Raksts

Dzimumu līdztiesības regulējums ES iziet ārpus nodarbinātības sfēras


Datums:
25. janvāris, 2005


Autori

Iluta Lāce


Foto: A. Jansons © AFI

Jauna ES direktīva par dzimumu līdztiesības ievērošanu piekļuvē precēm un pakalpojumiem ietekmēs sieviešu ikdienas dzīvi, pretendējot ne tikai uz tiesību formālu, bet līdztiesības faktisku nodrošināšanu.

Vai sievietei ir jāmaksā vairāk nekā vīrietim par matu vienkāršu apgriešanu, vai jāieskaita vairāk naudas pensiju fondā, lai vecumdienās saņemtu tik pat lielu pensiju kā vīrietis? Eiropas Padome pagājušā gada nogalē atbildējusi ar “nē” uz šiem un līdzīgiem jautājumiem, pieņemot direktīvu par vienlīdzīgas attieksmes principa ieviešanu neatkarīgi no personas dzimuma attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem.

Šī ir pirmā Eiropas Savienības direktīva dzimumu līdztiesības jomā, kas iziet ārpus nodarbinātības sfēras. Dokumenta mērķis ir izveidot sistēmu, kas ļautu izskaust dzimumu diskrimināciju attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem mājokļu, transporta, apdrošināšanas, sporta, atpūtas, banku, frizieru pakalpojumu un citās sfērās.

Eiropas Sieviešu lobija darbiniece Sesila Grebovala, atzīst, ka Beļģijā dzimumu diskrimināciju viņa personīgi ir izjutusi daudzkārt. Piemēram, par savu garo matu vienkāršu apgriešanu maksājot vairāk nekā vīrietis par tādu pašu procedūru. Viņa kā sieviete var nesapņot sestdienā apmeklēt atpūtas kompleksu, kurā ir peldbaseins un pirts – viņai tas ir pieejams tikai divas reizes nedēļā, turpretim vīriešiem – trīs, ieskaitot sestdienas. Veicot ceļojuma apdrošināšanu, ar grūtniecību un maternitāti saistīto izmaksu aprēķini ir izslēgti kā riski. Šo sarakstu vēl varētu turpināt.

Sākotnēji bija iecerēts, ka ES direktīva varētu aptvert dzimumu līdztiesību ne vien jau minētajās sfērās, bet arī izglītības, reklāmas un masu mediju darbības jomās, tomēr komerciālās intereses, kam dzimumu diskriminācija ir izcils peļņas avots, nolobēja pret to. Direktīva aizkaitināja arī apdrošināšanas kompānijas – tik daudz vīriešu novērotāju Eiropas Parlamenta sieviešu tiesību komitejas direktīvas projekta izskatīšanas sēdēs vēl līdz šim nebija redzēts. Apdrošināšanas uzņēmumi ļoti intensīvi lobēja pret šīs direktīvas dzimumu līdztiesības nostādnēm.

Sievietes un vīrieši Eiropā nav vienlīdzīgā situācijā attiecībā uz apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanu – dati, kas patreiz tiek izmantoti apdrošināšanas iemaksu un izmaksu aprēķinos, ir tādi, kurus tieši ietekmē dzimums. Daudzas apdrošināšanas kompānijas aprēķinot iemaksu apjomu, balstās uz sieviešu un vīriešu vidējo mūža ilgumu. Latvijā sievietes vidēji dzīvo par 12 gadiem ilgāk[1]. Pārējās Eiropas Savienības valstīs skaitļi ir citi, taču tendence visur ir līdzīga – sievietes vidēji dzīvo ilgāk, izņemot Skandināvijas valstis, kur vīriešu un sieviešu dzīves ilgums izlīdzinās. Tas nozīmē, ka, piemēram, lai arī Latvijā iemaksas attiecībā uz pensiju un dzīvības apdrošināšanu ir vienādas, tomēr izmaksājamā summa sievietēm ir zemāka.

Lai gan sieviešu un vīriešu mūža ilguma vidējie rādītāji ir indikatori, kurus apdrošinātājiem ir ērti lietot, tomēr šis aprēķina mehānisms nivelē indivīdus. Apdrošināšanas kompāniju aprēķinos izmantotā statistika gan attiecas uz vidējo aritmētisko sievieti vai vīrieti kā sava dzimuma pārstāvi, bet ignorē katru individuālu gadījumu (katra indivīda dzīvesveida īpatnības), tādējādi apdraudot indivīda tiesības. Faktori, kas raksturo indivīda dzīvesveidu, patiesībā ir svarīgāki nekā vidējā mūža ilgums. Piemēram, atšķirības starp vīriešu un sieviešu dzīvesveidu un paradumiem pamazām izzūd (abiem dzimumiem kopīgie smēķēšanas, ēšanas ieradumi).

Pensiju jomā Eiropas Savienībā pastāv tendence sekmēt ar valsts atbalstu privāto sociālo apdrošināšanu. Līdz ar to valsts pabalsti un pensijas ir salīdzinoši ļoti pieticīgas, nenodrošinot pat minimālās iedzīvotāju vajadzības. Ir jāraugās, lai šajā procesā netiktu diskriminētas sievietes. Jau tagadējā diskriminācija darba tirgū (darba samaksas nevienlīdzība, pusslodzes darbs un darba pārtraukumi, kas saistīti ar bērna dzimšanu un kopšanu), nosaka to, ka sievietēm ir zemāka pensija[2] un veicina vispārēju nabadzības feminizāciju. Tādējādi direktīva pret diskrimināciju ir svarīga tieši šo aspektu novērtēšanā un mazināšanā.

Apdrošinātājiem tomēr izdevās panākt, ka dalībvalstis pieļauj proporcionālas atšķirības indivīdu iemaksās un peļņā, kur dzimums ir noteicošais faktors riska izvērtēšanā, balstoties uz datiem, kas tiek izmantoti apdrošināšanas aprēķinos. Neskatoties uz to, kompānijām būs jākļūst daudz caurspīdīgākām un precīzākām attiecībā uz dzimuma faktora izmantošanu savos aprēķinos. Eiropas Komisija izveidos darba grupu, kas novēros, kādi dati tiek izmantoti aprēķinu veikšanā, kompānijām būs jāpamato datu ievākšana.

Ir ES valstis, kur apdrošināšanā tiek ņemta vērā sievietes reproduktīvā spēja dzemdēt. Tas nosaka lielākas apdrošināšanas iemaksas sievietēm. Lai gan dzemdē tikai sievietes, taču ar grūtniecību saistīto apdrošināšanas risku attiecināšana tikai uz sievietēm kā dzimumu ir netaisnīga. Pirmkārt, ir daudz sieviešu, kam nav un/vai nevar būt bērnu. Otrkārt, abiem dzimumiem šie apdrošināšanas riski ir jādala vienlīdzīgi. Indivīda dzimums nedrīkst būt faktors, kas nosaka atšķirīgu attieksmi vai izturēšanos. Ar grūtniecību un maternitāti saistīto izmaksu aprēķinu izslēgšana no apdrošināšanas līgumiem, ir tieša diskriminācija uz dzimuma pamata un šī diskriminācija saskaņā ar direktīvu nav pieļaujama.

ES pamatdokumentos un likumdošanā ir definēta līdztiesība starp vīriešiem un sievietēm, un paredzēta šī principa īstenošana ne tikai “uz papīra”, bet arī dzīvē. Jaunās direktīvas apstiprināšana nozīmē, ka tuvākajos divos gados visām dalībvalstīm būs jāpielāgo likumdošana, lai direktīvas nostādnes tiktu ieviestas. Atšķirības pakalpojumu saņemšanā būs pieļaujamas tikai, ja tās ir juridiski pamatotas, piemēram, uz dzimumu balstītas vardarbības upuru aizsardzības gadījumos. Efektīvu direktīvas ieviešanu sekmēs spēcīga uzraudzības sistēma, kurā būs iesaistītas organizācijas, kam rūp līdztiesība sieviešu un vīriešu starpā. Tāpat sievietēm pašām ir jāaizstāv savas tiesības – rūpīgi jāpārbauda savi apdrošināšanas līgumi un jāvēršas tiesā, ja netiek ievēroti direktīvas principi.

Sieviešu organizācijas nav apmierinātas, ka patreizējā direktīva neaptver arī citas jomas, tādēļ nākotnē ir gaidāmas likumdošanas iniciatīvas attiecībā uz tām – pret dzimumu diskrimināciju izglītībā, pret sievietes ķermeņa ekspluatēšanu publiskajā telpā, pret visa veida vardarbību pret sievieti.

Minētās direktīvas apstiprināšana norāda uz diviem būtiskiem ES politikas aspektiem attiecībā uz sieviešu un vīriešu līdztiesību. Pirmkārt, tā ietekmē Eiropas sieviešu ikdienas dzīvi un pretendē ne tikai uz tiesību formālu, bet līdztiesības faktisku nodrošināšanu. Otrkārt, tā aizstāv risku dalīšanu starp vīriešiem un sievietēm, tādējādi nostiprinot abu dzimumu pienākumu un atbildības vienlīdzību. Tādējādi šī direktīva ir tikai loģisks un taisnīgs solis attiecībā uz sievietēm, vīriešiem un pašas ES pamatnostādnēm.

____________________

[1] Latvija: Pārskats par tautas attīstību. Cilvēkdrošība. UNDP Latvija, 2003.

[2] Sievietes un vīrieši Latvijā 2003. CSP, 2003

Šī publikācija ir tapusi projekta “Masu mediju loma varas pārdalē” ietvaros, kas finansēts no “Eiropas Kopienas Dzimumu līdztiesības pamatstratēģijas 2001.-2005. gadam” līdzekļiem, bet Eiropas Komisija nav atbildīga par autora pausto viedokli un darba tālāko izmantošanu.


Direktīva par vienlīdzīgas attieksmes principa ieviešanu neatkarīgi no personas dzimuma attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem (PDF)

Visi raksti par dzimumu līdztiesības tēmu


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!