Dziedināšana bez restēm 2

Veiksmīga izlīguma rezultātā ieguvēja ir visa sabiedrība, jo mazinās ieslodzīto personu skaits un tādējādi tiek ietaupīti nodokļu maksātāju līdzekļi.

Iesaki citiem:
Kajas 255x203(1)
Foto:Eric Chan

Tas notika kādā ciemā Lieldienu laikā. Divi jaunieši, vēlēdamies pievērst meitenes uzmanību, mētāja akmeņus pret viņas mājas logu, līdz izsita viesistabas lielā loga rūti. Jaunieši nobijās un aizbēga, bet ģimenei svētku noskaņa bija pagalam, bez tam māju piepildīja aukstums. Meitenes māte par notikušo ziņoja policijai. Viņa bija ļoti dusmīga un sākumā nevēlējās jauniešus ne redzēt, kur nu vēl ar viņiem runāt, taču, kad dusmas nedaudz mazinājās, meitenes māte piekrita dalībai izlīguma procesā ar starpnieka palīdzību.

Izlīguma sēde notika ciema kultūras namā — visām iesaistītajām pusēm neitrālā vidē. Pārrunas vadīja Valsts probācijas dienesta darbinieks, kurš ir īpaši apmācīts konfliktu risināšanā, ieņem neitrālu pozīciju un ievēro konfidencialitāti. Lai saruna noritētu miermīlīgi, starpnieks izvirzīja noteikumus, ka katra izlīgumā iesaistītā puse runā pa vienam, viena otru nepārtraucot un neaizvainojot. Jaunieši ļoti nožēloja nodarīto, savukārt meitenes māte izstāstīja, ka bez loga rūts māja bija auksta un nācies atcelt viesu uzņemšanu svētkos. Pārrunu rezultātā puses vienojās, ka jaunieši paši nogādās loga rūti uz notikuma vietu un kompensēs tās iestiklošanu. Jaunieši neaizmirsa arī meitenes mātei atvainoties par notikušo, savukārt meitenes māte ieteica jauniešiem padomāt par cita veida uzmanības apliecinājumiem meitenei.

Izlīgums starp iesaistītajām pusēm bija panākts, un policijā ierosinātais kriminālprocess pret jauniešiem par loga rūts izsišanu tika izbeigts. Izlīguma process bija ātrs, konflikts tika veiksmīgi atrisināts, un visi palika apmierināti.


Dziedināšana, izlīgšana, mierinājums

Izlīguma process nav tikai formāla vienošanās parakstīšana, bet gan, tam noslēdzoties, ieguvējas ir abas puses, jo tās pašas vienojas par taisnīgu un savstarpēji pieņemamu risinājumu, saglabājot neitrālas attiecības. Izlīguma pamatā ir taisnīguma atjaunošanas (Restorative Justice) pieeja, kuru pasaulē izmanto kā noziedzīga nodarījuma radītā ļaunuma mazināšanas vai likvidēšanas veidu.

Kriminālprocesa likuma mērķis ir paaugstināt kriminālprocesa efektivitāti un vienkāršot krimināllietu izskatīšanu. Lai to panāktu, līdztekus citiem jauninājumiem kriminālprocesā tika ieviests izlīguma institūts, līdz ar to Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, cietušajam un likumpārkāpējam ir iespēja iesaistīties izlīguma procesā, kuru īsteno Valsts probācijas dienests. Izlīgums iespējams visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos. Izlīgums starp cietušo un likumpārkāpēju var būt par pamatu kriminālprocesa izbeigšanai vai arī citos gadījumos tiesa to var ņemt vērā, nosakot sodu.

Taisnīguma atjaunošanas pieejai ir vairākas formas, taču tajās vairāki aspekti ir līdzīgi. Amerikāņu profesors taisnīguma atjaunošanas pieejā Hovards Zehrs (Howard Zehr), kuru uzskata par šīs pieejas vectētiņu, taisnīguma atjaunošanu formulē šādi: „Noziegums ievaino ne tikai cilvēkus, bet arī viņu attiecības. Tas veicina taisnīguma atjaunošanas panākšanu, kur tiek iesaistīts gan cietušais, gan likumpārkāpējs, kā arī sabiedrība, lai kopā meklētu risinājumu, kas sekmē dziedināšanu, izlīgšanu un mierinājumu”.

Dziedināšana, izlīgšana un mierinājums ir trīs atslēgas vārdi. Dziedināšana kā process cietušajam, kurā caur sarunām un emociju paušanu viņš mēģina izkļūt no upura lomas, savukārt likumpārkāpējs redz nodarījuma sekas cietušajam. Izlīgšana kā process, kas veicina cilvēcīgu konfliktu risināšanu un izlīgšanu ne tikai ar cietušo, bet arī ar savu sirdsapziņu. Mierinājums kā process, kurā cietušais un likumpārkāpējs var daudz mierīgāk atgriezties savās ģimenēs un sabiedrībā.


Atrisinājums — caur sarunu

Mūsu sabiedrībā ir iesakņojies stereotips, ka vienīgais veids, kā panākt sabiedrībai vēlamo uzvedību, ir izmantot represīvo pieeju. Šajā gadījumā, ja netiek apzinātas cietušā vajadzības, viņš tā arī paliek ar nomāktības, dusmu, kauna un vainas apziņu. Taču, izmantojot atjaunojošo pieeju, taisnīgo risinājumu cietušais un likumpārkāpējs meklē kopā.

Hovards Zehrs izceļ dažus taisnīguma atjaunošanas pamatprincipus:

Citāds skatījums un reaģēšana uz noziedzīgu nodarījumu.
Tas nozīmē, ka noziedzīgais nodarījums tiek aplūkots ne tikai kā Krimināllikuma panta pārkāpums, bet kā konflikts starp cietušo un likumpārkāpēju. Taisnīguma atjaunošana notiek caur konkrētā konflikta atrisināšanu. Tā ir koncentrēšanās uz noziedzīgā nodarījuma sekām, lai mazinātu vai likvidētu to ietekmi uz iesaistīto pušu dzīvi nākotnē.
Tas ir brīvprātīgs process abām iesaistītajām pusēm.
Iesaistītās puses jebkurā laikā var atteikties no dalības izlīguma procesā.
Aktīva abu iesaistīto pušu dalība, kur veidojas dialogs starp cietušo un likumpārkāpēju.
Cietušais var uzdod jautājumus un saņemt likumpārkāpēja atbildes, savukārt likumpārkāpējs var izskaidrot savas rīcības iemeslus.
Cietušā un likumpārkāpēja vajadzību apzināšana.
Cietušais izvirza savas prasības likumpārkāpējam noziedzīgā nodarījumā radušos seku likvidēšanai vai mazināšanai, savukārt likumpārkāpējs iztirzā savas iespējas, un viņi kopā par to pieņem lēmumu. Izņemot kompensāciju naudas izteiksmē, puses var vienoties arī par kāda darba veikšanu vai ko citu.
Likumpārkāpēja atbildības uzņemšanās.

Likumpārkāpējs var pats izlemt un uzņemties konkrētus nosacījumus, kurus izvirza cietušais, nevis nosacījumus, kurus izvirza profesionālis — jurists, nosakot likumā paredzēto sodu. Tā ir arī iespēja lūgt piedošanu un piedot. Dažkārt cietušais no likumpārkāpēja gaida tieši vaļsirdīgu piedošanas lūgšanu un nožēlu par izdarīto. Tāpat tā ir iespēja saglabāt neitrālas attiecības ar likumpārkāpēju.

Taisnīguma atjaunošanas pieeja krimināltiesībās Latvijā vēl ir neierasta parādība. Īpaši skumji, ja izlīguma procesā piedalās advokāts, kurš sarunas laikā starp cietušo un likumpārkāpēju ciniski smīkņā. Protams, viņam jādara savs darbs, jo klients par to maksā. Sarunas laikā cietušie bieži jautā: „Kāpēc tu uzbruki tieši man?” Iespējams, ka likumpārkāpējs spēs to izskaidrot, un te nu galvenā loma ir starpnieka mākai uzdod jautājumus, kas veicina dialogu. Šodien mūsu sabiedrībā sāk pietrūkt cilvēciskā faktora un konfliktu risināšanas prasmju, bet izlīguma procesā ir iespējas to apgūt.


Cieņā brīvprātīgie starpnieki

Valsts probācijas dienests praksi izlīguma krimināllietās sāka 2005.gadā. Tad tika pieprasīts tikai 51 izlīgums, bet jau 2008.gadā pieprasīto izlīgumu skaits sasniedza 1140. Pirmos starpniekus mācīja Norvēģijas nacionālā mediācijas dienesta speciālisti, kuriem ir vairāk nekā 10 gadu pieredze taisnīguma atjaunošanas jomā. Īpaši rezultatīvi izlīgums iedarbojas uz nepilngadīgajiem, un Norvēģijas speciālisti uzskata, ka tas ir visefektīvākais uzvedības korekcijas līdzeklis, jo samazina recidīva līmeni.

Arvien vairāk cilvēku seko līdzi jauninājumiem krimināltiesībās un interesējas par iespējām dalībai izlīgumā. Kā galvenais priekšnosacījums likumpārkāpējam ir tas, ka viņš pats atzīst noziedzīgā nodarījuma pamatfaktus, nevis uzsver, ka viņa vaina vēl jāpierāda. Protams, cilvēki var izlīgt un var arī neizlīgt, tas viss ir atkarīgs no viņu vēlēšanās, spējām un iespējām vienoties. Taču veiksmīga izlīguma rezultātā ieguvēja ir visa sabiedrība, jo mazinās ieslodzīto personu skaits un tādējādi tiek ietaupīti nodokļu maksātāju līdzekļi. Izlīgums sniedz iespēju sabiedrības locekļiem mainīties un uzlabot savu dzīves kvalitāti, būt līdzatbildīgiem, popularizējot humānisma principus, kas mazina cilvēku vienaldzību vienam pret otru.

Norvēģijas pieredze liecina, ka sabiedrības pārstāvjiem ir lietderīgi iesaistīties arī izlīguma īstenošanā, kļūstot par brīvprātīgajiem starpniekiem. Tas nozīmē, ka sabiedrība nav vienaldzīga pret notiekošo un iesaistās noziedzības profilaksē, tādēļ pasaulē ir plaši attīstīta brīvprātīgo starpnieku darbība tieši izlīguma jomā. Latvijā brīvprātīgo kustība nav vēl plaši attīstījusies, taču ir cilvēki, kuri brīvprātīgi iesaistās vides sakopšanā, palīdz slimnīcās, aprūpē vecus cilvēkus un veic citus sabiedrībai lietderīgus darbus bez atlīdzības, tāpēc ir cerības, ka nākotnē arī mūsu valstī brīvprātīgie aktīvi varētu palīdzēt izlīguma procesā.

Valsts probācijas dienests jau pamazām ievieš brīvprātīgo starpnieku modeli dienestā, un tas gūst arvien plašāku popularitāti. Rūpīgi tiek izvērtēta katra kandidatūra un katra cilvēka motivācija kļūt par brīvprātīgo. Netiek ņemta vērā izlīguma brīvprātīgā starpnieka kandidāta izglītība, bet gan tā cilvēciskās īpašības, kuras nevar apgūt nevienā augstskolā. Starpniekam jāpiemīt labām komunikācijas prasmēm, jāspēj izprast savas un otra cilvēka jūtas un jābūt ar labām loģiskās domāšanas un radošajām spējām. Tāpat ir jārēķinās, ka šis darbs tiek veikts bez atlīdzības.


Bez morāles lasīšanas

Latvijā izlīguma procesa ieviešana īpaši viegli nepadodas, jo katram procesa virzītājam ir savs skatījums uz to. Kādam skepse, citam — ironija, vēl citam — nesapratne vai nevēlēšanās uzsākt ko jaunu. Balstoties uz Tiesu administrācijas datiem, viena tiesas sēde izmaksā vidēji 200 latus. Ņemot vērā to, ka ar vienu tiesas sēdi parasti iztiesāšana nebeidzas, tad izlīguma process ir veids, kā ātrāk un ar mazākiem izdevumiem atrisināt nepatīkamo situāciju. Jebkurš gadījums ir ļoti individuāls un par dalību izlīguma procesā jāizlemj pašiem.

Lai veicinātu arvien plašāku izlīguma procesa piemērošanu starp cietušo un likumpārkāpēju un lai diskutētu par aktuāliem jautājumiem izlīguma jomā, ir nepieciešamas kopīgas diskusijas ar procesa virzītājiem un skaidrojumi sabiedrībai par taisnīguma atjaunošanas nozīmi.

Valsts probācijas dienesta darbinieki šogad ir uzsākuši aptaujāt cietušos un likumpārkāpējus, kas jau ir piedalījušies izlīguma procesā. Aptaujas mērķis — noskaidrot iesaistīto pušu viedokli par starpnieka darbu un izlīguma procesu, un šobrīd jau aptaujāti 40 cietušie un 40 likumpārkāpēji. 85% cietušo un 94% likumpārkāpēju ir norādījuši, ka izlīgums ir labs konfliktu risināšanas veids, kā arī 80% cietušo un 94% likumpārkāpēju ieteiktu arī citiem iesaistīties izlīguma procesā.

Šogad Valsts probācijas dienests sadarbībā ar Norvēģijas Nacionālo mediācijas dienestu plāno mācības dienesta darbiniekiem par vēl vienu taisnīguma atjaunošanas pieeju — izlīguma sanāksmi (conferencing), kurā piedalās ne tikai cietušais, likumpārkāpējs un viņu ģimenes locekļi, bet arī citi profesionāļi, kas varētu iesaistīties likumpārkāpēja uzvedības korekcijā un atbalsta sniegšanā cietušajam. Šī pieeja ir tendēta tieši uz darbu ar nepilngadīgajiem, jo, ja paliksim vienaldzīgi pret pusaudžiem, tad nostiprināsies viņu vienaldzība arī pret mums. Galvenais ir atcerēties — taisnīguma atjaunošanas pieeja nav balstīta uz morāles lasīšanu, bet uz izvēles iespēju un atbildības uzņemšanos.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Imants 22.07.2009 09:24
Es ar visām rokām par.

Tik dažas ķibeles ir:

1. Izlīguma institūta nākotne Latvijā ir apdraudēta, jo Tieslietu ministrijas 'profesionāļi' ir pauduši pārliecinošu vēlmi to likvidēt, lai taupītu naudu. No šī gada 1.jūlija tomēr nenolikvidēja, bet nav nekādas pārliecības, ka šī kaitnieciskā vēlme ir zudusi.

2. Tieslietu ministrijas 'profesionāļi', likumā par valsts sociālo apdrošināšanu pa fikso ir iestrādājuši normu, ka Valsts probācijas dienesta brīvprātīgie ir DARBA ŅĒMĒJI. Pilnīgs ABSURDS, jo pateicoties šai normai un citiem neseniem likuma grozījumiem, piem., pensionāri tika nostādīti izvēles priekšā: strādāt par brīvprātīgo (BEZ atalgojuma) un saņemt tikai 30 % no pensijas vai arī nestrādāt par brīvprātīgo un saņemt pilnu pensiju. Tas nozīmē arī to, ka, ja esi Valsts probācijas dienesta brīvprātīgais, tu nevari saņemt bezdarbnieku pabalstu, jo oficiāli skaities NODARBINĀTS. Vienam brīvprātīgajam Valsts ieņēmumu dienests, pateicoties šai normai, pat uzlika 500 LVL lielu sodu, jo šo BRĪVPRĀTĪGĀ darbu viņš nebija reģistrējis kā oficiālu nodarbinātību... Tieslietu ministrija un mūsu valsts likumdevēji ir radījuši pārliecinošus priekšnosacījumus, lai ļoti liela sabiedrības daļai nebūtu ne mazākās vēlmes kļūt par brīvprātīgo.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Blur 22.07.2009 00:39
Butu pat ieinteresets but par samierinataju. Ar abaam rokaam par!!!

Saistītie raksti
Vilki 255x203

Strādāt ar konfliktu 3 Autors:Ulla Zumente - Stīla, Ilze Dzenovska