Atslēgvārdi:

Diena bez iepirkšanās 7

Sestdien daudzās pasaules valstīs norisinājās starptautiskā Diena bez iepirkšanās. Arī Latvijā aicinājām cilvēkus tai pievienoties. Diena bez iepirkšanās ir atgādinājums, ka cilvēks nav tas, kas viņam pieder, ka brīvdienas nav jāpavada iepirkšanās centros, Ziemassvētki nav paredzēti tirdzniecības apjomu palielināšanai, dāvināt nav pienākums un dāvanu vērtība nav vienāda ar to cenu.

Iesaki citiem:
Dbie 2007 s

Mūsdienu neilgtspējīgie patēriņa modeļi jau sen kā ir atzīti par vienu no galvenajām vides problēmām. Tie vainojami gan pie klimata izmaiņām, gan gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma un citām problēmām. Piemēram, apstrādātas gaļas produkti ir preču grupa ar lielāko ietekmi uz klimata izmaiņām (ņemot vērā visu šā produkta dzīves ciklu un to, cik daudz mēs to patērējam).

Latvijā gan laikam vēl pirms Ziemassvētku iepirkumu drudzis tā īsti nav sācies. Taču iepirkšanās ir kļuvusi par ikdienas dzīves būtiskāko sastāvdaļu lielai daļai cilvēku. Arī aptaujas liecina, ka Latvijā cilvēkiem laba dzīve pamatā nozīmē daudz naudas (45%) un tātad arī tās tērēšanu. Veselība ar 26% ir otrajā vietā. Taču tikai nepilni 6% aptaujāto uzskata, ka laba dzīve ir būt laimīgam.

Dienā bez iepirkšanās cilvēki tiek aicināti 24 stundas atturēties no pirkšanas, tās vietā iepriecinot sevi un citus. Taču ir cilvēki, kas eksperimentē, un neiepērkas gadu vai pat ilgāk. Par šo tēmu ir pat uzrakstītās grāmatas (http://www.judithlevine.com/) un atsevišķi blogi (http://sfcompact.blogspot.com/).

Es pats sestdien biju studiju braucienā Slīterē un ļoti viegli iztiku bez iepirkšanās. Patiesībā pats tajā dienā nenopirku neko, bet šo to jau, protams, patērēju. Kā lielākais pārkāpums laikam būtu jāmin brauciens ar mašīnu, lai gan nebraucu viens, bet ar kolēģi.
Domāju, ka Latvijā vēl daudzi cilvēki pavada lielu daļu savas dzīves bez iepirkšanās. It sevišķi, ja autoveikals piebrauc tikai divas reizes nedēļā, bet šī akcija jau nav domāta viņiem, bet tiem jaunajiem patērētāju kultūras karognesējiem, kuru Latvijā ar katru dienu kļūst vairāk un vairāk.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dzesija 27.11.2007 08:09

Ķīnas plasmasas bērnu grabažas ir vecāku lāsts!!! Man ir pilna māja ar tām, lai gan neesmu pirkusi nevienu. Bet ir taču tantes, onkuļi, vecevecāki, kuriem tās šķiet vienkārši krāsainas (mūsu bērnībā tā nebija) un foršas mantas. Un aiz cieņas pret šiem cilvēkiem es nevaru izsviest tos plasmasas kalnus ārā... Bet bērns ir milzīgā sajūsmā pār tārpiņu, kurš gatavots no vecas zeķes un kastaņiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krista - Dainai 26.11.2007 18:51

Viesojos tajā ģimenē pirms nedēļas un variet man ticēt - tam bērnam nekas netiek "nolaupīts", mazulim pārpārēm tiek vecāku uzmanība un mīlestība. Arī mantas viņam, protams, ir, bet ne neprātīgos daudzumos. Mērīt svētku sajūtu mantu kalnos un teletūbijos šķiet drusku primitīvi, un runājot par Ķīnas loriņiem - esmu novērojusi, ka vecāki viņus pērk ne tikdaudz bērnam par prieku, cik lai izpirktu savu vainas sajūtu par to, ka nepavada ar mazuli pietiekoši daudz laika. Jo vecākiem nopirkt kārtējo mantu ir daudz vieglāk nekā atbildēt uz nebeidzamiem jautājumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

daina - kristai 26.11.2007 18:01

bet es ceru, ka bērniem nekādā veidā svētki netiek laupīti. par Ķīnas loriņiem lai vecāki paši sevi soda, nevis bērnus

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dzesija 26.11.2007 15:39

Man arī patīk šī ideja - jo man šķiet lietderīgi, ka ir tādas dienas, kas ir tādi kā pārrāvumi ikdienas ritmā, kuri liek par kaut kādām lietām pārdomāt. Iepirkšanos mēs ikdienā uztveram kā kaut ko pašu par sevi saprotamu, bet padomāt, ka patiesībā mēs to darot izpildām milzīgas mārketinga mašinērijas, kuras lielais uzdevums ir "radīt vajadzību" gribu, reizēm ir ļoti derīgi.

Vispār man šī diena atsauca atmiņā laikus pirms kādiem gadiem 10, kad Rīgas centrā bija viens skaists Rimi Unītī. Brīžos, kad dzīve likās drūma, sarežģīta un vienkārši nejauka, es mēdzu tur iegriezties. Vēl tagad atceros, kā lēnām staigāju pa veikalu un no spoži apgaismotajām vitrīnām manī ieplūda miers. Nevaicāju, kāds miers, kāpēc, un no kurienes, bet man patika tā skaidrība un noteiktība, ko iedvesa lielveikala sakārtotā un gaišā pasaule. Neko daudz jau es toreiz nevarēju atļauties nopirkt, un maisiņš pie izejas bija pavisam mazs, bet bija sajūta, ka esmu pabijusi tādā siltā un gaišā templī, kurš laipni gaida visus. Šodien man no lielveikalu gaismām sāp galva un es steidzos pēc iespējas ātrāk izstumt no tā piebāztos iepirkumu ratus...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krista 26.11.2007 13:56

Nesen saņēmu ielūgumu no saviem draugiem Zviedrijā uz viņu bērna raudzību ballīti. Ielūgums bija noformēts ar devīzi: ielūdzam visus draugus svinēt kopā "International Buy Nothing For Ruben Day" (Ruben ir puikas vārds). Īsi un kodolīgi :) Jo viņi atbalsta ilgtspējīga un atbildīga patēriņa principus katrā dzīves sīkumā un nevēlas, lai cilvēki viņu bērnam sadāvina kaudzi ar ne pārāk vajadzīgiem loriņiem. Raudzības esot izdevušās lieliski, bija tikai daži pārkāpēji, kas sevi attaisnoja ar to, ka dāvanas esot paši taisījuši (adījuši u.tml.) nevis pirkuši.

Manuprāt, diezgan feina tradīcija ... iedomājos dažus sīčus, ko pazīstu, kuriem māja burtiski lūzt no Ķīnā ražotu mantu kalniem, un tik vajag jaunas, un tā bez gala, tāds ārprātīgs loks sanāk, turklāt no pašiem pirmsākumiem tiek audzināts mazs patērētājs ...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 26.11.2007 01:30

Vai tikai šī tradīcija nav radusies ASV - jo piektdiena pēc Thanksgiving ceturtdienas saucas "Black Friday" (lielveikalos sākas Ziemassvētku komercsezona un tradicionāli ir lielas izpārdošanas). Un tad cilvēkiem, saskaņā ar patērētāju sabiedrības tradīcijām, ir vajadzīgs kāds, kurš pasaka priekšā, ka nākamajā dienā iepirkšanos vajag piebremzēt.

Viss jau būtu OK - autors, kad interesējas par ilgtspējīgu attīstību, nodarbojas ar vajadzīgām lietām. Tikai tad jau nevajag pašam spēlēt pēc patērētāju sabiedrības noteikumiem un censties te Latvijā ieviest iepirkšanās nogurdināto amerikāņu "paģiru lāpīšanas" tradīciju. Citādi drīz viņa aktivitātes būs aptuveni šādas: ja esi devies nedēļas nogales izbraukumā ar lēto avioreisu uz Turcijas kūrortu, tad vari "izpirkt grēkus", ziedojot naudu ekoloģijas fondam, kurš indiešiem un afrikāņiem piedāvā ar pedāļiem darbināmus ūdenssūkņus :)) Par šādām shēmām ar uzspēlētu sašutumu raksta visādi blogotāji - sk. http://www.spiked-online.com/index.php?/site/article/3788/ "Is carbon-offsetting just eco-enslavement". Bet izeja ir pavisam cita - nav vajadzīgas veltīgas emocijas, vnk. vajag domāt kā iepirkties un ko patērēt visa gada garumā, lai nebūtu vajadzīgi šie simboliskie žesti.

Citi autora darbi
Paparde

Lai zemei sāpes nav 0 Autors:Jānis Brizga

Janis brizga 165x152

attīstība vai izaugsme 15 Autors:Jānis Brizga