Atslēgvārdi:

Demokrātiski risinājumi vēl ir iespējami 22

Jājautā, vai ir pareizi mācīties savas dzimtenes vēsturi nedzimtā valodā, arī ja tā ir iedzīvotāju vairākuma valoda? Reformas un visas izglītības politikas mērķis kopš neatkarības atjaunošanas ir krievu valodas izspiešana no izglītības sfēras un aizstāšana ar latviešu valodu.

Intervija ar Rīgas 40. vidusskolas skolotāju Viktoru Gluhovu .

Iesaki citiem:

Jūs jau ilgu laiku esat iesaistīts aktivitātēs, kas ir saistītas ar mazākumtautību izglītības reformas kritiku, daļēji arī ar protestiem pret to. Tanī pašā laikā Jūs strādājat skolā, kur skolēniem, domājams, ir vismazāk problēmu ar valodu apguvi – pat padomju laikos tur dažus priekšmetus pasniedza angliski. Ar ko dažu priekšmetu pasniegšana latviešu valodā atšķiras no šīs jau uzkrātās pieredzes?

Vispirms, ja precīzi atcerēsimies, ko dara skolās ar padziļinātu svešvalodu pasniegšanu, tur svešvalodā pasniedz šajās valodās rakstīto literatūru, kā arī to valstu vēsturi, ģeogrāfiju un kultūru. Reforma, ko īstenos vidusskolā, neatbilst šim modelim. Lai pilnvērtīgāk mācītu latviešu valodu mazākumtautību skolās, latviešu valodā būtu jāpasniedz latviešu literatūra, Latvijas ģeogrāfija un vēsture. Par pēdējo es gan šaubos – kad mēs angliski mācāmies Lielbritānijas vēsturi, tā ir ārvalsts vēsture, ko māca svešvalodā. Kad mēs mācamies Latvijas vēsturi latviešu valodā, tā ir mūsu dzimtenes vēsture, ko mums māca valodā, kas nav dzimtā. Jājautā, vai ir pareizi mācīties savas dzimtenes vēsturi nedzimtā valodā, arī ja tā ir iedzīvotāju vairākuma valoda? Bet tas tā, starp citu.

Reforma paredz mācīt latviski ne tikai humanitārus priekšmetus, bet arī eksaktos, dabaszinātņu. Te jāskatās, kāda funkcija ir šiem priekšmetiem mācību procesā? Tie ir priekšmeti, kas attīsta skolēnu domāšanu. Vajadzīga psiholoģiski pedagoģiska analīze, lai redzētu, kā mehānistiska pāreja uz šo priekšmetu pasniegšanu otrā valodā ietekmē šo domāšanas attīstības procesu. Mana pedagoģiskā pieredze man saka, ka tik nevainīgi, kā mums stāsta, tas nav.


Bet pastāv vairāki pētījumi par bilingvālo izglītību, kas uz citu valstu pieredzes pamata norāda, ka bilingvālā pasniegšana palīdz attīstībai, tā nav tāds faktors, kas pasliktina intelektuālo attīstību.

Var atsaukties uz tādiem pētījumiem, bet var arī uz citiem, piemēram uz Ļeva Vigotska tekstu par daudzvalodību bērnībā, kas norāda, ka šis jautājums līdz galam nav izpētīts, ir daudz situāciju, kur bilingvisms nekā neietekmē, bet ir situācijas, kur tas noved pie palēninātās attīstības. Šo diskusiju var turpināt, oponenti nevar vienoties, bet situācijā, kad vienota viedokļa nav, varbūt nevajag eksperimentēt ar bērniem?


Kad maija beigās notika PROVIDUS organizētā diskusija par reformas ietekmi uz izglītības kvalitāti, Jūs teicāt, ka esat pārsteigts, ka kāds šo reformu saista ar tādu mērķi kā izglītības kvalitāte. Kādi tad ir, pēc Jūsu domām, reformas īstie mērķi?

Diemžēl esmu spiests konstatēt, ka mērķi ir politiski. Reformas un visas izglītības politikas mērķis kopš neatkarības atjaunošanas ir krievu valodas izspiešana no izglītības sfēras un aizstāšana ar latviešu valodu. Citus mērķus šai politikai es neredzu.


Tomēr bieži mazākumtautību izglītības reformu saista ar sabiedrības integrāciju. Ko Jūs par to domājat?

Es domāju, ka šajā gadījumā sarunas par integrāciju ir dūmu aizsegs. Varu pateikt dažas banālas lietas: ka integrācija ir divpusējs process, par tādu procesu būtu jāvienojas, tāpēc nevar vienpusēji izstrādāt risinājumu un piedāvāt (maigi izsakoties, piedāvāt) šo risinājumu otrai pusei.


Prese rakstīja, ka Jūs bijāt tas, kas štāba organizētajā krievu skolu kongresā pavasarī atgādināja klātesošajiem, ka pasākuma tēma ir skolas, un jārunā tieši par tām, nevis par citiem, pārsvarā politiskiem jautājumiem – tur runāja gan par oficiālu divvalodību, gan par pilsonības nulles variantu.

Vispirms, kā tikko teicu, es uzskatu, ka arī skolu jautājums pašlaik ir politisks. Mana pozīcija kongresā balstījās uz to, ka tikai skolu jautājumā krievvalodīgie ir kā stūrī iedzīti – izmisīgā situācijā. Valodas un pilsonības jautājumā es tādu izmisīgu situāciju neredzu. Var iemācīties valodu, un problēmu ar pilsonības iegūšanu, stingri runājot, nav. Tur ir izeja. Bet skolu jautājumā, ja nav skolu, kur apmācība ir pārsvarā krievu valodā, nabaga nodokļu maksātājs nezina, ko iesākt.

Mana pozīcija bija šāda: ja reiz skolu jautājumā esam izmisīgā situācijā, tad izmisīga rīcība ir saprotama un attaisnojama – likumu ietvaros, dabiski. Bet radikāla rīcība citu jautājumu risināšanā nebūs saprotama, un mūsu vēlme risināt visus jautājumus “vienā paketē” novedīs tikai pie tādām sekām, kas nav vēlamas, lai būtu iespējams turpmāk pastāvēt vienā valstī divām lielām valodas grupām un vairākām tautībām. Atgriežoties pie tā laika notikumiem, tagad redzu – tas, ka skolu jautājums nav atrisināts, noved pie arvien lielākas radikalizācijas, no abām pusēm. Izredzes risināt jautājumus bez konfliktiem arvien sarūk, tomēr es savu pozīciju kopš tā laika neesmu mainījis.


Kādas reālas problēmas, Jūsuprāt, pastāv Latvijas skolu izglītības sistēmā, kuru risināšanai jābūt prioritārai?

Tā ir kvalitāte. Tur daudz ko var vēlēties, bet man liekas, mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā dod labas izredzes. Mums būtu jāmērķē uz mūsu izglītības – ne tikai skolu, bet arī augstākās – konkurētspējas nodrošināšanu Eiropas tirgū. Mums būtu jātiecas, lai ne tikai mūsu skolu absolventi brauktu studēt citās valstīs – kaut gan labi, ka viņi to dara – bet arī lai skolu absolventi no citām valstīm brauktu studēt mūsu augstskolās. Tāda laba apmaiņa veicinātu augstu intelektuālu tonusu mūsu valstī.


Zinu, ka Jūs organizējat un vadāt pulciņus matemātikā. Nesen lasīju par nacionālām debatēm par skolu nākotni Francijā – tur gan vecāki, gan skolotāji par aktuālāku problēmu uzskata skolēnu motivāciju. Vai mums šī problēma arī aktuāla?

Laikam jā. Mana pieredze varbūt nav labākais indikators, es strādāju diezgan labā skolā, kur skolēni ir motivēti mācīties. Bet kopumā Latvijā, cik es saprotu, motivācija nav tā spožāka. Ko var dot laba izglītība jaunam cilvēkam? Varbūt darbu finanšu iestādēs, uzņēmumos, bet strādāt zinātnē jauni cilvēki netiecas. Zinātnes karjera kā mērķis nav gandrīz nevienam. Zinātnes kopienas trūkums rada motivācijas trūkumu – nav skaidrs, kam tās zināšanas vajadzīgas.


Atgriežoties pie reformas - kā Jūs vērtējat LAŠOR[1] šķelšanos tieši tobrīd, kad šī organizācija uzsāka dialogu ar ministriju, kas šoreiz nebija vienpusīgs? Daļa no LAŠOR biedriem uzskatīja, ka organizācija kļuvusi pārāk samiernieciska… Vai Jums neliekas, ka labāk ir risināt pretrunīgus jautājumus caur atklātām diskusijām starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldes iestādēm?

Protams, nav nekas labs, ka notiek šķelšanās. Tā bija ļoti augsta cena, ko reformas kritiķiem nācās samaksāt, lai pateicoties kritikai šīs organizācijas pārstāvji beidzot publiski runātu par dažām svarīgām lietām – ka saruna darba grupā starp Izglītības un zinātnes ministriju un LAŠOR līdz tam brīdim notika tikai par pamatizglītību, nevis par vidusskolu, kur LAŠOR un ministrijai ir principiāli atšķirīgas pozīcijas. Tad pirmoreiz izskanēja, ka IZM darba grupa bija gatava izskatīt ne tikai to pamatskolas programmas modeli, ko izstrādāja LAŠOR, bet arī programmas, ko izstrādāja pašas skolas. LAŠOR demonstrēja, ka neizmanto situāciju, lai ieviestu tikai savu programmu. Bet starp sarunas sākumu un šiem paziņojumiem pagāja pārāk ilgs laiks, un pa to starpu notika šķelšanās. Bez šaubām, labāk visus jautājumus risināt dialogā, ņemot vērā visas Latvijas sabiedrības uzskatus. Bet jāatzīst, ka mums pagaidām nav izstrādāts īsti efektīvs sabiedriskās apspriešanas mehānisms – ne tikai izglītības jautājumos. Mehānisms, kas ņemtu vērā valsts plašu iedzīvotāju slāņu viedokļus, tai skaitā mazākumtautību.


Kas būtu jādara tiem, kas negrib tālāku sabiedrības radikalizāciju etniskās politikas jautājumos?

Ļoti sarežģīts jautājums. Nezinu, kā rāda vēlēšanu rezultāti, Latvijā sabiedrība ir sašķelta, un vēlētāji izvēlas balsot par partijām, kurām ir stingras pozīcijas nacionālajos jautājumos – kā viena, tā arī otra puse. Daudz kas ir atkarīgs no pašām partijām – var mēģināt izpatikt radikāli noskaņotam vēlētājam, tas ir TB/LNNK, Jaunā laika, PCTVL ceļš, laikam arī Tautas partijas ceļš. Visi pārējie, centriskas partijas – viņiem diemžēl jāsaprot, ka viņiem nav vietas, nākošajās vēlēšanās viņi var pazust no politiskās skatuves. Viņu izvēle – vai nu radikalizēties, lai kopā ar pārējiem dalītu to elektorātu, vai nu mēģināt kaut ko mainīt, spert soļus, kas noņemtu šo radikalizāciju, bet es pagaidām neredzu tādas gribas apliecinājumus. Kad it kā liberālā Latvijas ceļa pārstāvis parakstās zem vēstules kopā ar radikālāko partiju deputātiem Eiropas Parlamentā, es redzu, ka LC nav neko iemācījies – kā sekoja TB iniciatīvām, tā arī turpina sekot. Manuprāt, perspektīva izskatās bēdīgi.


Kā, pēc Jūsu domām, situācija attīstīsies tālāk? Vai ir iespējams civilizēti un demokrātiski risināt pretrunas ap reformu, lai novērstu sabiedrības tālāku sķelšanos?

Demokrātiski risinājumi vēl ir iespējami. Diemžēl ne visi pieļauj šīs kompromisa iespējas. Piemēram, moratorijs – tas ir ļoti liels kompromiss, kas pēc būtības nav izdevīgs štābam. Ja būtu moratorijs, ielu aktivitātēm tajā laikā vairs nebūtu tāds pieprasījums. Tad varētu sākt dialogu, vienoties – simboliski runājot, tas būtu LAŠOR laiks. Viena puse – krievvalodīgie – ir gatava spert soli pretī šādam kompromisam. Otrā puse, nezinu kāpēc, uzskata, ka moratorijs būtu tas pats, kas reformas atcelšana. Tāpēc tie, no kā tas ir atkarīgs, nav gatavi tādam solim.

___________________
[1] Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (22) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agris - agrisdd@inbox.lv. 29.07.2006 19:07
Atvainojos!Juutos vientulli-taapeec rakstu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agris - agrisdd@inbox.lv. 29.07.2006 16:52
Kad Roma dirseji zinaju,bet kad dienas laika Dirseji pa Rigu parvietojas-Nezinaju...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agris - Huinis@inbox.lv. 24.07.2006 20:01
Ulmanisms-cietumi+akmeņlaustuves!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agris - agrisdd@inbox.lv. 24.07.2006 18:59
Esi par vienotu Eiropu!Tas dod kādam iespēju Neitrona ieroci izmēģināt{asv}.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 13.09.2004 19:08
Aleksis

"Lai šāds apgalvojums būtu konkrēts, vajadzētu minēt cilvēkus, kuri būtu nopietni gribējuši naturalizēties, bet kuriem tas birokrātisku šķēršļu dēļ nav izdevies. Varbūt kāds ir jau sācis tiesu darbus par šo it kā sāpīgo jautājumu?
Jautājums par to, kas 1991.gadā bija likumīgs un kas ne - ir visai strīdīgs."

Konkrētais cilvēks - piemēram, Jevgēnijs Drobots no PCTVL. "Birokrātiskie šķēršļi" ir ierakstīti Pilsonības likumā, un tāpēc šie cilvēki arī nenāk naturalizēties. Tiesāšanās jau notiek par citu tiesību ierobežošanu (Ždanokas un Ādamsona lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā) uz šāda pamata.

Kas bija likumīgs un kas nebija? Kamēr opozīcijas organizācijas (LKP, Interfronti...) neaizliedza, tās acīmredzami bija likumīgas. To darbību apturēja (ne tiesa - Augstākā Padome, t. i., valdošās partijas vienkārši aizliedza opozīciju!) 1991. g. augustā, aizliedza septembrī. Bet Pilsonības likuma 11. pants neļauj naturalizēties tiem, kas darbojās šajās opozīcijas organizācijas pēc 1991. g. 13. janvāra!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 13.09.2004 14:04
AK: 3.Daudziem pilsonības jautājums ir ļoti sāpīgs - viņiem neļauj naturalizēties, jo tie strādāja VDK vai darbojušies liumīgajās opozīcijas organizācijās 1991. g.

Lai šāds apgalvojums būtu konkrēts, vajadzētu minēt cilvēkus, kuri būtu nopietni gribējuši naturalizēties, bet kuriem tas birokrātisku šķēršļu dēļ nav izdevies. Varbūt kāds ir jau sācis tiesu darbus par šo it kā sāpīgo jautājumu?
Jautājums par to, kas 1991.gadā bija likumīgs un kas ne - ir visai strīdīgs. Neaizmirsīsim, ka tajā laikā Latvijā darbojās divas savstarpēji naidīgas prokuratūras un daļa tiesībsargājošo orgānu bija pakļauti Latvijas, bet citi - PSRS vadībai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 11.09.2004 22:12
Igoram Pimenovam

"štābs runā ultimātu valodā" - to bieži saka, reizēm citiem vārdiem, bet... nepamato. Dodiet norādi uz kaut kādu štāba ultimātu, lūdzu!!!

Viktoram Gluhovam

3.Daudziem pilsonības jautājums ir ļoti sāpīgs - viņiem neļauj naturalizēties, jo tie strādāja VDK vai darbojušies liumīgajās opozīcijas organizācijās 1991. g.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 11.09.2004 22:06
Vairumā skarto jautājumu vai nu piekrītu Gluhovam, vai nu atturos spriest, nebūdams pedagogs. Nepiekrītu:

1.Ka PCTVL esot radikāla šā vārda negatīvajā nozīmē (nu neticu, ka likt to kopā ar TB Gluhova ausīs ir kompliments) - tāpat kā Gluhovs tā aicina uz moratoriju un (arī tāpat) nepiekrīt reformai kopumā. Miermīlīgām metodēm PCTVL cīnās par līdztiesību, nevis apspiešanu - šeit vietā būtu "konsekvence", nevis "radikālisms".

2.Ka štābam esot neizdevīgs moratorijs - tas būtu panākums, ko uzrādīt sabiedrībai, salīdzinot ar esošo situāciju. Un tas būtu acīmredzami tieši štāba aktivitāšu radīts - jo kad reformas pretinieki aprobežojās ar tīri parlamentārām metodēm (1998-2003), mūsu valsts nevēlējās pat atteikties no apmācības "tikai latviešu valodā" Izglītības likumā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vēlētājs 10.09.2004 12:14
Manuprāt izglītības reformai bija jānotiek lēnām un pamazām. Ne jau visas skolas tam uzreiz ir gatavas, kā arī nav ko radīt papildus spriedzi, kaut ko uzreiz uzspiežot ar varu. Bet te laikam bija svarīgas dažu cilvēku personīgas ambīcijas (vārdā nesaukšu).

Ja jau daudzus krievvalodīgos neinteresē izglītība latviski, lai tad mācās savā valodā. Tāpat, lai iestātos labā augstskolā, strādātu labā darbā vajag zināt latviešu valodu. Gribi ES pilsonību un visas izrietošās tiesības - dabū LR pilsonību. Tie, kas to saprot, savus bērnus jau tagad sūta uz latviešu skolām. Kuriem svarīgāk ir bļaut par diskrimināciju - bļaujiet veseli vai brauciet prom. Tāpat saprātīgākie krievvalodīgie, kas ir ļoti vajadzīgi arī LR, sapratīs, ka cita ceļa nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Igors Pimenovs 09.09.2004 23:39
Igors Pimenovs:



LAŠORā nebija šķelšanās. Pēc “štābistu” neveiksmīga mēģinājuma sagrābt mūsu organizāciju no tās aizgāja seši cilvēki, “štāba” atbalstītāji un viss. Tāda bija tā šķelšanās. Šodien tiem, kam neizdevās gāzt LAŠORu, izliekas, ka orgānizacija ir sķelusies. Nemaz. Uzbrukums pats izgāzies, un mēs turpinām strādāt.



Starp citu, kad aprīlī no asociācijas aizgāja daži cilvēki tā dēļ, ka nepiekrita sapulces lēmumam atbalstīt bez jebkādām atrunām štāba akcijas, neviens par šķelšanos taču nerunāja.



LAŠOR 21.augusta sanāksmē nolēma turpmāk izturēties pret štāba pasākumiem atkarīgi no tā mērķa un no tā, ar kādiem līdzekļim tiks plānots sasniegt mērķi. Mūsu principi un nodomi nav izmainījušies. Darām to pašu, ko vienmēr esam darījuši.



Un vienu tēzi savā vārdā: esmu gandarīts, ka LAŠOR nerunā spēka ultimatu valodā, kas piemit štābam, un kas noveda štābu taktiskā strupceļā. Dialogs ar latviešu saiedrību un ar valdību šodien ir vienīgais reformas krīzes atrisinājums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 09.09.2004 12:02
Ļaužs, ļauzs, tā arī nesapratu, kur ir šovinisms. Man šķita, ka tā ir realitāte: latvieši nav izgudrojuši ne Lobačevska ģeometriju, ne Mendeļejeva tabulu,nav uzrakstījuši ne romānu Karš un miers, ne romānu NOziegums un Sods, ne pat Kluso Donu -- vārdu sakot, nav saņēmuši ne vienu Nobeļa prēmiju. Katrai valodai ir savs statuss. Tās prestižs ir atkarā no tā, cik daudz varena paveikusi attiecīga tauta. Latviešu valodai prestižs ir nesalīdzināmi zemāks, nekā krievu valodai. ///////////////BEt teicieni:Kur mīkla?//Ja gribas salīdzināt, salīdziniet.//Nu, nediskutēsim, ja nevēlaties. Kas tur ko diskutēt par to, kas varēja būt, bet nebija.///Kāda cīņa?//Nu, notiek visādi. Varbūt varētu konkrētāk - kurš zaudēs, kāpēc, ko zaudēs, kurš būs uzvarētājs, ko iesāks ar savu uzvaru utt. Citādi Jūs tā caur puķēm vien, caur puķēm. :)// Savukārt Jūsu teiktais, ka mitoloģija nav šizofrēnija, tiešām atbilst patiesībai. Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas. :)/// ---- visus šos sarkastiskus jautājumus jūs varat vērst kādam sev tuvākam cilvēkam, ja tas jums ir -- nu nav manā raksturā kašķēties, atvainojiet. Tie nav konstruktīvi. Ja gribat kašķēties, uzdodiet ko līdzīgu un šādā garā kādam citam. Un tad jau strīdieties līdz ģībonim. Vēlu jums veiksmi. Pēc ieraduma izlikties pēc muļķa jūs esat līdzīgs vienam otram demaģoģiskam avīzes komentētājam, kuru mums Latvijā netrūkst. Cik labi būtu šādus gara darbus aizliegt vienreiz un uz mūžiem!.. Kā SAudu Arābijā:)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ļaužs 09.09.2004 09:40
Visu shito Tavu gabalu var viegli parfrazet - padarit par simetrisku

Esmu ievērojis, ka esi liels simetrijas cienītājs. Diez vai ar modeļa "-bezgalība...0...bezgalība+" palīdzību var kaut cik precīzi aprakstīt apkārtējo pasauli, kurai pat pēc Eiklīda ir veselas trīs dimensijas.

Gluhova kungam bija tiesības uz "simetrisku" izvēli. Es šo izvēli varu cienīt, bet neticu, ka tā bija vienīgā (otra Tevis minētā neskaitās).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ļaužs 09.09.2004 08:35
sanāk, ka latvija ir latviešu zeme? ko jūs teiksiet par latviju - cilvēku zemi?

Jā, Latvija ir latviešu zeme. Jā, Latvija ir cilvēku zeme. Vai tie ir pretrunīgi apgalvojumi? Vai Dānijā jebšu Zviedrijā nedzīvo cilvēki, kuri nav etniski dāņi vai zviedri?

man ļoti gribās justies latvijā ka mājās, jo piedzimu te, bet kautkā tādas sajūtas vairs nav. ļoti sāp..

Pastāstiet, kas, kā un kāpēc.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 08.09.2004 21:38
visumā izcils valdības gājiens-neoficāls reformas moratorijs.Tikai jautājums-OK,septembris ,marts.A tālāk?Reformas jautājums taču daļai politiķu ir kā maize,lai pelnītu punktus vēlētāju acīs.A bet miers valstī prasa šo jautājumu marinēt ilgāk.Nu lūk.Ko valdība domā par nākotni?

P.S.intervija interesanta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic_ 08.09.2004 21:06
Dazhas piezimes ar smailikiem:

aleksandrs, 04. septembris, 2004 11:30
Labi, bez šovinisma: cik latviešiem pasaulslavenu ģēniju un cik -- krieviem?..

Njaaaaa, shovinizma tur nu nemaz nav, piekritu. Tikai un vienigi tirais dzhinoisms.

:-))

------------------

Ļaužs, 06. septembris, 2004 16:23
Ja Gluhova kungs darbojas štābā... utt. lidz ...ka pie visa vainīga valdība.

Visu shito Tavu gabalu var viegli parfrazet - padarit par simetrisku. Vienigais, kas butu jadara, dazhu vardu apmainit ar citiem - teiksim, «Shtabu» apmainit pret TB (tas tabuniska-dobelika reinkarnacija), un «Gluhova» pret jelkadu «liberali domajosho latvieshu veletaju». Kuram, var ta but un droshi vien ta ari realitate ir, riebjas un vemjas no tabundobelju bljaustishanas no Saeimas tribines, bet kursh turpina balsot par citam, it ka «normalajam» partijam, kuri, tomer, katru reizi veiksmigi izvedo koalicjas ar tabundobelisku TB.

Un tas ir ljoti cilveciski: nu tiesham, nu tachu ne par bitiem Jums jabalso, vai ne? Bet, ja izsvitrotu «bites» (vai, apmainjas nolukos, TB un tas partnerus), par kam tad? Vai ta nav tada pasha Jusu mineta klusejosha piekrishana? Mazaka ljaunuma princips... It ipashi, ja galu gala vienmer var pateikt, ka pie visa vainigi tumsonigie speki...

:-))

Un bez nekadiem jau smaidiem piebildishu, ka valsts no savas puses izdarija viss, lai Gluhovam lidzigiem cilvekiem paliktu divas iespejas: vai iet uz Shtabu vai, piedodiet, iet на ...

------------------

aleksandrs, 08. septembris, 2004 12:26
...Jeļcins varēja citādi formulēt jautājumu par Latvijas neatkarības atzīšanu, nevis bez nosacījumiem, bet ar nosacījumiem.

Bet nu draugs miljais, tachu Boris(s) Nikolaevich(s) nosacijumus tomer izvirzija, un ne vienu vien. Vel 1991. g. janvari Tallina liela steiga (zinamo apstaklju delj) tika parakstiti tris ligumi - starp Krieviju un respektivi Igauniju, Latviju un Lietuvu. Citu nosacijumu starpa, katra bijis iekljauts t.s. «nulles variants». Latvija ligumu ratificeja 24 stundas laika. Vai Jums pastastit, kas noticis talak? Pareizi, Krievija ligumu nav neratificejusi. Vispar. Nekad. Droshi vien, lai shitiem te nacistiem&pedofiliem butu sliktak.

:-))

------------------

Ļaužs, 08. septembris, 2004 15:55
Piezīmēšu, ka "fraijers" nav padomju mitoloģijas tēls, bet konkrēts krievu padomju cietumnieku žargona termins,

Vardinsh "fraers" (aizguvums no jidisha atljautas apmeshanas zonas dienvidu dialekta, ja kas), sastopams vel Giljarovska rakstos par carisku Krievju (un dazhos, vel agrakajos, avotos ari). Tiesa, uz «normalu» valodu tas nacis no (vai caur) kriminalu zhargonu, jeb no «fenjas», padlaikos, bet pierakstit shim vardam lielienicisku izcelsmi ir vardu pazemot daudz vairak, neka tas izpelnijs.

:-)))

___________________________________________
(Paraksta jeb devizes vieta:)
She tev meitin' pieci lati...
Вот те девка пятилатный...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lp 08.09.2004 17:44
sanāk, ka latvija ir latviešu zeme? ko jūs teiksiet par latviju - cilvēku zemi? man ļoti gribās justies latvijā ka mājās, jo piedzimu te, bet kautkā tādas sajūtas vairs nav. ļoti sāp..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ļaužs 08.09.2004 15:55
Jūs gan neturat mēli aiz zobiem. Pārāk daudz vārdu.

Bez komentāriem

Par ņēģeriem un rasistiem nesapratu. Sapratu, ka jūs niknojaties, bet kāpēc, nesapratu.

Šāds te simbolu virknējums - ":)))))))))))))))" - norāda uz īpaši lielu jautrību, kuru manī izraisīja šovinistiskais "arguments" "cik latviešiem pasaulslavenu ģēniju un cik -- krieviem?..", lietots kopā ar atrunu "bez šovinisma".

Uzdošu jums manu mīklu. Jums "padomju" ir līdzvērtīgs lamu vārdam. Tas nav gudri, ja jūs to saprotat.

Kur mīkla?

"Ne krievi to devuši" tas ir nosacīti un pilnīgi nevietā.

Vārds "krievi" tika lietots pēdiņās un ar paskaidrojumu, par kuriem krieviem ir runa.

Nediskutēsim, ka Jeļcins varēja citādi formulēt jautājumu par Latvijas neatkarības atzīšanu, nevis bez nosacījumiem, bet ar nosacījumiem.

Nu, nediskutēsim, ja nevēlaties. Kas tur ko diskutēt par to, kas varēja būt, bet nebija.

Tas tagad nav svarīgi, svarīgi, ka cīņa nav galā.

Kāda cīņa?

Situācija un dzīve mainās vienmēr. Kas ir bijis uzvarētājs, kļūst par zaudētāju.

Nu, notiek visādi. Varbūt varētu konkrētāk - kurš zaudēs, kāpēc, ko zaudēs, kurš būs uzvarētājs, ko iesāks ar savu uzvaru utt. Citādi Jūs tā caur puķēm vien, caur puķēm. :)

"Latviešu pašnoteikšanās tiesības" gribas salīdzināt ar flāmu pašnoteikšanās tiesībām Beļģijā. VAi franču pašnoteikšanās tiesībām Kanadā. Jums tas nav nācis prātā?

Ja gribas salīdzināt, salīdziniet. Interesanti būtu lasīt arī šāda salīdzinājuma pamatojumu. Man tuvāks ir salīdzinājums ar dāņu tiesībām Dānijā, somu - Somijā vai čehu - Čehijā.

Un atkal par padomju mītoloģiju. Šķiet, tā jums nav sveša, ja mana Jūdasa vietā jums saprotamāks liekas frajer. Nu tad arī pateiciet, ka nav jau viss bija tik slikts padomju mītoloģijā, ja tā mītoloģija ir jūsu apziņas sastāvdaļa -- tas pats frajers. Jums vai nu jānoliedz sevi, kā padomju mītoloģijas nesēju, vai jāatzīst kaut daļa no tās. Citādi tā jau nav mītoloģija, bet šizofrenija.

Protams, ka man šī mitoloģija nav sveša. Esmu audzis un gājis skolā, pat iestājies augstskolā padomju laikos, diezgan daudz lasījis, arī krieviski (ko labprāt daru joprojām). Esmu taču dzīvojis, ja tā var izteikties, Baltijas kara apgabala galvaspilsētā - Rīgā. :) Jāteic, ka tieši šī pieredze man ne tikai palīdz izprast "sovjetu" domāšanas veidu, bet arī kontrolēt dažus savas apziņas apcirkņus. Nesaprotu, kāpēc man būtu jānoliedz sevi šīs pieredzes dēļ. Tāpat nesaprotu, kāpēc man būtu jāatzīst kā "sava" kāda daļa šīs mitoloģijas, kuru neesmu nedz izgudrojis, nedz uzspiedis citiem, kā to savā laikā centās uzspiest man.

Piezīmēšu, ka "fraijers" nav padomju mitoloģijas tēls, bet konkrēts krievu padomju cietumnieku žargona termins, šeit manis lietots teicienā, kura ekvivalents varētu būt "mantrausība (skopums) var pazudināt". Savukārt Jūsu teiktais, ka mitoloģija nav šizofrēnija, tiešām atbilst patiesībai. Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 08.09.2004 12:26
Jūs gan neturat mēli aiz zobiem. Pārāk daudz vārdu. Par ņēģeriem un rasistiem nesapratu. Sapratu, ka jūs niknojaties, bet kāpēc, nesapratu. Uzdošu jums manu mīklu. Jums "padomju" ir līdzvērtīgs lamu vārdam. Tas nav gudri, ja jūs to saprotat.////////////////////////////////////////"Ne krievi to devuši" tas ir nosacīti un pilnīgi nevietā. Nediskutēsim, ka Jeļcins varēja citādi formulēt jautājumu par Latvijas neatkarības atzīšanu, nevis bez nosacījumiem, bet ar nosacījumiem. Tas tagad nav svarīgi, svarīgi, ka cīņa nav galā. Situācija un dzīve mainās vienmēr. Kas ir bijis uzvarētājs, kļūst par zaudētāju. "Latviešu pašnoteikšanās tiesības" gribas salīdzināt ar flāmu pašnoteikšanās tiesībām Beļģijā. VAi franču pašnoteikšanās tiesībām Kanadā. Jums tas nav nācis prātā? ///////////////////Un atkal par padomju mītoloģiju. Šķiet, tā jums nav sveša, ja mana Jūdasa vietā jums saprotamāks liekas frajer. Nu tad arī pateiciet, ka nav jau viss bija tik slikts padomju mītoloģijā, ja tā mītoloģija ir jūsu apziņas sastāvdaļa -- tas pats frajers. Jums vai nu jānoliedz sevi, kā padomju mītoloģijas nesēju, vai jāatzīst kaut daļa no tās. Citādi tā jau nav mītoloģija, bet šizofrenija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ļaužs 06.09.2004 16:23
Labi, bez šovinisma: cik latviešiem pasaulslavenu ģēniju un cik -- krieviem?..

:))))))))))))))) Šis varētu būt līdzvērtīgs izteikums pazīstamajam "neieredzu rasistus un nēģerus", ja saprotat, ko domāju.

Jūs varbūt nezināt, ka ir vidažādākas vēstures koncepcijas?..

Nu un? Lai taču ir.

Ne, nu bet protams, latviešu etnosa interesēs, ka esot tikai viena pamattauta -- latvieši (līvi minēti valsts integrācijas koncepcijā kā tikai tāds kniksens). Tik pat krievu etnosa interesēs, lai izcīnītu sev tiesības oficiāli būt pamattautai. Tādēļ arī notiek visas štāba ņemšanās.

Nu, tad jau viss kārtībā - ne jau par skolām ir runa, bet par latviešu tautas pašnoteikšanās tiesībām. Pareizi?

Man ir slinkums jums skaidrot to -- ar viņu vēstures versiju varat iepazīties www.shtab.lv "jautājumos un atbildēs". Bet ja jūs nebūtu tik piekasīga, bet labestīga, tad pamanītu, ka Gluhovs neprasa ne nulles pilsonību, ne krievu valodai oficiālo statusu.

Nu, viņš jau arī nepauž "štāba", bet personīgo viedokli šajā intervijā. Ar Gluhova kungu, domāju, nebūtu problēmu "integrēties" reformas jautājumos. Bet toni nosaka citi.

Tam būtu jādod tādiem, kā jūs, mierinājums.

Ja Gluhova kungs darbojas štābā un viņam nav nekas iebilstams pret štāba vēstures versijām, politiskajām ambīcijām un "cīņas" metodēm, viņš ir vājš mierinājums. Teiksim, es viņam lāgā neticu - tieši šīs klusējošās piekrišanas dēļ. Iespējams, ja bļaustīgie barveži pēkšņi kaut kur pazustu, Gluhova kungam būtu daudz vieglāk kalpot par mierinājumam tādiem, kā man. Pats Gluhova kungs nedarīs neko, lai krievu skolu atbalsta kustība mainītos. Tādu ļaužu tur ir daudz, neko ļaunu viņi negrib, bet pretī arī nerunās, ja kas atgadīsies. Galu galā vienmēr var pateikt, ka pie visa vainīga valdība.

Ka krieviem saņemot piekāpšanos skolu jautājumā, no cita latviešiem nenāktos atteikties. Skopums pazudina Jūdasu. Jūs spēlējat ar uguni.

Manuprāt, izglītības programmu jautājums nav līdzvērtīgs valsts valodas, pilsonības vai divkopienu valsts likumiskošanas jautājumiem. Pie skolu problēmas politizēšanas ir strādājuši politikāņi no abām ieinteresētajām pusēm, tādējādi šo, manuprāt, diezgan viegli atrisināmo problēmu padarītu par kaut kādu iespējamu "piekāpšanos" vai "nepadošanos" maiņas preci.

Runājot par to, no kā latviešiem nākšoties atteikties, teikšu Jums īsi un skaidri - ne "krievi" (acīmredzot, kāda no štāba inkarnācijām - "Līdztiesība", piemēram) mums to devuši, ne viņiem būs mums to atņemt. Varu teikt līdzīgi - ja kādam nepatīk salīdzinoši mierīgā un tolerantā ikdienas dzīve Latvijā, ja kāds tā vietā, lai meklētu sabiedrotos, visur meklē ienaidniekus, bet jebkuru problēmu izgrezno ar padomju mitoloģijas ("Naš Staļingrad") klišejām un padara par nepārvaramu, vainojot lietā visus citus, tikai ne sevi - tad "жадность сгубит фраера", bet par uguni labāk paturiet mēli aiz zobiem. Liela daļa nelaimju mums visiem ceļas no tā, ka neviens to īsto kara uguni nav redzējis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 04.09.2004 11:30
Jūs citējat: "Jājautā, vai ir pareizi mācīties savas dzimtenes vēsturi nedzimtā valodā." Un secināt:"Tas nav starp citu. Tas tieši ir pamatjautājums. Paņemiet Krieviju, ASv."////////////Bet nu tas tomēr ir jautājums, pie kā labāk nepiekasīties un nestrīdēties. Nevajag mums te "ņemt Krieviju un ASV" -- kā jums patīk Beļģija?. VAi Šveice? Vai Somija ar Alānu salām? VAi -- atvainojiet -- Makedonija?.. Jebkura situācija ir konkreta. Labi, bez šovinisma: cik latviešiem pasaulslavenu ģēniju un cik -- krieviem?.. ///////////Jūs varbūt nezināt, ka ir vidažādākas vēstures koncepcijas?..////////Ne, nu bet protams, latviešu etnosa interesēs, ka esot tikai viena pamattauta -- latvieši (līvi minēti valsts integrācijas koncepcijā kā tikai tāds kniksens).////////////Tik pat krievu etnosa interesēs, lai izcīnītu sev tiesības oficiāli būt pamattautai. Tādēļ arī notiek visas štāba ņemšanās. Man ir slinkums jums skaidrot to -- ar viņu vēstures versiju varat iepazīties www.shtab.lv "jautājumos un atbildēs". ///////////Bet ja jūs nebūtu tik piekasīga, bet labestīga, tad pamanītu, ka Gluhovs neprasa ne nulles pilsonību, ne krievu valodai oficiālo statusu.////////////Tam būtu jādod tādiem, kā jūs, mierinājums. Ka krieviem saņemot piekāpšanos skolu jautājumā, no cita latviešiem nenāktos atteikties. Skopums pazudina Jūdasu. Jūs spēlējat ar uguni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mare 04.09.2004 09:50
....Tā ir mūsu dzimtenes vēsture, ko mums māca valodā, kas nav dzimtā. Jājautā, vai ir pareizi mācīties savas dzimtenes vēsturi nedzimtā valodā. Arī ja tā ir iedzīvotāju vairākuma valoda? Bet tas tā, starp citu....
Tas nav starp citu. Tas tieši ir pamatjautājums. Paņemiet Krieviju, ASv,
Bulgāriju, jebkuru citu daudznāciju valsti, vai ir iespējama šāda jautājuma izvirzīšana? Vai no citām nācijām Latvijā tiek izvirzīts šāds jautājums? Problēma ir lielo tautību šovinismā (tas neattiecas tikai uz krieviem), un kamēr paši krievi nespēs to pārvarēt, nebūs arī rezultāta.
....... Varu pateikt dažas banālas lietas: ka integrācija ir divpusējs process, par tādu procesu būtu jāvienojas, tāpēc nevar vienpusēji izstrādāt risinājumu un piedāvāt (maigi izsakoties, piedāvāt) šo risinājumu otrai pusei........ Šeit gribu piebilst, ka doma pareiza, bet skatot manis iepriekš teikto, ir grūti rast risinājumu, ja viena puse netiek vaļā no domas, ka tā ir mūsu dzimtene ar nepareizo valodu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 01.09.2004 16:42
Tas varbut ir subjektivas uztveres jautajums, tomer man skiet, ka sadas intervijas ir ka Dieva davanas - seit intervetais aktivists nebut neskiet esam kaut kads mitisks "valsts ienaidnieks", marginals provokators vai radikalis. Taisni otradi - cilveks ar konkretiem, konstruktiviem un interesantiem priekslikumiem.

Interesanti vai ta ir tikai mana spekulacija, ka sadas intervijas neatspogulo tikai dazus butiba liberali domajosus krievalodigus individus, bet gan veselu tendenci latviesu medijos - attelot shtabistus un krievvalodigo aktivistus ka Nemierniekus (ar lielo burtu). Tada visai neaugliga, bet loti bistama binara opozicionesana paradas, ja mes pienemam, ka manu tezi var pieradit empiriski.

Saistītie raksti
Citi autora darbi