Atslēgvārdi:

Dzīvojot ar Hobsa mantiniekiem: dažu cilvēku uzskati uz Latvijas fona 15

Neatkarīgi no tā, vai Jānis Šmits un viņa domubiedri Saeimā ir lasījuši Hobsa darbus, viņu argumentācija (brīvības bīstamības pamatojums caur valsts izdzīvošanas prioritāti) un atsevišķas iniciatīvas (Satversmes labojumi, ieviešot tajā pareizu laulības definīciju) kopumā iekļaujas Hobsa valsts filozofiskajā modelī.

Iesaki citiem:

Sazvērestības teoriju ietvarā, kas bauda zināmu popularitāti Latvijas politiskajā diskursā, pieņemts uzskatīt, ka sabiedriski aktīvs un politizēts mazākums mākslīgi uzspiež konservatīvam vairākumam liberālās tolerances ideju. Sabiedriski aktīvs un caurmērā liberāls mazākums uz to mēdz atbildēt, ka sazvērestību teoriju autori un atbalstītāji paši pārstāv politizētu mazākumu, kas savtīgu mērķu un aizspriedumu vadīts, uzspiež savu tikumības izpratni sabiedrībai. Bet ko domā abu šo grupu pārstāvji (kuri, domājams, kopā veido lielo daļu no portāla pastāvīgas auditorijas) par situāciju ar toleranci Latvijā kā tādu?

Jau trešo gadu politika.lv veica savu lasītāju aptauju par neiecietības problēmām Latvijā, un ir laiks apkopot šīs visai aktīvas cilvēku grupas viedokļus par toleranci valstī, kā arī mēģināt saprast, kādas tendences stāv aiz šiem uzskatiem. Var pamatoti iebilst, ka aptauja nav reprezentatīva un politika.lv lasītāji neveido tipisku Latvijas iedzīvotāju izlasi, bet tieši šajā faktā slēpjas politika.lv lasītāju diskrētais šarms. Kā caurmērā aktīvi politikas procesu vērotāji un dalībnieki, viņi bieži saskaras ar Latvijas politikas un valsts pārvaldes, kā arī mediju darbību, un var izdarīt interesantus secinājumus par to, kur ir mūsu sabiedrības iecietības un neiecietības saknes.


Politika un valsts pārvalde kā neiecietības izpausmes jomas

Aptaujas liecina, ka politika.lv lasītāji kopumā nopietni uztver neiecietības problēmas esamību: 2004.gada aptaujā 54% procenti atzina, ka Latvijā pastāv neiecietības problēma - vēlākajās aptaujās šis procents palika praktiski nemainīgs (pašlaik 52%). Atbildes uz citiem jautājumiem liecina arī par to, ka politika.lv lasītāji redz neiecietību Latvijas sabiedrībā kā pieaugošu vai vismaz stabilu tendenci: 2005.gada politika.lv aptaujā 53% atzina, ka pēdējā gada laikā neiecietība Latvijā pieaugusi, lai gan šogad pesimistu procents nedaudz mazāks par pusi, ir pārāk agri runāt par pozitīvu tendenci.

Starp grupām, pret kurām vērsta neiecietība, pēdējo divu gadu aptaujās nosauktas galvenokārt seksuālās minoritātes un cilvēki ar tumšu ādas krasu. 2004.gadā aptaujas dalībnieku uzskati šajā jomā bija nedaudz atšķirīgi: otrajā vietā pēc seksuālajām minoritātēm starp neiecietības aizskartajām grupām bija minēti ieslodzītie, trešajā – etniskās minoritātes. Pēdējās grupas relatīva rehabilitācija 2005.gadā acīmredzot saistīta ar to, ka 2004.gada etniskās aktualitātes (mazākumtautību izglītības reforma) vairs nešķita tik degošas, kamēr rasistiskie uzbrukumi aktualizēja ādas krāsas jautājumu.

Interesanti, ka starp jomām, kurās visvairāk izpaužas neiecietība, politika un valsts pārvalde nemainīgi ieņem otro vietu, uzreiz pēc sadzīves, pat medijus atstājot trešajā vietā. Vairākums (74%) uzskata, ka politiķi Latvijā veicina neiecietību. Aptauju dalībnieku reālisms izpaužas arī tajā, ka vairākums uzskata, ka Latvijas dalība ES drīzāk neietekmē iecietību vai pat veicina radikālisma pieaugumu. Ņemot vērā politiķu centrālo lomu neiecietības uzplaukumā, stingru ārējo prasību neesamība, pat zināms normativitātes vakuums pēc 2004.gada maija, visdrīzāk tiešām uzskatāms par vienu no neiecietības pieauguma iemesliem.

Šajā kontekstā būtu vērts apskatīt politiskās elites pārstāvju neiecietības jautājumu nedaudz plašāk. Iecietības trūkumu politiskās elites aprindās un sabiedrībā kopumā deviņdesmito gadu beigās bija joprojām pieņemts skaidrot ar padomju laika mantojumu – skaidrojums, kas pieļāva pietiekami tolerantu attieksmi pret šo tolerances trūkumu, jo laikam ritot, padomju mantojuma ietekmei vajadzēja samazināties. Jaunu netolerantu politiķu atnākšana pie varas 2002.gada Saeimas vēlēšanās padara mantojuma argumentu gandrīz neaizstāvamu, vai vismaz relativizē tā nozīmi Latvijas politiskās netolerances ģenēzē.


Uz tikumīgās uzraudzības valsti

Tomēr daudz bīstamāka ir otrā politiskās elites neiecietības attīstības tendence – ideoloģiskās bāzes attīstīšana tolerances noliegumam. Jānis Šmits (LPP), kuru jaunais Saeimas sastāvs 2006.gada novembrī ievēlēja par Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju, vairākkārt izmantojis konstitucionālus argumentus savas radikāli konservatīvās pozīcijas aizstāvībai, apgalvojot, ka tolerance kā jauna sekulāra paradigma tiek mākslīgi uzspiesta sabiedrībai. Satversmē tolerance nav noteikta kā valsts ideoloģija.[1] Šmits un citi LPP pārstāvji 2006.gada laikā atkārtoti izmantoja arī atsauces uz Eiropu kā visatļautības vai pat homoseksuālisma ideoloģijas perēkli, kuras nauda nav tā vērta, lai nodotu mūsu vērtības.

Vairākkārtējās atsauces uz tautas degradāciju vai pat izmiršanu veido diskursīvu neiecietības pamatojumu konservatīvu politiķu runās līdzīgā veidā kā savā laikā – 1990.gadu beigās – to savās publikācijas darīja Aivars Garda un kā to pašlaik dara vairākas radikālas organizācijas, piemēram, tādas kā Nacionālā spēka savienība. Tieši neiecietības un nacionālisma retorikas apvienošana padara neiecietības diskursu politiķu rokās par nopietnu sabiedriskās domas ietekmēšanas instrumentu. Argumenti par tikumības aizstāvību kā tādu nav pietiekami ietekmīgi Latvijas sabiedrībā, kuras indiferentā attieksme pret reliģijas jautājumiem padara to atšķirīgu, piemēram, no Polijas.

Argumentējot pret tolerances nepieciešamību sabiedrībā no valsts iziršanas pozīcijām, konservatīvie viedokļu līderi paļaujas uz gadsimtiem garu tradīciju Eiropas politiskajā filozofijā, kaut gan viņu vēršanās pie tās ir visticamāk instinktīva, nevis racionālas izvēles rezultāts. Tomass Hobss (Hobbes), nozīmīgākais valsts varas absolutizēšanas aizstāvis jauno laiku Eiropā, uzskatīja, ka valsts un miera saglabāšanas nolūkos suverenās varas nesējam būtu jāreglamentē tieši tik daudz cilvēku dzīves jomas, cik nepieciešams, un padotajiem būtu jāpaliek šīs reglamentācijas rāmjos. Septiņpadsmitā un astoņpadsmitā gadsimta Eiropā vairākas valdības un daudzi intelektuāļi uzskatīja tikumības regulēšanu par vienu no valsts funkcijām. Šādu valsts ideoloģijas paveidu vācu vēsturnieki vēlāk nosauca par moralische Überwachungsstaat – tikumīgās uzraudzības valsti.


Noteicēji un pārējie

Neatkarīgi no tā, vai Jānis Šmits un viņa domubiedri Saeimā ir lasījuši Hobsa darbus, viņu argumentācija (brīvības bīstamības pamatojums caur valsts izdzīvošanas prioritāti) un atsevišķas iniciatīvas (Satversmes labojumi, ieviešot tajā pareizu laulības definīciju) kopumā iekļaujas Hobsa valsts filozofiskajā modelī. Vienīgais Hobsa arguments, kas droši vien sarūgtinātu LPP pārstāvjus, ir viņa uzstājība, ka reliģijas satura jautājumi ir sekundāri salīdzinot ar valsts pastāvēšanas jautājumiem, un ja suverēnas varas nesējs viņam zināmu iemeslu dēļ un miera labad prasa padotajiem izteikties pret reliģijas dogmām, viņiem būtu jāpakļaujas. Tātad, ja kādreiz Saeimas vairākums miera labad noliegtu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas laulības definīciju, Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas dzīvot Hobsa valstī, būtu jāizliekas, ka viņi akceptē šo lēmumu. Starp citu, Satversmes grozījumi par labu Šmita viedoklim nebūtu notikuši, ja politika.lv lasītāju viedoklis būtu dominējošs Saeimā: 80% portāla aptaujas dalībnieku 2005.gadā neuzskatīja, ka Satversmei būtu jādefinē laulība kā savienība starp vīrieti un sievieti.

Tomēr pagaidām ideoloģiski bīstama mazākuma ietekme uz valsts darbību iecietības un neiecietības jomā nav noteicošā, ko varam redzēt no atbildēm par tiesībsargājošās sistēmas spēju pasargāt mūs no neiecietības. Vairāki incidenti ar rasistiskiem uzbrukumiem cilvēkiem Rīgas ielās un policijas nespēja aizsargāt miermīlīgu minoritāšu pasākumu dalībniekus no pazemojošām epizodēm ar radikāļiem pēdējo gadu laikā visticamāk ietekmēja lasītāju viedokļus par to, cik lielā mērā Latvijas valsts tiesībsargājošā sistēma spēj garantēt cilvēka cieņas un tiesību ievērošanu šajā jomā. Ja 2005.gadā gandrīz puse aptaujas dalībnieku uzskatīja, ka tā neaizsargā cilvēku pret neiecietības izpausmēm, tad šogad skeptiski noskaņoto procents kļuvis tikai lielāks. Kamēr liberāļu spēja uzspiest visiem savus spēles noteikumus paliek baumu līmenī, radikāļu spēja uzspiest dažiem nepieciešamību saskarties ar pazemojumiem un pat vardarbību laiku pa laikam kļūst pavisam reāla.


Izglītības sapņi un ikdiena

Kamēr liberāļi sapņo par izglītības lomas palielināšanu tolerances labad (daudzi no 2006.gada aptaujas dalībniekiem nosauca izglītību kā jomu, kurā jānotiek iecietības veicināšanai), praktiķi no tolerances kritiķu aprindām jau darbojas caur izglītības sistēmu un pat veido eksāmenu jautājumus ar šo mērķi.

Pagājušajā mācību gadā vidusskolas angļu valodas eksāmena uzdevumā skolēnam bija jāintervē skolotājs, kurš tēloja pedagogu no Nīderlandes. Gan jautājumi, gan skolotāja atbildes un pretjautājumi bija jānolasa vārds vārdā. Tādējādi uz skolēna jautājumu, kas viņam Nīderlandē nepatīk, skolotājam bija jāatbild, ka viņš neatbalsta valsts narkotiku politiku un viendzimuma laulības, kā arī jājautā skolēnam, ko viņš par to domā. Šīs ir viens no nedaudziem gadījumiem, kad puslīdz anonīmu tikumības sargu pūles izglītības sistēmā nonāca plašākā publicitātē pateicoties Dienas žurnālistu modrībai. Tomēr tiem, kuri izglītībā grib redzēt tolerances glābiņu, vajadzētu sākumā sistemātiski apzināt reālo situāciju ar izglītotāju tolerances līmeni, kas daudzos gadījumos ir visai tālu no politiskā korektuma virsotnēm. Līdzīga situācija ir ar izglītības politikas dokumentiem – neskatoties uz visiem nevalstisko organizāciju centieniem iedzīvināt Latvijā cilvēktiesību izglītību kā svarīgu izglītības sastāvdaļu – valsts izglītības attīstības koncepcija neietver vārdu savienojumu cilvēktiesību izglītība.

Šajā sakarā būtu interesanti zināt, cik daudzi skolotāji apzinās, ka valstī darbojas Nacionālā programma iecietības veicināšanai, ja pat politika.lv lasītāju vairākums nav pārliecināti par programmas saturu vai pat nav par to dzirdējuši.


Secinājumu vietā

Ņemot vērā visu iepriekš teikto, var teikt, ka politika.lv aptaujas liecina, ka Latvijā acīmredzot netrūkst cilvēku kas labi apzinās neiecietības problēmu, tās būtību un izpausmes, un kas ir gatavi par to izteikties. Šie cilvēki arī nākotnē būs spiesti demonstrēt savu toleranci saskarsmē ar politiski ietekmīgiem slēgtās sabiedrības modeļa piekritējiem. Visticamāk, situācijas, kurās viņiem nāksies baudīt viedokļu daudzveidību par savu vai citu cilvēku tiesībām būt atšķirīgiem, iekļausies zināmā usual suspects[2] sarakstā – Saeima un mediji, kā arī saskarsme ar tiesībsargājošām iestādēm. Tie, kuriem ir bērni, vai kuriem paveicies darbā saskarties ar izglītības sistēmu, varēs pievienot šīm sarakstam vēl divas-trīs lietas.

Tomēr tas, vai šie cilvēki varēs ar roku uz sirds kādreiz atbildēt uz aptaujas jautājumu, ka pēdējā gada laikā neiecietība Latvijā krietni mazinājusies, būs atkarīgs no tā, vai viņi uzskatīs par nepieciešamu pārliecināt arī citus par tolerances svarīgumu, un spēs prasmīgi to darīt.
______________

[1] Latvijas Avīze. 3.08.2006.

[2] Parastie aizdomās turamie

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - Peteris Timofejevs 16.01.2007 17:03
Paanalizeejiet gan:)Es nezinu kaapeec pazuud dazhi komentaari(laikam kam kas sleepjams no Sorosa kunga),bet teikshu ,ka izteikumi par un ap homoseksualitaati ir arii geopolitikas sastaavdalja.Te Krievijas vestnieks izsaka atbalstu kardinaalam,te ASV veestniece iesaistaas homosex. atbalsta aktivitaatees.Nee ,protams ,man viss tikai raadaas.:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 16.01.2007 16:26
Es piekriitu pirmaa komentaara autoram.Ir taads iepaids,ka muus-komentaaru autorus uzskata par manipuleejamaam viduveejiibaam,kas nav speejiigi analizeet..tas taa nav.Cita lieta,ka mums ir krasas viedoklju atskiriibas,bet tas ir normaali.Ja tas nav nekorekti,tad atgaadinaashu cien. redeakcijai ka pati portaala dibinaashana ir saistiita ar dazhu personu(piem.N.Locmeles) velmi uzlabot politisko kultuuru un zinaashanas shajja valstii.Vinjiem tas ir izdevies.

Hobss protams bija valstiskuma atbalstiitaajs,bet sorosieshi uzskata ,ka luuk vinji esot nevalstiskie. Ak tad taadus analiitikjus algo Sorosa kungs...Nu jaa Sorosa kungs tak pats nezina ko dara:) Atgaadinaashu,taa nav dialektika, bet gan (??),bet ar papildalternatiivu,par ko jau Lenins runaaja.Ir tikai viena,vienota padomju valsts,kas aptver visu pasauli.dabiski ,lai nebuutu anarhijas ir tikai viens galvenais...(sekretaars vai?)Var to saukt arii par diktatuuru.Lai buutu viena valsts,kam jaanotiek ar citaam?Lai buutu viens vadonis,kam jaanotiek ar citiem? Un ja celjaa uz absoluuto varu staav pretii vesela organizeeta grupa,teiksim ebreji,tad kas?Tad kas notiks?Ar sho jautaajumu sazveerestiibu teoriju speciaalisti,teiksim es,ir ljoti n odarbinaati.Un ziniet ir secinaajumi.BIEDEEJOSHI.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vērotājs 16.01.2007 09:37
Tā sauktā tolerance un politkorektums ved uz jaunu modernu diktatūru. Nebūs iespēja paust nevienu viedokli, kuru neatzīs politkorektie liberāļi. Uz to norāda uzbrukumi deputātam Šmitam. Ja praidu organizētāji vēlētos sapratni un iecietību, tad viņi par katru cenu nelīstu uz ielām. Tieši viņi provocē neiecietību ar savu zināmu mazohisma devu un nepilnvērtības kompensācijas vēlmi. Vai tad tā nav neiecietība un cilvēktiesību pārkāpums, ja visus tos , kuri iestājas pret praidu Rīgas ielās un pret viendzimuma t. s. laulībām dēvē par cilvēknīdējiem un nez kā vēl? Ar visu cieņu pret citām kultūrām, valstij tomēr ir jabūt monokulturālai. Katrai kultūrai jāvalda savā zemē. Vai degošās mašīnas Francijas ielās liecina par multikulturālisma uzvaru?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

admin 10.01.2007 11:43
atvainojiet, komentāri izdzēsti tehnisku nevis saturisku iemeslu dēļ

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

??? 09.01.2007 23:57
À la recherche du temps perdu... Kur palikuši Omega's divi agrākie komentāri? Admins, nez, atkal taisa savas metamorfozes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Omega - ??? 09.01.2007 22:08
ne velti liela daļa jauniešu ar netradicionālu orientāciju pirmoreiz to ir darījuši ar gados vecākiem cilvēkiem (te es domāju puišus un vīriešus)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

??? 09.01.2007 15:41
Piekrītu Omegam - cilvēka seksualitāte ir vismaz daļēji sociāli determinēta; to veido nevis kails instinkts, bet tas, kādas seksualitātes izpausmes ir sabiedrībai pieņemamas. Ja pederasts zina, ka uzmākšanās 16-gadīgam jauneklim var beigties ar lielām nepatikšanām, tad viņš varbūt sameklēs kādu pieaugušu homoseksuālistu. Ja turpretī pederastam krimināllikums atļauj apmierināt dzimumtieksmi ar nepilngadīgajiem pretdabiskā veidā (kā tas ir Latvijā), praidošana mudina viņu lepoties šo dzīvesveidu un pat publiski to izrādīt, turklāt jauniešus sabiedrība mudina "izzināt savu seksualitāti", tad pederastija izplatās kā sērga un to izmēgjina ļoti daudzi - kā tas ir noticis dažās tagad jau bojāgājušās sabiedrībās, piemēram, antīkajā Grieķijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 08.01.2007 14:21
Iedzīvotāju grupas, kuras saskaras ar tolerances trūkumu, nevar likt uz vierna pakāpiena, jo neiecietība attiecībā uz tām izpaužas dažādi. Viena lieta ir citas ādas krāsas cilvēku fiziska aizskaršana un pavisam kas cits – neviennozīmīgā attieksme pret seksuālajām minoritātēm.

Piederība kristīgajai pasaulei ir tas pamats, kas liek ar milzīgām bažām uzlūkot rasisma izpausmes un izbrīnā šūpot galvu, kad nesenā Latvijas-Baltkrievijas diplomātiskā skandāla gadījumā mūsu oficiālās iestādes ar savu nostāju atradās liberālo pozīciju ierakumos. Laikam liberālā pozīcija ir tā, kas liek atsevišķām Eiropas valstīm uzstāties pret kristīgo vērtību pieminēšanu ES konstitūcijā.

Tolerances rāmju paplašināšana nedrīkst kļūt par eksperimentu ar dzīvu organismu –Latvijas tautu. Pašlaik liekas, ka garastains āžkājis ir pārliecies pār suverenās valsts varas nesēja plecu un, pieglaimīgā balsī čukstot, cenšas iekārdināt ar viendzimuma mīlestību piekopjošu vīriešu attēliem, kā kompensāciju par radīto uzbudinājumu prasot paplašināt šo personu tiesības vai likumdošanā speciāli norādīt to, kas jau tāpat ir skaidrs.

Mani uztrauc , lai cīņa par toleranci beigās nepārvēršas pozitīvajā diskriminācijā, kad Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja amatu drīkstētu ieņemt tikai noteiktu minoritāšu grupas pārstāvis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 06.01.2007 14:46
Iecietība darbībā: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/90290 (sižets) http://www.amconmag.com/2007/2007_01_15/cover.html (mazliet teorijas).

[Etniskās] dažādības klātbūtnē mēs sakņupstam. Mēs kļūstam kā bruņurupuči. Dažādības efekts ir sliktāks, nekā bijām iztēlojušies. Un ir ne tikai tas, ka neuzticamies cilvēkiem, kas nav mums līdzīgi. Multikulturālās kopienās mēs neuzticamies arī cilvēkiem, kuri izskatās mums līdzīgi.
(R.Putnams - politologs un publicists; konsultējis prezidentus Dž.Kārteru un B.Klintonu. Padziļināti pētījis Los Andželosas un citu ASV pilsētu pilsonisko sabiedrību vai arī tās trūkumu.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Peteris Timofejevs 05.01.2007 15:25
Interesants raksts par mūsdienu Latvijas tolerances tendencēm. Ar nožēlu jāsecina, ka komentētāji vairāk nodarbojas ar mēģinājumiem atklāt kārtējo sazvērestību pret tikumības svēto govi, nekā argumentēt pro un kontra.

Man nozīmīga šķita raksta sadaļa par 'Tikumības uzraudzības valsts' ģenēzi. Ļoti interesanti - cik lielā mērā radikāļu ideja par tautas izmiršanu ir saistāma ar neiecietības kultūras kultivēšanu?

Tāpat par politiķu lomu - viņiem taču ir gandrīz neierobežota pieeja masu medijiem, kuri atspoguļo viņu neiecietības diskursu. Tikmēr "liberāļu mazākumam" un tam pašam Sorosa fondam un viņu intelektuāļiem ir jāsacenšas ar šīm 100 gudrajām galvām, lai viņu domas tiktu atspoguļotas.

Interesanti būtu mēģināt analizēt pēdējo 10 gadu neiecietības diskursu laikrakstu redakcijas un viedokļu lapās. Kā arī sabiedriskās TV raidījumu diskursu. Manuprāt, ka tieši tā varētu būt atslēga, lai saprastu kā neiecietība izplaījās un atrada vietu sabiedrības domā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

admins - Jack Ripper 05.01.2007 13:43
Bet domu taču atceraties? :-) Nav jau jābūt precīzai kopijai. Jebkurā gadījumā - vēlreiz sorry.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 05.01.2007 13:39
Pats arī nepaturēju komentāra kopiju. Lai nu paliek, kā ir. Lasīsim citu komentārus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

admins (admin@politika.lv) - Jack Ripper 05.01.2007 13:35
Atvainojos, komentārs tika izdzēsts netīšām - tehniskas kļūmes dēļ - cīnoties ar spamiem. Tiešām nebija nodoma neko dzēst dēļ satura.

Vai jūs lūdzu nevarētu atkārtoti ierakstīt savu komentāru. Otrreiz centīsimies nekļūdīties.

Vēlreiz atvainojos./

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 03.01.2007 15:44
Protams ,japiekriit iepriekssheeja komentaara autoram,ka ieprieksmineetaa aptauja par iecietiibu-tas nav nopietni njemams,tadas veido vidusskoleeni seminaros.Izdarot secinaajumus uz taadas baazes,autore var radiit iespaidu,ka shis raksts ir nevisai prasmiiga manipulaacija,un to ,ka "sazveerestiibu teoriju" piekriteeji,kaadam ir nopietni uzkaapushi uz varzacs,tas ir pozitiivi,ja jau tiek piemineeti.Jaa,tas ir tiesa,ka laikrakstos biezhi tiek izteiktas aizdomas par Sorosa fonda sleptiem plaaniem un manipulaacijaaam.

Protams butu labaak ,ja komenteetaaji un redakcijas kolektiivs buutu labaakaas attieciibaaas,bet tas ir divpuseejs process.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 02.01.2007 19:43
Politika.lv "aptauja par iecietību" bija visai nepārdomāta un radīja vairāku lasītāju neizpratni un lūgumus "salabot anketu" (sk. komentārus http://www.politika.lv/index.php?id=508&did=12356 ). Man parasti patīk aptaujas un es parasti uzticos to veidotājiem, bet šī aptauja bija negaidīti nesakarīga un to biju spiests atstāt neaizpildītu. Stulbi ir jautāt, piemēram, "Vai Latvijas masu mēdiji veicina iecietību" (Jā/Nē/Grūti pateikt). Masu mēdiji galu galā ir gan avīzes "Rakurss" un "Vesti", gan arī "Latvijas vēstnesis" - katrs cilvēks lasa ko citu. Arī "iecietību" neviens nepapūlējās nodefinēt. Vajadzētu cienīt cilvēkus, kuri aizpilda anketas un censties uzskatīt viņus par patstāvīgi domājošiem radījumiem nevis bezgalīgi manipulējamām viduvējībām, kas domā iepriekš paredzētās abstraktās klišejās par "masu mēdijiem", "Latvijas politiķiem", "iecietību" utml.

Pagājušajā mācību gadā vidusskolas angļu valodas eksāmena uzdevumā skolēnam bija jāintervē skolotājs, kurš tēloja pedagogu no Nīderlandes. Gan jautājumi, gan skolotāja atbildes un pretjautājumi bija jānolasa vārds vārdā. Tādējādi uz skolēna jautājumu, kas viņam Nīderlandē nepatīk, skolotājam bija jāatbild, ka viņš neatbalsta valsts narkotiku politiku un viendzimuma laulības, kā arī jājautā skolēnam, ko viņš par to domā. Šīs ir viens no nedaudziem gadījumiem, kad puslīdz anonīmu tikumības sargu pūles izglītības sistēmā nonāca plašākā publicitātē pateicoties Dienas žurnālistu modrībai.

Negribu iedziļināties šī vingrinājuma didaktiskajā pamatotībā - par to jāspriež speciālistiem. Bet pats fakts, ka "modrie Dienas žurnālisti" sākuši nomelnošanas kampaņu pret eksāmenu sastādītājiem par kaut kādiem eksāmenu tekstos atspoguļotiem jautājumiem, ir skandalozs. Angļu valodas apguvē ir noteikta loma arī skolēnu spējai uztvert viedokļus un piedalīties diskusijās. Vai Nīderlandes politika būtu kaut kāda "svētā govs", par ko skolotāji un skolēni nedrīkstētu izteikties?

Atzīšos, ka angļu valodu mācījos padomju laikā no visai ideoloģizētām mācību grāmatām - un kaut kā pārdzīvoju. Varbūt Diena un M.Golubeva vēlas ieviest jauna veida noteikumus, par ko drīkst un par ko nedrīkst rakstīt angļu valodas mācību materiālos? Būtu interesanti arī uzzināt, ko pati M.Golubeva domā par Nīderlandes narkotiku politiku? Vai ikviens, kas to neatbalsta ir "anonīms tikumības sargs"? Vai Dž.Sorosa organizāciju apmaksātiem cilvēkiem vispār ir atļauts novirzīties no sava saimnieka viedokļa narkotiku legalizācijas jautājumā?

Saistītie raksti

Cilvēktiesības politika.lv

Citi autora darbi