Dzimumu līdztiesības regulējums ES iziet ārpus nodarbinātības sfēras 27

Jauna ES direktīva par dzimumu līdztiesības ievērošanu piekļuvē precēm un pakalpojumiem ietekmēs sieviešu ikdienas dzīvi, pretendējot ne tikai uz tiesību formālu, bet līdztiesības faktisku nodrošināšanu.

Iesaki citiem:

Vai sievietei ir jāmaksā vairāk nekā vīrietim par matu vienkāršu apgriešanu, vai jāieskaita vairāk naudas pensiju fondā, lai vecumdienās saņemtu tik pat lielu pensiju kā vīrietis? Eiropas Padome pagājušā gada nogalē atbildējusi ar “nē” uz šiem un līdzīgiem jautājumiem, pieņemot direktīvu par vienlīdzīgas attieksmes principa ieviešanu neatkarīgi no personas dzimuma attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem.

Šī ir pirmā Eiropas Savienības direktīva dzimumu līdztiesības jomā, kas iziet ārpus nodarbinātības sfēras. Dokumenta mērķis ir izveidot sistēmu, kas ļautu izskaust dzimumu diskrimināciju attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem mājokļu, transporta, apdrošināšanas, sporta, atpūtas, banku, frizieru pakalpojumu un citās sfērās.

Eiropas Sieviešu lobija darbiniece Sesila Grebovala, atzīst, ka Beļģijā dzimumu diskrimināciju viņa personīgi ir izjutusi daudzkārt. Piemēram, par savu garo matu vienkāršu apgriešanu maksājot vairāk nekā vīrietis par tādu pašu procedūru. Viņa kā sieviete var nesapņot sestdienā apmeklēt atpūtas kompleksu, kurā ir peldbaseins un pirts – viņai tas ir pieejams tikai divas reizes nedēļā, turpretim vīriešiem – trīs, ieskaitot sestdienas. Veicot ceļojuma apdrošināšanu, ar grūtniecību un maternitāti saistīto izmaksu aprēķini ir izslēgti kā riski. Šo sarakstu vēl varētu turpināt.

Sākotnēji bija iecerēts, ka ES direktīva varētu aptvert dzimumu līdztiesību ne vien jau minētajās sfērās, bet arī izglītības, reklāmas un masu mediju darbības jomās, tomēr komerciālās intereses, kam dzimumu diskriminācija ir izcils peļņas avots, nolobēja pret to. Direktīva aizkaitināja arī apdrošināšanas kompānijas - tik daudz vīriešu novērotāju Eiropas Parlamenta sieviešu tiesību komitejas direktīvas projekta izskatīšanas sēdēs vēl līdz šim nebija redzēts. Apdrošināšanas uzņēmumi ļoti intensīvi lobēja pret šīs direktīvas dzimumu līdztiesības nostādnēm.

Sievietes un vīrieši Eiropā nav vienlīdzīgā situācijā attiecībā uz apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanu – dati, kas patreiz tiek izmantoti apdrošināšanas iemaksu un izmaksu aprēķinos, ir tādi, kurus tieši ietekmē dzimums. Daudzas apdrošināšanas kompānijas aprēķinot iemaksu apjomu, balstās uz sieviešu un vīriešu vidējo mūža ilgumu. Latvijā sievietes vidēji dzīvo par 12 gadiem ilgāk[1]. Pārējās Eiropas Savienības valstīs skaitļi ir citi, taču tendence visur ir līdzīga – sievietes vidēji dzīvo ilgāk, izņemot Skandināvijas valstis, kur vīriešu un sieviešu dzīves ilgums izlīdzinās. Tas nozīmē, ka, piemēram, lai arī Latvijā iemaksas attiecībā uz pensiju un dzīvības apdrošināšanu ir vienādas, tomēr izmaksājamā summa sievietēm ir zemāka.

Lai gan sieviešu un vīriešu mūža ilguma vidējie rādītāji ir indikatori, kurus apdrošinātājiem ir ērti lietot, tomēr šis aprēķina mehānisms nivelē indivīdus. Apdrošināšanas kompāniju aprēķinos izmantotā statistika gan attiecas uz vidējo aritmētisko sievieti vai vīrieti kā sava dzimuma pārstāvi, bet ignorē katru individuālu gadījumu (katra indivīda dzīvesveida īpatnības), tādējādi apdraudot indivīda tiesības. Faktori, kas raksturo indivīda dzīvesveidu, patiesībā ir svarīgāki nekā vidējā mūža ilgums. Piemēram, atšķirības starp vīriešu un sieviešu dzīvesveidu un paradumiem pamazām izzūd (abiem dzimumiem kopīgie smēķēšanas, ēšanas ieradumi).

Pensiju jomā Eiropas Savienībā pastāv tendence sekmēt ar valsts atbalstu privāto sociālo apdrošināšanu. Līdz ar to valsts pabalsti un pensijas ir salīdzinoši ļoti pieticīgas, nenodrošinot pat minimālās iedzīvotāju vajadzības. Ir jāraugās, lai šajā procesā netiktu diskriminētas sievietes. Jau tagadējā diskriminācija darba tirgū (darba samaksas nevienlīdzība, pusslodzes darbs un darba pārtraukumi, kas saistīti ar bērna dzimšanu un kopšanu), nosaka to, ka sievietēm ir zemāka pensija[2] un veicina vispārēju nabadzības feminizāciju. Tādējādi direktīva pret diskrimināciju ir svarīga tieši šo aspektu novērtēšanā un mazināšanā.

Apdrošinātājiem tomēr izdevās panākt, ka dalībvalstis pieļauj proporcionālas atšķirības indivīdu iemaksās un peļņā, kur dzimums ir noteicošais faktors riska izvērtēšanā, balstoties uz datiem, kas tiek izmantoti apdrošināšanas aprēķinos. Neskatoties uz to, kompānijām būs jākļūst daudz caurspīdīgākām un precīzākām attiecībā uz dzimuma faktora izmantošanu savos aprēķinos. Eiropas Komisija izveidos darba grupu, kas novēros, kādi dati tiek izmantoti aprēķinu veikšanā, kompānijām būs jāpamato datu ievākšana.

Ir ES valstis, kur apdrošināšanā tiek ņemta vērā sievietes reproduktīvā spēja dzemdēt. Tas nosaka lielākas apdrošināšanas iemaksas sievietēm. Lai gan dzemdē tikai sievietes, taču ar grūtniecību saistīto apdrošināšanas risku attiecināšana tikai uz sievietēm kā dzimumu ir netaisnīga. Pirmkārt, ir daudz sieviešu, kam nav un/vai nevar būt bērnu. Otrkārt, abiem dzimumiem šie apdrošināšanas riski ir jādala vienlīdzīgi. Indivīda dzimums nedrīkst būt faktors, kas nosaka atšķirīgu attieksmi vai izturēšanos. Ar grūtniecību un maternitāti saistīto izmaksu aprēķinu izslēgšana no apdrošināšanas līgumiem, ir tieša diskriminācija uz dzimuma pamata un šī diskriminācija saskaņā ar direktīvu nav pieļaujama.

ES pamatdokumentos un likumdošanā ir definēta līdztiesība starp vīriešiem un sievietēm, un paredzēta šī principa īstenošana ne tikai “uz papīra”, bet arī dzīvē. Jaunās direktīvas apstiprināšana nozīmē, ka tuvākajos divos gados visām dalībvalstīm būs jāpielāgo likumdošana, lai direktīvas nostādnes tiktu ieviestas. Atšķirības pakalpojumu saņemšanā būs pieļaujamas tikai, ja tās ir juridiski pamatotas, piemēram, uz dzimumu balstītas vardarbības upuru aizsardzības gadījumos. Efektīvu direktīvas ieviešanu sekmēs spēcīga uzraudzības sistēma, kurā būs iesaistītas organizācijas, kam rūp līdztiesība sieviešu un vīriešu starpā. Tāpat sievietēm pašām ir jāaizstāv savas tiesības - rūpīgi jāpārbauda savi apdrošināšanas līgumi un jāvēršas tiesā, ja netiek ievēroti direktīvas principi.

Sieviešu organizācijas nav apmierinātas, ka patreizējā direktīva neaptver arī citas jomas, tādēļ nākotnē ir gaidāmas likumdošanas iniciatīvas attiecībā uz tām – pret dzimumu diskrimināciju izglītībā, pret sievietes ķermeņa ekspluatēšanu publiskajā telpā, pret visa veida vardarbību pret sievieti.

Minētās direktīvas apstiprināšana norāda uz diviem būtiskiem ES politikas aspektiem attiecībā uz sieviešu un vīriešu līdztiesību. Pirmkārt, tā ietekmē Eiropas sieviešu ikdienas dzīvi un pretendē ne tikai uz tiesību formālu, bet līdztiesības faktisku nodrošināšanu. Otrkārt, tā aizstāv risku dalīšanu starp vīriešiem un sievietēm, tādējādi nostiprinot abu dzimumu pienākumu un atbildības vienlīdzību. Tādējādi šī direktīva ir tikai loģisks un taisnīgs solis attiecībā uz sievietēm, vīriešiem un pašas ES pamatnostādnēm.


____________________

[1] Latvija: Pārskats par tautas attīstību. Cilvēkdrošība. UNDP Latvija, 2003.

[2] Sievietes un vīrieši Latvijā 2003. CSP, 2003



Šī publikācija ir tapusi projekta "Masu mediju loma varas pārdalē" ietvaros, kas finansēts no "Eiropas Kopienas Dzimumu līdztiesības pamatstratēģijas 2001.-2005. gadam" līdzekļiem, bet Eiropas Komisija nav atbildīga par autora pausto viedokli un darba tālāko izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (27) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

w - w 14.02.2007 13:54
nu tiešām viss galiga pakaļā

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

editek 31.01.2005 22:21
Air Baltic - grutniecu parvadasanas noteikumi - lielisks atradums. Iesniegsim Valsts Cilvektiesibu biroja, lai sniedz atzinumu - ir diskriminejosi vai nav

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 30.01.2005 19:30
Strauja: Dzemdības, protams, pārējiem pasažieriem varētu sagādāt tīri personisku diskomfotu...

Nez vai citu pasažieru diskomforts ir arguments grūtnieču ierobežošanai. Drīzāk varētu runāt par to, ka lidsabiedrība reizēm var (teiksim, palūdzot ārsta zīmi) pārliecināt dažas grūtnieces neuzņemties papildu risku savai un bērna veselībai pēdējās grūtniecības nedēļās, ja vien tam nav nopietna iemesla. Protams, sabiedrībā ir tāds idealizēts priekšstats par grūtnieci, kura mierīgi dzīvo ģimenes lokā, ievēro ēšanas un miega režīmu, ir visu lolota un lutināta, nevis traucas lidmašīnā cauri laika joslām.

Bet reālā pasaule ne vienmēr ir ideāli izveidota un tieši grūtniecības laikā var rasties nepieciešamība atrast jaunu dzīvesvietu; un nepieciešamība sagādāt lidsabiedrībai ārsta zīmi nav tā vēlamākā nodarbošanās. (Patiess stāstiņš no dzīves - kāda sieviete dzīvoja laukos un gaidīja dvīņus. Viņai bija būtiski saņemt pilnu bērna piedzimšanas pabalstu. Tāpēc viņa visas obligātās reizes apmeklēja rajona ginekologu. Pēdējo reizi viņa atgriezās no obligātās ginekologa apskates ziemā, ejot stundu pa aizputinātu ceļu no autobusa pieturas. Ļoti nosala un pārpūlējās. Dažas dienas vēlāk viņai sākās asiņošana un bērni piedzima priekšlaicīgi ar ķeizargriezienu. Par laimi, toreiz visi palika dzīvi. Tāda ir mūsu sabiedrības kultūra - neesam visai humāni pret grūtniecēm. Ārsta zīme lidsabiedrībai ir tikai viena maza nianse.)

Savukārt brēcoši bērni, neapdraud ne savu, ne citu pasažieru veselību un dzīvību. Diskomforta arguments vispār ir apšaubāms. Lai gan arī ir jautājums - no kāda vecuma ideālā gadījumā vajadzētu vadāt bērnus ar lidmašīnu? Dehidratācija, mākslīgi attīrīta gaisa elpošana, infekciju risks...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

strauja 29.01.2005 13:07
Bezvārdim

Poprocionalitāte juridiski nenozīmē grūtnieču attiecību pret citiem pasažieriem, bet gan ierobežojuma pamatotība attiecībā pret iespēju, ka tās dzemdības sāksies. To tā īsti neviens ārsts pat uzminēt nevar. Grūtniecībā valda māte Daba. Protams, varētu būt dažas absolūti riskanatas grūtniecības, taču to attiecība pret grūtniecībām, kas norit normāli, ir niecīga. Tātad pamatojums, prasīt ārsta zīmi sākot ar 28.grūtniecības nedēļu nav proporcionāls. Šie, protams, ir tikai tādi pieņemti dati. Ja būtu tiesa, tad aviokompānijai šis ierobežojums būtu jāpamato ar nopietnu zinātnisku pētījumu par priekšlaicīgu dzemdību iespējamību lidojuma laikā.

Par tiem sirdsslimniekiem piemēram. Te jau parādās vēl papildus diskriminācija attiecībās starp riska grupas pasažieriem. Ja sirdsslimnieks savu kaiti var noslēpt, tad sievietes grūtniecību beigu stadijā pārsvarā ne. Izmantojot ši apstākli, aviokomānijas nodrošinās vismaz pret liekiem izdevumiem dzemdību gadījumā. Negodīgi. Turklāt grūtniecība nav slimība.

Citu pasažieru neērtības varētu attaisnot tikai ar sabiedrisko drošību, ja būtu jāveic piespiedu nosēšanās, taču neviena aviokompānija taču neatzīs, ka papildus nosēšanās var radīt draudus. Citādi tāda lidmašīna nemaz nedrīkstētu lidot, ja nebūtu droši ar to pacelties un nolaisties daudzas jo daudzas reizes.

Tā bija juridiskā daļa, bet ir arī cilvēciskā.

Dzemdības, protams, pārējiem pasažieriem varētu sagādāt tīri personisku diskomfotu, bet vai sajūtas būtu citādas, ja viens pašažieris-lops liktu nost karoti sirdslēkmes dēļ, kas radusies no nenormālām paģirām? Tad jau neatļausim iet grūtniecēm nekur. Dzemdības jau var sākties jebkurā vietā, piemēram, trolejbusā noiet ūdeņi. Pārējiem neērti un nepatīkami, turklāt trolejbuss piešmucēts..., kurš tīrīs? TTP jāizdod lieki līdzekļi.... Pārāk ciniski skan?

Tas, kurš šos ierobežojumus (pazemojumus) nav izjutis, nesapratīs.

P.S.Tas pats ļoti lielā mērā attiecas arī uz pieeju precēm un pakalpojumiem cilvēkiem ar bērniem. Piemēram, ja lidoju ar zīdaini, bet viņš visu lidojuma laiku nobrēc, jo ir kolikas. Citiem pasažieriem neērtības, taču. Ja jau grūtnieces sagādā neērtības, tad nelaižam lidot arī ar zīdaiņiem un maziem bērneļiem, jo viņu uzvedība nav prognozējam!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 28.01.2005 21:45
Jaa, veel par legitimitati, proporcijaam utt. AirBaltic noteikumi par grutniecu parvadasanu, kas tika ieprieks piemineti, ari, skatoties no proporcionala viedokla butu ok, jo vairums lidojoso nav grutnieces, bet viena grutniece, kurai gaisa sakas dzemdibas vai citi krenkji, sagadas neertibas visiem pasazieriem -negrutniekiem. Tad nu ari legitimais merkis paradas - jaierobezo grutniecu lidosana. Varetu ari ierobezot sirdsslimnieku un cilveku ar vaju vestibularo sistemu (kam nak vemiens no suposanaas) lidosanu. Tikai to diagnosticesana ir problematiskaka.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 28.01.2005 21:40
Legitims iemesls, sakaat? Kaa buutu ar sadu legitimu iemeslu: kara gadijuma iesaucot armijaa tikai viriesus, teoretiskais iesaucamo skaits samazinas uz pusi. Ta ka kara gadijuma armiju varetu divkarsot, ja iesauktu ari sievietes. Tas nu taa - hipotetiski. Var jau atrast ari dzimumu aizspriedumos balstitus kontrargumentus. Ari biologiska atrazosanaas var tikt piemineta. Bet tas viss - kara gadijuma. Turklat, ka mes zinam, pedejos karos Eiropaa (t.i. bij, Dienvidslavijaa) galvenie bojagajusie bija civiliedzivotaji. Lidzigi ari sur tur citas pasaules malaas. Ta, ka ari sis arguments vairs neder.

Nav labi parmest viriesiem, ka vini pasi nav pietiekosi cinijusies par savam tiesibam, ir tas pats, kas vainot sievietes par to, ka vinas nav pietiekosi parstavetas politikaa. Slikts arguments, ta teikt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 28.01.2005 19:49
es esmu tas reakcionaarais atpakalraapulis:))))))))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


AKA 28.01.2005 17:34
Strauja: Nu vispār ļoti komplicēts jautājums. Neredzu iemeslu, kādēļ kara gadījumā nevarētu obligāti iesaukt arī sievietes. Pārsvarā mūsdienu kara tehnikas lietošana vairs nav fiziskā spēka jautājums. Piemēram, vai sieviete sliktāk vadītu tanku vai neprecīzāk šautu? Vienkārši atkal sabiedrības stereotipi...

Šāda tāda pieredze jau mūsu sabiedrības sievietēm militārā dienesta lietās ir. Tām, kas augstākās mācību iestādes Latvijā beidza vēl padomju laikos, bija obligāts mācību kurss civilajā aizsardzībā, un saņemot diplomu par augstāko izglītību kopmpektā nāca līdzi (vai pareizāk sakot, bija obligāts nosacījums) apliecība par CA medicīnas māsas kvalifikāciju. Viņām tika izsniegta arī karaklausības apliecība, un uz viņām attiecās arī mobilizācijas pavēles iespēja. Tā ka nekas nav jāgudro no jauna, un daļai sieviešu šādas "diskriminācijas pieredzes" dienesta lietās nemaz nav.

P.S. Lūdzu neuztvert rakstīto kā aicinājumu atgriezties pie tā paša, kas vienreiz jau bijis... Bet, nedod dievs, nepieciešamības gadījumā tā armijas rezerve starp sievietēm Latvijā nemaz tik niecīga nav...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

strauja 28.01.2005 15:23
Aleksim

Jā, tā varētu būt kara apstākļos. Neiviena tiesība nav neierobežota. Šādā situācijā atkal būtu piemērojams tests - vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis, vai tas ir proporcionāls un nepieciešams. Tā kā kara laikā ir runa par sabiedrisko drošību, tad leģistīmais mērķis jau ir. Pašlaik armijas rezervē esošie ir praktiski ir tikai vīrieši, viņu iesaukumu kara gadījumā varētu attaisnot ar to, kar viņi tomēr ir izgājuši kaut kādu apmācību atšķirībā no sievietēm. Attaisnojums varētu būt arī lielāks fiziskais spēks, kas nepieciešams divcīņās, bet ne jau darbojoties ar šaujamieročiem. Nu vispār ļoti komplicēts jautājums. Neredzu iemeslu, kādēļ kara gadījumā nevarētu obligāti iesaukt arī sievietes. Pārsvarā mūsdienu kara tehnikas lietošana vairs nav fiziskā spēka jautājums. Piemēram, vai sieviete sliktāk vadītu tanku vai neprecīzāk šautu? Vienkārši atkal sabiedrības stereotipi...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 28.01.2005 14:27
Strauja: Jā, piekrītu, ka obligātais kara dienests tikai vīriešiem ir dzimumu diskriminācija.

Karadienesta jautājums var būt sarežģītāks, nekā mums gribētos. Latvijas pašreizējā drošības situācija ļauj pāriet uz profesionālu armiju. Un tad, protams, ir pamats runāt par brīvprātību, par vienlīdzīgām abu dzimumu iespējām izvēlēties militāras profesijas un veidot atbilstošu karjeru un citas jaukas lietas.

Pasliktinoties starptautiskajai situācijai, var gadīties, ka Latvijai jāiesaistās kādā militārā operācijā ar tik lielu kareivju skaitu, ka profesionāļu un citu brīvprātīgo vienkārši nepietiks. Tad var būt nepieciešams iesaukums. (Piemēram, ASV praktizēja iesaukumu 2.pasaules kara un Vjetnamas kara laikā). Manuprāt, iesaukumu tomēr ir loģiskāk attiecināt tikai uz vīriešiem - tam ir gan praktiskas dabas apsvērumi, gan arī kultūras tradīcijas. Formāla dzimumu u.c. grupu līdztiesība ir ļoti skaista abstrakcija, bet tad, ja sabiedrība ir nopietni apdraudēta, tad tādu ne vienmēr var panākt un rodas vajadzība pēc sabiedrības locekļu, dzimumu u.c. grupu savstarpējas solidaritātes.

Es pats gan neesmu dienējis armijā, pateicoties maģistratūrai. Tāpēc šie ir tādi teorētiski prātuļojumi no manas puses. Arī gluži nesena vēsture tomēr parāda, ka sabiedrības (tāpat kā atsevišķā cilvēka) rīcību nosaka kaut kas līdzīgs Maslova vajadzību piramīdai. Tad, ja ir apdraudēta sabiedrības fizioloģiskā eksistence vai drošība, tad spriedumi par dzimumu līdztiesību un citi juridiskās domas glītumi atkāpjas otrajā plānā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

strauja 28.01.2005 13:58
Bezvārdim

Jā, piekrītu, ka obligātais kara dienests tikai vīriešiem ir dzimumu diskriminācija. Taču vīrieši paši nav izcīnījuši, lai šāda lieta tiktu izbeigta Eiropas Savienības līmenī. Latvijā ir noteikts pārejas posms no obligātā uz profesionālo dienestu, kurā, starp citu, ir pieteikušās arī ļoti daudz sievietes. Vīrieši ir pārāk kūtri aizstāvēt savas tiesības. Piemēram, Eiropas Kopienu tiesā ir bijušas daudzas tiesu lietas par diskriminējošu aizliegumu sievietēm dienēt profesionālajā armijā, taču, cik man zināms, neviens vīrietis nav tiesājies par diskrimināciju obligātā dienesta dēļ (tas gan nav Eiropas Savienības kompetences jautājums). Būtu ļoti labs precedents. Starp citu, dzimumu līdztiesības jēdzienā ietilpst arī diksriminācijas aizliegums pret vīriešiem un, ja presē tiek cilāti tikai sieviešu diskriminācijas gadījumi, tad paši vīrieši vainīgi vien ir, ka par viņu diskrimināciju nerunā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Evija Caune 28.01.2005 10:49


Nu re, par tiem vīriešu lobijiem Bezvārdis labi pateica, tipa: ko nu tur vīrieši ies mīkstčaulīgi cīnīties par savām tiesībām. Ja tik sāktu cīnīties, nāktos atzīt, ka nemaz tik daudz nav ko izcīnīt, jo ir iegājies, ka vīrieša tiesības tās pašas cilvēka tiesības arī ir. Turpretim sieviešu tiesības ne vienmēr ir cilvēka tiesības. Jā, es arī pastāvu par to, ja vīrieši jūtas apdraudēti, kad sievietes cīnās par savām tiesībām, tad lai organizējas paši un iestājas par savu apdraudēto stāvokli.



Bet noteikti piekrītu Bezvārdim par obligāto karadienestu, kas ir dzimuma diskriminācija par sliktu vīriešiem. Pievienojos cerībām, ka tas tiks iznīdēts, cik zinu tad no 2006. gada Latvijā tā arī būs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 28.01.2005 00:45
Jaa, veel gribetu atgadinat, ka Latvijaa vel joprojam pastav obligatais karadienests (tikai viriesiem). Ar to vispar nekadu diskriminaciju darbaa vai lidmasinas, nevar salidzinat. Ceru, ka attieciga ES norma beidzot likvides obligato karadienestu ka Latvija, ta citur Eiropaa

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

strauja 27.01.2005 21:25
Bezvārdim

Diemžēl juridiski Air Baltic noteikumi saskaņā ar jauno Direktīvu ir diskriminējoši, jo sievietei grūtniecības dēļ ir nelabvēlīgāki nosacījumi piekļūšanai lidojumiem nekā pārējiem pasažieriem. Bezvārda secinājums tikai norāda to, ka cilvēki neprot pareizi identificēt diskrimināciju uz dzimuma pamata. Maternitāte un grūtniecība tiesībās ir uzsvērta kā īpaši aizsargājama, tādēļ sievietei maternitātes periodā ir pat noteiktas vairāk tiesības kā pārējiem, turklāt pārējie nevar tikt uzskatīti par dikriminētiem. Pretēja situācija ir kategoriski aizliegta, kā jau minēts rakstā, sliktāki notiekumi uz maternitātes pamata ir tiešā dzimumu diskriminācija. Šeit vienīgais glābiņš aviokompānijām varētu būt zinātnisks pētījums, kas pierāda, ka kaut kādā peiodā absolūtam vairumam grūtnieču, lidošana ir ļoti katīga (kas ir maz ticams).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 27.01.2005 16:38
Mary'jai: Piekritu par to, ka nevienlidzibas veidosana iesaistiti gan vireisi, gan sievietes. Tapec ari tas sieviesu lobijs man skieta ne visai pienemams. Bet viriesu lobijs nepastav vairaku iemeslu del: 1) tas nav 'viriskigi' - cinities par viriesu tiesibam; 2) darbiba sajaa jomaa biezi vien tiek interpreteta ka patriarhali atpalicigo individu reakcija uz feminisma draudiem. Seviski tas attiecas uz gadijumiem, ja viedokli atskiras. Un ta ka normala situacija viedokli atskiras biezhi, tad tas ari gadas biezi. Un tagad - saliekam to visu kopaa - kurs gan gribes but neviriskigs, atpakalrapuligs reakcionars? Bet ta ka tas viss ir tikai 'diskurss' un iedomas, t.i., kulturas sastavdala, tad var mainities un mainas un gan jau ka ar laiku kaut kas notiks. Tad ir mans pozitivais redzejums :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


bezvardis 27.01.2005 16:37
Mary'jai: Piekritu par to, ka nevienlidzibas veidosana iesaistiti gan vireisi, gan sievietes. Tapec ari tas sieviesu lobijs man skieta ne visai pienemams. Bet viriesu lobijs nepastav vairaku iemeslu del: 1) tas nav 'viriskigi' - cinities par viriesu tiesibam; 2) darbiba sajaa jomaa biezi vien tiek interpreteta ka patriarhali atpalicigo individu reakcija uz feminisma draudiem. Seviski tas attiecas uz gadijumiem, ja viedokli atskiras. Un ta ka normala situacija viedokli atskiras biezhi, tad tas ari gadas biezi. Un tagad - saliekam to visu kopaa - kurs gan gribes but neviriskigs, atpakalrapuligs reakcionars? Bet ta ka tas viss ir tikai 'diskurss' un iedomas, t.i., kulturas sastavdala, tad var mainities un mainas un gan jau ka ar laiku kaut kas notiks. Tads ir mans pozitivais redzejums :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mary 27.01.2005 12:40
Bezvardim

Neviens nekad viriesiem nav liedzis veidot savu lobiju. Ir acim redzams, ka ar viriesiem nav viss kaartiiba un ari viniem, ka dzimumam japievers sabiedriibas uzmaniiba: liela, agra mirstiba, mirstibas iemesli utt. Tacu, diemzel, nekas nenotiek : (

Manuprat saja procesa jaaiesaistas abiem dzimumiem, jo liela mera ari sievietes ir vainigas pie ta, ka viiriesi ir tadi kadi tie ir, jo tiesi vinas pavada lielako dalu laika ar zeeniem, vinas ir tas, kas liela mera veido viirieti: vinas ir majas, vinas ir bernudarza, skolaa un tikai augstskolaa jau ir mazliet cita situacija...

Tas, ka sievietes megina aizstavet savas intereses ir tikai normaali, jo kurs gan, ja ne vinas....Un tiesi vinam mums jabut pateicigam par pavisam elementaram lietam.

Par grutniecem un AirBaltic

tikpat labi sajos noteikumos varetu uzrakstit bridinajumu ari par sievievietem ar ta deveto PMS, ka tik vinas neapdraud lidosanu saja staavokli : )

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mulders 27.01.2005 10:40
Bet viens gan ir skaidrs. Buutnes, kas nevar sadziivot ar dzimuma maasaam, ja taam ir taada pati kleita, nespees valdiit paar pasauli! Vinjas jau paar sevi nespeej valdiit... Valda liidz briidim, kaameer pasaka - tu esi dura! Un viss... gariigais liidzsvars aizlido pa pieskari! Ij briinaas, ka vinjas diskriminee! A ja nediskriminees, un ljaus visu dariit, tad tak pasaule aizies bojaa!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 27.01.2005 00:51
Sieviesu lobijs ir sieviesu lobijs - cinas tikai par to, lai sievietem (lai kadas vinas buutu un ko daritu) buutu labak. Tapec ari autore saja direktiva saskata tikai to, ka sieviesu dzive izmainisies (iespejams, uz labako pusi). Tapec ari viriesu problemas tiek atstatas novarta. Ka Aleksis pareizi norada - viriesiem no pensijas ir mazi prieki. Maksaa visu muzu, bet ceribas nodzivot lidz pensijai - mazas. Viriesu iemaksato naudu galu gala sanem sievietes. Tada ir nabadzibas feminizacija. Protams - pensijas jau arii ir smiekligas. Toties nodokli nav smiekligi.Kas attiecas uz grutniecibu, to tikai nosaciti var uzskatit par sieviesu diskriminaciju, tapec, ka ta neattiecas uz visam sievietem visu laiku. Tik pat labi varetu teikt, ka, piemeram, noteikumi attieciba uz prostatas slimniekiem (lai kadi tie butu) diskrimine viriesus. Grutnieciba ir islaicigs stavoklis, kuru pat visas sievietes nepiedzivo. Tapec AirBaltic noteikumi nav isti uzskatami par dzimumu diskriminaciju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

strauja 26.01.2005 19:06
Jā, grūtniecēm lidojums varētu izraisīt priekšalicīgas dzemdības, bet tikai gadījumā, ja tā norisinās ar sarežģījumiem. Domāju, ka par savu un bērna drošību būtu jāuzņemas atbildību pašai sievietei. Priekšlaicīgu dzemdību risks lidojuma laikā ir sipri mazāks nekā iespējamās problēmas ar sirdi. Arī zinoši cilvēki ir stāstījuši, ka problēmas parasti rada paģiraini cilvēki, kuriem paliek slikti ar sirdi, turpretī nav dziredēts, ka kādai mūsu reisos būtu sākušās dzemdības. Turklāt nav iespējams noteikt grūtniecības laiku no sievietes izskata (ja viņai vēl nav 28.nedēļas, kad jābūt līdzi ārsta zīmei, bet aviokompānijas darbiniekiem šķiet, ka ir, tad viņai jābūt vēlvienai zīmei, par grūtniecības laiku). Visa tā pamatā ir ne jau aviosabiedrības rūpes par sievietes veselību, bet gan bailes par liekām izmaksām, kas varētu rasties dzemdību gadījumā. Jebkurā gadījumā šādi nosacījumi (kas Air Baltic ir nekokrēti, Bristish Airways konkrētāki) ir sievieti ierobežojoši un pat pazemojoši. Sirdsslimniekam iekšā neielīdīsi un zīmi nepaprasīsi, lai gan viņa veselībai lidojums varētu būt īpaši bīstams, bet grūtniecību parasti noslēpt nevar, tādēļ aivokompānijas vismaz novērš savus riskus un liekās izmaksas uz grūtnieču rēķina, kurām jātērē laiks un nauda ārsta zīmei.

Šis jautājums tomēr ir Direktīvas, tātad juridisks, nevis tikai kultūras jautājums. Air Baltic varētu nākties pierādīt, ka ierobežojumam ir leģitīms mērķis, tas ir proprocionāls un nepieciešams, ja vien kāda kaut kur Eiropā šos noteikumus neapstrīdēs jau pirms tam.

Visādā ziņā juristiem darba lauks paveras plašs. Juridiskā bāze ir stipri palielinājusies. Tās aviokompānijas ir tikai tā - vienkārši ļoti uzskatāms piemērs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 26.01.2005 16:25
Es gribētu piedāvāt paskatīties uz līdztiesību piekļuvē precēm un pakalpojumiem no bērna un ģimenes līdztiesīguma veidokļa, pie tam paskatoties uz problēmu ne no juridiskā aspekta (iespējams, tā ir citas nopietnas sarunas tēma), bet praktiskā, ikdienas pieredzes aspekta. Tā kā ideālā gadījumā sievietes sastāda pusi no visu ģimeņu "lemjošās, atbildīgās un maksātspējīgās" daļas (šoreiz runāšu par ģimenēm ar bērniem pirmskolas vecumā), tad šī problēma skar pieteikoši lielu sabiedrības daļu, kaut gan negrasos noliegt, ka tikpat labi tā skar arī to sabiedrības maskulīno daļu, kura neatsakās no līdzdalības bērna audzināšanā un aprūpē. Problēmas būtība - cik lielā mērā tie pakalpojumi, kurus mēs pērkam, atbilst bērna vajadzībām, ērtībām un arī interesēm. Daži piemēri. Esam ģimene ar pirmskolas vecuma bērnu, kura nedēļas nogalēs un vasarā labprāt dodas izbraukumos ārpus pilsētas vai nelielos ceļojumos. Manu prieku par braucienu diezgan bieži apēno fakts, ka bērni nav gaidīti un vēlami klienti sabiedriskās ēdināšanas vietās (nepiemērota ēdienkarte vai izpildījuma kvalitāte, nav paredzētas pusporcijas, nav bērniem piemērotu mazāka apjoma un vieglāku galda rīku u.tml.), nav domāts par bērna (un līdz ar to arī vecāku) ērtībām labierīcību vietās. Vai būtu neiespējami pie vismaz vienas izlietnes novietot soliņu ķipariem, kuru zods vēl nesniedzas līdz izlietnes malai, lai ērti nomazgātu rokas un aizsniegtu roku žāvētāju tur, kur nav papīra dvieļu? Par šādām ērtībām bērniem nav domāts arī viesnīcās ar t.s. ģimenes numuriem. Cita rakstura piemērs - pēcpusdienu un novakares stundas Rīgas parkos, kuros parasti šajā laikā (itin kā būtu kāda nerakstīta konvencija par stundu sadalījumu) ved izskrieties suņus. Protams, tie ir bez uzpurņa un itin bieži pat atlaisti no saites. Viens no gadījumiem, kad vīrs šādam suņa īpašniekam aizrādīja, bija, maigi izsakoties, "īpašs" - ja tev pie rokas nebūtu bērna, uzrīdītu savu suni pašam virsū. Atliek vien nožēlot, ka nestaigā ar fotoaparātu kabatā, lai fiksētu situāciju eventuālam pierādījumam. Cerēt uz pašvaldības policijas savlaicīgu iejaukšanos laikam būtu naivi pat tad, ja to izdotos sazvanīt...

Tas, ko vēlējos teikt un kam pievērst uzmanību - sievietes faktiskā līdztiesība kā pakalpojumu saņēmējai (jo viņa ir tā, kas visbiežāk izvēlas un pērk pakalpojumus savam/saviem bērniem) nebūt netiek garantēta pašsaprotami un visur (bērna un mātes drošību ieskaitot), un preču un pakalpojumu sniegšanas jomā joprojām ļoti spēcīgi valda stereotips par to kas ir patērētāja "normāltips" un kādas ir viņa vajadzības...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mulders 26.01.2005 16:01
Ai nu atkal kaarteejo tuftu biida!Uzreiz var redzeet, ka shitaam baabaam nevis vienTiesiiba ruup, bet tas kaa "tikt pie piiraaga daliishanas" neesot tam piemeerotas! Iemaaci idiotam luugt Dievu un vinsh galvu pret griidu paarsitiis! Taapat ar shitaam baabaam! Vispirms vaig gudraam kljuut un tad biidiit djeelas, nevis aiz "vienTiesiibas" maskeet savu mantrausiibu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 26.01.2005 15:27
A par grūtnieču (ne-)āzēšanu - tas jau vairs nav direktīvu, bet gan kultūras kā sabiedrību integrējoša elementa jautājums.

Sabiedrības "Air Baltic" utml. ne jau aiz gara laika nosaka šādus ierobežojumus. Gandrīz visās grūtniecības stadijās pastāv iespēja, ka lidojuma laikā sākas dzemdības vai komplikācijas ar asiņošanu. Arī iespējas piedzīvot psihisku stresu, asinsrites problēmas dēļ nekustīgas sēdēšanas saspiestībā, sīkas traumas. Pietiek pasažiera veselības apdraudējumam rasties kaut vai vienā gadījumā no tūkstots reisiem, un attiecīgās aviokompānijas drošības rādītāji tūdaļ pasliktinās; rodas sabiedrisko attiecību problēmas. Protams, to var risināt - nosakot saprātīgu servisa līmeni grūtniecēm un citiem pasažieriem ar īpašām vajadzībām, un precīzāk sadalot atbildību (teiksim, pasažieris pirms iekāpšanas lidmašīnā paraksta dokumentu, kurā atsakās no pretenzijām pret pārvadātāju noteiktos gadījumos).

Atsaukties uz "kultūru kā sabiedrību integrējošu elementu" šai kontekstā ir jocīgi - kāda gan postmodernā sabiedrībā integrētā kultūra?! Kas ir kopīgs feministēm, biznesa administratoriem, konservatīviem musulmaņiem, vai prostitūtām, kuras piepelnās ārzemēs. Katrai ļaužu grupai ir cita kultūra, citas vērtības un cits priekšstats par to, kā ideālā gadījumā vajadzētu notikt dažāda vecuma un dzimuma pasažieru pārvadāšanai ar gaisa transportu.

Ja feministes grib ar ES deklarāciju palīdzību citus piespiest rīkoties noteiktā veidā - lai viņām labi sokas! Bet tad nav ko sūdzēties par kultūru, jo visai sabiedrībai kopīgas kultūras sen jau vairs nav. Arī feminisms devis savu ieguldījumu, lai stiprinātos morāls relatīvisms un mazinātos solidaritāte.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nāriņa 26.01.2005 14:41
Situācijā, kad 86% iedzīvotāju uzskata, ka vīrietim ir jābūt ģimenes apgādniekam ar jēdzienu "nabadzības feminizācija", laikam tiešām problēmu nav :))) A par grūtnieču (ne-)āzēšanu - tas jau vairs nav direktīvu, bet gan kultūras kā sabiedrību integrējoša elementa jautājums. Man šķiet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


strauja 26.01.2005 12:33
"7.2. Speciālā palīdzība

Pēc iepriekšējas vienošanās mēs pieņemam pārvadāšanai bērnus bez pavadoņa, personas ar ierobežotu rīcībspēju, grūtnieces, slimniekus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Pasažieriem ar ierobežotām rīcības spējām, kuri biļetes iegādes brīdī ir mūs brīdinājuši par savām īpašajām vajadzībām un kurus mēs esam pieņēmuši pārvadāšanai, pēc tam nedrīkst tikt atteikta pārvadāšana, pamatojoties uz ierobežotām rīcības spējām vai šīm īpašajām vajadzībām."

Lūk citāts no Air Baltic pārvadāšanas noteikumiem. Grūtnieču pārvadāšanas noteikumi!!! Pazemojoši. Saskaņā ar šo Direktīvu grūtnieces vairs nedrīkstēs visādi āzēt. Piemēram, kā presē aprakstītājā gadījumā, kad grūtniece jau braucot atpakaļ no Vācijas uz Latviju netika ielaista Air Baltic lidmašīnā bez ārsta zīmes, ka viņai lidot nav kaitīgi. Absolūta diskriminācija. Lieki piebilst, ka šajos pārvadāšanas noteikumos "grūtniece" tīri valdonieciski ir minēta gluži kā lieta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 26.01.2005 11:18
I.Lāce: Daudzas apdrošināšanas kompānijas aprēķinot iemaksu apjomu, balstās uz sieviešu un vīriešu vidējo mūža ilgumu. Latvijā sievietes vidēji dzīvo par 12 gadiem ilgāk. ... Tas nozīmē, ka, piemēram, lai arī Latvijā iemaksas attiecībā uz pensiju un dzīvības apdrošināšanu ir vienādas, tomēr izmaksājamā summa sievietēm ir zemāka.

No teiktā ir gluži saprotams, ka sievietēm dzīvības apdrošināšanas riski ir zemāki, tāpēc varētu prasīt no apdrošinātājiem arī mazākas apdrošināšanas iemaksas. Savukārt, par pensijām taču ir otrādi - manuprāt, ilgāks mūža ilgums nozīmē taisni to, ka sievietēm pensijas tiek maksātas ilgāk (un pie citiem līdzīgiem nosacījumiem tātad tiek izmaksāts vairāk naudas). Pensionēšanās vecums abiem dzimumiem Latvijā ir 62 gadi, bet vidējais mūža ilgums - 65 gadi vīriešiem un 76 gadi sievietēm. Arī ja izņemam no aprēķina tos vīriešus un sievietes, kuri mirst agrā jaunībā un nav paguvuši veikt sociālās iemaksas, pašreizējie pensionēšanās noteikumi ir vīriešiem ļoti neizdevīgi, jo liela daļa no viņiem līdz pensijai nemaz nenodzīvo.

I.Lāce: Jau tagadējā diskriminācija darba tirgū (darba samaksas nevienlīdzība, pusslodzes darbs un darba pārtraukumi, kas saistīti ar bērna dzimšanu un kopšanu), nosaka to, ka sievietēm ir zemāka pensija un veicina vispārēju nabadzības feminizāciju.

Nav skaidri I.Lāces avoti, pēc kuriem viņa spriež par diskrimināciju darba tirgū. Bērna kopšanas laiks, protams, nedrīkstētu negatīvi iespaidot pensijas; un droši vien vajadzīga sociālo iemaksu pārdalīšana par labu sievietēm, kuras kopj bērnus. (Tiesa, pie šībrīža dzimstības tendencēm, vienai sievietei Latvijā piedzimst vidēji 1.25 bērni. Tātad lielu daļu sieviešu šie darba pārtraukumi iespaido pavisam minimāli. Bet neviens jau neliedz šādā situācijā dramatiski runāt par "vispārēju nabadzības feminizāciju" :)) )

I.Lāce: Lai gan sieviešu un vīriešu mūža ilguma vidējie rādītāji ir indikatori, kurus apdrošinātājiem ir ērti lietot, tomēr šis aprēķina mehānisms nivelē indivīdus. Apdrošināšanas kompāniju aprēķinos izmantotā statistika gan attiecas uz vidējo aritmētisko sievieti vai vīrieti kā sava dzimuma pārstāvi, bet ignorē katru individuālu gadījumu (katra indivīda dzīvesveida īpatnības), tādējādi apdraudot indivīda tiesības.

Uz kāda pamata I.Lāce saista apdrošināšanas statistiku ar indivīda tiesību apdraudējumu? Jaunā ES direktīva saka sekojošo (sk. (19) punktu): "Certain categories of risks may vary between the sexes. In some cases, sex is one but not necessarily the only determining factor in the assessment of risks insured. For contracts insuring those types of risks, Member States may decide to permit exemptions from the rule of unisex premiums and benefits, as long as they can ensure that underlying actuarial and statistical data on which the calculations are based, are reliable, regularly up-dated and available to the public." Tātad, ja ir publiski pieejama statistika, ar kuru var pamatot būtiskas risku atšķirības dažādiem dzimumiem, tad apdrošināšanas iemaksas un apdrošinājuma summas dažādiem dzimumiem var atšķirties. Turklāt, kā jau I.Lāce pati atzīst gadījumā par dzīvības apdrošināšanu - dažreiz varētu būt gluži saprātīgi, ja apdrošinātāji atšķirtu riskus atkarībā no dzimumiem.

Kopumā raksts ir vājš: I.Lāce nenodala savus vērtējumus no ES direktīvas analīzes (lasītājam grūti saprast, ko prasa ES direktīva, un kur I.Lāce pati uz savu roku spriedelē par to, kas ir taisnīgi vai netaisnīgi); arī atsauces raksta beigās ir ļoti nepilnīgas; ar tām nevar pamatot dīvainos apgalvojumus par "diskrimināciju darba tirgū" un "vispārēju nabadzības feminizāciju". Izņemot pāris faktu par vidējā mūža ilguma un pensiju atšķirībām, rakstā nav aplūkots vietējais pakalpojumu tirgus (apdrošināšanu, utml.), vai analizētas citas jomas, kurās šī direktīva varētu iespaidot situāciju Latvijā. Tai vietā minēti anekdotiski piemēri par Beļģijas frizētavām un saunām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

c0ffee 26.01.2005 00:35
Par kaadu liidztiesiibu var runaat, ja neliidztiesiiba naak no berniibas. Meitenes atraak aug un tajaa laika pazemina puishus. Peec tam puishi reabilitejas jau, kad ir pieaugushi un dazhi no tiem ir politiki. Sievietei ir prerogatiiva atstat sev bernu(visbiezhaak notiek tieshi taa) - Vai TAA ir liidztiesiibba??? Vai Juus gribiet tiekties peec liidztiesiibas. Jaaizstrada adekvaati liikumi, bet liidztiesiigums - abstrakcija, kas nav iespejama realitaate. Kaadreiz jau valdija matriarhats. Muusu prezidente ir sieviete. Varbuut izdariisim liidztiesiibu: vel blakus otro prezidentu - virieti, un tresho - hermafrodiitu, kas buus vissliidztiesiigaaka persona. "Un triis prezidenti valdiijaa Latvijaa. Ka bija tikai viena sieviete dazhiem tas shkita neliidztiesiigi." Nu virietis arii var kljut par prezidentu juus teiksiet... nu un ja par prezidentu kljuutu viirietis - tas arii butu neliidztiesiigi. Es nu jau runaaju absurdu, bet tas kljuus ar realitaati, kad pasaulee buus "liidztiesiigaa". Labak jau aizliedziet kristiigo ticiibu, tas jau patiesham ir shausmu pilns trakuma majoklis.

Bez atbildes miilot Latviju.

c0ffee

Saistītie raksti