Atslēgvārdi:

Divas vājas armijas 21

Diez vai sabiedrība ilgstoši varēs iztikt bez patiesas izpratnes par notiekošo, bet tā pavisam noteikti varēs iztikt bez medijiem, kas atkārto cits citu.

Iesaki citiem:

Mēnesi pēc Neo un 4ATA parādīšanās visi, kas cerēja, ka no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sistēmas noplūdušie dati izmainīs kādas amatpersonas dzīvi, sadzīvi vai uzdzīvi, atkal var gulēt mierīgi. Latvijas žurnālistika ir profesionāli tik vāja, ka to nespēj pamodināt neskaitāmas zalves no 4ATA armijas ierakumiem.

Jau agrāk esmu rakstījusi, ka Latvijas žurnālistikai diemžēl pietrūkst ilgstošā attīstības gaitā izveidotas tradīcijas, kas garantē kvalitāti, iedziļināšanos, izpratni par žurnālistikas būtību un profesionālo pašcieņu. Tā vietā ir citas “tradīcijas”, kas diemžēl nosaka lielu daļu no žurnālistikas satura.



Tradīcija: nedomāt un neatšķirties

Slavenās filmas Matrix varoņu tēli, jaunās vārdu “caurums” un “noplūde” nozīmes un 10 uzņēmumu algu dokumenti tomēr nav izmainījuši Latvijas žurnālistikas darbības tradīcijas un ierastās shēmas. Pamatīgu faktu analīzi aizstāj īslaicīga lēkāšana pakaļ jaunām ziņām un notikumu izpratnes aizstāšana ar to komentēšanu.

Jau veselu mēnesi pieejami dati, ko žurnālisti varētu pamatīgi vērtēt un skaidrot, atklājot tajos likumsakarības, prasot atbildību vai vismaz padziļinātu skaidrojumu. Tāpēc pirms šī raksta veidošanas nolēmu veikt nelielu tekstu analīzi dažādos medijos ar mērķi noskaidrot, kā atspoguļota Neo piedāvātā informācija. Uzdevums izrādījās viegls, jo informācijas vienveidība bija apstulbinoša. Ziņu mediji, kā sarunājuši, atkārtoja vienas un tās pašas ziņas. Jauna informācija parādījās tikai tad, kad Neo nopludināja kārtējo dokumentu, kad “aizskartais” uzņēmums reaģēja uz notikušo, kad kāds no ārzemju medijiem bija pieminējis šīs Latvijas aktualitātes.

Lai kur meklētu, visos informācijas avotos pavērās vienveidīga un virspusēja ainava, ko profesionāļu vidē mēdz saukt par LETAs efektu. Tas nozīmē, ka redaktori baidās nepublicēt visas ziņas, ko publicē pārējie mediji, un tad nu rezultātā visi piedāvā vienu un to pašu. Mediju teorētiķi to sauc par “uzspiesto vienveidību”, jo vieta medijos ir aizpildīta, tāpēc nav ne enerģijas, ne resursu un arī īstas vajadzības radīt atšķirīgu saturu. Šajā gadījumā nevēlēšanās atšķirties nozīmēja arī to, ka piedāvātie dati netika izpētīti, izprasti, izdiskutēti. Arī daži blogeri, kas piedāvāja pārdomas par notikumiem vai tekstā iepina (tas tagad skaitās stilīgi) salīdzinājumus no Matrix sāgas, pārsvarā reflektēja par zināmajiem notikumiem, tos pārstāstot un pievienojot savu individuālo sašutuma, ironijas vai vilšanās devu.

Atšķirīgu pieeju bija ļoti maz. Dziļāku analīzi un pārsteidzoši atkailinošu situācijas pārskatu pašā noplūdušo dokumentu varoņsāgas sākumā piedāvāja raidījums Kas notiek Latvijā? Pēc tā bija ļoooti daudz vielas jauniem rakstiem un ziņām! Atrisināt intrigu, kas īsti ir Neo centās divi mediji. diena.lv uzķēra Ērika Stendzenieka “pīli”, ka mistiskais dokumentu piegādātājs varētu būt blogeris Benvenuto, bet kasjauns.lv tieši pajautāja žurnālistam Lato Lapsam, vai viņš nav Matrix varonis. Interesanti, taču mazsvarīgi, ja līdzās ir autentisku dokumentu grēda.



Tradīcija: atkarība no citātiem

Izskatot līdzīgo tekstu gabalus dažādos medijos, redzams, ka datu noplūdes problēma tiek skatīta pārsvarā no diviem aspektiem. Pirmā informācijas plūsma veltīta noplūdes jautājumam, datu drošības situācijai, VID atbildībai un dažu amatpersonu lomai. Otrā lielā materiālu daļa stāsta par nopludinātajiem dokumentiem, konkrētu uzņēmumu algu līmeni un satraucošākajiem skaitļiem katrā sarakstā. Šo informāciju papildina pieminēto uzņēmumu reakcija — vai tie atzīst, ka dati ir patiesi, vēlas vai nevēlas tos komentēt. Tās ir tā sauktās pirmās ziņas, kas parādās un parasti tiek turpinātas un attīstītās, pievienojot skaidrojošu un padziļinātu informāciju. Bet ne jau Latvijā. Kad iegūtas pirmās informācijas drupatas, tās pēc vienādas shēmas tiek papildinātas ar dažiem citātiem no oficiālajām amatpersonām. Šie citāti, vairākkārt atkārtoti, atkal kļūst par vielu jaunām ziņām. Kad komentāri no politiķiem vairs neparādās, temats tiek aizmirsts, līdz parādās jauns Neo publicēts dokuments.

Mediju uzvedība tiek perfekti diriģēta no ārpuses. Jaunas ziņas veido tikai tad, kad redakcijas sasniedz kāda radīts jauns paziņojums. Tas ir galvenais veids, kā žurnālisti tiek pie darbam nepieciešamā materiāla, radot iespaidu, ka paši nemeklē nozīmīgu informāciju. Pārskatot ziņu avotus, ir redzama tradicionāla vienveidība: amatpersonas (piemēram, Valdis Dombrovskis, Einars Repše, Satversmes aizsardzības biroja vai Drošības policijas pārstāvji), dokumentos atmaskoto uzņēmumu sabiedrisko attiecību speciālisti, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas veidotāji, kompānijas Exigen pārstāvji. Kā redzams, notikumu komentē tie, kas iesaistīti, vai tie, uz kuriem informācija attiecas. Speciālistu līmeņa skaidrojumus un dokumentu patstāvīgu analīzi medijos velti meklēt.




4ATA radīto notikumu hronoloģija

14.februārī LTV1 “De facto” informēja, ka no
VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas
nopludināti 7,4 miljoni dokumentu120 gigabaitu
apjomā.

15.februārī bijušais VID vadītājs Dzintars
Jakāns paziņo, ka tā ir “ārkārtas situācija”.

17.februārī cilvēks, kas sauc sevi par Neo, kā
4ATA pārstāvis sazinājās ar Jāni Domburu un
izklāstīja, kā ieguvis VID datus. Tupmāk Neo
ar vārdu neo4ata sazinās sociālajā tīklā
Twitter.com, kur arī publicē linkus uz vietni, kur
lasāmi kārtējie algu saraksti. Viņam šajā tīklā ir
gandrīz 4 tūkstoši sekotāju, Neo neseko
nevienam.

18.februārī tika publicēti uzņēmuma “Rīgas
satiksmes” darba samaksas dati. Atklājas, ka
Igors Volkinšteins, kas kļūdaina lēmuma
pieņemšanas dēļ atlaists no uzņēmuma, ne
vien saņēmis milzu kompensāciju, bet
joprojām strādā turpat un viņam maksā palielu
atalgojumu.

20.februārī sabiedrības uzmanībai tiek
piedāvāti uzņēmuma “Rīgas siltums” algu
saraksti.

21.februārī atklātībā nāk ziņas par Parex
bankas algām, 7.martā raidījums “De facto”
konstatē, ka Parex bankā strādā Latvijā vislabāk
atalgotie baņķieri.

23.februārārī finanšu ministrs Einars Repše
saka, ka neuzņemsies politisko atbildību par
datu noplūdi VID.

24.februārī atklātībai nodod Valsts policijas
struktūru algas.

25.februārī Latvijā tiek pieminētas dažas
ārvalstu mediju publikācijas, kurās Neo tiek
saukts par Latvijas Robinu Hudu. Žurnālists
Imants Liepiņš nāk klajā ar ideju reģistrēt
sabiedrisko organizāciju “4ATA”.

26.februārī – publiskotas Finanšu un kapitāla
tirgus komisijas (FKTK) darbinieku algas.
SAB paziņo, ka nesaskata ārvalstu specdienestu
roku VID datu noplūdē.

2.martā atklātībā nonāk Latvijas Bankas (LB)
algas, banka tās nevēlas komentēt. Pāris dienas
vēlāk tās analizē laikraksts “Financial Times”,
norādot, ka LB algas 10 līdz 15 reizes pārsniedz
vidējo algu Latvijā.

5.martā – uzzinām Latvenergo algas.

4.martā Neo savā ierakstā Twitter.com izsaka
aizrādījumu žurnālistiem, ka tie neanalizē
publiskoto informāciju.

8.martā Neo uzdod dažādus jautājumus par
publicētajiem algu sarakstiem, aicinot salīdzināt
LB un FKTK algas ar šo institūciju Lietuvas un
Igaunijas kolēģu algām.

8.martā - sāk disciplinārlietu pret trim VID
Informātikas pārvaldes ierēdņiem un dienesta
pārbaudi par četru minētās pārvaldes darbinieku
darbu.

9.martā – atklātībā nonāk a/s “Augstsprieguma|
tīkls” un a/s “Sadales tīkls” algas.

12.martā publicētas uzņēmuma “Latvijas
autoceļu uzturētājs” algas.

Tradīcija: neiedziļināties

Analīzei un izpratnei vajadzīgi kritēriji, konteksts un ilgāka atmiņa, protams, arī laiks un vēlēšanās. Jebkuru no ziņām bija iespējams turpināt, rūpīgi iedziļinoties tās saturā, ieraugot faktus plašākā kontekstā un piemērojot tai pārbaudāmus kritērijus. Tas ļautu arī auditorijai saprast, kam algas nekaunīgi lielas, kam pamatotas vai pārāk mazas un kuru vadītāju darba samaksa ir pārmērīgi augstāka par padoto algām.

Kad pirms dažām dienām uzņēmuma Latvijas autoceļu uzturētājs pārstāve publicētos datus komentēja, paziņojot, ka “algas maksājam atbilstoši ekonomiskajai situācijai”, būtu īsti vietā nevis citēt šo tukšo frāzi internetā, radio un TV ziņās, bet gan mēģināt izprast, kas īsti ir pateikts. Ko nozīmē ekonomiskajai situācijai atbilstošas algas, kuriem tādas ir un kam nav? Kāpēc viens uzņēmums tās var maksāt un kuri tā darbinieki dzīvo savā īpašajā “ekonomiskajā situācijā”? Kāda ir algu dinamikas saikne ar darba rezultātiem, ar prasībām pret citiem?

Kad Latvijas Banka (LB) izvairījās komentēt savu algas sarakstu, jo nevēlējās runāt par “nezināmas izcelsmes datiem”, būtu īsti vietā atcerēties stāstu par LB algu jautājumu. Ne velti Neo pats teica priekšā, kas būtu darāms, lai rastos labāka žurnālistika — pietiktu salīdzināt LB vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) algas ar Lietuvas vai Igaunijas līdzīgu struktūru kolēģu algām. Par sliktu nenāktu atgādināt daudzus gadus garos stāstu par LB centieniem savu labklājību veidot ārpus jebkāda konteksta un saprāta robežām.

Te nav vietas, lai izstāstītu visu, ko bija iespējams radīt žurnālistikā, analizējot Rīgas satiksmes algas kontekstā ar šī uzņēmuma regulārajiem paziņojumiem par darbības sašaurināšanu, draudiem palielināt biļešu cenas un pārsteidzoši dārgo e-talona projektu. Kas gan varētu būt vēl košāk, ja kāds no medijiem saliktu pretī pirms dažiem mēnešiem kādas amatpersonas vēstīto par jostu savilkšanu un citām sāpīgām lietām ar viņa paša algu, ar to sajūtu, kas kabatās ir konkrētām amatpersonām, kad tās, pieri saraukušas, izklāsta savus krīzes laika padomus un risinājumus? Tikai diena.lv piedāvāja analīzi par to, vai Latvenergo milzīgās algas neietekmē uzņēmuma tarifus.

Tad jau viens no oriģinālākajiem varētu būt Jura Paidera komentārs[1] par to, ka datu noplūde attiecas uz tiem uzņēmumiem, kas “atteicās iekļauties Starptautiskā Valūtas fonda programmā. /../ Tādejādi Neo izskatās nevis pēc opozīcijas varai, bet gan pēc pašreizējās varas kliķes instrumenta, lai apspiestu pēdējos pretestības iedīgļus valsts uzņēmumu un neatkarīgu iestāžu sistēmā”. Tomēr citu skatījumu nebija, tāpēc arī par šo diskusijas nenotika.

Vispārsteidzošākā plašajā ziņu plūsmā bija izvairīšanās runāt par algām un sarakstos ietverto informāciju. Pārsvarā meklēti blakus temati, apspriesti nesvarīgi sīkumi, viegli novirzot uzmanību no paša galvenā — algu politikas Latvijas uzņēmumos, kas pārtiek no nodokļiem, atrodas valsts īpašumā vai ir monopoli. Pazudis konteksts tam, kā dažādas amatpersonas jutās, kad citus aicināja taupīt, bet pašām kabatas vai plīsa no lielajām algām. Kaut kur jauno ziņu un taisnošanās jūklī pazuduši jautājumi, kas atbildīgs. Ka nevis dati noplūduši, bet ka tieši tādas algas, kādas grūti sameklēt biznesa vidē, ir milzīgam valsts amatpersonu slānim. Kur ir šie atbildīgie, kāpēc viņi neskaidro savu algu veidošanas principus — visu publicēto datu klāsta pamatā taču ir konkrētu cilvēku lēmumi.

Žurnālistu darba kvalitāte ir ļoti atkarīga no mediju menedžmenta stratēģijas un redaktoru vai producentu prasībām. Liekot vidēji apmaksātiem žurnālistiem smagi strādāt, lai piegādātu arvien jaunus informācijas “gabalus” preses un interneta mediju satura uzturēšanai nemitīgā mainībā, daudz kas no kvalitātes kritērijiem zūd motivācijas trūkuma un laika spiediena rezultātā. Atliek secināt, ka kvalitatīva informācijas analīze mediju uzņēmumos netiek pieprasīta. Tajā ir arī labā ziņa — tātad mediji var iztikt tāpat, ar virspusēju saturu. Es gan šaubos, vai sabiedrība ilgstoši varēs iztikt bez patiesas izpratnes par notiekošo, bet tā pavisam noteikti varēs iztikt bez medijiem, kas atkārto cits citu.

Pagaidām viss notiek tāpat kā visai svaigajā Ilmāra Šlāpina Latviešu nacionālo rotaļu[2] versijā Telšu pilsētiņa: “Spēles dalībnieki apmetas teltīs iepretim Ministru kabinetam un gaida. Nekas nenotiek.” Arī žurnālistikā — milzīgs faktu apjoms ir nolikts acu priekšā, bet nekas nenotiek.

____________________

[1] http://zinas.nra.lv/viedokli/juris-paiders-1/18211-vai-vid-datu-noplude-ir-valutas-fonda-intereses.htm?act=print

[2] http://www.satori.lv/blogs/2256/Ilmars_Slapins

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (21) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anna - ! 30.04.2010 04:46
auch!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jana - Anda 30.03.2010 13:15
1. Bet Jūs taču pati esat žurnāliste. Parādiet piemēru, analizējiet, domājiem, publicējiet! Pat par to pašu Neo...

2. Jūs esat arī pasniedzēja, mācat topošus žurnālistuts Stradiņos. Esmu mācījusies kopā ar viņiem "blakus" SA programmā. Godīgi sākot nebiju pamanījusi tieši nevienu kam būtu piemītusi dzīļas analītiskas spējas, zināšanas un !vēlme kaut ko tādu darīt tieši tāpēc ka tur vajag domāt.

Proti, diemžēl pati RSU programma neparedz šādu iemaņu attīstību. Pasniedzējus apmierina plaģiātisms kas aizņem 90% ( atkarībā no studentu godīguma, slinkuma robežas un spējām ) no visiem darbiem. Nav nekādas darba kvalitātes kontroles, pasniedzēji pat īsti nelasa kas viņiem tiek nodods, ar retiem izņēmumiem. Tas noved pie visatļautības un studentu degradācijas. RSU pasniedzēji kā piem. Sēdlinieka kungs skāļi bļauj par karu pret plaģiātu, bet paši savā iestādē nevar savest kārtību, pat vienā no programmām.

Kam es to visu rakstu? Vienkārši nevar ne no kā parādīties tāda līmeņa žurnālists kurš protu analizēt ne tikai uzvalkus, bet arī ekonomiku, finanses, politisku...

Es negribu aizvainot, sakot ka vajag lābāk mācīt, bet mainīt pieeju noteikti vajag. Un nevien stāstīt par miglainām komunikāciju teorijām, kas piedodiet, praksē nepalīdz un neviens man nevarēs iestāstīts otrādi. Bet gan likt domāt! Tieši likt, nevis prasīt, aizverot acis uz acīmredzamu plaģiātu un studentu slinkumu. Jā jau klīst baumas studentu vidū kā RSU esto stingra iestāde, mācīties tur grūti un mācās tur tikai gudrie, tad jau tuvojieties tam mītam! Jo ja jau visi zin ka tur tā ir, bet vienalga iestājās, pa "kabatu'' tas štipri nesitīs. Jo es jūtos galīdi apdalīta, cerot ka zem stingrā acs varēšu tiešām dabūt labu izglītību, bet dabūju nožēlu jo ātri sapratu ka no šis iestādes varēšu dabūt tikai papīru...

P.S: esmu no tiem studentiem, kas bieži nodarbojās ar plaģiatismu, jo man bija atļauts to darīt. Droši varat saukt mani par slinku, ne īpaši grudru... bet būtība ir tāda ka tikai 1% no simts reāli tik apzinīgi lai mācīties tik "demokrātiskajā" vidē. Nav mūsu sabiedrība gatava tādam mācību procesam, vajag mums to stingro roku lai auditorijā baidījās ne tikai gulēt un atklāti žāvātie, bet pat šķaudīt...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

artis 29.03.2010 19:48
skarbi, bet ka naglai uz galvas!!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 22.03.2010 22:15
‘’ Произошло колоссальное снижение интеллектуального уровня всего человечества. Это тотальное снижение, которое охватило буквально все сферы человеческого бытия. Это снижение — знамение времени (.) Если вы попытаетесь проанализировать, о чем говорят люди, вы увидите ужасающую картину интеллектуального падения. Это закономерность, и ничего сделать нельзя..’’

Александр Зиновьев: «Я советую одно: думайте, думайте, думайте!»
http://zinoviev.info/wps/archives/61

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 22.03.2010 22:12
A.Rožkalne:''Arī žurnālistikā — milzīgs faktu apjoms ir nolikts acu priekšā, bet nekas nenotiek.'' - NEKAS NENOTIEK ? Notiek tas, kam jānotiek - tikai nav daudzu tādu, kas spēj saskatīt un izskaidrot notiekošo zinātniski, nevis emociju līmenī. Un globalizācijas laikmetā notiek tādas lietas, kurās iedziļināties nemaz liels prieks nava arī žurnālistiem. Pūlim vajag izpriecas un maizi - tāds atkal PIEPRASĪJUMS ? Starp citu - jaunākajā Forbes planētas bagātāko cilvēku topa-saraksta priekšgalā esot Meksikas ziepju operu fabrikas īpašnieks ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mario 22.03.2010 00:16
šeit viens frukts līdzīgi domā: http://hoffman74.wordpress.com/2010/03/12/dziva-curnalistika...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sandis 21.03.2010 15:44
Tiesi, ta Anda! Ta ka Jus rakstat ta tas ir! Sauru pieru domasana! Kadi zurnalisti, uzpirkti un noirkti nejagas! Paskaiet, ko pateicu nepareizi...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Horens 21.03.2010 10:05
Viss jau būtu labi un pareizi, ja praksē pati Rožukalne nebūtu ārkārtīgi vāja žurnāliste, kura turklāt nekad nav bijusi vērā ņemama analītiķe un pētniece.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vivita 21.03.2010 08:26
Paldies autorei!
Pilnībā piekrītu- žurnālistikas kvalitāte Latvijā ir graujoša, jo tā balstās uz notikumu fiksēšanu un interetāciju atbilstoši savai izparatnei un zināšanu līmenim, kas bieži ir stariecoši zems. Šķiet, ka daudzi žurnālisti par kavalitatīvu žurnālistiku uzskata nevis uz nemitīgi pilnveidotām zināšanām balstītu analīzi, bet gan asu noliegumu vai kritiku, stingri turoties pie sabiedrības (žurnālistu pašu izveidotajiem) stereotipiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

archivārs 18.03.2010 19:09
Pilnīgi piekrītu,ka žurnālisti Latvijā nepilda savu misiju.Visvairāk mani kaitina,ka redakcijas neuztrauc viņu pašu reputācija.

Ja viena avīze par Šleseru drīkst rakstīt tikai negatīvi,bet otra avīze par kādu oligarhu tikai pozitīvi - tas jau liek šaubīties par jekuras informācijas ticamību.Nemaz nerunājot par analīzi.

Protams,domājošs vēlētājs uz angažēta žurnālista āķa uzķeras tikai vienreiz.Taču mūsu sabiedrība tos pašus megaprihvatizātoru un ofšoru virtozauru stipendiātus turpina ievēlēt arī atkārtoti.Un tad vairs nevar vainot negodīgus žurnālistus.

TAS NOZĪMĒ,KA PĒC KVALITATĪVAS ŽURNĀLISTIKAS NAV PIEPRASĪJUMA.Eiropā uz katru kliedzošu amatpersonas nekaunību sabiedrība nekavējoties reaģē un izdara spiedienu uz politiķiem.Latviešu Jemeļa turpina tupēt uz savas krāsns un negrib piepūlēties.Gaida lai citi visu nokārto un sakārto.

Mūžīgi jau tā nebūs.Jaunā paaudze negribēs visu dzīvi pasīvi veģetēt.Bet,ja būs pieprasījums,parādīsies arī godīgi un spējīgi žurnālisti.Jau tagad man svarīgi,ko domā,piemēram,Ainārs Dimants,Aidis Tomsons,Pēteris Strautiņš...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Laukakmens - Zeibim 18.03.2010 16:02
"Šeit rodas jautājums: kur tad ir citadiena.lv?"
Citadiena šobrīd ir pārāk aizņemti ar priekšvēlēšanu kampaņas taisīšanu Vienotībai :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Laukakmens 18.03.2010 15:58
"Es gan šaubos, vai sabiedrība ilgstoši varēs iztikt bez patiesas izpratnes par notiekošo" - es gan nešaubos, drīzāk otrādi, sabiedrība bēg no cenšanās dziļāk izprast lietas kā no vilka. Tad jau vēl labi, ka ir daļa sabiedrības, kas kaut nedaudz vispār pievērš uzmanību un cenšas aizdomāties par Neo datiem, ka varbūt mums tagad ir morāls pamats neatdot savu naudu zagļiem, pērkot biļetes Rīgas sabiedriskajā transportā, iekams tā sistēma nav sakārtota, vainīgie kā minimums nav atlaisti no amatiem... Lielākā daļa vispār neseko jaunākajiem polit-ekonomiskajiem notikumiem un viņiem pat tāds Neo ir bijis nebijis, ka tik var "padejot ar zvaigzni" vai izlasīt par pudelītēs noķertiem spokiem iekš kasjauns. Tāpēc arī žurnālisti attiecīgi strādā. Kāda jēga kaut ko baigi analizēt, ja to izlasīs varbūt simts cilvēku pa visu Latviju? Ja būtu pieprasījums pēc kvalitatīvas un analītiskas žurnālistikas, būtu arī piedāvājums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs Vladimirovičs - Autorei 18.03.2010 13:31
Žurnālistikai skarbi, bet patiesi vārdi.

Par Lato Lapsu. Protams, šodien viņu nosaukt par klasisku žurnālistu pagrūti. Kā nekā cik gadi pagājuši, kopš viņš (pareizāk sakot, viņu "aizgāja") aizgāja no Dienas. Bet žēl. Tāpat kā žēl, ka atlikušie, daudzmaz dziļumā "racēji", sēž dažādās "frontes līnijās". Ja arī būtu vēlme tuvināties, to nekad nepieļaus katra konkrētā medija iekšējais "ētikas kodekss".

Pa lielam, latviskā žurnālistika, kas pretendē uz zināmu viedokļu līderu statusu ir sadalījusies "dieniniekos" un "necīņniekos" ("lauķene" tiek pieskaitīta te kaut kur pa vidam, te tuvāk pēdējiem). Nu un vēl korekcijas ieviesa diezgan mežonīgs ne tirgus, bet totāls bazārs mediju biznesā. Šajā ziņā, ne bez lielo karotāju pušu dalības, pboblēmas sakne ir tajā, ka visu mēdiju īpašnieku veiksmīgas manipulācijas rezultātā nav izveidojusies normāla, darbotiesspējīga Latvijas Žurnālistu savienība. Vieni karotāji to vēlējās redzēt kā nebeidzamu pļāpātavu par augstajām demokrātijas matērijām, citi kā tīri utilitāru jautājumu risināšanas kantori. Šo gāganu karu rezultātā žurnālisti ir dabūjuši to, kas ir. T.i čiku.

Vai vēl kas labojams? manuprāt, vairs nē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

qaz 17.03.2010 23:54
Aha, lai analizē datus u.t.t., bet neesot taču rīku, ar kuriem saukt pie atbildības par valsts naudas izšķērdēšanu, tā teica arī Sudraba, (kaut kādā diskusiju raidījumā, kurā kā noziedznieki CSI seriālā bija nosēdināta viena pati galda vienā pusē iepretim bariņam žurnālistu), atbildot uz pārmetumiem, ka revīzijās atklātās šķērdēšanas nedod taustāmu rezultātu, tik vien kā informāciju medijos kopā ar amatpersonu atrunāšanos plus sabiedrības pacepšanos komentāros – nu gluži kā Neo publiskoto datu gadījumā. Tā ka pat nebija vajadzīgi nekādi caurumi sistēmās un datu nopludināša, visi tāpat zin, ka neviens neparko neatbild, kā, piemēram, gadījumos ar nelikumīgi izmaksātajām prēmijām (piemēram, šīm - http://www.tv3.lv/content/view/5644/796/). „De facto” raidījumā svētdien stāstīja, ka daži labi uzlikuši po uz noteiktajiem atalgojuma griestiem, tad varbūt šito līdz galam izanalizēt, kādam mērķim tad likumus raksta – lai tos apietu? Varbūt neatstāt aizmirstībai, purināt cik var – kā par to atbildēs? Lai maksā atpakaļ, kas bija pāri tiem 2800 Ls un tinās prom no krēsliem, ģēniji neaizstājamie atradušies! Ieteikums žurnālistiem – par šito cūcību vislabāk Dombrovski vajāt un citus no „Vienotības,” kas tagad sildās nosacītā slavas saulītē, jo esot novērsuši valsts maksātnespēju, un bauda samērā augstus reitingus – baidoties tos sabojāt varbūt piekar ar kādu pie lielā zvana citiem par biedinājumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

b_d 17.03.2010 13:51
Ir sabiedriskais darbs, ir profesionālais darbs. Otrais pakļaujas tirgus ekonomikas likumiem (ļoti virspusējā izpratnē), lai arī kā gribētos idealizēt dažas jomas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drīkstiet - Edgars Lapiņš 17.03.2010 13:45
nujā, ir pagājuši daudzi gadi, mūsdienās viņš ir cits zvērs. :) taču toreiz tas bija iespaidīgi - avīzei savs ziņu dienests, kurš spēja konkurēt ar aģentūrām. :)
grūti iedomāties, kāds tam varētu ekojnomisks pamats šodien. pārāk dārgs prieks. kaut arī - ja reiz tirgus tukšs, varbūt tas ir iespējams?
zīmīga nianse - no toreizējiem Dienas ziņu veidotājiem niecīgs mazākums bija ar žurnālista izglītību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Xan 17.03.2010 13:43
Paldies par rakstu. Man vienmēr ir licies interesanti, kā Einara Repšes uzvalka lietā žurnālisti izraka visādus etiķetes speciālistus no visām malām. Tikai dota informācija, ko par to saka ārzemju prese un kāds ir viedoklis par to vietējā stila speciālistiem un kam tik ne. Bet, kad ir kādi ekonomikas jautājumi, nu ļoti reti var atrast kāda ekonomista viedokli par notiekošo, vienmēr runā tikai amatpersonas ar to ierastajām standartfrāzēm. Varbūt izklausīšos ciniski, bet man neinteresē Slaktera viedoklis par finansiālo situāciju valstī. Sen jau daudz lielāku uzmanību pievēršu ārzemju preses viedoklim par Latvijā notiekošajiem procesiem, ne kā pašmāju "žurnālistiem". Gribētos arī, ka žurnālisti apskatītu intervēto politologu iepriekš izteiktos paziņojumus un tos pierakstītu klāt. Citādi uz visu šo politologu daudzumu ir diezgan grūti vienkāršam cilvēkam atcerēties viņu vārdus un vai viņu izteiktie spriedumi vispār ir patiesi. Citādi nereti rodas iespaids, ka tā ir tāda kā runāšana ar gaišreģiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edgars Lapiņš 17.03.2010 13:36
@Zeibis: piekrītu, arī man nācies vilties CD, un tieši galvenokārt tāpēc, ka netika izmantota sākotnējā inerce, lai panāktu iespaidīgu rezultātu un reālu ekvivalentu vai aizvietotāju "Lielākajai rīta avīzei".

@drīkstiet: Bet Lapsu taču šodien reti kurš, lai kā stieptos, nosauktu par žurnālistu. 'Investigative' tur ir, bet 'journalism'?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edgars Lapiņš 17.03.2010 13:31
Paldies autorei par rakstu. Ļoti lielā mērā dalos sašutumā un tā specifikā.

Bet nerunājot par vispārējo akmeni Latvijas mediju lauciņā, un žurnālistikas katastrofālo kvalitāti, kā arī riskējot izklausīties pēc "conspiracy nut" - vai nav iespējams, ka mūsu mazajā valstī, kurā visi viens otru pazīst un plaukst un zeļ blata kapitālisms un "pazīšanās", kas patiesībā varētu būt korupcijas aisberga neredzemā daļa, atliek tikai kādam cilvēkam ar vidēji lielu ietekmi un politisko varu veikt telefona zvanu mūsdienu burtiski nopirktajiem medijiem, lai kontrolētu informācijas plūsmu? Sauciet mani par pesimistu vai citos vārdos, bet ar pēdējā laika ziņām par rakstu pirkšanu presē, tas man izklausītos tikai loģiski. Respektīvi, pieņemu, ka ir ietekmīgi ļaudis vai ļaudis ar ietekmīgiem draugiem tajā pašā RS, CSDD vai FKTK, un to intereses (un maciņi) tiek aizstāvēti ar neredzamu un korumpētu lobiju.

Protams, ja kaut daļa no tā ir taisnība kaut dažos gadījumos, tas viss tikpat lielā mērā ir vainu mazinošs apstāklis maniem un citu pārmetumiem Latvijas žurnālistikai, kā alkohola reibums, izraisot autoavāriju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drīkstiet 17.03.2010 13:29
drīkstiet mani saukt par vecu senīlu kraķi, taču tomēr teikšu, ka pēdējās kvalitatīvās ziņas Latvijas mēdijos beidzās 1993. gada sākumā, kad no "Dienas" aizgāja Lapsa ar komandu.
Pēc tam ir viens vienīgs "Letas efekts".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zeibis 17.03.2010 13:27
Šeit rodas jautājums: kur tad ir citadiena.lv? Tik ļoti sevi slavēja, kā 'īstos žurnālistus'. Tagad būtu īstais laiks nākt klājā ar savu lolojumu un satriekt Latvijas žurnālistikas kliķi ar dziļu analīzi un patiesību!

Saistītie raksti
Skivis 255x203(1)

Avoti draud izsīkt 0 Autors:Andrejs Titovs

Tv 255x203(3)

LTV kultūras bedre 218 Autors:Jānis Juzefovičs

Uz linijas 255x203

Kad tu neesi tu pats 20 Autors:Dita Arāja

Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

Bleuman 6514421669

Roka roku (ne)mazgā 0 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 63 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 29 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 45 Autors:Anda Rožukalne