbs Rīgas Stradiņa universitātē. Skat. Grafiks Nr.4 (102.lpp.), Tabula Nr.3 (103.lpp.).

[10] Lisabonas Līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, parakstīts Lisabonā 2007. gada 13. decembrī. [Dokuments: C 306, 50.sējums, 17.12.2007.] Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, Preambula, 18.lpp; http://eur-lex.europa.eu/JOHtml.do?uri=OJ:C:2007:306:SOM:LV:HTML

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (17) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ha - Ahmed 15.08.2008 11:35
Njā, tik tiešām! Smieklīgi!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmed 13.08.2008 12:42
Kādi Islāma eksperti sanākuši!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM - Veiko Spolitis 07.08.2008 20:54
Jā , nu ir protams Eiropā arī integrējušies musulmaņi , tieši tā , divejādi musulmaņi. Vieni kas ir izrāvušies no imamu kontroles , un otri kas joprojām ir imamu kontrolē. Un protams ka tā ir Eiropas vaina ka tomēr ir daudz jo daudz ir to otro. Bet nu manuprāt vienalga pastāv jautājums cik ilgi un kā pastāvēs tie pirmie. Nu un tie otrie manuprāt tomēr ir tāds pirmsabrukšanas produkts.

Ja par to kristietības atdzimšanu. Cilvēks meklē dažādas lietas - labklājību , drošību , ērtības utt.. Bet atkal un atkal tas atgriežas pie patiesības meklējumiem. Eiropai tagad tā kā būtu i labklājība , i drošība , i ērtības. Nav tikai patiesības , bet tieši kristietība ved pie patiesības. Un tad kad eiropieši sapratīs ka pie visas labklājības , drošības un ērtībām viņi ir sapinušies melos un sāks alkt pēc patiesības, tad arī kristietība atdzims.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis - IM 07.08.2008 19:53
Ja par toka laicīgā pasaule/sekulārisms ir aizvietojis kristietību , tad tas ir galīgi maldīgs uzskats. Neticība tak nevar aizvietot ticību. Kā vārdā jāmeklē kompromiss? Nu laikam tak mierīgas sadzīvošanas vārdā, lai ticīgie un neticīgie varētu sadzīvot blakus viens otram.

Bet kāpēc Jūs domājat, ka laicīgu vērtību un humānisma piekritēji netic kaut kam augstākam? Tas ka viņi nav paklausīgi kļuvuši par draudzes locekļiem un mācījušies dievvārdu, un tāpēc nein kā sekot Jēzum vai Muhamedam nenozīmē ka 'viņi netic kaut kam augstākam. Palasiet Andra Buiķa sarakstīto, un redzēsiet ka arī exakto zinātņu pārstāvji TIC:) Kompromiss jau pastāv, bet tie ir konservatīvie melnsvārči kristīgajā pasaulē, un undamentālie imāmi musulmaņu pasaulē, kuri vēlētos atgriezties pie situācijas, kad sabiedrība sekoja akli viņu stabulei:)

Pareizā reliģija (ceļš pie Dieva) būs tikai viena , tā vispareizākā. Nu un tad var minēt kura no trim tā būs. Islams jau tagad praktiski visā pasaulē turas tikai uz tādu piespiešanu.

Ko nozīmē vispareizāk rast dievišķo atklāsmi? Sorry, bet islāms pateicoties musulmaņu tikumiem ->>dzimstībai ir visātrāk augošā reliģija:) Islams turās nevis uz piespiešanu, bet gan uz smadzeņu skalošanu madrasās. proti, ja jauniem zēniem nav naudas, lai studētu augstskolās tad viņi ir labs mērķis madrasu imāmiem. Tur tad arī fundamentālie imāmi māca, ka islāms ir jaunākā, vitālākā reliģija un viņiem tic, jo skolā tālāk iet nav naudas, un mājās tādi pati tradicionala audzināšana:) Ja tam klāt vēl arī marksistisks un anti-rietumniecisks skaidrojums par pasaules uzbūves būtību, tad arī kļūst skaidrs kā veidojas pašnāvnieki, un apgaismības vērtību noliedzēji:)

Bet tā ir tak skaidrs ka islams nu nav spējīgs sadzīvot ar ticības brīvību. Ticības brīvība nozīmē islama galu. .

Kas ir ticības brīvība? Bet turcijas, marokas, eiroislama piemēri??

Un kā reiz iznīkt tam islamam vajadzēja tieši imigrantu vidū , ja vien tā sekulārā Eiropa jauktos iekšā tur kur ticība tiek uzspiesta ar varu.

Bet islāms neielaužas VISOS imigrantos. Palasiet Tarik Ramadan, Ayaan Hirsi Ali, piemeeram, un sapratiisiet, kaa ES valstu politikju neveeleeshanaas integreet shos bijushos gastarbeiter ir radiijushas labu augsni xenofobiem un dazhkaart klaji fashistiskiem imaamiem. Dazhu imaamu darbiiba smadzenju skaloshanaa nav veel pamats pateikt, ka islams ir slikts. Analogijaas runaajot, man arii netiik nedz Jaunaas paaudzes sekta, ne LELB konservatiivisms, bet taapeec jau neieshu vainot kristietību.

Bet notiek tas ka visi islama atkritēji uzreiz ir nāves briesmās.

Jūs tiešām ticat šādām pasakām???? Tātad 1/3 musulmaņu ES (circa 3 miljoni) kuri ir integrējušies ES sabiedrībās deg elles ugunīs:)

Tā pati islama agonijas terorisma roka kas šad tad šo to spridzina , valda arī pār Eiropas musulmaņu kopienām.

Jā, bet tad konkretizējiet, un šāda vispārināšana nav korekta, jo šādi Jūs dmonizējat VISU islama kopienu:)

Nu bet ar Turciju var iznākt tādas ziepes , ka teiksim nezin kāda tā armijas uzvedība varētu būt gadījumā ja islamticība Turcijā justos apdraudēta no tā ka tai kopējā Eiropā sāktu atdzimt kristietība.

atdzimt kristietība???? Tā var atdzimt TIKAI pateicoties konservatīvu & populistisku politiķu dēļ, kuri tā vietā, lai pievērstos sabiedrības pilsonsikai izglītošanai ies vieglāko pretestības ceļu - a' la tikai kopā esam spēks (individuālisms ir slikts), nedomā, bet akli seko, te ir pretinieks, ej un cīnies!! Šādus politiķus redzam vai visās A-eiropas valstīs, diemžēl ari Latvijā..........bet šī ir KLASISKA 0-iznākuma spēle un ceru ka liberāli noskaņoti ļaudis, un uzņēmēji nepieļaus veidoties nākotnes visu karam pret visiem:)

OK, bija interesanti diskutēt, bet ar šīm pēdējām pārdomām arī beidzu, lai sokas!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM - Veiko Spolitis 07.08.2008 17:43
Diskusija iziet plašumā , tāpēc nevarēšu atbildēt uz visām Jūsu atziņām , bet tikai uz pašu būtiskāko.

Ja par kristietības vētībām kā absolūtām vērtībām , tad tās ir absolūtas tāpēc ka ietver visu to kas ir pirms dzīvības , pašu dzīvību , un visu to kas ir pēc nāves. Tā teikt pilns skatījums uz lietām , kur dzīve ir tikai viens relatīvs posms no visa.

Ja par toka laicīgā pasaule/sekulārisms ir aizvietojis kristietību , tad tas ir galīgi maldīgs uzskats. Neticība tak nevar aizvietot ticību. Kā vārdā jāmeklē kompromiss? Nu laikam tak mierīgas sadzīvošanas vārdā, lai ticīgie un neticīgie varētu sadzīvot blakus viens otram.

Ja par to Turciju un Eiropas musulmaņu priekšpilsētām , tad manuprāt tās ir divas dažādas lietas un tas ir īpašs stāsts. Lieta jau tāda ka nu nebūs divu pareizo reliģiju kā tādu. Pareizā reliģija (ceļš pie Dieva) būs tikai viena , tā vispareizākā. Nu un tad var minēt kura no trim tā būs. Islams jau tagad praktiski visā pasaulē turas tikai uz tādu piespiešanu. Jā nu Turcijā ir savādāk , tā teikt baznīca un valsts šķirtas. Bet nu tur ar nemaz nav tik mierīgi , tā teikt viss atkarīgs no tā kurā pusē nostājas armija. Bet tā ir tak skaidrs ka islams nu nav spējīgs sadzīvot ar ticības brīvību. Ticības brīvība nozīmē islama galu. Un kā reiz iznīkt tam islamam vajadzēja tieši imigrantu vidū , ja vien tā sekulārā Eiropa jauktos iekšā tur kur ticība tiek uzspiesta ar varu. Bet nu protams ka sekulārajai Eiropai nav ne jausmas kas notiek tais musulmaņu kopienās. Bet notiek tas ka visi islama atkritēji uzreiz ir nāves briesmās. Tā pati islama agonijas terorisma roka kas šad tad šo to spridzina , valda arī pār Eiropas musulmaņu kopienām. Skaidrs ka tādā nekontrolētā stāvoklī tās imigrantu kopienas ir ideālas teroristu bāzes. Skaidrs arī ka islams tā ir liela nauda , kas atkarīga no piekritēju skaita , un skaidrs ka islams nekad nebūs brīva ticība , bet gan uzmanīts tiks katrs atkritējs. Nu bet ar Turciju var iznākt tādas ziepes , ka teiksim nezin kāda tā armijas uzvedība varētu būt gadījumā ja islamticība Turcijā justos apdraudēta no tā ka tai kopējā Eiropā sāktu atdzimt kristietība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.Bruģe - Lūdzu paskaidrot 07.08.2008 17:11
Reliģijas brīvības princips veidojies ASV, balstoties uz indivīda brīvības (tai skaitā vārda, izpausmes u.c.) idejas, kura savukārt laika gaitā arī attīstījusies sabiedrībās, kurās dominējusi kristietība (protams, saskarsmes ar citām reliģijām rezultātā). No reliģijas brīvības principa savukārt izrietējusi valsts un baznīcas nošķiršana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis - IM 07.08.2008 14:48
Jā , nu bet kas ir apgaismības vērtības salīdzinot ar kristietību. Pirmkārt jau tās visas ir relatīvas vērtības , kristietības vērtības pamatoti pretendē uz absolūtu vērtību statusu.

Jā, Jums taisnība, apgaismības vērtības ir salīdzinošas ar kristietību. Bet tikpat labi kristietība ir salīdzinoša ar jūdaismu, zoroastrismu vai anēmismu ja mēs skatamies no vēstures viedokļa. Bet šādi spriešot, no kurienes tad kristietība smēlās savas atziņas? Vai Jēzus Nācaretietis bija kristietis? Kas padara kristietību par absolūtāku vērtību salīdzinot ar ticību humānismam?

Pie tam tai mācībai (kristietībai) ir sava konkrēta grāmata , tā mācība tiek izplatīta jau 2000 gadus ,

Apgaismības laikmeta vērtību autoriem ir NESKAITĀMAS grāmatas - nosaukšu TIKAI redzamākos autorus - Rene Descartes, Isaac Newton, Baruch Spinoza, Leibniz, Pascal, David Hume, John Locke utt un tjpr. Un šo un citu autoru mācība mums industriāli attīstītajā pasaulē (un ne tikai) tiek mācīta VISĀS skolās, atšķirībā no bībeles, kuru apgūst tikai svētdienas skolās un reliģiskos semināros.

ir tā teikt baznīcas kur katrs var iet un klausīties to mācību. Nu būs jau arī visādi humānisma institūti un tā , bet nu tomēr tas vairāk ir tā valstiskā līmenī , priekš valsts iekšpolitikas un ārpolitikas. Priekš konkrēta cilvēka mazāk. Nu un protams ka kristietība izķidā visas tās apgaismības vērtības no sava absolūtā skatu punkta.

NESAPROTU ko Jūs vēlaties teikt??

Un cik saprotu tad kristietībai nav lielu problēmu ar apgaismības vērtībām , ja nu vienīgi kādos robežgadījumos. Jā , nu visi nekad nebūs ticīgi kristieši , bet kas tad liedz tiem neticīgajiem iepazīties ar to kristietību un izvērtēt no sava relatīvā skatu punkta kas der kas neder. Nu un tad jāmeklē kompromiss.

kā vārdā jāmeklē kompromiss?? baznīca un valsts ir šķirtas ES, izņemot GRE...arī TUR starp citu:) Saprotie jel, ka laicīgā pasaule/sekulārisms ir aizvietojis kristietību, tāpatās, kā laicīga pasaule ir aizvietojusi islāmu Turcijā, un tas ir tas ko pētījuma autore ir vēlējusies pateikt:)

Manuprāt tās musulmaņu priekšpilsētas kā reiz rāda to ka ar to apgaismības identitāti vien ir par maz. Nu nebūs tur tais kopienās tās apgaismībasvērtības , tur būs islams. Islams tur ķer un ēd tādas apgaismības vērtības. Reliģijai pretī var likt tikai reliģiju.


Bet problēmas PRIEKŠPILSĒTAS nav vis ar vērtībām, bet gan ar INTEGRĀCIJU, DARBU UN NABADZĪBU!

Pāšpārvalde ir viens , autonomija ir kas cits. Autonomija jau prasa atšķirības valsts pamatlikumos.

AUTONOMIJU neviens neprasīs, ja būs darbs un normāla priekšpilsētu integraciju politiskajā sabiedrībā:)

Musulmaņu zēni tak nevar peldēties baseinā vienā laikā ar meitenēm.

JŪS vispāriniet, un īsti neesat laikam bijis musulmaņu apdzīvotās zemēs:) Kāpēc es Stabulas pludmalē redzu gan sievietes bikini, gan arī ieģērbtas paltrakos no acīm līdz pēdu galiem? Nemaz nerunājot par Dubajas pludmali, kur sivietes sauļojas topless:) Tāpatās kā mēs visi Eiropā neesam praktizējoši kristieši, tā arī visi turki, arābi nav praktizējoši musulmaņi.

Nu it kā sīkums , bet tādi sīkumi salasās. Un beigās iznāk tā ka ir vieni (imigranti) kas var mierīgi justies kā mājās pa visu valsts teritoriju , un ir tie otrie (pamatiedzīvotāji) kam nu savas valsts zināmās autonomijās labāk nerādīties.

Nesākat taču lietot Daudzes & Co metodes un baidīt ar xenofobiju:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Frodo - Autorei 07.08.2008 12:33
Ak Dievs, kāds naivums... Es tikai nezinu, vai te vairāk naivuma vai negodīguma.

Jautājums autorei: vai jūs esat lasījusi krievu rakstnieces Jeļenas Čudinovas romānu „Parīzes Dievmātes mošeja”? Tas it labs romāns, kas parāda, kas gaida mūsu veco satrunējušo Eiropu, ja nenāksim pie prāta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.Bruģe - Aleksis 07.08.2008 12:04
Tur jau tā lieta, ka ES oficiāli dēvē sevi par multikulturālu savienību, kas pēc vieniem noteikumiem attiecas pret visām tajā esošajām kultūrām un reliģijām, kā arī noliedz valsts un baznīcas saplūšanu. Tomēr praktiski šī sludinātā tolerance kļūst smieklīga (domāju pretrunu starp oficiālo retoriku un praktisko rīcību), ja tāda līmeņa politiķi kā Sarkozī par Turcijas galveno problēmu dalībai ES uztver islāmu vai tāda līmeņa dokumenti kā Lisabonas līgums paredz ES balstīšanos uz reliģiskām vērtībām. Es neapgalvoju, ka Turcijas dalība ir iespējama tūlīt, taču uzskatu, ka tādai organizācijai kā ES ir nekorekti "mētāties" ar stereotipiskiem aizspriedumiem, kas absolūti nesaskan ar tās definētajām vērtībām. Īpaši tas rada bažas par pašas ES spēju definēt savu identitāti un Savienības tālāku attīstību, jo, ja kopīga ir tikai nepatika pret islāmu, tad tālāk par ekonomisku kopienu, manuprāt, attīstīties nav iespējams.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM - Veiko Spolitis 07.08.2008 06:45
Jā , nu bet kas ir apgaismības vērtības salīdzinot ar kristietību. Pirmkārt jau tās visas ir relatīvas vērtības , kristietības vērtības pamatoti pretendē uz absolūtu vērtību statusu. Pie tam tai mācībai (kristietībai) ir sava konkrēta grāmata , tā mācība tiek izplatīta jau 2000 gadus , ir tā teikt baznīcas kur katrs var iet un klausīties to mācību. Nu būs jau arī visādi humānisma institūti un tā , bet nu tomēr tas vairāk ir tā valstiskā līmenī , priekš valsts iekšpolitikas un ārpolitikas. Priekš konkrēta cilvēka mazāk. Nu un protams ka kristietība izķidā visas tās apgaismības vērtības no sava absolūtā skatu punkta. Un cik saprotu tad kristietībai nav lielu problēmu ar apgaismības vērtībām , ja nu vienīgi kādos robežgadījumos. Jā , nu visi nekad nebūs ticīgi kristieši , bet kas tad liedz tiem neticīgajiem iepazīties ar to kristietību un izvērtēt no sava relatīvā skatu punkta kas der kas neder. Nu un tad jāmeklē kompromiss.

Par to Šveici varu tikai minēt kāpēc viņi neplūcas. Nu viņiem tur ir daudzmaz katram sava teritorija , viņiem tur iet labi , un viņu kultūras zeļ vienādā lielumā vai ātrumā (kultūras pārstāvju skaita ziņā). Kanāda tak laikam kaut kad taisījās dalīties , bez plūkšanās protams , bet tomēr. Nu latviešiem ir savas priekšrocības kā pamatnācijai , krievi pagaidām ar to samierinās un manuprāt lēnām integrējas , un it kā jau nav arī par ko plūkties , jo ja nav labi tad tak var braukt tepat blakus uz Krieviju.

Manuprāt tās musulmaņu priekšpilsētas kā reiz rāda to ka ar to apgaismības identitāti vien ir par maz. Nu nebūs tur tais kopienās tās apgaismībasvērtības , tur būs islams. Islams tur ķer un ēd tādas apgaismības vērtības. Reliģijai pretī var likt tikai reliģiju.

Pāšpārvalde ir viens , autonomija ir kas cits. Autonomija jau prasa atšķirības valsts pamatlikumos. Nu nezinu nezinu kā tās Eiropas valstis dalīs tās teritorijas arvien augošām musulmaņu kopienu autonomijām. Vai nu pamatiedzīvotāji būs tā ar mieru atdot savas vecās teritorijas autonomai likumdošanai. Bet ja nedos , tad atkal prasīs mainīt visas valsts likumus. Musulmaņu zēni tak nevar peldēties baseinā vienā laikā ar meitenēm. Nu it kā sīkums , bet tādi sīkumi salasās. Un beigās iznāk tā ka ir vieni (imigranti) kas var mierīgi justies kā mājās pa visu valsts teritoriju , un ir tie otrie (pamatiedzīvotāji) kam nu savas valsts zināmās autonomijās labāk nerādīties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis - IM 06.08.2008 22:25
Nu identitāte es saprotu ir tas kas ir visiem kopējs , vai ar ko cits līdzinās citam. Eiropas (nu domāta jau bija un ir ES) identitāte ir tas kas visiem eiropiešiem (ES iedzīvotājiem) kopējs. Nu un galvenā tāpēc ka ko vēl var atrast tādā mērā eiropiešiem kopēju , runājot par ES.

Labi, Jūs runājat par ES identitāti, skaidrs. Bet ES identitāte ja mēs skatāmies uz to kopš Romas nolīgumiem ir balstīta apgaismības vērtībās - cilvāka racionalitātē, cilvēka tiesībās/humānismā, runas/pulcēšanas/domas brīvība un tml.

Šveicē tas ir vēsturiski un tad arī pa teritorijām , pa kantoniem sadalīts. Kānādā , ar tak laikam katrai kultūrai tomēr mazāk vai vairāk sava teritorija. Latvijā - nu ar tak citas kultūras ir uz zināmiem noteikumiem un atbilstoši valsts nostādnēm.

Bet kāpēc SUI kantoni savstarpēji neplūcas, un kāpēc qubecois un english speakers neplūcas, un kāpēc sabiedrības līmenī LAT un RUS neplūcas, jo viņiem visiem ir centralizēta valdība, kā to izskaidrosi??

Nu un tās Eiropas pilsētu musulmaņu piepilsētas , nu ir tomēr tāda valsts teritorijas pakāpeniska atņemšana.

Bet šie musulmaņi tur ieradās pēc FRA. GER u.c. valstu lūguma, un FRA,GER pilsoņi var vainot tikai savas valdības, ka tās padevās uzņēmēju spiedienam un neprasīja ievērot līguma nosacījumus. Bet teritorijas izmaiņas ir vairāk kā dabīga lieta, jo nacionālā valsts ir patiesībā vēsturiski jauna parādība, un līdz ar to šodienas nacionālo valstu pilsoņi ir aušīgi aizmirsuši, kāda bija situācija tikai nieka 100-150g. atpakaļ, kad cilvēki uzsvēra savu reģionālo, reliģisko vai multikulturālo identitāti.

. Un es nemaz nebrīnītos teiksim ja tās musulmaņu piepilsētas sāks prasīt pēc kaut kādas savas autonomijas.

Bet tas būs TIKAI NORMĀLI, ja mēs sekosim ES humānisma un apgaismības vērtībās pamatotām vērtībām:) Proti, lai cilvēki veic savu pašpārvaldi, jo jebkura demokrātiska sistēma aizsākas vietējā pašpārvaldē!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lūdzu paskaidrot 06.08.2008 21:20
..., kas ir domāts ar: "...kuras vērtību sistēma nav balstīta kristietībā un no tās izrietošajā sekularizācijā...". Kā sekularizācija izriet no kristietības?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis - IM 06.08.2008 19:59
Eiropas galvenā identitāte protams ir kristietība'

Kas ir galvenā identitāte? Kāpēc Jūs uzskatat, ka Eiropas galvenā identitāte ir kristietība - kā tad būs ar tiem pašiem Vasaras un Ziemas saulgriežiem Latvijā?

Ievajdzēsies , jo švaka jau šodien ir tā Eiropas identitāte vispār

Bet autore runā par ES identitāti, tāpēc ko Jūs definēsiet ar Eiropas identitāti??

Ja uz vienas teritorijas zeļ un plaukst vairākas kultūras , tad agri vai vēlu tādās teritorijās būs liela plūkšanās. Un ne tikai agri vai vēlu bet jau. Tā pati Francija ar lielo pilsētu citādas kultūras piepilsētām , viens pastāvīgs nemieru perēklis.

Bet kā Jūs skaidrosiet vair;akkultūru Šveices, Kanādas, Latvijas, ASV piemērus?? Bet Francijas banlieus/priekšpilsētas ir patiesībā par to, ka nevis multikulturālisma, bet gan asimilācijas mehānismi tika izmantoti...
IM - Veiko Spolitis 06.08.2008 20:34
Nu identitāte es saprotu ir tas kas ir visiem kopējs , vai ar ko cits līdzinās citam. Eiropas (nu domāta jau bija un ir ES) identitāte ir tas kas visiem eiropiešiem (ES iedzīvotājiem) kopējs. Nu un galvenā tāpēc ka ko vēl var atrast tādā mērā eiropiešiem kopēju , runājot par ES.

Nu es protams neesmu speciālists , bet manuprāt Šveicē tas ir vēsturiski un tad arī pa teritorijām , pa kantoniem sadalīts. Kānādā , ar tak laikam katrai kultūrai tomēr mazāk vai vairāk sava teritorija. Latvijā - nu ar tak citas kultūras ir uz zināmiem noteikumiem un atbilstoši valsts nostādnēm. Par ASV nepateikšu kas tur par problēmām.

Nu un tās Eiropas pilsētu musulmaņu piepilsētas , nu ir tomēr tāda valsts teritorijas pakāpeniska atņemšana. Cik nu es zinu tad tur tomēr valda sava iekšēja kārtība. Valsts policists ja tur parādās tad viņu piecieš tikai formāli , tas ir kamēr viņš tur nekur nejaucās iekšā. Kā sāk jaukties tā saņem kopienas iedzīvotāju kopēju pretestību. Tāpēc es saku , kur uz vienas vietas ir dažādas kultūras , un neviena nav it kā tā galvenā (dotās teritorijas pamatkultūra), tur notiekas teritoriju dalīšana , sākumā varbūt slēpta un nemanāma , bet ar laiku tas viss parādās. Un es nemaz nebrīnītos teiksim ja tās musulmaņu piepilsētas sāks prasīt pēc kaut kādas savas autonomijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 06.08.2008 19:01
ES sludinātā tolerance šodien kļūst par vienkāršu ārējo apvalku, kas oficiāli pieņem "citus", taču tikai uz saviem noteikumiem un atbilstoši savām vēlmēm. Aizspriedumi, kas vērsti pret musulmaņiem un Turciju kā valsti, kurā vadošā reliģija ir islāms, norāda uz pretrunām pašas ES multikulturālisma idejās.

-----------------------------------------

Nu manuprāt labi ka vēl tā. Eiropas galvenā identitāte protams ir kristietība. Ja tagad Eiropai to identitāti ar kristietību ne sevišķi vajag , tas jau nenozīmē ka nākotnē neievajadzēsies. Ievajdzēsies , jo švaka jau šodien ir tā Eiropas identitāte vispār , tiek it kā meklēta vēl , pa daļai tai pašā multikulturālismā. Nekā labāka par kristietību kopējās identitātes ziņā Eiropai nav , un tas nozīmē ka ievajadzēsies to kristietību , kad beidzot vispār ievajadzēsies to kopējo Eiropas identitāti tā nopietni. Un tad nu protams ka citi tikai uz noteikumiem un atbilstoši vēlmēm. Nu un manuprāt dažādām kultūrām obligāti vajag dažādas teritorijas. Ja uz vienas teritorijas zeļ un plaukst vairākas kultūras , tad agri vai vēlu tādās teritorijās būs liela plūkšanās. Un ne tikai agri vai vēlu bet jau. Tā pati Francija ar lielo pilsētu citādas kultūras piepilsētām , viens pastāvīgs nemieru perēklis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 06.08.2008 17:59
Dažos Eiropai kopīgos pasākumos (Eirovīzijā, sporta sacīkstēs, konferencēs utml.) piedalās arī Izraēla, lai gan tā nepavisam nav Eiropas kontinentā esoša valsts. Un arī ne visai kristīga - bet ar viņiem ir ērti un izdevīgi sadarboties, tādēļ uz formālo gjeogrāfiju un ticības lietām var pievērt acis. Varbūt islāms ir vienkārši iegansts, lai populāri paskaidrotu sarežgjītu lietu - ka Turcija ir pietiekoši liela un pietiekoši atšķirīga no pārējās Eiropas, lai ES politiķi negribētu darbaspēka kustības brīvību, subsīdijas, utml. "Savienotie trauki" var tikt galā ar Latviju vai Bulgāriju. Turcija vienkārši ir pārāk liela (iedzīvotāju skaita ziņā otra lielākā valsts aiz Vācijas - drīz laikam apsteigs arī Vāciju).

Man nav pašam sava viedokļa par Turcijas iespējamo dalību ES (var argumentēt gan vienādi, gan otrādi). Bet mani pārsteidza, ka Jūsu acīmredzami kompetentajā un labi uzrakstītajā rakstā minēts vārds "multikulturālisms". Turklāt nevis kā karikatūra, bet kā noteikts sakarīgu ideju kopums. Jūsu atsauce uz "vienotība daudzveidībā" plakātu lietas nepadara daudz skaidrākas. Padomju laikā bija plakāti par to, ka vajag taupīt, piemēram, maizi, lai gan PSRS režīms bija nenormāli izšķērdīgs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.Bruģe - Aleksis 06.08.2008 16:39
Vispirms par ES multikulturālisma idejām - kaut vai pati ES definīcija paredz DAŽĀDU kultūru kopīgu pastāvēšanu vienā ekonomiski, politiski u.c. integrētā kopienā. ("„Vienota dažādībā” ir Eiropas Savienības devīze. "Šī devīze nozīmē, ka Eiropas Savienībā eiropiešus apvieno kopīgais darbs mieram un labklājībai un dažādās Eiropas kultūras, tradīcijas un valodas ir viena no kontinenta galvenajām vērtībām."" (skatīt http://europa.eu/abc/symbols/motto/index_lv.htm)). Pretrunas ES multikulturālisma idejās slēpjas tajā, ka - kaut arī ES sludina visu reliģiju, kultūru un etnosu vienlīdzību, praktiski tā vienu reliģiju tiecas nostādīt augstāk par citu. (to parāda sabiedrības un nereti politiskās elites negatīvā nostāja pret Turciju kā islāma reliģijas pārstāvi).

Savukārt reliģiskas vērtības ir atzīmētas ES pamatdokumentos - kā jau minēju savā rakstā Lisabonas līguma Preambula paredz, ka ES veidojas "iedvesmojoties no Eiropas kultūras, reliģijas un humānisma mantojuma, kas ir bijis pamats tam, ka ir izveidojušās cilvēka neaizskaramo un neatsavināmo tiesību, demokrātijas, vienlīdzības, brīvības un tiesiskuma kopējās vērtības."

Ceru, ka palīdzēju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 05.08.2008 20:25
Aizspriedumi, kas vērsti pret musulmaņiem un Turciju kā valsti, kurā vadošā reliģija ir islāms, norāda uz pretrunām pašas ES multikulturālisma idejās.
===
Kas tās tādas "multikulturālisma idejas", vēl jo vairāk idejas ar pretrunām? Vai tiek apstrīdēta iespēja Eiropas valstu pilsētās ēst kebabus?

ES, protams, nodrošina dalībvalstu valodu vienlīdzību un tulko likumus un citas ES norises dažādās valodās - bet to jau drīzāk sauc par "daudzvalodību" nevis par "multikulturālismu". Savukārt reliģiskas vērtības ES konstitucionālo līgumu projektos nav minētas vispār - nedz kristīgas, nedz islāmiskas. T.i. nav skaidrs, kas šajā kontekstā saprasts ar vārdu "multikulturāls".

Saistītie raksti

the future of turkey opendemocracy.net

Lisabonas līgums europa.eu