Dunikas vējiem līdzi 11

Spriedums Dunikas vēja parka lietā var radīt precedentu, ka sabiedriskās apspriešanas arī citos gadījumos varēs uzskatīt par formālu ķeksīti, ko var neveikt vispār.

Iesaki citiem:
Uz akmens 255x203
Foto:Rrr tem

Tā varētu būt kā dzīve zem ventilatora spārniem. Kustīgās ēnas vienmuļa trokšņa pavadībā pārslīd pāri pagalmam, istabas grīdai un skapim, pāri bērnam, kurš spēlējas dārzā. Parslīd, lai pēc mirkļa atkal atgrieztos un atgrieztos. Kustīgi objekti rada vizuālu kairinājumu, bilst Satversmes tiesa (ST), kas nule akceptējusi Dunikas pagasta rīcību nesaskaņoti ar vietējiem iedzīvotājiem pieņemt lēmumu par vēja elektrostaciju (VES) būvniecību pašvaldības teritorijā.[1]

Trešdaļa Dunikas teritorijas Rucavas novadā ieplānota kā vēja ķeršanas zona. Salīdzinājumam — Dunikā iecerētas elektrostacijas 149 metru augstumā, savukārt Grobiņas vēja parkā to augstums ir 77 metri. Tiesa, to ēnas nav redzamas diennakts tumšajā laikā un kad apmācies, tomēr troksnis paliek arī naktī. Troksnis un ēnas var ļoti mainīt pagasta dzīvi, tāpēc pirms projekta ieviešanas būtu bijis jāzina, kas plānots un cik ļoti ietekmēs pagasta iedzīvotāju dzīvi. Taču saplānošana notikusi slepeni, kad plānojums jau bija gandrīz gatavs, vien atlika veikt dažus tehniskus precizējumus. Pašvaldība, šī konceptuālā lēmuma pieņemšanā neiesaistot ne iedzīvotājus, ne atbildīgās institūcijas, kā arī neveicot obligāti nepieciešamo stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu, vienkārši iezīmēja gandrīz visu Dunikas apdzīvoto teritoriju kā vēja enerģijas ieguves zonu.

Kurzemnieki apzinājās — viņi paši vairs nevarēs izslēgt pašvaldības saplānoto vismaz 41 ventilatoru, kad vēja ķērāji sāks griezties virs viņu galvām. Tāpēc viņi iesniedza ST sūdzību par pašvaldības nelikumīgu rīcību, diemžēl ST viņu pieteikumu ir noraidījusi. ST tiesneši Viktors Skudra, Kaspars Balodis un Vineta Muižniece nule pieņemtajā spriedumā Rucavas novada teritorijas plānojuma lietā šādu pašvaldības rīcību ir atzinuši par labu esam un legalizējuši.[2] Nu sabiedrības līdzdalība teritorijas plānošanas procesā izrādās vien formalitāte. Šis spriedums var radīt precedentu, ka sabiedriskās apspriešanas un ietekmes uz vidi novērtējumu varēs arī citos gadījumos uzskatīt par formālu un arī veikt formāli vai pat neveikt vispār.[3]


Melno stārķi varbūt nepadzītu



No sprieduma izriet, ka pašvaldībai ir pilnīga rīcības brīvība ielikt plānojumā tādus kā Lego klucīšus, šajā gadījumā — iezīmēt vēja elektrostacijas, ko tā pati un tai vien zināmas personas ir iecerējušas. Pašvaldību ierobežo tikai likumos precīzi noteikti aizliegumi, piemēram, ja tas ir konkrēti aizliegts ar likuma normu, tad būvniecību nevar paredzēt īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Groteski izsakoties — piemēram, uzbūvēt lielveikala stāvvietu līdzās melnā stārķa ligzdai gluži nedrīkstēs.

Zīmīgi ir tas, ka ar šo spriedumu ST iet pret savu iepriekšējos gados nostiprinājušos judikatūru, kā tiek izvērtēts plānojumu tiesiskums. Iepriekš tika uzsvērta plānojumu pieņemšanas procesa nozīme, tajā skaitā arī sabiedrības līdzdalības nozīmīgums, kas šajā spriedumā tiek vērtēts sekundāri. Toties Satversmes tiesa spriedumā ir atradusi attaisnojumu gan stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma neveikšanai, gan patiesas līdzdalības nenodrošināšanai, gan arī palīzējusi piemeklēt pašvaldībai argumentus, kas pašvaldībai acīmredzami nebija zināmi lēmumu pieņemšanas brīdī, bet uz kuru pamata, tiesasprāt, pašvaldība esot samērojusi dažādās intereses un pieņēmusi ilgtspējīgu lēmumu.

Kopš ST sastāva daļējās nomaiņas šī gan nav pirmā lieta, kurā ilgtspējības principa patiesā būtība, teritorijas plānošanas sistēmas izpratne un sabiedrības līdzdalības pārkāpumi vērtēti citādi nekā iepriekš. Lietā ir atsauces un tā atgādina ST 2008. gada 24. septembrī pieņemto spriedumu lietā par Maskavas ielas detālplānojumu, par kuru asu kritiku savās atsevišķajās domās pauda ST tiesnese Kristīne Krūma.[4]

Taču Dunikas lietā, šķiet, nevienam no tiesas sastāva tiesnešiem, jau iepriekš par vides tiesību izpratni kritizētajiem Kasparam Balodim un Viktoram Skudram[5], kā arī bijušajai Tautas partijas politiķei Vinetai Muižniecei, nevarētu būt atsevišķās domas.



Vējš ir a priori labs, saka tiesa

ST spriedumā ir absolutizējusi nepieciešamību attīstīt vēja enerģijas ražošanu, nostādot to augstāk par citām iedzīvotāju tiesībām. Pasludinot vēja enerģijas ieguvi par a priori labu un tāpēc pašu plānojumu par ilgtspējīgu un tiesisku, tiesa ar pienācīgu rūpību vairs nevērtē procesuālos pārkāpumus, noraidot tos kā nebūtiskus vai tos vispār nekonstatējot.

ST judikatūrā ir nostiprinājies princips, ka teritorijas plānojums tiesiskumu iegūst tieši caur procesa ievērošanu. Tiesai sākotnēji jākonstatē, vai ir ievērotas procesuālās prasības attiecībā uz plānojuma izstrādi — vai ir veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kā tas ir veikts, vai ir notikusi sabiedriskā apspriešana, vai dažādās intereses ir ņemtas vērā, vai ir saņemti nepieciešamie atzinumi no institūcijām. Arī ilgtspējīgas attīstības princips, ko obligāti jāievēro plānošanā, faktiski ir lēmumu pieņemšanas metode, kas paredz, ka pašvaldības rīcībā ir jābūt pilnīgai informācijai, risinājums ir vispusīgi un rūpīgi jāizvērtē, un tam tiek sniegts pamatojums. Taču analizētajā spriedumā ST sākusi no otra gala, ar materiālo plānojuma aspektu — tā leģitimizē plānojumu caur tā gala rezultātu, nevis caur procesu.

Piemēram, stratēģiskās ietekmes uz vidi procedūras neveikšanu tiesa leģitimizē kā atbilstošu materiālajām normām, proti, it kā jau neesot bijis pareizi no procedūras viedokļa, bet, redz, rezultāts taču nav klajā pretrunā ar kādu likumu! Tiesas vērtējums, ka stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas gadījumā rezultāts nemaz nebūtu citāds, ir pamatots tikai tad, ja mēs uzskatām stratēģisko ietekmes uz vidi novētējumu par kārtējo formālo prasību un par tādu, kas varētu tikai liegt būvēt Natura 2000 teritorijā, bet kur jebkādi citi aspekti un sabiedrības viedoklis jebkurā gadījumā nav jāņem vērā.

No lietas materiāliem ir arī skaidri redzams, ka pašvaldība acīmredzami nav pienācīgi un pilnīgi izvērtējusi vēja enerģijas ieguves zonas iekļaušanu teritorijas plānojumā, nav apsvērusi alternatīvus risinājumus (citus pagasta attīstības risinājumus, mazākas teritorijas paredzēšanu VES apbūvei u.tml), nav pat mēģinājusi noskaidrot, kur nu vēl līdzsvarot, dažādās intereses. Tā ir pieņēmusi neargumentētu lēmumu uz nepilnīgas informācijas pamata. Taču ST spriedumā līdzējusi piemeklēt argumentus un pamatojumu pašvaldības rīcībai. Piemēram, tiesa apraksta dažādus ārvalstu pētījumus un no tā secina, ka šī informācija bijusi pagastam pieejama. Un, lai gan potenciālās vēja parka attīstīšanas firmas ir vairākkārt nomainījušās, turklāt no teritorijas plānojuma dokumentācijas vispār nav skaidrs, no kurienes un kāpēc šāda ideja par vēja zonu radusies, tiesa secina, ka, tā kā pašreizējā firma sadarbojas ar kompetentu ārvalstu uzņēmumu, tad arī „apsverot iespēju attīstīt Dunikas pagastā vēja enerģijas ražošanu un izstrādājot apstrīdētos aktus, Dunikas pagasta padomei bija pieejama attiecīgajās Eiropas valstīs uzkrātā pieredze”.



Publikācija laikrakstā bija, pietiks

ST ar analizēto spriedumu ir arī pazeminājusi iepriekš tiesas praksē nostiprināto sabiedrības līdzdalības izvērtēšanas standartu, spriedumā darbojoties līdzīgi, kā to darījusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), tipveida tabulā atķeksējot — termiņš ievērots, oficiālā publikācija bijusi, lēmums pieņemts un pievienots u.t.t. Līdzšinējais standarts, ka tieši pašvaldībai ir pienākums nodrošināt apspriešanas efektivitāti, ir pazemināts līdz tam, ka, ja kāds tiešām gribēja iepazīties ar plānojumu un sniegt priekšlikumus, tad viņam bija iespējas to izdarīt.

s Ar šādu ST interpretāciju efektīvas sabiedriskās apspriešanas nodrošināšana faktiski kļuvusi par iedzīvotāju, ne pašvaldības pienākumu, kā tas līdz šim bijis. s
ST ieskatā oficiālā publikācija laikrakstā par plānojuma izstrādi, kurā turklāt maldinoši norādīts, ka plānojums vienkārši ticis pilnveidots atbilstoši RAPLM atzinumam, ir pietiekama adekvātai un efektīvai sabiedrības informēšanai un patiesas līdzdalības nodrošināšanai. No šādas publickācijas iedzīvotājiem būtu jātop skaidram, ka pašvaldība iestrādājusi plānojumā vēja enerģijas ieguves zonu, par ko līdz šim pagastā vispār nav ticis diskutēts. Ja pašvaldība šajā paziņojumā būtu minējusi, ka tā plāno trešdaļu pagasta paredzēt vēja ķeršanai, tikai tad varētu uzskatīt, ka tā ir sniegusi atbilstošu informāciju.

ST norāda, ka pašvaldības loma ir pasīva — formāli izsludināt plānojuma apspriešanu un gaidīt priekšlikumus. Tiesa uzskata, ka tikai „ideāltipiskā situācijā pašvaldība, pieliekot papildu pūles, lai jau teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas laikā sniegtu īpašniekiem objektīvu informāciju par VES pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, būtu varējusi novērst nevajadzīgu spriedzi vēlākajos projekta apspriešanas posmos. Tomēr tas, ka pašvaldība šo savu funkciju neizpildīja iespējami labākajā veidā, vēl nav uzskatāms par būtisku procedūras pārkāpumu”.

Ar šādu interpretāciju faktiski efektīvas sabiedriskās apspriešanas nodrošināšana kļuvusi par iedzīvotāju, ne pašvaldības pienākumu, kā tas līdz šim bijis.


Kam no tā labums?

Lasot spriedumu, ir sajūta, ka sprieduma rezultāts bija zināms, un tad pēcāk ir meklēti tikai argumenti, kāpēc būtiskie procesuālie pārkāpumi un daudzo iedzīvotāju viedoklis nav jāņem vērā. Iespējams, tā tas ir parasti. Kā norādīts zinātniskajā literatūrā, Satversmes normu iztulkošanas rezultāti nav atkarīgi tik daudz no juridiskajām metodēm, ko tiesību piemērotājs izmanto, cik no tiesību piemērotāja vērtībām, kuras tas vēlas nodrošināt un aizsargāt. Tikai vērtības, kas noteikušas sprieduma domu saturu un rezultātu, ir skaidri konstatējamas un vērtējamas.[6]

Bet varbūt kādu lomu spēlē ne tikai vērtības, bet arī tas, ka vēja ķērāju uzstādītāju intereses, iespējams, saistītas ar Ventpils pilsētas mēru. Runā, ka līdz šim ļoti ienesīgajā un ļoti „oranžajā” biznesā ieplānojis iesaistīties arī smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs. Neilgi pirms izvirzīšanas ST tiesneša amatam V.Skudra bija A.Lemberga advokāts, savukārt par K.Balodi izskanējusi informācija, ka viņam ir korporatīvas saites ar Andra Grūtupa biroju, kas, savukārt, apkalpojis gan A.Lembergu, gan Andri Šķēli. Tiesnese V.Muižniece, kā mēs labi zinām, ir bijusi “oranžo” balss un sirdsapziņa līdz pat ievēlēšanai ST tiesneša amatā, tajā skaitā, Saeimas Juridiskajā komisijā, kuras vienu no protokoliem, kā tagad atklājies, viņa, ļoti ticams, noviltojusi.

Sākotnēji gan firma, kas vēl ilgi pirms teritorijas plānojuma izstrādes pa kluso bija interesējusies pašvaldībā par vēja parka izveides iespēju, bija reģistrēta paša pagasta telpās. Pagasts šajā iecerē izrādījis īpašu labvēlību „investoram”. Šķiet, tāda ir arī domes nespēja pieņemt noteikumus, kas līdzīgi kā citos apkārtnes novados, par katru vēja elektrostacijai izdotu būvatļauju noteiktu pašvaldības nodevu Ls 1600. Tikai tagad, kad būvatļaujas jau izdotas, noteikumi pieņemti. Arī vēja ģeneratoru izvietošana saplānota uz vairāku domes deputātu, tajā skaitā arī uz bijušā pagasta priekšsēdētāja Anda Roļa (kas šobrīd atsādināts saistībā ar iespējamo Valsts Darba inspekcijas amatpersonas kukuļošanu) tuvu radinieku zemes.

Tāpēc jo īpaši atbilstoša situācijai šķiet ST citētā Dunikas pagasta padomes toreizējā priekšsēdētāja Roļa atbilde uz 182 iedzīvotāju parakstīto protesta vēstuli. Tajā Rolis atsaucas uz Satversmes 105. pantu[7], norādot, ka Dunikas pagasta padomei lēmumu pieņemšanā jāņem vērā arī to pagasta iedzīvotāju intereses, kuri vēlas uz savā īpašumā esošās zemes izvietot vēja ģeneratorus.

*Šajā lietā Sabiedrība par atklātību Delna sniedza juridisko atbalstu 20 Rucavas novada iedzīvotājiem, kas iesniedza konstitucionālo sūdzību ST par tiesību uz labvēlīgu vidi un īpašumtiesību pārkāpumiem. Bezmaksas juridiskā palīdzība tika sniegta Delnas Interešu aizstāvības un juridiskās palīdzības centra ietvaros.[8]

______________________


[1] Satversmes tiesas 2011.gada 24.februāra spriedums lietā Nr.2010-48-03 “Par Rucavas novada domes 2009. gada 3. novembra saistošo noteikumu Nr. 27 “Par Rucavas novada teritorijas plānojumiem” daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu Dunikas pagasta teritorijā un 2009. gada 17. decembra saistošo noteikumu Nr. 41 “Detālplānojums nekustamajam īpašumam “Šuķi” (kad. Nr. 6452 012 0156, kad. Nr. 6452 011 0012), “Skrandas” (kad. Nr. 6452 012 0007)” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115. pantam”.Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/spriedums_2010-48-03.htm

[2] Turpat.

[3] Starp citu, atbilstoši Satversmes tiesas likumam Satversmes tiesas spriedums ne tikai ir galīgs un nepārsūdzams, bet tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

[4] Satversmes tiesas tiesneses Kristīnes Krūmas atsevišķās domas lietā Nr.2008-03-03.

Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/atseviskas_2008_03_03.htm

[5] Par godu abu tiesnešu atsevišķajām domām Rīgas Brīvostas lietā (Pieejamas: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/domas_2007-11-03.htm), tika rīkota pat starptautiska kaunināšanas konference, kuras materiāli pieejami grāmatā: Aktuālās cilvēktiesību aizsardzības problēmas. Konstitucionālā sūdzība. Satversmes tiesas 2008. un 2009.gada konferenču materiālu krājums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010

[6] Pleps J. Pamattiesību konstitucionālā regulējuma ģenēzes ietekme uz Satversmes 8.nodaļas normu interpretāciju. Grām.: Aktuālās cilvēktiesību aizsardzības problēmas. Konstitucionālā sūdzība. Satversmes tiesas 2008. un 2009.gada konferenču materiālu krājums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 49.-54.lpp.

[7] Satversmes 105. pants: Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

[8] Vairāk informācijas: http://www.delna.lv/lat/project/..

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pilsētpuika 05.03.2011 10:14
Dūmi kāpj debesīs. Puika spēlējas uz trotuāra. Viņš skaita mašīnas, kas norūc garām. Drīz skaits sajūk. Viņš vēro dūmus no lielā skursteņa. - Māmiņ, vai tad tie dūmi nav indīgi?
- Ir dēliņ, bet tur ražo mums elektrību un siltumu. Tu taču negribi ziemā nosalt. Un internetu tu taču arī gribi.-
- Māmiņ, bet vai mēs to elektrību nevarētu bez dūmiem ražot?-
- Varētu, dēliņ, bet tad puisītim Dunikā pus stundu dienā būs jāspēlējas zālītē, uz kuras krīt kustīgas ēnas.-
- Māmiņ, es gribu spēlēties zālītē. Brauksim sestdien uz Duniku, lūdzu!-
- Nevaram dēliņ, mums nav tik daudz naudiņas. Mēs maksājam nodokļus, lai tev un tam puisītim Dunikā būtu skola.-
- Bet vai tad Dunikā nevar tos nodokļus maksāt, lai tev paliktu naudiņa priekš manis?-
- Viņi jau gribēja, bet tad ir kaut kas tai pagastā jāuzbūvē, kas kaut ko ražo. Bet tas pagasts ir tik maziņš un nabags, ka nevar teritorijas plānojumu tā izstrādāt, ka Delnas augsti kvalificētie ekspeti nevienu kļūdu tur neatrastu.-
- Man arī skolotāja vienmēr kādu kļūdu atrod. Kaut arī es cenšos, lai nebūtu. Vai Delnas eksperti nekad nekļūdās?-
- Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Iesim, dēliņ, mums vēl daudz kas jāpadara.-
Puisītis sekoja mammai uz šauro dzīvoklīti, aiz kura logiem dunēja dzīva satiksme. Puisītis bija pieradis pie trokšņa. Tas viņu netraucēja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


piekrītu Grišānei to green 04.03.2011 11:27
Piedodiet, bet Jūs slikti esat sapratis t.s Olaines dedzinātāja lietu.
Tajā lietā pašvaldības, kas patiešām nebija kārtīgi rīkojusi sabiedrisko apspriešanu, lēmums un MK rīkojums vēl nebija gala lēmums dedzinātāja būvniecībai.
Pēc tam sabiedrībai bija jāapspriež piesārņojuma atļaujas un būvatļaujas izsniegšana.
Visiem ģeneratoru atbalstītājiem vajadzētu padomāt, kā Jūs paši tur justos, ja skaistā vietā Jūsu īpašums atsevišķu politisko ielikteņu interesēs zaudētu pilnīgi savu vērtību? Vai Jūs gribētu dzīvot šādā vietā? Manuprāt šeit netika panākts taisnīgs līdzsvars sabiedrības interešu nodrošināšanā ar zaļo enerģiju un individu nesamērīgā īpašuma tiesību ierobežošanā. Varētu vēl strīdēties par 115.pantu, taču teritorijas plānojuma un detālplānojumu pieņemšanas procesuālā kārtība tika būtiski pārkāpta.
Šis spriedums, Maskavas ielas spriedums un Lažas pagasta spriedums ir ļoti tendenciozi. Jāpiekrīt Grišānei, ka pats galvenais sprieduma rakstīšanas mērķis ir bijis pa visu varu atrast argumentus, lai apmierinātu t.s. attīstītāju intereses, nerēķinoties ar sabiedrības interesēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


es - jumors 04.03.2011 09:09
Par ko Jūs runājat? Elektrību tak laiž kopējā tīklā. To nav iespējams 'atstāt' pašvaldībā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

green Grišānei 04.03.2011 01:35
1. Vai to spriedumā piesaukto veco (vai ne pirmo par 115.pantu) "Olaines spriedumu" par slikti apspriesto bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtu nav gadījies lasīt? Tur arī bija trūkumi sabiedriskajā apspriešanā (formāla apspriešana), bet lieta tika izbeigta, neko par neatbilstošu neatzīstot.

2. Par to struktūras laušanu arī nevar piekrist. Sākumā tas ir atrunāts. 115+105 šādā konstilācijā laikam patiešām vēl nav bijis. Satversmes tiesa jau tā bieži dara, ka vispirms "izzortē", piemēram, kas pie 109., kas pie 105., kas pie 91. piederas, no kura panta plašākas tiesības izriet, kas ko aptver, kas ko neaptver, kas jāvērtē. Pensiju gadījumā, piemēram, 109. paredz plašākas tiesības nekā 105. pants. Šoreiz vispirms secināja, kas 115.pantā no materiālajām tiesībām ir vai nav aizskarts, tad to, kas tur attiecas vai nē uz 105.pantu, un tad pēc 105.panta formulas kā labākajās tradīcijās.

3. No vienas puses, ap divdesmit pieteikuma parakstītāji, pēc uzvārdiem iznāk, ka vairāki no vienas ģimenes. Viens apstrīdēts detālplānojums. No otras puses, vairāk kā divdesmit detālplānojumi, kuros paredz vējturbīnu būvi un kurus neviens neapstrīd. Nu rēķini kā gribi, bet vai tomēr nesanāk tā, ka absolūtais vairākums tajā ciemā tomēr tās vējturbīnas grib?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 04.03.2011 00:55
Mēs jau varam skaldīt juridiskus matus- bet laikam gan pašvaldība ir gribējusi būt enerģētiski neatkarīga no valsts monopola, par kuru šodien tik daudzi ir satraukušies. Gribēt no iedzīvotājiem, lai viņi saprot šo domāšanu, laikam ir par daudz prasīts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


piekrītu Grišānei 03.03.2011 23:00
Var piedkrist Grišānes viedoklim. Latvijā vispār maz ir juristu, kas orientējas šādās lietās.
Spriedums ļoti atšķiras no iepriekšējiem ST spriedumiem teritorijas plānošanas lietās. Mums nevajadzētu strīdēties par to , vai vēja enerģija ir laba, bet kodolenerģija slikta.
Mums būtu jārunā par to, ka spriedumā nav pamatojuma, kāpēc, salīdzinot ar iepriekšejo praksi, tiek pieņemts tik atšķirīgs vērtējums sabiedrības līdzdalības tiesībām.
Cik var noprast, sprieduma projektu rakstījuši tiesnešu palīgi, kā zināms, minētajiem tiesnešiem, īpaši jau nu Lemberga advokātam, nav absolūti nekādas sajēgas par Satversmes 115.pantu.
Spriedums bezjēdzīgi apjomīgs, šķiet, ka tajā samestas pilnīgi savā starpā nesaistītas lietas, grūti izsekot vispār, ko viņi tur gribējuši ar šo kompilāciju pateikt.
Vides tiesībās valsts (pašvaldības) lēmumu leģitīmitāti parasti pārbauda izpētot šo lēmumu pieņemšanas procesuālo kārtību. Šoreiz spriedums sākas ar klimata pārmaiņām un uzbāzīgu zaļās enerģijas nepieciešamības cildināšanu, kaut būtībā tai arī ir negatīvas sekas.
Stratēgiskā novērtējuma nevajadzības pamatojums vienkārši smieklīgs- ejot valsts institūciju apgalvojumu pavadā, nelielas teritorijas interpretācija izšķirta ņemot vērā Latvijas mērogu, nesaprotami tiek piesaukts Siguldas novads.Skaidri redzams, ka pašvaldība sabiedrisko apspriešanu nav rīkojusi tā, kā to poiepras kaut vai Vides aizsardzības likums. Tā ir notikusi formāli un bez sabiedrības līdzdalības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aiga Grišāne - green 03.03.2011 21:01
Paldies par komentāru!

Varbūt, izlasot pašu pieteikumu, nevis Satversmes tiesas atreferējumu par pieteikumu, pieteikuma saturs nešķistu tik "radikāls".

Tieši Satversmes tiesas virspusīgā analīze, neiedziļinoties tiesiskuma vs. tiesiskās paļāvības jautājumos pārsteidz. Šis arī nebija tiesas arguments, vērtējot sabiedriskās apspriešanas norisi teritorijas plānojuma izstrādes laikā. Un tas "lauž" judikatūru.

Prakse dažādās valstīs ir dažāda, ir arī minimālie attālumi 1500 m no mājas un ir pie pašas mājas. Un ir citi mehānismi, kā tiek nodrošināts samērīgums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aiga Grišāne - Kara Liene 03.03.2011 20:49
Paldies par komentāru!

Es ļoti priecāšos, ja kāds lietā neiesaistīts kompetents jurists sniegtu šī sprieduma analīzi. (Uz Delnas iesaisti arī pašā rakstā norādīts.)

Par atsaukšanos uz atsevišķajām domām Jums nepiekrītu, ka tas nekorekti - rakstā atsauce dota citā kontekstā, ne jau kā uz tiesas judikatūru. Uz tiesas judikatūru atsaucos, neprecizējot atsevišķus spriedumus, šis formāts neļauj izvērsties ar detalizētu juridisko analīzi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

green 03.03.2011 20:44
1. Neapmierināta lietas dalībnieka pārstāvja nievājoši izteikumi par Satversmes tiesas spriedumu ir tradīcija kopš pirmā Satversmes tiesas sprieduma 1997. gadā, kad advokāts šausminājās par atsaucēm uz tiesību principiem. Kam gadu gaitā taisnība šajā jomā?

2. Pozitīvais Grišānes rakstā, salīdzinot ar pieteikumu pārstāstījumu spriedumā ir tas, ka „Delnas” pārstāve vairs necenšas nevienu pārliecināt par to, ka vējturbīnas ir ļaunuma iemiesojums. Ja kādam ir šaubas, vai patiesi zaļie ir par vai pret vējturbīnām, iemet youtube meklētājā „greenpeace propaganda for wind energy”. Vai paskatieties bildes par protestiem pie Vācijas parlamenta, kad tur atomelektrostaciju darbības laiku pagarināja. Vējturbīnas uz plakātiem kā alternatīva…

3. Rakstā literāri daiļi uzrakstīts par tiem bērniem, kas spēlējas. Diemžēl pēc satura „pilnīgi garām”. Ja kādam ir interese salīdzināt, cik tālu no ciemiem pasaulē vējturbīnas būvē vai ne, uzmetiet skatienu nu kaut vai uz Bavārijas lielāko vējturbīnu. Tur arī daži sūdzējās līdz pat Bavārijas zemes Augstākajai administratīvajai tiesai, bet tika noraidīti pa visiem punktiem http://de.wikipedia.org/wiki/Benutzer:MartinThoma/Windkrafta...). Ja kādreiz pa lēto lidojat uz Vāciju, paskaties pirms nosēšanās Hahn vai Weeze lidostās uz leju: stāv un griežas vējturbīnas pavisam netālu no mājām. Pa ceļam no Hahn uz Frankfurti pa autobusa logu arī var redzēt...

4. Autore noklusē, ka Satversmes tiesas prakse ir visai konstanta attiecībā uz teritorijas plānojumiem, pēc kuru pieņemšanas pagājis ilgs laiks. Trūkumi pieņemšanas procesā tiek vērtēti kopsakarā ar tiesisko paļāvību un citiem argumentiem. Iesaku Grišānei uzmanīgāk palasīt tā saucamās Jūrmalas lietas. 5. Pie juridiskās kultūras pieder, ka advokātu ar viņa klientu neidentificē. Argumentus par tiesneša personību gan parasti piesauc tad, kad trūkst juridisku argumentu. Iespējams, tā gadījies arī šoreiz.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kara Liene 03.03.2011 20:05
Prasās pēc kāda neitrāla un neatkarīga viedokļa, jo, ja es nekļūdos, cienījamā autore bija lietas dalībnieks(pieteikuma iesniedzēju pārstāvis).

Un atsaukties uz viena tiesneša atsevišķām domām ir nekorekti, tā nav tiesas prakse!

Saistītie raksti
Logo fons

Dunikas vēju sāga Autors:Aiga Grišāne

Zogs 255x203(1)

Ar būdu uz jūru 1 Autors:Kristaps Markovskis

Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru Autors:Andris Sprūds, Ojārs Balcers, Daina Eberšteina, Juris Ozoliņš, Aiga Grišāne

Logo fons

Dunikas vēju sāga Autors:Aiga Grišāne

Siets 255x203

Neticības šortlists 2 Autors:Aiga Grišāne

Img 9471

Izaicinājums būvēt likumīgi Autors:Agnese Lešinska, Sandijs Statkus, Aiga Grišāne

Roku mazgasana 255x203(1)

Tīkls savelkas 2 Autors:Aiga Grišāne

Img 9529 800

Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2007. gada pirmais pusgads Autors:Valts Kalniņš, Agnese Lešinska, Aiga Grišāne