Atslēgvārdi:

Demokrātijas sapņi 29

Ziniet, kāpēc Latvijā vēl joprojām pastāv nostaļģija pēc Padomju laikiem? Ne tikai tajā grupā, par kuru mēs ceram, ka viņi drīz nomirs, un sakām "nu tur jau ir tikai jāpagaida, kamēr nomainīsies paaudze", bet arī latviešu vidū. Tāpēc, ka šis režīms bija traģisks un nežēlīgs pret tiem, kuri vēlējās realizēt savu brīvību, tiesības izteikties, būt politiski aktīviem, teikt to, ko domā un jūt. Tiem, kam piederēja kas režīma uzskatos lieks, vai kas runāja par daudz. Tomēr tiem, kuri vēlējās vienkārši dzīvot; kuri vienkārši dzīvoja, strādāja par šoferiem, slaucējām, šuvējām un medmāsām, dzīve tad nebija grūtāka. Jo tajā laikā augstāku statusu sabiedrībā ieņēma strādnieku šķira, viņi arī saņēma vairāk kā akadēmiķi.

Iesaki citiem:

Ja dēls bija nolēmis kļūt par šoferi - visi ar viņu lepojās. Ja dēls strādāja jau pie savas doktora disertācijas, žēli teica "šitais tik deldē bikses augstskolā, nekādas jēgas". Garantētas algas, par kurām var izdzīvot, valsts dzīvokļi, pensijas un bezmaksas izglītība un medicīna - tā bija ierindas strādnieka ikdiena pirms 25 gadiem.

Tad, kad sabiedrība sapņoja par brīvu Latviju, par demokrātisku Latviju, visi skatījās uz Rietumiem. Uz tām demokrātiskajām valstīm, kur cilvēki ir brīvi un laimīgi. Un bagāti. Ak, kā gan gribējās iekļauties atpakaļ bagātajā Eiropas valstu saimē, vietā, kur Latvijai pienāktos būt. Un visi nedaudz pasēdētu pastalās, bet pēc tam algas paliktu lielākas, robežas atvērtos, veikalu plaukti būtu pilni ar dažādiem gardumiem un vispār - laime būtu garantēta. Jo demokrātija asociējās ar pārticību. Jo demokrātiskās valstis ir pārticīgas, vai ne?

Tāpēc man ir nedaudz nostalģiski skumji par ēģiptiešiem. Tikko gāzuši Mubaraku, viņi devās demonstrācijās, lai valsts ierēdņiem pieprasītu lielākas algas. Savā facebook revolūcijā, kad domāja par demokrātisku Ēģipti, viņi domāja par to laimīgu un pārtikušu kā Francija vai Nīderlande. Viņi vēl nezina, ka viņi iegūs demokrātiju, bet ne pārticību. Un demokrātija vissmagāk sitīs pa šiem valsts ierēdņiem, kuriem drīz vairs nebūs darba, pa jauniešiem, kuru vecāki kļūs vēl nabadzīgāki.

Tik daudzās valstīs cilvēki sapņo par demokrātiju. Jo demokrātija viņiem asociējas ar pārticību. Bet vai viņi tik ļoti to gribētu, ja zinātu, ka neko labāku par Ukrainas demokrātiju viņi neiegūs? Ka viņiem priekšā vēl ir pāris gadu desmiti vēl lielākas nabadzības, politiskās nenoteiktības un haosa?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (29) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edgars Dubiņš 04.05.2011 08:32
Demokrātija, tāpat kā laime ir plebeja sapnis. Demokrātija ir vislieliskāk attēlota Breigela gleznā, kur aklie ved aklos. Kamēr cilvēki nesapratīs, ka viņu sapnim ir jābūt taisnīguma "krātijai", visi dzīvos breigelisma purvā. Normālu dzīvi var nodrošināt tikai divu - taisnīguma un darba! - faktoru pāris. Viss pārējais ir pupu mizas,uz kurām regulāri paslīd demosa kājeles. Pupu mizu ražošana ir politiķu un viņu pakalpiņu pamatnodarbe.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda. 21.02.2011 22:10
Paaudze, par kuru visi saka "lai kaut kas manītos, jānomainās paaudzei" ir krievvalodīgie pensionāri, kas svin Uzvaras svētkus un kam piemīt liela nostaļģija pēc komunisma. Un ko gan citu, kā viņu miršanu gaida tie, kas tā saka?!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edge 21.02.2011 14:43
grr > L.Curika raksta (2 teikums):''(..)mēs ceram, ka viņi....'' - Mēs ceram..?
1987.g., lielākā daļa 20+ gadīgo ('Vai viegli būt jaunam'? paaudze) cerēja - un CERĪBAS faktors jau arī nospēlēja lielu lomu tai dzimstības rekorda uzstādīšanai. Cerība, utopija, sapnis, pasaka, kam NOTIC cilvēki, un kas tos motivē rīkoties - tas ir izcils meistardarbs! Spriežot pēc L.Curikas rakstītā, tad J.Podnieka dok.filmu par 1980-o gadu jauniešiem un viņu cerībā cieītā nav skatījusies.
Bija jau toreiz 'gulbīši', kas sapņoja vieņigi par bagātību, taču ne jau visiem tas bija galvenais.Bija arī citas motivācijas, citas vēlmes - šai ziņā piekrīt blogerei Marijai Rozei. http://roze-masha.livejournal.com/195854.html
p.s.
M.Rozes minēto lekciju arī ikvienam iesaku izlasīt - minētie argumenti vismaz man lika pārdomāt un mainīt savus iepriekšējos uzskatus par notikušā būtību un ideoloģisko fenomenu vārdā ''demokrātija''.
p.s.s.
Kādas ir šodienas 20-it gadīgo CERĪBAS? Nevar tak' būt, ka viena nostalģija vai ''veco'' aiziešanas gadīšana aizņem jaunos prātus?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

grr -> Edge 21.02.2011 05:18
1987.g. piedzima 42 135 bērni! 4.maija republikā iedzīvotāju skaita samazināšanās vairs īpaši nesatrauc

===

Netikai nesatrauc, bet, ka Linda Curika pati raksta, "mēs ceram, ka viņi drīz nomirs". Normala atteiksme musdienu Latvija - mums tacu nav socializms, katram ir jadoma par sevi, luzeriem ir janomir.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds pielabojot 20.02.2011 16:27
_Ēģiptieši nevēlas demokrātiju._
===
Ne jau demokrātiju vēlas ēģiptieši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 20.02.2011 16:20
Ēģiptieši nevēlas demokrātiju. Viņi vēlas lai viņus pārvaldītu kompetents nezaglis. Mubaraks nedarbojās tautas interesēs, bet gan kā nozagt daudzus miljardus. Lai viņš noturētos pie varas, tika attīstīta kropla represīva sistēma no kuras visu laiku jābaidās un kura smacē ekonomiku.
Tik daudz cik vajadzīga demokrātija, tik vien pietiek, ja valdnieks ir pieņemams, OK vai pat tautas līderis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edge 18.02.2011 21:18
Girts> Par dzimstību LPSR der atcerēties - sex televīzijā nebija, toties 1987.g. piedzima 42 135 bērni! 4.maija republikā iedzīvotāju skaita samazināšanās vairs īpaši nesatrauc - tagad jābauda demokrātijas un brīvā tirgus labumi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 18.02.2011 18:30
Ak Dievs, Ģirt! Bet vai Tu pats tajās rindās stāvēji un mašīnu pirkt provēji, un uz ārzemēm centies aizbraukt!?

Veikali bija tukši, bet ledusskapji lūza no pārpilnības - katrs bija atradis, kur un kā iepirkt visu, ko vajag. Ak nebija subsidētās kapeiku cenu pārtikas, ko komunisti melīgi bija nozīmējuši pārdot par fiksētu cenu?! Protams nebija - un tagad nebūtu!
Bet par naudu, ko viss patiesi reāli maksāja, visu reāli arī varēja dabūt. Arī mašīnu varēja sakrāt un nopirkt, ja vien naudu nenodzēra - paralēli gan vajadzēja iestāties kādā rindā, ko uzturēja darbavietas arodbiedrība, un 3-4-5 gadu laikā viss notika. Un visādas ārzemes arī es izbraukāju - iestājos vidusskolas laikos, 70-to gadu beigās korī un katru gadu pa brīvu braukāju uz nebēdu.
Pajautā tagad Latvijas pašdarbniekiem, kur viņi var aizbraukt!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Girts 18.02.2011 17:49
Ak dievs, Linda! Vai Tu Padomijā paspēji padzīvot? Atceries stāvēšanu visu dienu veikalā pēc desas? Vekalus, kuros varēja nopirkt cepumus selga, makaronus un limonādi. Kur TV varēja nopirkt tikai caur pazīšanos un auto tikai melnā tirgū par dubultu cenu? Kur uz poliju aizbraukt bija nepiepildāms sapnis?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edge 17.02.2011 20:42
Kaspars Gasūns> Itālijā ne tikai runā, bet jau lūdz Eiropas palīdzību. Rietumu demokrātijas (ideoloģiskā diversija - ?)radītais'cunami' vilnis var sasniegt tādu spēku, ka to vairs nespēs kontrolēt tā radītāji -? Process ir sācies....
Over 4000 Migrants Reach Italy – Humanitarian Emergency Declared

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Par PSRS 17.02.2011 20:03
Garantētas algas, par kurām var izdzīvot, valsts dzīvokļi, pensijas un bezmaksas izglītība un medicīna - tā bija ierindas strādnieka ikdiena pirms 25 gadiem.

Utopija bankrotēja 1991. gadā Belovežā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kaspars Gasūns 17.02.2011 02:37
@Padomijā dzīvojušais - Linda

Jūs pārspīlējat Literatūra un māksla auditorijas daudzskaitliskumu.

@kopumā

Var strīdēt par niansēm (un katra personiskajām PSRS laika traumām), bet kopumā ideja ir interesanta. Galu galā tas ir redzējums, izejot no šī cilvēka un viņa konteksta uztveres perspektīvas... un kas gan to var liegt.

Runājot par tēmu "Ēģipte ir tik kvantitatīvi nabadzīgāka, ka tā ir kvalitatīvi atšķirīga", cilvēka kā tāda un jo sevišķi masu naivums ir neizmērojams. Un tas, man šķiet, arī ir posta dziļākā (neapzinātā?) pamattēma. Tāpat kā "demokrātijas" definīcijas staipīgums. Arī šo tēmu kustināšana runā šim postam tikai par labu. ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

juris uk 17.02.2011 00:22
Sveiciens nabagmajai

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 16.02.2011 23:28
Šis ieraksts ir tik neloģisks cik murgains.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 16.02.2011 22:37
Es varu piekrist Lindai, jo mana ģimene bija kultūras darbinieki, tātad kalpotāji. Un lai divus bērnus uzturētu, gan tēvs, gan māte strādāja divās un trīs vietās. Bet kaimiņiene mierīgi iztika ar algu, ko saņēma pie VEF konveijera. Mums vēl bija veicies, jo dzīvojām rūpniecības rajonā. Un tur nedrīkstēja nebūt pārtika, jo "flagmaņi" bija jābaro. Tāpēc pēc tām rindām, par kurām raksta Kalvis, mums bija salīdzinoši pieejama pārtika. Kad izbraucu uz laukiem, tad uz turieni veda maizi! Un lauku veikali bija briesmīgā skatā - pāris ķilavu bundžas, putraimi, sviests retu reizi un papirosi "Prīma". Zemniekiem pašiem sevi vajadzēja apgādāt, priekš viņiem nebija domāta pārtikas rūpniecība. Par ideoloģiju nestrīdos- taisnība, ka visi bija vairāk vai mazāk vienādi nabagi - izņemot veikalniekus(te nu nekas nav mainījies!)
Bet Tunisijas demokrātija jau piedzīvo bēgļus... Kāpēc lai mēs domātu, ka Ēģiptē būs citādi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 16.02.2011 22:36
Ir jautājums - nomirs tikai nelatvieši? Padlaikus piedzīvojušiem pašlaik ir arī gadi 80, tie, kam vēl tik daudz nav, jāgaida gadi 40 un 30 līdz tam, tas ir drīz?
Stereotipi rodas paši vai tos rada? Man laikam tas stereotips, ka demokrātija ir bagātība, pagājis garām. Padlaika pārticība bija izpūsta, "vienlīdzīga", Ēģiptes nabadzība ir neiedomājama, bet liekas, ka viņu gaidīšanas laiks uz labākiem laikiem beidzies. mēs gan gaidām...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Padomijā dzīvojušais - Linda 16.02.2011 17:10
Galvenā atšķirība starp Padomiju un tagadējo režīmu ir tā, ka nebija tik milzīgs ideoloģiskais spiediens pa visiem informatīvajiem kanāliem, ka jādzīvo grezni, labi, spilgti. Rezultātā, ja nedzīvoji pietiekoši turīgi nebija sajūtas, ka esi pēdējais lūzeris un dzīve paiet garām stāvot ielas malā. Laikrakstā Literatūra un maksla notika diskusijas par patērētāju sabiedrības uzplaukumu un tā tika nosodīta. Tagad savukārt patērētāju sabiedrība tiek rādīta kā civilizācijas augstākais sasniegums. Tieši reibums pret patērētāju sabiedrību rada šo dīvaino nostaļģiju, ko tiem, kas padomju laikus nav piedzīvojuši nesaprast. Pašam man padomju laiki nostaļģiju nerada, bet es to vismaz saprotu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsM 16.02.2011 16:35
Linda: Vispār jau lielākā daļa ēģiptiešu nesapņo, bet ikdienā cīnās par izdzīvošanu daudz smagāk nekā latvieši, kas nespēj pielāgoties mežonīgajam pseidokapitālismam. Bet atšķirībā no latviešiem viņi vēl nav iegrimuši depresijā, kuri tikai čīkst, ka viss būs tikai sliktāk. Es savukārt ticu, ka par spīti grūtībām un krīzēm ilgtermiņā dzīve ies uz augšu – gan Latvijā, gan Ēģiptē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda. 16.02.2011 16:10
Šie stāsti par to, kā dzīvoja PSRS laikos, nav izdomāti vai izfantazēti; tie ir reāli. No kurienes tad, Jūsuprāt, rodas lielās ilūzijas par to, ka tad dzīvot bija tik ļoti vieglāk? Jā, Jums salīdzinot ar tiem laikiem ir labāk, Jūs esiet adaptējušies. Tomēr ir tik daudz cilvēku, kas nekad nespēs adaptēties dzīvei kapitālismā un viņiem dzīve šodienas Latvijā nozīmē dzīvi nabadzībā, kad komunālo pakalpojumu rēķins pārsniedz pensiju vai algu. Brīžiem liekas, ka publika, kas komentē politika.lv tic, ka visi saņem algu virs 500.
Es nesalīdzinu Ēģipti ar PSRS; es salīdzinu ilūzijas, kas mīt cilvēkos, kad tie sapņo par pāreju uz demokrātisku režīmu cerot, ka tas nesīs viņiem pārticību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsM 16.02.2011 15:58
Par padomju laika pārticību daļēji piekrītu, bet par Ēģipti gan ir sviests sarakstīs. Ēģiptē ir valda milzīga nabadzība, kāda nevienam postpadomju cilvēkam nav pat iedomājama. Nevar teikt, ka tur visiem ir slikti, bet tik lielu sociālo nevienlīdzību mēs vēl neesam sasnieguši. Es nezinu, vai šī revolūcija kaut ko mainīs, bet salīdzinājums ar PSRS ir galīgi nevietā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mahris 16.02.2011 15:49
Padomju algas - vēl viena vieta, kur Linda zināšanas aizstāj ar fantāziju.
Kvalificēts strādnieks tiešām pelnīja vairāk nekā ierindas inženieris. Lai gan arī šis samērs daudzviet bija pretējs prēmiju dēļ.
Bet pietika ar pirmo zinātnisko grādu, lai alga pārspētu jebkuru strādnieku (Lindas minētais doktors padomju sistēmā ir otrais grāds, daudz labāk apmaksāts par pirmo). Salīdzināt strādnieka un akadēmiķa algas vispār nav nopietni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 16.02.2011 15:33
Vēl mans tētis (starp citu ilggadīgs marksisma-ļeņinisma priekšmetu pasniedzējs) allaž iebilda, ja kāds tuvinieks neviļus pieminēja vārdus no padomju propagandas leksikas - "vienlīdzība" vai "taisnīgums". Viņš pamatoja, ka PSRS ir izteikti nevienlīdzīga sabiedrība:

- vieniem cilvēkiem ir Rīgas (Maskavas, Kijevas) pieraksts, citi pēc augstskolas sadales nonāk Olainē vai Kemerovā.
- vieni cilvēki var piekļūt specfondiem; citi spiesti lasīt tikai to, ko pārdod grāmatveikalā vai izsniedz bibliotēkās
- vieni cilvēki maksā smieklīgi zemu īri par lielu dzīvokli pašā Rīgas centrā; citi par tikpat smieklīgi zemu īri visu mūžu dzīvo kopmītnē vai graustā
- vieniem cilvēkiem ir jāstāv rindās, lai iegūtu sev nepieciešamāko (vai arī - atnākot no darba piena veikalā viss jau ir izpirkts); citiem ir dažādu līmeņu specapgāde
- vieniem cilvēkiem (demobilizētiem virsniekiem, savienības uzņēmumu darbiniekiem) arodbiedrība izsniedz tūrisma ceļazīmes, jaunus dzīvokļus, automašīnas. Citiem tas pats nav pieejams vai jāpērk daudz dārgāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 16.02.2011 15:22
Es atceros PSRS laikus ne ar tik lielu pārliecību, ka "garantētas algas, par kurām var izdzīvot, valsts dzīvokļi, pensijas un bezmaksas izglītība un medicīna - tā bija ierindas strādnieka ikdiena pirms 25 gadiem".

Dzīvokļu jautājums
==================
Pēc pārcelšanās uz Rīgu vairākus gadus dzīvojām kopā ar otru ģimeni - 7 cilvēki divās istabās (14 un 16 kvadrātmetri). Bet mana pieredze bija negatīva - es atceros savu tēvu, kurš reizi vai divas reizes gadā diktēja krievu valodā sūdzībvēstules Rīgas Ļeņingradas rajona izpildkomitejas priekšsēdētājam ar konstatējumu, ka dzīvokļu rinda nevirzās uz priekšu bet atpakaļ, ka vienu gadu mēs bijām šajā rindā ar numuru 5., bet pēc brīža jau ar numuru 9.

Varbūt Lindas sociālajās aprindās notika citādi - arī tajos laikos tika būvēti kooperatīvie dzīvokļi, dažos kolhozos dalīja Līvānu mājiņas, bija cilvēki ar vasarnīcām, utml.

Pa 2kg vienās rokās
===================
Esmu stāvējis garumgarās rindās pēc visa kā - sviests, desa, gaļa, apelsīni, utt. 80-tajos gados - arī ziepes, "Kaštan" mazgāšanas līdzeklis, cukurs, griķi un vēl šis tas. Rindās bija arī īpaši apsviedīgie stāvētāji, kuri sagaidīja aiz sevis nākamo cilvēku, pateica tikai "Вы будете за мной" un devās citur. Parasti - izstāvēt vēl kādu citu rindu. Rinda izskatījās īsa, bet gandrīz katram cilvēkam priekšā kāds jau šādi bija "aizņēmis rindu", daži nāca iepirkties veselām ģimenēm, jo tad "deva vairāk". Ak jā - pēdējos padomju varas gados bija arī "Pircēja Vizītkartes" ar fotogrāfiju, bez kuras daudz ko nepārdeva.

Vienlaikus mums kaimiņos dzīvoja dzērājs - "Lielā Tēvijas kara invalīds", kuram bija kaut kāda neliela specapgāde. Viņš naudu dzeršanai pelnīja tādējādi, ka pirka savā veikaliņā cietžāvētās desas luņķus, un apstaigāja dzīvokļus savā kāpņu telpā, meklējot kam to pārdot ar uzcenojumu.

Savukārt Lauku cilvēki rubļus veseliem tūkstošiem nesa noguldīt krājkasē, jo par tiem nevarēja neko vajadzīgu nopirkt.

Iesniegums Pirmās daļas priekšniekam
====================================
Studiju laikā gatavojās brauciens uz Bulgāriju (kurš galu galā tā arī nenotika). Braucienam gatavojāmies savlaicīgi: ieguvām anketas uz četrām lappusēm, kurās bija jāpievieno fotokartītes un jāatbild uz visādiem jautājumiem - "Vai Jūs vai Jūsu tuvākie radinieki ir bijuši gūstā vai internēti?"; "Vai Jums ir radinieki ārzemēs?" utml.

Tagad tas izklausās smieklīgi - bet tolaik visa dzīve bija noreducēta līdz šādam infantilam līmenim. Neticu, ka ir kaut viens normāls cilvēks, kurš vēlas tikt tur atpakaļ.

Un man ir brīnums par Lindu, kura stāsta par nodrošināto dzīvi. Vienīgā lieta, kas bija nodrošināta - katram cilvēkam pienācās dzīvesvieta (kaut vai kopmītnēs vai celtnieku vagoniņā) un arī darbs (kaut vai pilnīgi fiktīvs). Un pensionāram maksāja 120 rubļus mēnesī, par ko taupīgi dzīvojot varēja iztikt (jo pieaugušu strādājošo tipiskas algas bija 200-300 rubļu).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Padomijā dzīvojušais 16.02.2011 15:14
Doktora disertācijas aizstāvēšanas banketi gandrīz tikpat grezni un bagātīgi kā kāzas. Tā kā nevajag liet muļķības, ka kāds lepojās ar to, ka dēls šoferis. Lepojās, ka dēls profesors, strādā pētnieciskā institūtā vai tamlīdzīgi. Sakot, ka dēls šoferis obligāti kā taisnojoties bija jāpiebilst, bet viņam ir haltūriņas un var nopelnīt. Bet prestiži jau tas nebija. Atsevišķi jārunā par tirdzniecības darbiniekiem, kuri no vienas puses bija prestiži, jo tika pie labām mantām, bet no otras - garīgo vērtību īpatsvars vērtību skalā bija daudz lielāks nekā tagad, kad noteicošais ir materiālais statuss. Tāpēc daudzi dzejnieki un mākslinieki strādāja par sargiem, bet tāpēc nejutās apdalīti. Tāpat viņus sabiedrībā cienīja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Padomijā dzīvojušais 16.02.2011 15:05
Nu izskatās, ka meitenei ir ļoti aptuvens priekšstats par dzīvi Padomijā. Stereotipisks un pamatos aplams. Nu nebija nekādā augstākajā statusā strādnieku šķira. Tieši padomju laikos visi uzskatīja, ka jāstājas augstskolā un tā tas turpinās arī tagad, kad profesijas vietā izvēlas mācīties vienalga ko. Būt par strādnieku nu nekādi nebija prestiži. Bet par to brīvību var piekrist. Taču padomju laikā tā sauktā radošā inteliģence bija vēl priviliģētāka kā tagad un dzejinieku dzejas krājumus vairs nekad neizdos desmitos tūkstošu tirāžās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Juris 16.02.2011 14:24
Lielos vilcienos meitene situāciju raksturojusi pareizi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt 16.02.2011 14:16
Nebija jau tā, ka padomju laikā katras mātes sapnis bija, kaut tikai atvase neiestātos augstskolā, bet kļūtu par šoferi vai slaucēju. un nav jau arī tā, ka demokrātija izslēdz pārticību, kaut arī to, protams, negarantē. Turklāt, vai jau tagad paredzēt, ka ēģiptē demokrātija neizdosies nav nedaudz augstprātīgi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

fzss 16.02.2011 14:04
patiesa demokrātija tiešām garantē pārticību ! kā es to zinu ? caur pierādījumu no pretējā :D sevišķi nesmuka cīņa notiek uz vietas-novados(ehhhh...).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 16.02.2011 13:58
"Ne tikai tajā grupā, par kuru mēs ceram, ka viņi drīz nomirs" - wtf? WTF?

Saistītie raksti

www.miomilo.lv miomilo.lv

Citi autora darbi