Atslēgvārdi:

Eiropas fondi – otrais privatizācijas vilnis?

Paredzams, ka Latvija nākamajos trīs gados no Eiropas strukturālajiem fondiem varēs saņemt 554,2 miljonus eiro. Kas varēs šos līdzekļus saņemt, un kādi riski jāņem vērā, plānojot fondu izmantošanu, lai šī nauda tiešām nestu labumu Latvijas iedzīvotājiem?

Iesaki citiem:

Daudzi Latvijas iedzīvotāji cer, ka iestājoties Eiropas Savienībā (ES), tās nauda, īpaši no strukturālajiem fondiem, Latvijai palīdzēs ātri vien sasniegt citu Rietumeiropas valstu labklājības līmeni. Tas ir arī viens no Latvijas attīstības mērķiem. Taču ar šo naudu saistīti vairāki jautājumi - cik daudz līdzekļu mēs saņemsim, cik mēs spējam izmantot un kāds no tā visa būs labums un sekas?

Strukturālo fondu galvenais mērķis ir reģionālās nevienlīdzības mazināšana un lielākā daļa šo līdzekļu ir paredzēta teritorijām, kurās vidējais iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75 % no ES vidējā. Šos līdzekļus saņem nabadzīgākās ES valstis un to atsevišķi reģioni, piemēram, Grieķija, Portugāle, Spānija un Īrija.


Nauda nāk

Iestājoties ES, Latvija arī pievienosies nabadzīgāko valstu grupai un saņems tiesības izmantot struktūrfondu līdzekļus. Ir paredzēts, ka Latvija nākamajos trīs gados no Eiropas strukturālajiem fondiem saņems 554,2 miljonus eiro[1]. Taču pastāv bažas, ka šie līdzekļi Latvijā ieplūdīs daudz lēnāk un mazākos apjomos nekā vecajās dalībvalstīs.

Eiropas Komisija paredz, ka 2004. gadā jaunās ES dalībvalstis no Savienības papildus saņems tikai 1% no to IKP, un šī palīdzība lēnām tiks palielināta līdz 1,5% 2006. gadā. Arī viens procents ir ievērojama summa, taču šī Eiropas palīdzība izskatās niecīga, salīdzinot ar jau pieminētajām 'vecajām' Eiropas pārstāvēm, kuras ir saņēmušas daudz lielākas summas. Piemēram, 2000. gadā Grieķija saņēma ES struktūrfondu palīdzību, kas vienlīdzīga 3,6% no tās IKP, Portugāle – 1,9% un Spānija – 1,8%. Arī pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju, šīs summas mums būs ievērojami mazākas. Pēdējā ES budžeta periodā Īrija, Grieķija un Spānija saņēma 1000 līdz 1500 eiro uz katru iedzīvotāju, taču Latvijā šī palīdzības summa varētu būt tikai nedaudz vairāk par 250 eiro. Vai tas nozīmē, ka pie mums dzīve ir labāka un ES nauda nav nepieciešama? Laikam jau nē.

Briselē ir noteikts, ka, sākot ar nākamo budžeta programmēšanas periodu (pēc 2006.gada), šī palīdzība varētu tikt palielināta un sasniegtu pat 4% no jauno dalībvalstu IKP. Taču daudzi eksperti uz to skatās skeptiski. Viena no vadošajām Eiropas politikas analīzes organizācijām - Eiropas reformas centrs (Centre for European Reform) ir izvirzījis divus galvenos šķēršļus, kas tam traucē.

Pirmkārt, pašreizējie ES lielākie līdzekļu saņēmēji (Grieķija, Portugāle, Spānija) darīs visu, lai summas, kas ienāk šo valstu budžetos no Eiropas Savienības, nesamazinātos. No otras puses, lielākie maksātāji (Vācija, Lielbritānija) nekādi nevēlas vēl vairāk palielināt strukturālo fondu budžetu un savas iemaksas tajos. Šo tendenci pierāda arī jaunais ES budžeta projekts nākamajam gadam - pēc paplašināšanās. Tas paredz ES izmaksas palielināt tikai par 3,3 % (100.6 miljoniem eiro). Šis palielinājums pamatā saistās ar izmaksu pieaugumu strukturālajiem fondiem un iekšlietām.

Otrkārt, noteikumi, lai saņemtu šo Eiropas naudu, ir tik sarežģīti, ka pat jau esošās dalībvalstis bieži vien nespēj izmantot visus līdzekļus. Nav pamata domāt, ka Latvijā, kur ir daudz zemāka institūciju kapacitāte un pieredze darbā ar Eiropas reģionālo politiku, situācija būs labāka. Līdz ar to pastāv reāls risks, ka lielu daļu šo līdzekļu nespēsim saņemt un iztērēt.


Kur tērēt?

Ja Latvijai tomēr izdodas saņemt Eiropas strukturālo fondu līdzekļus, pastāv jautājums, kā tie tiks izmantoti, un kāds no tā labums būs Latvijas iedzīvotājiem. Eksperti uzskata, ka strukturālie fondi vien vēl nenozīmē labklājības celšanos un pieredze daudzās dalībvalstīs pierāda, ka neadekvāta fondu izmantošana var radīt negatīvu ietekmi uz vidi un sociālo labklājību.

Ekonomiskie pētījumi nesniedz konkrētus pierādījumus tiešai sakarībai starp strukturālo fondu līdzekļiem un ekonomikas attīstību. Īrija, kas ir viena no lielākajām ES fondu saņēmējām pēdējās dekādes laikā ir pieredzējusi strauju ekonomisko attīstību, taču, piemēram, Grieķija, kura arī saņem ievērojamas summas no Briseles, vēl joprojām cīnās ar vecajām problēmām un nav parādījusi ievērojamu progresu. Ekonomisko attīstību lielā mērā nosaka makroekonomiskā stabilitāte, kas veicina investīcijas, elastīga piedāvājuma politika, kas veicina ekonomikas spēju piemēroties izmaiņām, un izglītots un zinošs darbaspēks, kā arī attiecīga institucionālā bāze.

Latvijā visi šie elementi vairāk vai mazāk darbojas. Līdz ar to strukturālo fondu līdzekļi var veicināt ekonomisko attīstību. Taču būtiski ir skaidri zināt, ko mēs vēlamies un kas ir nepieciešams, ir jānosaka skaidras prioritātes, kurām ir jābalstās uz mūsu attīstības vīziju. Eiropas līdzekļi var veicināt Latvijas attīstību tikai gadījumā, ja tiek prātīgi izmantoti un ir daļa no vienotas nacionālās attīstības politikas.

Lai arī Latvijai trūkst konkrētas attīstības vīzijas, Finanšu ministrija sadarbībā ar citām valsts institūcijām ir izstrādājusi Latvijas Attīstības plānu laika periodam no 2004. līdz 2006. gadam. Šis plāns būs par pamatu Latvijas un ES līgumam par strukturālo fondu izmantošanu. Tajā ir noteiktas sešas galvenās prioritātes, kam valdība ir plānojusi izmantot strukturālo fondu līdzekļus (skatīt tabulu). Prioritātes ir noteiktas atbilstoši pieejamajam Eiropas fondu finansējumam un šo līdzekļu potenciālie saņēmēji varēs būt gan valsts pārvaldes institūcijas (valsts iestādes, aģentūras, pašvaldības u.c.), gan privātais sektors (zemes īpašnieki, uzņēmēji, zemnieki u.c.), gan konsultāciju iestādes un sabiedriskās organizācijas.


Kādi ir riski?

Fondu ienākšana valstī arī saistīsies ar reģionālās plānošanas vilni. Tas var radīt labu pamatu ilgtspējīgai attīstībai un sabiedrības līdzdalībai, bet pastāv vairāki riski.

Pirmkārt, korupcija un politiskās cīņas. Šo fondu līdzekļi var nonākt politiski ietekmīgu grupu rokās, nevis paredzēto mērķu realizēšanai. Šādu politisko cīņu par līdzekļiem mēs jau esam pieredzējuši privatizācijas procesa laikā.

Otrs risks saistās ar mūsu prasmi plānot. Līdzīgi kā pēdējo desmit gadu laikā, kad Latvija kļuva atkarīga no ārvalstu donoriem, nosakot savas prioritātes, arī tagad var veidoties plāni, kuru mērķis ir dabūt pēc iespējas lielākus līdzekļus no ES, nevis risināt svarīgas vietējās problēmas. Tā rezultātā šie līdzekļi var tikt izmantoti neefektīvi un īstermiņa vajadzību apmierināšanai.

Šie fondi var arī radīt draudus apkārtējai videi. Pasaules dabas fonds uzsver, ka strukturālo fondu līdzekļus jaunajās dalībvalstīs nedrīkst izmantot kā Grieķijā, Spānijā un Portugālē. Šajās valstīs ir daudz piemēru, kad strukturālo fondu līdzekļi ir izmantoti vidi degradējošiem un dārgiem projektiem, kuriem nav pietiekama ekonomiskā pamatojuma. Eiropas vides organizācijas brīdina jaunās dalībvalstis neizmantot šos līdzekļus jaunu autoceļu būvei, neņemot vērā to ietekmi uz vidi, un pieprasa izmaiņas kopējā lauksaimniecības un reģionālās attīstības politikās, lai samazinātu potenciālo negatīvo ietekmi uz vidi.

Biedējoši ir arī šo projektu apjomi. Parasti tie ir lieli infrastruktūras vai plānošanas projekti par daudziem miljoniem eiro. Piemēram, Kohēzijas fondu projektu izmaksām ir jābūt vismaz pieciem miljoniem eiro. Tas neļauj veikt nelielus projektus, kas varētu būt lētāki un daudzos gadījumos pat labāk risināt problēmas.

Lai novērstu vai vismaz mazinātu šos draudus, būtiski ir sagatavot skaidrus un visiem saprotamus spēles noteikumus un aktīvi informēt visus potenciālos līdzekļu saņēmējus par to kad, kas un kā var pieteikties uz šiem līdzekļiem. Ir jānodrošina arī apmācības programmas gan projektu rakstīšanā, gan ietekmes uz vidi novērtēšanā tiem, kuriem nav pieredzes projektu rakstīšanā Eiropas institūcijām.

Šo fondu izmatošanas iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un nelietderīgu resursu izmantošanu var novērst, kontrolējot fondu izmantošanas plānu sagatavošanu un vēlāk nodrošinot projektu neatkarīgu izskatīšanu un uzraudzību. Lai to veiktu pašlaik tiek veidotas institūcijas, kuras novērtēs iesniegtos projektus un uzraudzīs to ieviešanu. Jācer, ka valdība šajās komitejās paredzēs vietu arī sabiedriskajām organizācijām, kuras varētu neatkarīgi uzraudzīt šo procesu.


Latvija no ES vairāk saņems, nekā tērēs

Apskatot ekonomiskos ieguvumus un zaudējumus no dalības ES, vēl viens svarīgs faktors ir iestāšanās izmaksas. Latvija ne tikai būs līdzekļu saņēmēja, bet arī maksās ikgadējās nodevas ES budžetā. Samazināsies arī ienākumi no muitas un pievienotās vērtības nodokļa. Taču pēc Finansu ministrijas aprēķiniem, salīdzinot ES iemaksas Latvijas budžetā un mūsu izmaksas, Latvija nākamo gadu laikā saglabā pozitīvu bilanci (skatīt tabulu). Šajos aprēķinos gan nav iekļautas izmaksas, kas saistās ar likumdošanas saskaņošanu un administratīvajām izmaiņām, kā arī citi resursi, kas tiek tērēti integrācijas procesam.


Prognozētā naudas plūsma maksājumiem starp Latviju un Eiropas Savienību 2004.-2006.gadā
(miljonos eiro, 1999.gada cenās)



Avots: Finanšu ministrijas mājas lapā publicētā informācija “Finanšu noteikumi, strukturālie fondi, kohēzijas fonds”


Secinājums

Latvijai pēc iestāšanās ES, nāksies smagi strādāt, lai izcīnītu pieejamos ES līdzekļus. Bet vēl grūtāk būs nodrošināt to, ka visi šie līdzekļi tiek izmantoti tiem paredzētajiem mērķiem un tiešām nes cerētos augļus. Taču priecē, ka daudzas sabiedriskās organizācijas Latvijā ir ieinteresējušās par šiem jautājumiem un ir gatavas uzraudzīt šo līdzekļu plānošanu un izmantošanu. Cerams, ka valdība dos sabiedrībai iespējas aktīvi piedalīties šo fondu līdzekļu izmantošanas plānošanā un uzraudzīšanā.


_________________

[1] Pārrēķinot pašreizējās cenās tas varētu būt 615 miljoni EUR.

[2] Pašu resursu maksājumu precīzs sadalījums vēl nav aprēķināts, bet tie veidojas no nacionālā kopprodukta maksājumiem, pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem un tradicionālajiem pašu resursiem (pamatā muitas maksājumi), kā arī tā sauktās Lielbritānijas korekcijas – visu ES dalībvalstu kopīgi finansēta kompensācijas maksājuma Lielbritānijai.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi
Paparde

Lai zemei sāpes nav Autors:Jānis Brizga

Janis brizga 165x152

attīstība vai izaugsme 15 Autors:Jānis Brizga