Atslēgvārdi:

Eiropas Demokrāti – ES grāvēji no iekšienes

Eiropas Demokrātu un dažādo spēku grupai nav ideoloģijas, vai arī tā ir ļoti vienkārša – panākt ES sagraušanu. Eiroskeptiķi paši uzver, ka nav ne kreisie, ne labējie, bet gan eiroreālisti, kas atkarībā no konkrētā jautājuma var atbalstīt visdažādākās EP partiju grupas.

Iesaki citiem:

EP mazākā partiju grupa ir Eiropas Demokrātu un dažādie spēki, kas sevi sauc par īstajiem eiroskeptiķiem, kaut arī tādus var atrast gan galēji kreiso grupā, gan arī starp neatkarīgajiem deputātiem. Grupā ir tikai 17 deputātu, kuri ievēlēti no četrām vecajām ES dalībvalstīm - Dānijas, Nīderlandes, Lielbritānijas un gandrīz puse no Francijas (trīs no šīs valsts deputātiem tika ievēlēti EP no Francijas valdošās “Regroupement pour la France”, bet vēlāk pievienojās eiroskeptiķu grupai). Neviens deputāts nepārstāv ES jaunās dalībvalstis. Vislabāk organizētā eiroskeptiķu partija ES ir Lielbritānijas Neatkarības partija, kuras rindās šobrīd ir 20 000 biedru. Eiropas Demokrātu un dažādo spēku grupas vadītājs ir Dānijas eiroskeptiķu līderis Jens – Peters Bonde. Tā kā eiroskeptiķu partiju grupā tiek uzsvērta viedokļu dažādība, tad tajā nav t.s. “frakcijas disciplīnas”, katram deputātam ir tiesības izvēlēties, kā balsot. Eiroskeptiķi vienotā frakcijā pirmoreiz apvienojās tikai pēc 1994. gada vēlēšanām, kad 19 deputāti izveidoja Nāciju Eiropas partiju grupu.


Ideoloģija – Nē ES

Ideoloģijas kā tādas Eiropas Demokrātu un dažādo spēku grupai nav, vai arī var teikt, ka tā ir ļoti vienkārša un nepārprotama. Šī partiju grupa ir pret ES un vēlas panākt tās sagraušanu. Nemainīgi eiroskeptiķu galvenais lozungs EP vēlēšanās ir “Nē ES”, un tāds tas ir arī šajās vēlēšanās. Eiroskeptiķi paši uzver, ka nav ne kreisie, ne labējie, bet ir eiroreālisti, kas, atkarībā no katra konkrētā jautājuma, var atbalstīt dažādu ideoloģiju partiju grupas.

Eiroskeptiķu grupas vērtību pamatā ir indivīda brīvība, tomēr šeit apvienojušās partijas ir par parlamentāro demokrātiju un noliedz anarhiju. Tāpat starp galvenajiem pamatprincipiem jāmin augsti vides standarti un taisnīga brīvā tirdzniecība, kā arī katras nācijas kultūras dažādību respektēšana.

Acīmredzot saprazdami, ka ES sagraušana nav tik viegli sasniedzama, eiroskeptiķi izvirza piezemētākus mērķus - iebilst pret nedemokrātisko un centralizēto lēmumu pieņemšanas procesu ES, aicinot varas centru pārvietot no Briseles uz dalībvalstu galvaspilsētām. Eiroskeptiķi iestājas par lēmumu pieņemšanas pārskatāmību, lai visi lēmumi Padomē un Komisijā tiktu pieņemti atklāti, un nebūtu lēmumu pieņemšanas procesa “aiz slēgtām durvīm”. Tiek uzsvērts, ka katrai dalībvalstij būtu jādod veto tiesības jebkura jautājuma izlemšanā, tāpat dalībvalstis būtu tiesīgas pārkāpt tās vai citas ES normas, ja to piemērošanas rezultātā tiek būtiski pārkāptas dalībvalsts nacionālās intereses. Eiroskeptiķi uzskata, ka, pieņemot ES tiesību aktus, ir jābūt lielākai sabiedrības iesaistei nekā tas ir šobrīd. Tiek atbalstītas katras dalībvalsts tiesības izvēlēties savu ekonomisko politiku, kas ir galēji populistiski aicinājumi, ņemot vērā, ka ES pamatā ir vienota ekonomika.

Neapšaubāmi ka vistuvākais mērķis, lai panāktu ES Konstitucionālā līguma noraidīšanu, tiek minēta nepieciešamība sarīkot Viseiropas referendumu. Vecajās dalībvalstīs, kas nav pievienojušās eirozonai (Dānija, Lielbritānija un Zviedrija), tiek akcentēta cīņa pret vienoto valūtu.


Trūcīgo un laucinieku aizstāvji

Eiropas demokrātu partiju grupa ir ne tikai par attīstītu vides politiku, bet arī par lauku vides saglabāšanu, sekmējot iedzīvotāju palikšanu laukos. Šī partiju grupa asi cīnās pret pastāvošo Kopējo lauksaimniecības politiku, kas ir orientēta uz lielajiem ražotājiem, un kuras rezultātā iznīkst mazās saimniecības. Atbalstīta arvien plašāka alternatīvo enerģijas ieguves veidu izmantošana.

Sociālajā politikā eiroskeptiķi no vienas puses atbalsta līdzekļu pārdali par labu tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams (arī trūcīgajām trešās pasaules valstīm un to iedzīvotājiem), no otras puses – tiek kritizēta ES vēlme iejaukties dalībvalstu iekšējās lietās. Eiroskeptiķi uzskata, ka patlaban ES realizētā attīstības politika, lai celtu nabadzīgo trešo valstu iedzīvotāju dzīves līmeni, ir neefektīva, un to varētu aizstāt ar ES preču tirgus atvēršanu šīm valstīm, kā arī tiek atbalstīta ārējo parādu dzēšana nabadzīgajām valstīm. Toties eiroskeptiķi ir par stingrāku ES imigrācijas politiku. Toties viņi ir pret rasismu un atbalsta augstos ANO un Starptautiskās darba organizācijas cilvēktiesību standartus.

Attiecībā par paplašināšanos, eiroskeptiķi atbalsta tādu valstu iestāšanos ES, kas ievēro cilvēktiesības un minoritāšu tiesības. Tiek atbalstīta finansiālā palīdzība ES kandidātvalstīm. Tajā pat laikā ar bažām tiek vērtēts paplašināšanās process, jo pieaugot dalībvalstu skaitam, paliek arvien mazāk jautājumu, kuros lēmumi tiek pieņemti vienbalsīgi. Eiroskeptiķi neatbalsta Kopējas militārās un drošības politikas izveidi un attīstību.

Var prognozēt, ka eiroskeptiķu ietekme EP pēc vēlēšanām tikai pieaugs, jo šobrīd daudzās no jaunajām dalībvalstīm populistiem ir diezgan “pateicīgs” elektorāts.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!