Eiropa jūsu ikdienā 0

Vēlēšanas būs unikāls brīdis, neatkārtojamas pēc sava mēroga un dažādības. Tā ir pirmā mūsu kopējā iespēja uz pieciem gadiem piešķirt Eiropas Parlamenta deputātiem mandātu, lai viņi strādātu atkalapvienotās Eiropas labā.

Iesaki citiem:
Pcox 255x203
Foto:Pats Kokss

2004.gads ir vēl nebijis Eiropas gads. Eiropas pārtapšanas un atjaunošanās gads. Gads, kad Eiropa visbeidzot vairs nav tikai 15, bet gan 25 valstu liela. Gads, kad Eiropu saviļņos debates par Eiropas Konstitūciju. Šis ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu gads, kas notiks no sākot mana vēlēšanu iecirkņa Munsterē, Īrijā, ko apskalo Atlantijas okeāns, līdz pat Baltijas valstu austrumu robežām - līdzīgu notikumu Eiropas kontinents vēl nekad nav piedzīvojis.

Vēlēšanas būs unikāls brīdis, neatkārtojamas pēc sava mēroga un dažādības. Tā ir pirmā mūsu kopējā iespēja uz pieciem gadiem piešķirt Eiropas Parlamenta deputātiem mandātu, lai viņi strādātu atkalapvienotās Eiropas labā, ko nereti devē par "la grande Europe".*

Atcerēsimies politiskās debates. Stabilitātes un izaugsmes pakts: labs vai slikts, darbojas vai stagnē? Cilvēki grib zināt, kā tas ietekmē viņu dzīves. Diskusija par organizētās noziedzības apkarošanu - drošības jautājums, ieroču, narkotiku un visbeidzot cilvēku tirdzniecība. Imigrācija un patvēruma tiesību piešķiršana. Līdzsvara meklējums starp ekonomisko izaugsmi un ilgtspēju - kas gan īsti ir ilgtspēja un kāda ir tās cena? Nedrīkstam aizmirst diskusiju par Eiropas Savienības attiecībām ar ASV - Irākas krīze parādīja uztraucošu (bet ne jaunu) plaisu Eiropas transatlantijas attiecībās.

Saliekot visas šīs tēmas kopā, paverās unikāls Eiropas problēmu spektrs, un es patiesi domāju, ka vēl kopš pirmajām tiešajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 1979.gadā, nekas līdzīgs ne pēc formas, ne pēc apmēra nav piedzīvots.

Ņemot vērā, ka mūsu rokās atrodas bagāts Eiropas problēmu materiāls, būtu žēl palaist garām iespēju un šo kontinenta mēroga vēlēšanu diskursu koncentrēt tikai uz attiecīgo dalībvalstu un reģionu partiju konkurenci, darbojoties tikai nacionālās politikas loģikas ietvaros. Atcerēsimies, ka vēlam Parlamentu, kas nākamos gados darbosies kā likumdevējs visa kontinenta apmērā.

Vēlēšanu rezultātā 732 cilvēkiem tiks piešķirtas tādas pašas tiesības kopīgi ietekmēt ES likumdošanu daudzās politikas jomās kā visām 25 valstīm kopā. Tā ir nozīmīga vara.

Tādēļ mans aicinājums ir vienkāršs: kopā ar pārējām parādībām, kas piederas vēlēšanu procesam, bagātināsim Eiropas Parlamenta vēlēšanas ar debatēm par Eiropas lietām.

Es no visas sirds vēlētos redzēt aktīvāku vēlētāju līdzdalību tādās valstīs kā Lielbritānija un Nīderlande, kas par 1999.gada vēlēšanām izrādīja izteikti vāju interesi. Es domāju, ka tas neliecina par labu demokrātijai, ja vispārējā vēlētāju līdzdalība noslīd tik zemu kā Lielbritānijas gadījumā - 24%.

Tāpēc mūsu vēlēšanu kampaņām būtu jāsakņojas tādās programmās, kas atbilst realitātei. Mums jarunā saprotamā valodā un par lietām, kas uztrauc katru pilsoni - šeit es domāju cilvēkus, kas nav Eiropas speciālisti, bet kas vienlaicīgi nav naidīgi noskaņoti pret tādu Eiropu, kas spēj pildīt savus solījumus.

Politiķiem, piemēram, jāizskaidro, ka pasaulē, kur pastāv tik daudz un dažādi draudi drošībai, koordinēta darbība šajā jomā noteikti ir efektīvāka nekā vienpusēji centieni. Tātad Eiropa spēj sniegt savu pievienoto vērtību. Daudzi cilvēki domā, ka organizētā noziedzība ir vienīgā patiesi brīvā Eiropas tranzakcija. Tiešām - noziedzības "brīva kustība" notiek pat pasaules apmērā. Un tieši tāpēc, lai to apkarotu, mums jāstrādā kopā, jo kopā mēs varam paveikt vairāk nekā atsevišķi.

Mūsu valstīs aug jaunā paaudze, kuras interese par tādiem jautājumiem kā vide vai ilgtspējīga attīstība ir neizmērojami lielāka nekā jauniešu mātēm, tēviem vai vectēviem. Neviens nav jāpārliecina par to, ka vides piesārņojums neapstājas pie vienas valsts robežas, un tāpēc individuālas valstis šo problēmu nevar atrisināt vienas. Šajā un citās jomās Eiropa darbojas kā dzinējspēks.

Bet vairāk par visu kampaņu vai partiju debašu ietvaros, pārrunās ar mēdijiem vai tiekoties ar vēlētājiem mums jārunā par to, ka Eiropai ir patiesa jēga, tai piemīt vērtības, Eiropa nav tikai sterils kopējā tirgus vai Kopējās Lauksaimniecības politikas veidojums. Pārāk bieži un parāk novienkāršoti cilvēki domā par Eiropu kā tikai par lielu tirgu, kas atvērts stiprajiem un varenajiem, bet vienkāršajam iedzīvotājam nav pieejams. Nekas nevar būt tālāk no patiesības kā šis apgalvojums. Eiropa ir daudz kas vairāk.

Ja paskatīsimies uz Eiropas Parlamenta likumdošanas darbu, tad redzēsim, ka tas rūpējas vairāk par patērētāju un nevis par lielajiem vienotā tirgus uzņēmumiem. Daudzi Parlamenta pieņemtie tiesību akti nostiprina ilgtspējas principu un respektē vidi. Daudzi no likumiem, ieskaitot Lisabonas stratēģiju, vērsti uz stabilu darbavietu un ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanu. Šie jautājumi risina ikdienas problēmas un nevis lielo uzņēmumu vajadzības.

Lai piešķirtu Eiropai jēgu, mums savās kampaņās ir jārunā par plurālistiskas demokrātijas vērtībām, kas atrodas Eiropas Savienības pamatā. Tā nav nejaušība, ka Spānija pievienojās ES pēc Franko režīma sabrukšanas, Portugāle - pēc Salazāra un Centrālās un Austrumeiropas valstis - pēc PSRS sabrukuma. Demokrātiskas iekārtas pastavēšanai ir fundamentāla nozīme, bez tās ieeja "klubā" ir slēgta.

Mums jārunā ar vēlētājiem par cilvēktiesībām un likuma spēku. Es esmu lepns par Eiropas iesaistīšanos Starptautiskās krimināltiesas izveidē, lai cīnītos par cilvēktiesību ievērošanu globālā līmenī. Es labprātāk izvēlētos tiesas procesu Starptautiskās Krimināltiesas ietvaros nekā tā neesamību Gvantanamo līča vai citos gadījumos.

Es esmu pārliecināts, ka runājot ar cilvēkiem saprotamā valodā, runājot par Eiropas vērtībām un par Eiropu, kurai ir tieša ietekme uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi, runājot ar pārliecību un degsmi, mēs varam saņemt atbildi. Tas ir Eiropas politiķu izaicinājums gaidāmajās vēlēšanās.
____________

* Lielā Eiropa (franču val.)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733