Foto: politika.lv
Dunikas pagastā (tagad — Rucavas novadā) paredzētā vēja enerģijas ieguves zona aizņem ievērojamu platību pagasta vidienē, ietverot lielāko daļu pagasta apdzīvoto teritoriju — aptuveni 35% no pagasta kopējās teritorijas.
Vēja enerģijas ieguves zona tika iekļauta teritorijas plānojumā slepeni — pašā pēdējā brīdī. Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinuma saņemšanas par jau izstrādātā plānojuma trūkumiem, pašvaldība, it kā precizējot plānojumu, atbilstoši šim ministrijas atzinumam, pamanījās tajā ielikt vēja enerģijas ieguves zonu. Šī konceptuālā lēmuma pieņemšanā netika iesaistīti ne iedzīvotāji, ne arī saņemti atzinumi no attiecīgajām institūcijām. Protams, plānojumam netika veikts arī stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kas ir obligāts nacionālo un ES tiesību priekšnoteikums plānojuma izstrādē, ja tiek paredzēta šāda vēja elektrostaciju (VES) būvniecība.
Papildus neskaidrību rada tas, ka teritorijas plānošanas dokumentos nav atrodams ne kādas personas iesniegums, ne kāds cits dokuments, kas norādītu, no kurienes šai „ašajai” idejai par vēja enerģijas zonas noteikšanu „aug kājas”.
Kad pa mājām sāka braukāt „investors”, aicinot iedzīvotājus piekrist uz to īpašumiem uzstādīt VES, un tika uzsākta detālplānojumu izstrāde 41 VES būvniecībai, iedzīvotāji beidzot uzzināja par saplānoto un sāka protestēt. Piemēram, 182 iedzīvotāji iesniedza iesniegumu pašvaldībā, protetējot pret plānoto VES apbūvi.
Zemes šim nolūkam netika iepirktas, bet tiek nomātas par mazām samaksām. Starp citu, Rucavas novadā par būvatļaujām VES samaksa bija niecīga, salīdzinot ar apkārtējiem pagastiem, kur tā ir Ls 1600. Tikai pagājušā gada beigās, kad faktiski visas būvatļaujas VES būvniecībai pagastā jau bija izdotas, pagasts pieņēma jaunos nodevu apmērus.
Pašvaldība aicināja iedzīvotājus līdzdarboties detālplānojumu izstrādē. To iedzīvotāji arī darīja, piemēram, vienā apspriedē pat piedalījās vairāk nekā 60 iedzīvotāju. Taču, kā izrādījās, bez faktiskas iespējas ietekmēt detālplānojumu rezultātus. Galvenais arguments procesā bija tas, ka ir taču teritorijas plānojums, kas nosaka, ka te ir vēja enerģijas ieguves zona. Līdz ar to jautājums pēc būtības jau bija izlemts ar teritorijas plānojumu, kura izstrādē iedzīvotāji nebija iesaistīti.
Vienīgais, ko iedzīvotāji varēja panākt detālplānošanas procesā, — lai uz viņu īpašumiem nebūtu VES aizsargjoslas. Taču, lai panāktu šāda apgrūtinājuma neuzlikšanu īpašumam, nav nepieciešama detālplānošanas procedūra, jo šādu aizsargjoslu jebkurā gadījumā atbilstoši Aizsargjoslu likumam rakstiski jāsaskaņo ar īpašnieku. Līdz ar to šo vispār nevar vērtēt kā detālplānošanas jautājumu, jo iespēja iebilst pret aizsargjolas uzlikšanu īpašumam, nav atkarīga no detālplānošanas procesa.
Starp citu, Latvijā pastāv dīvanais regulējums, ka pašvaldība nemaz nevar atteikties pieņemt detālplānojumu, ja tā izstrāde notiek par privātpersonas līdzekļiem, kā tas bija šajā gadījumā.
Ņemot vērā nespēju ietekmēt pašvaldības lēmumus, 20 Rucavas novada iedzīvotāji iesniedza konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā par Rucavas novada teritorijas plānojuma daļas, ar kuru bijušajā Dunikas pagasta teritorijā noteikta vēja enerģijas ieguves zona, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115.pantam. Satversmes 105.pants garantē tiesības uz īpašumu, bet 115.pants — tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Viena pieteicēja iesniedza pieteikumu arī par viena detālplānojuma prettiesiskumu. Abas lietas tika apvienotas un skatītas kopā.
2011. gada 24. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu ar kuru apstrīdēto teritorijas plānojumu un detālplānojumu atzina par atbilstošu Satversmei
Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2007. gada pirmais pusgads
Sabiedrības līdzdalība teritorijas plānošanas un būvniecības jautājumos