Atslēgvārdi:

Divi iemesli, kādēļ man nepatīk „Gaismas pils” projekts 17

Vai arī, sauciet tos- iemesls #101 un #102. Lūk, tie ir (bez īpašas secības)

Iesaki citiem:

Iemesls #1: Šis ir 19. gadsimta projekts 21. gadsimtā

Stāsts no tā laika, kad mācījos Vusterā, Masačūsetsā. Pilsētas valdība uzskatīja, ka Vustera ir konkurents blakus esošajai Bostonai un nolēma virzīt pilsētu uz priekšu jaunajā gadsimtā, būvējot dažus ļoti dārgus sabiedriskās infrastruktūras objektus. Viens no šādiem projektiem bija pilsētas vilcienu stacijas rekonstrukcija, kas tika pabeigta 2000. gadā un nodokļu maksātājiem izmaksāja aptuveni 32 miljonus dolāru. Rezultāts bija estētiski diezgan krāšņs, bet praktiski diez vai noderīgs. Lielākoties šīs lielās rekonstruētās ēkas ir vienkārši...tukšas. Dienas, kad cilvēki masveidā ceļoja ar vilcienu, ir pagājušas, esiet sveicināti aviolīniju ērā! Vairums domājošu cilvēku uzskata, ka šī rekonstrukcija bija nevajadzīga nodokļu maksātāju naudas izšķiešana. Vilcienu stacija bija laba ideja 19. gadsimtam. Tomēr lidosta ir daudz labāka ideja 21. gadsimtam.

Mūsdienās „bibliotēkas” kā tādas, nākotne ir zem lielas jautājuma zīmes. Es, protams, runāju par informāciju tehnoloģijām un internetu. Piemēram , es esmu zinātnieks un tomēr, neesmu liels REA bibliotēkas lietotājs. Es intensīvi lietoju tādas elektroniskās datu bāzes kā JSTOR, kas skaitās cienīgu ekonomikas un citu zinātņu pētniecisko darbu elektroniskās noliktavas. Pieeja šādām elektroniskajām datu bāzēm ir diezgan dārga un uzskatāma par privilēģiju kuru novērtē visu nozaru pētnieki. Kā ir ar grāmatām? Jāsaka, ka es nevēlēšos lasīt jebkuru grāmatu par ekonomiku, kas iznāk. Grāmatu ir ļoti daudz, bet mans mūža garums ir ierobežots, un jārēķinās arī ar to , ka manam laikam ir daudz citu produktīvu pielietojumu. Tomēr, informācijas tehnoloģiju attīstība ļauj pētniekiem efektīvāk sazināties savā vidē (atkal elektroniskā veidā), kas dod man iespēju priekšlaicīgi novērtēt, vai es vēlos izlasīt kādu īpašu grāmatu, fiziski to pat neredzot. Piemēram, daudzi izdevēji piedāvā iespēju daļēji apskatīt viņu grāmatas internetā. Ja es domāšu, ka grāmata ir tā vērta, es to nopirkšu, vai arī palūgšu skolas bibliotēkai to iegādāties. Secinājums, mūsdienās nav vajadzīga milzīga bibliotēka, kura fiziski glabātu katru grāmatu. Ja „Gaismas pils” patiešām tiks uzcelta, mans minējums ir, ka es to vispār neizmantošu.

19. gadsimtā (un agrāk) bija tā, ka informācija bija trūcīga un tās uzglabāšana bija dārga. Tādējādi bija pieprasījums pēc bibliotēkām kā fiziskās informācijas glabātuvēm, kur arī bija iespējams piekļūt pie informācijas. 21. gadsimts ir laiks, kad uzglabāšana ir ārkārtīgi lēta, un tādēļ tas ir informācijas pārpilnības laikmets. Jau šobrīd pasaule pārplūst ar informāciju un tas ir tikai laika jautājums, pirms pat vidusmēra iedzīvotājs būs ar to satriekts. Padomājiet, cik daudz ekonomikas blogu pastāv un vai fiziski ir iespējams sekot vismaz daļai no tiem? Mūsdienu trūcīgākais resurs ir vērtīgā informācija, nevis jebkura informācija. Cilvēki novērtēs pakalpojumus, kas piegādās uzticamu un kvalitatīvu informāciju, kura būs pielāgota viņu idividuālajām vajazībām. Fiziskas bibliotēkas vieta šajā jaunajā informācjas laikmetā nav skaidra, tai ir pārāk liels risks kļūt par vilcienu staciju 21. gadsimtā, par „stulbuma pili”.

Iemesls #2: Viss pasākums „smaržo” pēc nodokļu maksātāju naudas piesavināšanās

Lūk, viegla recepte kā piesavināties nodokļu maksātāju naudu. Piedāvājiet „draudzīgajai” politiskajai partijai finansēt sabiedrisku projektu, kas skaitās liels, unikāls un tehniski sarežģīts, lai samazinātu līdz minimumam tos, kas varētu šo darbu izpildīt. „Uzskrūvējiet” izdevumus, lai slēptu peļņu. Pārliecinieties, ka tikai divi pakalpojuma sniedzēji „cīnās” par projektu. Vienam no viņiem ir jābūt „viltotam” un jāpiedāvā nepārprotami augstāka cena. Parūpējieties, lai neviens cits potenciālais pakalpojuma sniedzējs nepiedalītos izsolē. Uz mirkli pieņemsim, ka iepriekšminētā „sazvērestības teorija” precīzi apraksta notikumus, kas notikuši pēdējos pāris gadus. Vai mēs varam kaut ko teikt par izšķērdības apjomu?

Nav daudz tādu būvuzņēmumu, kas varētu apgalvot, ka tiem ir liela pieredze „piļu” celšanā, tāka tikai divas vietējās „apvienības” pieteicās. Pirmatnējā piedāvātā cena, ko piedāvā „PBLC & Co” (189 miljoni latu) ir tik daudz augstāka par to, ko piedāvāja „Skonto & Co” (139 miljoni latu) ,ka ir skaidri redzams, kurš šeit izsauc šāvienus. Tas viss darbotos ļoti veiksmīgi, ja vien nerastos vajadzība atbrīvoties no Igaunijas „Merka”. Vietējo attaisnojums bija apgalvojums, ka „Merkam” ir slikta reputācija. Igaunijas valdība patiešām uzsāka pret-korupcijas izmeklēšanu pret „Merku”. Neskatoties uz šo faktu, mums ir jāatceras, ka neviens nav vainīgs, kamēr pretējais nav pierādīts tiesā. Tādēļ lēmums izslēgt „Merks” bija pilnīgi patvaļīgs. To var interpretēt tikai kā apšaubāma attaisnojuma izmantošanu, lai pārliecinātos, ka „Skonto un citi” iegūst pasūtījumu.

Šajā stāstā interesanti ir tas, ka (acīmredzami sadusmots), „Merks” nāca klajā ar piedāvājumu uzcelt „pili” par 87 miljoniem latu. Es uzskatu, ka šis novērtējums ir tuvāks reālajām celtniecības izmaksām. Ikviens, kurš kādreiz ir remontējis savu dzīvokli (vai māju) zina, ka vienīgais efektīvais veids, kā sasniegt zemākas izmaksas ir konkursa kārtībā izvēlēties vienu no vairākām celtniecības komandām. Tehnisko detaļu daudzums pat pašos vienkāršākajos būvdarbos ir diezgan augsts, un speciālists vienmēr spēs piemuļķot ne-speciālistu. Tikai liekot savā starpā konkurēt vairākām celtniecības komandām var panākt, ka piedāvātā cena ir pietiekoši tuva minimālajai iespējamajai cenai. Saskaņā ar iepriekšminēto sazvērestības teoriju, konkurence starp „PBLC & Co” un „Skonto & Co” bijusi viltota, un tikai „Merks”, ir bijis īsts konkurents. Tādējādi, var uzzināt, cik daudz nodokļu maksātāju naudas piesavinās lielās celtniecības kompānijas un to protežē Saeimā. Valdības aģentūra tikko parakstīja līgumu par bibliotēkas celtniecību, kas izmaksās 135 miljonus latu. Domāju, ka aprēķinus spēsiet veikt paši.

In English here

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (17) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
anonims

Par otro var piekrist, tachu tas ir valsts parvaldes jautajums: kaa tiek organizeti ieprikumi. Tam nav sakars ar biblioteku. Isteniba vajadzeja organizet starptautisku konkursu.

Par pirmo, viss, ko Slava raksta ir taisniba, tik vinjsh nenem vera vienu aspektu. Musdienas shadu objektu galvena funkcija nav vairs tik nozimigi, bet nozimiga ir pilseetbuvniecibas jega. Tas ir veids kaa musdienas veido dinamiskas pilsetas jegu: uzcelj "magneeta celtne" - ne obligati kaut ko skaistu, bet noteikti interesantu, un tas ljauj piesaistit turistus, vel svarigak, tas ljauj atri atpazit pilsetu, tadejadi paaugstinot tas statusu. Bilbao ir tipisks piemers, kur tas izdevas perfekti. Tuvak un lokalak skatoties, man jaunaa zimuljeeka Rezekne nepatik, bet es noteikti aizbrauksu uzmest aci. Interesanti.

Tapec Vustera nemaz nav tadi muljki Pensilvanijas stacija NY, un Union Station DC ari tika izremontetas un izveidotas par lokaliem magnetiem un vinji strada!

Un nav nozime, kada ir it kaa sakotneejaa eekas ideja. Reali, ja Riga velas celt tadu "magneta eku" tad izveles ir vairak vai mazak divas: koncertzale vai biblioteka. Manuprat, koncertzale butu labak, bet biblioteka ir ok.

Vel viena lieta. Vai arhitektoniskas vertibas ir tadas, lai taa kljutu par landmark? Un te ari es teiktu, ka ir - siluets ir jociigs un man, atklati sakot, kaut ko atgadina no Mordoras vai citam pasaku ljaunuma imperijam, tachu vinjsh noteikti neatstaj vienaldzigu... Un tas butu diezgan svarigi, atceresimies Sidnejas operu, kura ari visiem riebaas. Katra zinja vinjsh paliks vairak atminjaa nekaa Kopenhagenas, neatceros, liekas "Perle" un citas musdienu stikla kluchu eekas.

Kopuma: veiksmigs projekts, ja vien nebutu otrais punkts, kas pilina darvas karoti medus mucaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pauls 28.05.2008 21:18
Nevaru piekrist iemeslam #1. Ko pierāda vilciena stacijas salīdzināšana ar biblioteku? Kā jau ASV studējušam, autoram noteikti ir zināms, ka nevajag salīdzināt ābolus ar apelsīniem.
Ja salīdzinām bibliotēkas ar bibliotēkām, tad turpat pie Bostonas ir pavisam cits piemērs, kas apgāž šo argumentu. Ņūtonas (Newton) pilsētā, ļoti turīga Bostonas priekšpilsētā, pirms kādiem divdesmit gadiem uzbūvēja pavisam jaunu bibliotēku. Ņūtona ir vieta, kur visiem ir visātrākais internets, turklāt, tāpat kā autoram, labi apmaksātajiem pilsētas iedzīvotājiem noteikti darbā ir pieejamas visas datu bāzes, kas nepieciešamas viņu profesionālo interešu apmierināšanai. Tomēr Ņutonas bibliotēka ir ļoti labi apmeklēta, jo tā piedāvā: profesionālu bibliotēkaru palīdzību, lai cilvēki varētu orientēties tajā milzīgajā informācijas pārpilnībā, uz kuru autors pats norāda; pieeju daudzām datu bāzēm, kuras bez maksas var izmantot tikai bibliotekās un kuras skolēniem, studentiem un daudziem citiem cilvēkiem nav pieejamas; piemērotas telpas semināriem, diskusiju grupām un citiem pasākumiem, kur cilvēki, kas nav saistīti ar akadēmisko vidi, var tikties un pārrunāt sev interesējošus jautājumus; patīkamas telpas bērnu bibliotēkai, kas vairo jaunu cilvēku interesi par grāmatām; populāru vietu vidusskolēniem mācīties. (Vēl par bibliotēku var uzzināt tās mājas lapā www.newtonfreelibrary.net). Pilsētas iedzīvotāji ne tikai apmeklē bibliotēku, bet arī tai ziedo naudu, un tā nepārprotami ir viena no šīs pilsētas lepnumiem.
Ne jau visiem ir pieejamas bez maksas tās datu bāzes, par kurām runā autors, ne jau visi spēj efektīvi izmantot internetu. Turklāt, tāpat kā Ņutonā, laba biblioteka pati par sevi ir kā magnēts, kas pievelk pie zināšanām, kurpretīm pliks kompjuters parasti ir ceļš nevis uz lietderīgu informāciju, bet uz datorspēlēm un čatiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MD 28.05.2008 11:20
Neizteikšos par ēku un tās izmaksām - tas lai paliek uz kāda sirdsapziņas vai kādu maciņos.
Vairāk par saturu.
1. (un tomēr nedaudz par naudu :))šobrīd LNB ir izvietota ēkās, kuras atrodas centrā - pieņemu, ka kopā tas iznemaksā ne mazums naudas
2. piekrītu autoram, ka katru grāmatu nevajag glabāt. LNB pamatuzdevums ir nacionālā mantojuma saglabāšana. Un lai nu kā mēs tiektos uz jaunajām tehnoloģijām grāmatas turpina iespiest- arī latviešu valodā (tas viss kaut kur ir jāuzglabā 4,5 milj. vienību). Mazliet padomāsim tālāk par rītdienu un ne tikai sevi.
3. Datu bāzes patiešām ir dārgas un ne katrs indivīds to var atļauties, lai ielūkotos tajā tikai nepieciešamīgas gadījumā. Bibliotēka pārsvarā to var atļauties, lai šīm DB būtu pieejama.

Nu kaut kā tā.
Viens gan jāpiebilst. Uz jauno māju ar esošajiem kadriem - tikai ne to.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

V Dombrovskis 26.05.2008 17:25
Paldies visiem par Jusu viedokliem ieskatiem!

Veletos uzsvert ka runa,tomer iet, par bibliotekas lomu nakotnee, it ipashi tuvakaa nakotnee. Diemzhel, biezhi mums ir ljoti vaja ideja par to kada shi naktone bus. Varbut dazi no bernibas atceras ka bija tada filma Padomju laikos - "Gostja iz Buduschego", kura puisis ticis uz 21. gadsimtu un t.t. Filmaa bija tada personaza ka robots Verters (kursh dzivoja shi 21. gadsimtaa). Acimredzot, Vernera darba uzdevums bija vesturisko atifaktu uzskaite. Shi uzskaite bija veikta nevis ar kadu datoru bet ar ...rakstam spalvu!!

Kapec shada nejedziba?

Ja es namaldos, shi filma paradijas 80. gadu otrajaa pusee, kadus 10 gadus pirms personalais dators masveidaa paradijas PSRS. Bet, principaa, pat 80. gados (un pat Padomju Savienibaa) dators nebija kaut kas nezinams. Tatad te ir piemers par to cik lielaa meraa var kljudities pat par to kas notiks pec 10 gadiem!

Un te ir provocejoshs jautajums: vai LNB virzitaji nav lidzigi augminetas filams autoriem, kuri domaja ka 21. gadsimtaa uzksaite tiks veikta ar rakstam spalvu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 26.05.2008 16:10
Manuprāt, Gaismas pils ir lielisks projekts, jo arhitektūras ziņā tas ir kas jauns Latvijā. Tomēr man šķiet, ka tik finansiāli milzīgs projekts būtu jāfinansē vismaz daļēji no privātiem līdzekļiem. Kādēļ gan nesekot Latvijas Nacionālās Operas atjaunošanas piemēram? Varbūt, ka varētu motivēt ziedot Gaismas pils projektam, ja lielāko ziedotāju vārdā tiktu nosauktas telpas bibliotēkā, piemēram, Dombrovska lasītava?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Maija 23.05.2008 22:30
Jā, tā vien izskatās, ka ejam Ēģiptes attīstības modeļa pēdās: sabūvēsim objektus, bet tie būs tukši. Šeit ar vārdu tukši es domāju pārnestā nozīmē - tukši, tas ir nevajadzīgi. Pret apkārtējo vidi nedraudzīgi. Cik daudzi no jums, pašiem bloga komentētājiem apmeklē bibliotēkas? Cik bieži? Kuras? Cik jums vispār paliek laika lasīt? (Grāmatas, nevis blogus). Pasaules augstskolās jau sen jaunākā tendence ir iegādāties elektroniskās grāmatas: tās tiek lejuplādētas plaukstas izmēra datorā, un pārnēsātas, lasītas...līdz ar to mūsdienās iespējams visu gaismas pili paņemt sev līdzi kabatā, doties uz zaļu pļavu vai kafē, un lasīt cik vien uziet. Nav jāsmok troļļukā, kamēr nonākt līdz kādam betona monstram...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nepiekrītu - Imants 23.05.2008 18:18
Nepiekrītu par apmeklētības prognozi, un līdz ar to par raksta pirmo daļu.
1. Pašreizējās vecās bibliotēkas telpas ir pārpildītas, it īpaši pirms eksāmeniem un kursa darbu nodošanas laikā. Tātad kāds pamats prognozēt tūlītēju apmeklētāju skaita kritumu?
2. Variet apskatīties bibliotēku piepildījumu Helsinkos, Stokholmā utt. Šķiet tās joprājām daudziem vajadzīgas.

Un vēl pāris loģiski argumenti:
Ja esošā ēka vairs nav lietojama, tad tikai loģiski, ka jāmeklē jaunas telpas.
Protams, svarīga ir ne tikai ēka, bet arī svaiga/moderna literatūra. Bet ja to nav kur uzglabāt un apstrādāt, tad nav vērts arī pirkt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 23.05.2008 14:11
japiekrit jau vien autoram

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zanda 23.05.2008 11:48
Autora pirmajam argumentam piekriitu daleji, jo tiesa ka musdienas biblioteku loma mainas! bet jaunaa LNB eeka nekalpos ka gramatu glabatuve. taa vairak ir adminsitratiivs centrs visai biblioteku sistemai valstii un domaju,ka esam nopelniijusi skaistu eeku,kuru piepilda bagaatigs un valstij noziimigs saturs! Otrkart, taa bus viena vieta,kur iekviens (arii bomzi) vares ieiet un paseedet, satikt draugus un lietderiigi pavadit laiku! Mums ikvienam ir augstas prasiibas un nav daudz cilveeku, kas grib seedet autoostas kafejniicaa,bet dod prieksroku kaut kam smalkaakam. Nu tad varesim sedet un skatiities uz Daugavu!

Bet argumentet finansialus jautajumus ar konspiraciju teoriju ir diivaini. Diemzel Latvijaa pedejos 15 gados nekas noziimigs nav uzbuvets, tapec nav ar ko salidzinat. (Dienvidu tilts ir liels kauns,ko negribas likt balkus) Neesmu buvniecibas specialiste un nevaru izvertet izmaksu pamatotiibu,bet aicinu ikvienu,kas jutas speciigs sajos jautajumos, ruupiigi ieskatiities buvniecibas tamees: http://www.j3b.gov.lv/index.php?sadala=30

un ja sajas tames ir sadardzinajumi, tad runajiet loti skali! Mes esam tie, kas par sim tamem maksaa, tapec katram personigi jajutas atbildiigam un jarupejas,lai lidzekli tiktu lietderiigi izmantoti!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

HC 22.05.2008 13:34
Starpiba starp Merka 87 miljoniem un Skonto 139 miljoniem, PBLC 180 miljoniem ir taada, ka nav iespejams atrast matus, kam celties augsup uz sprandas vairs!!!!!!!!!!!!

Kaut kas ir loti, loti liela nekaartibaa ar tam kalkulacijam un izmaksaam.

Vai tiesjam pa vidu ir tik milzigs slanis 1) kam jaapikjo, 2)un to, kam vienkarsi gribas piebaazt kabatas un vest buvmateriaalus pa kreisi uz savu privaato objektu? (piedodiet, tas jau smeldzigi atgadina padomju laikus un kolhozus..)

Vel kas, tiesi delj Kristas minetajiem onkulisjiem, kas skirsta nodzeltejusas avizes - buus tai bibliotekai pieprasijums,lai vai kad un kada izskata to uzcels, jo:
1) tadi onkulisi neizzuud vienkarsi tapatas;
2) liela dalja t.s. inteligences un pensionaru ir ar ierobezhotiem iztikas lidzekliem un tik driz nebus visi apgadati ar kompjuteru un internetu, ja TV uzliks licences makstu , tad ari tas prieks atkritis;

3)biblioteekas parasti ir siltas vietas, kur pilsetas bomzi naak pasedet un kaut ko palasit. Vismaz te, kur es dzivoju. Lasa laikam vinji krimikus. Aara vinus nedzen, lai gan smird neganti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anna 22.05.2008 09:54
Raksts man patika un komentāri arī. Taču domāju,ka publiski nav zināmi visi faktori, lai varētu reāli novērtēt, kāpēc tomēr LNB cels. Domāju,ka, lai saņemtu Geitsu fonda miljonus bibliotēkas datorizācijai, valdība parakstīja solījumu,ka jaunā ēka tiks uzcelta.Kalvītis tak bija ASV,tikās ar finansētāju un arī līgumu parakstīja. Bet kurš zina,ko īsti viņš tur parakstīja?:) NU bet bibliotēkas kā tādas pastāvēs neatkarīgi no jaunās celtnes. daudzus gadu tūkstošus tās jau bijušas un vēl tūkstošus gadus pastāvēs. Bibliotēkas vajadzīgas ne tikai zinātniekiem vien, bet arī tādiem,kas vēl tikai par tādiem domā kļūt! Manuprāt, LNB vajadzēja būvēt Latgalē,kur zemes brīvas, izmaksas mazākas nekā galvaspilsētā:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krista 21.05.2008 22:58
Kopumā piekrītu autora argumentiem, kas ir loģiski, lai gan manī ir pretruna starp to, ka principā atbalstu mūsdienīga kultūras un zināšanas centra būvi par nodokļu maksātāju līdzekļiem, kamēr no otras puses noteikti nedomāju, ka ir attaisnojami to darīt tik ekstravagantā manierē, kā izskatās ir iecerēta Bibliotēka. Žēl, ka šī labā ideja ir šitik sačakarēta :(
Ne gluži par tēmu - es pati ar smaidu un zināmu sentimentu atceros pirms pāris gadiem gājienus uz Misiņa bibliotēku - mani pārsteidza un aizkustināja šīs ēkas aizvēsturiskās smaržas, mierīgais ritms un bezgala laipnie cilvēki. Gluži kā senā kinofilmā varēja vērot vecus onkuļus biezās brillēs, kas lasīja nodzeltējušas grāmatas un kaut ko konspektēja savās kladēs. Sajūta bija gandrīz kā muzejā! Tas, ka šāds informācijas uzņemšanas veids ir vēsture, protams, ir labi, lai dzīvo internets, kas ar Bila Geitsa palīdzību tagad ir pieejams visās Latvijas bibliotēkās visos valsts stūros! Man prieks, ka gadījās dzīvot laikā, lai savām acīm redzētu šo pārmaiņu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krish 21.05.2008 21:31
Ta jau ari var aiziet galejibas, protams mes tagad dzivojam interneta era, bet ari pec interneta eras naks kada cita era, pec jusu logikas, varbut pat nav jegas attistit internetu, dzivot ar to, kas tagad ir un gaidit nakosho!

Bibloteka ir un vienmer bus zinashanu piramida, kur cilveki vienmer atgriezisies, lai ar tausti un smarzu izjustu gramatu.... ari pec 1000 gadiem nakotne.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Juris 21.05.2008 21:23
Par otro:
Merks ir nonacis zinamas finasialas grutibas, varbut ne maksatnespeja, bet tuvu tam, tapec ari ta liela atshkiriba celtniecibas cena, sakotneja Merks cena man shiet ari bija ap 130 milj. Viniem bija nepiecieshams novinet sho konkursu, lai iegutu naudu un pabeigtu citus projektus, tadejadi izklut no grutibam. Domaju, ka kaa ekonomistam autoram nevajadzetu aizrauties ar konspiraciju torijam, bet gan sekot lidz realiem notikumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 21.05.2008 19:33
Visumā piekrītu autora secinājumiem. Daļu nformācijas tomēr nevar pasniegt decentralizēti un elektroniski - bibliotēkai normālu fizisko infrastruktūru joprojām vajag. Bet, protams, iebildumi pret pārmērībām celtniecībā ir ļoti vietā. Un ne jau pati doma celt bibliotēku ir pie vainas. Lieluma mānija iezogas arī vismodernāko tehnoloģiju izmantošanā publiskos projektos - piemēram, normālas e-pārvaldes risinājumu vietā ilgi tika lolots sapnis par Megasistēmu (sal. http://www.eparvalde.lv/lv/home/celvedis/celvedis_eparv_pier... ); mūsdienu bibliotēkās ieviešas Microsoft-iskais "Gaismas tīkls" un "Trešais tēva dēls", ir bijuši arī citi milzu risinājumi (VSAA/IBM/Datapro, VID/Dati/Lattelecom utml. projekti, kas notērējuši pārāk daudz nodokļu maksātāju naudas).

Autora minētais vilcienu un lidmašīnu pretnostatījums man šķiet strīdīgs. Fosilā kurināmā krīzes dēļ 21.gs. gaitā drīzāk varētu pieaugt telekonferences (un līdzīgi virtuālas ceļošanas veidi) kā arī autobusu pārvadājumi. Aviācija šobrīd vairāk jau stāv uz vietas un pārvadātāju vidū notiek asa konkurence par izmaksu samazināšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 21.05.2008 16:17
Es arī piekrītu - projekts novecojis, mūsdienās tādus stikla kalnus vairs nevajadzētu celt, jo tādas ēkas uzturēšana dārgi maksā videi (cik tur daudz siltuma jātērē, lai apsildītu "siltumnīcu", cik daudz enerģijas un ūdens jātērē, lai to "siltumnīcu" notīrītu)...
Protams, cienu arhitektu, kam šis ir svarīgs "bērns", bet vai cieņai pret arhitektu ir nodokļu maksātājiem jāizmaksā tik dārgi? Laiki mainās. Mums vajag jaunu bibliotēkas ēku, un skaistu, bet FUNCIONĀLU ēku, kur adekvāti tiek samērots mērķis izcelties (ar stikla kalnu) ar mērķi radīt tiešām vajadzīgu resursu (bibliotēkas ēku).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Shadow 21.05.2008 15:14
Man patik. Taisniba. Un runaja par so visu jau sen cilveki. Bet "who cares"! LIELIE ir vienojusies un ta tam bus ari but.

Citi autora darbi
Vjaceslavs 165x152

(Un)real money 45 Autors:Vjačeslavs Dombrovskis

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Is anything wrong with higher education in Latvia? 1 Autors:Vyacheslav Dombrovsky