Demokrātija bez partijām 18

Pagājušajā nedēļā mani samulsināja kādas žurnālistes jautājums. Nespēšu to nocitēt, bet doma bija šāda: ņemot vērā to, ka Latvijas partijas valsts uzņēmējsabiedrību valdēs joprojām pārstāvjus nozīmē pēc partejiskā kritērija, vai tas nozīmē, ka partiju sistēma ir izgāzusies? Vai partijas jāaizstāj ar kaut ko citu?

Iesaki citiem:

Neatceros, ko atbildēju, bet šis jautājums norezonēja ar domām, kas manā galvā virmo jau ilgāku laiku.

Esmu visai pārliecināta, ka pēc 50 gadiem, ja tehnoloģiju un komunikāciju jomā notiks tikpat strauja attīstība kā šobrīd, pasaules attīstītākajās valstīs politisko partiju nebūs kā parādības. Un, visticamāk, 50 gadus pat nebūs jāgaida.

Ja tiek nodrošināti daži priekšnoteikumi, demokrātiskā iekārtā bez partijām gluži labi varētu iztikt. Un, nē, es šeit kā piemēru nedomāju Atēnu demokrātiju. Demokrātijai ir daudz priekšrocību salīdzinājumā ar citām pārvaldes formām, bet viens no pašiem galvenajiem: tā viegli evolucionē, piemērojas jaunām zināšanām un tehnoloģiskām iespējām. Tās attīstības vektors līdz šim ir bijis progresīvs, vērsts uz demokrātijas teorijas ideāliem. Piemēram, tādēļ šobrīd vēlēšanās vairs nav mantas/dzimumu/rasu cenzu vai arī balsu pirkšana netiek uzskatīta par normālu politikas elementu. Kaut kādā brīdī šie jautājumi kļuva par politikas problēmām un tika atrisināti.

Ja ekstrapolē šīs tendences un ņem vērā 21.gadsimta sākuma fantastiskās pārmaiņas komunikācijas iespējās, man ir grūti iedomāties, ka pēc 50 gadiem netiks novērstas jau šodien ļoti pamanāmās problēmas, kuru cēlonis ir meklējams pašā politisko partiju eksistencē. Lūk, dažas no tām:


  1. partiju disciplīna kā lēmumu pieņemšanas/publiskās izpausmes modelis, nonivelējot individuāla deputāta saprāta, sirdsapziņas lomu. Tas ne tikai var novest pie kaitīgiem lēmumiem, bet arī sludina konformismu, viendomību, vairākuma diktātu kā vērtības.

  2. pirms vēlēšanām partiju uzņemtie pienākumi/solījumi, kurus pēc tam ir jāpilda (vai, vismaz, tiek sagaidīts, ka tos pildīs), neņemot vērā to, ka, sākot strādāt ar attiecīgajiem jautājumiem, politiķi var saprast, ka ne jau šo solījumu izpilde dos vislielāko labumu sabiedrībai. Tik pat slikti, ja pirms vēlēšanām notiek populistiska vairāksolīšana visdažādākajām vēlētāju grupām, jo partijas tūlītējais mērķis - nokļūt pie varas - motivē piemirst par plašākiem jautājumiem.


  3. ideoloģiskā pozicionēšanās bez patiesas pārliecības, bet ar vēlmi atšķirties no citām partijām. Nav nekāds noslēpums, ka ideoloģiskās atšķirības starp partijām samazinās teju visā pasaulē. Partiju konkurence nevis šo tendenci padziļina, bet gan orientē atrast vismaz KAUT KĀDAS atsķirības. Partijas politiķi tad ir spiesti šo pozicionējumu (kas nošķir no citām partijām) publiski aizstāvēt, pat ja paši par to vērtīgumu nav pārliecināti.

  4. Partijas kā lielas organizācijas ar lielām finansiālām vajadzībām ir viegli pakļaujamas naudas ietekmei. Izņēmums: ja partijas teju pa 70-90% finansē valsts, bet arī tad galveno lēmumu pieņēmēju loks ir šaurs un nereti nopērkams vai, vismaz, ietekmējams ar lielas naudas gravitācijas spēku.

  5. Veidojot koalīcijas un koalīcijām pieņemot lēmumus, iespējami kompromisi, kas nebalstās argumentācijā, bet barteros. Labākajā gadījumā: lai katram būtu ko "atrādīt" vēlētājiem. Sliktākajā - lai īstenotu partijas patieso saimnieku intereses.


  6. partiju un vēlēšanu pastāvēšanu traucē pieņemt lēmumus argumentatīvā ceļā - partijas ir motivētas PUBLISKI par sensitīviem jautājumiem stingri pozicionēties. Lai gan individuālā līmenī vai strādājot aiz slēgtām durvīm, atšķirību nav vispār vai tās ir nelielas. Tādēļ par īpaši jūtīgiem jautājumiem, kuriem visvairāk būtu vajadzīgs pārdomāts risinājums, vismazāk ir iespējama racionāla publiska diskusija. Līdzīgi notiek ar vēlētājiem - kuri arī var tikt polarizēti ne jau tādēļ, ka viņiem būtu ļoti skaidrs un pārdomāts viedoklis kādā jautājumā, bet gan tādēļ, ka pirms vēlēšanām attiecīgo tēmu kā atšķirības zīmi ir izvilkusi kāda no politiskajām partijām.


  7. Partijām ir ļoti limitēti intelektuāli resursi attiecībā uz pārvaldes kontroli/ietekmēšanu. Maz zināšanu, maz kompetentu cilvēku, salīdzinājumā ar ierēdņiem, kas ar attiecīgajiem jautājumiem strādājuši desmitgadēm. Nav arī daudz labu ideju par to, kas būtu sistēmā jāmaina (izņēmums: ja vien laimīgas sagadīšanās rezultātā kāds partijas biedrs ir arī lielisks attiecīgās nozares eksperts). Tādēļ partiju virzīti ministri nereti tik "veiksmīgi" inkorporējas nozarē pastāvošajā sistēmā, ka pilda tikai ierēdņu sarakstītu dokumentu parakstīšanas un partijas sponsoru interešu apkalpošanas funkciju.


  8. par spīti Nr.7., politisko lēmumu pieņemšanā maz iespēju kā līdztiesīgiem dalībniekiem iesaistīties cilvēkiem, kas nebūtu saistīti ar partijām, bet labāk zinātu nozares problēmas nekā partiju pārstāvji.

  9. partiju esamība rada motivāciju trivializēt pilsonisko līdzdalību tikai uz dalību vēlēšanās - tendence uzskatīt, ka pēc vēlēšanām "galvenais lēmumu smagums" ir jāiznes partijām. Pat ja tās to intelektuāli nespēj, ir pakļautas naudas varai, pirms vēlēšanām sasolījuši muļķīgas lietas utt.

  10. neskatoties uz to, ka vēlēšanās kandidē vairākas partijas, Nr.2 un Nr.3 nozīmē, ka vēlētājiem ir mazas izvēles iespējas. Pat ja mainās partiju līderi, līdz ar viņiem reti mainās partiju pārējie līmeņi, radot pilsoņos iespaidu (pamatotu), ka vēlēšanas neko nemaina - tikai uz brīdi partiju elites var apmainīties ar izvietojumu pozīcijā/opozīcijā.

  11. ja partija ir veidojusies ap šauru līderu grupu vai kā biznesa projekts, tajā arī vēlāk ir teju neiespējami iedzīvināt patiesas iekšējās demokrātijas tradīcijām.

  12. partiju un vēlēšanu esamība jau pati par sevi producē mītu, kas traucē pilsoņiem apzināties, ka Nr.2, Nr.3, Nr.6 un Nr.9, nav neizbēgami demokrātiskas iekārtas elementi. Partijas šos mītus vēl pastiprina vai savu patieso vājumu slēpj ar manipulatīviem paņēmieniem, kas maz atšķiras no propagandas.

  13. ir acīmredzams, ka 21.gadsimta sākuma loģika ved aktīvus pilsoņus prom no lielām hierarhiskām organizācijām, t.sk.politiskām partijām, tā pastiprinot jau pagājušā gadsimta beigās novērotās tendences, kur strauji rūk partiju biedru skaits. Neskatoties uz to, partijām joprojām ir dominējošā politikas organizatoru loma.

  14. Ne tikai Latvijā tieši politiskās partijas ir starp tām organizācijām/institūcijām, kurām pilsoņi uzticas vismazāk, bet joprojām tieši šīm organizācijām tiek piešķirta milzu vara.



Šīs partiju sistēmas "blaknes" nav nekāds noslēpums. Dažām no tām (piemēram, naudas varai, neuzticēšanās pakāpei partijām, mazajam biedru skaitam, iespējai iesaistīties politikā arī savādākā veidā, ne caur partijām) tiek piedāvāti vairāk vai mazāk (ne)sekmīgi risinājumi esošās sistēmas ietvaros, citām risinājumu nav, saglabājoties vēlēšanām un tajās dominējot partijām. Tie risinājumi, kas domāti partiju stiprināšanai, īstermiņā var dot labumu (salīdzinot ar status quo), bet ilgtermiņā izskatās pēc cīņas ar vējdzirnavām. Saukārt, katrs blakņu risinājums, kas attīsta partijām alternatīvas lēmumu pieņemšanas formas, tuvina "partiju ēras" galu.

Jau tagad partiju nozīme dažādu valstu politiskajos procesos ir stipi vien atšķirīga. Šveicē, cik zinu, parlamentārais darbs ir pusslodzs darbs, valdību veido partijas proporcionāli vēlēšanu rezultātiem (iesaistot teju visu partiju pārstāvjus - nav pozīcijas/opozīcijas mūsu izpratnē), svarīgi lēmumi tiek pieņemti referendumos.

Rezultātā, domāju, soli pa solim nonāksim līdz iekārtai, kur partijas kā parādība "būs atmirušas" vienkārši tādēļ, ka tām nebūs funkciju, ko veikt. Jau šobrīd tās lielā mērā pastāv dēļ inerces (piemēram, tās nostiprinātas dažādu valstu konstitūcijās, vēl nav notikusi partiju nozīmes relativizācija akadēmiskajā literatūrā utt.) un tādēļ, ka šobrīd ir radušies tikai iedīgļi to nākotnes aizstājējiem. Bet pakāpeniski šie iedīgļi (lēmumu pieņemšana, izmantojot deliberatīvas, uz konsensu orieņtētas metodes; viedokļu/ekspertīzes aglomerēšana internetā; pilsoniskā nevis partejiskā kontrole pār nozaru administratoru darbu) pārvērtīsies par daudz demokrātiskākām un efektīvākām sabiedrības pārvaldīšanas formām nekā spēj piedāvāt politiskās partijas.

Ja man būtu jāiztēlojas demokrātijas nākotne, tad, šķiet, ka tajā pilsoņiem (varbūt katram, kam rūp attiecīgā sabiedrība!) būs šādas iespējas:

- regulāri izvēlēties nevis amorfus kolektīvus (partijas), bet konkrētus cilvēkus konkrētiem augstiem amatiem (kuri apveltīti ar īpašu varu - piemēram, pilnvaroti rīkoties ārkārtas situācijās, iecelt citus publiskā sektora darbiniekus utt.). Manā blogā jau ir bijusi fantāzija par šādu modeli - skat. šeit.

- plašākas līdzdarbošanās iespējas lēmumu apspriešanā/pieņemšanā, pēc pašorganizēšanās un kompetenču principa - līdzīgi kā tika sarakstīta vikipēdija. Tas nozīmē, ka kļūs IEVĒROJAMI grūtāk šos jautājumus "izmanipulēt" kādu šauru interešu labā, ja šīm interesēm ienlaikus nebūs labi argumenti.

- daudz labākas iespējas darīt savu iedokli zināmu lēmumu pieņēmējiem, turklāt paši lēmumu pieņēmēji strādā pēc pilnīgi citiem principiem. Šajā blogā bija vēl viena mana fantāzija - šoreiz par to, kā vajadzētu izskatīties ministriju darbam vēl pirms būs pagājuši 50 gadi.

- redzēt, ka lielākā daļa svarīgo/stratēģisko lēmumu tiek pieņemti nevis ar vairākuma balsojumu, bet izmantojot deliberatīvas procedūras (ar moderatoru, kam jāmeklē konstruktīvais un diskusija jāvada uz konsensu nevis konfrontāciju). Līdzīgi eksperimenti ir notikuši arī Latvijā.

- atbilstoši savām interesēm un zināšanām, iesaistīties svarīgu lēmumu pieņēmēju (gan lokālā, gan valsts līmenī) darba uzraudzīšanā.

Rezumējot: robeža starp pilsoņiem un lēmumu pieņēmējiem būs daudz mazāk izteikta.Iespējams, ka reāli politika rūpēs un tajā iesaistīsies pat vēl mazāk cilvēku nekā šobrīd piedalās vēlēšanās, toties katram būs iespējas, nodemonstrējot savu kompetenci, kaut ko valsts funkcionēšanā uzlabot. Līdzīgi kā ir iespējams uzlabot Vikipēdiju.

Alternatīvas partiju pārvaldei iezīmējas pakāpeniski (toties aizvien pieaugošā tempā). Uzskatāmu alternatīvu trūkums traucē pat iedomāties, ka lielā sabiedrībā demokrātija bez partijām ir iespējama. Pat vairāk- tāda demokrātija var nozīmēt gan labākus lēmumus, gan plašākas iesaistīšanās iespējas, gan daudz lielāku lepnumu par kopīgi izveidoto sistēmu.

Tēze, ka bez partijām nav demokrātijas, ir taisnība šodien, bet tā nav taisnība vēsturiski - ne pagātnē, ne nākotnē. Partijām ir bijusi liela pozitīva nozīme pēdējo gadsimtu vēsturē, bet šobrīd tās ar katru gadu straujāk kļūst par pagātnes reliktu. Tas nav nekas tāds, par ko pārdzīvot. Ja transformācijas ir uz labu (=risina 14 manis piesauktās problēmas), tad nākotnes cilvēki, visticamāk, 20.gadsimta un 21.gadsimta sākuma politikas procesus raksturos par tik pat defektīvu demokrātiju kā mēs raksturojam laikus, kad tikai nelielai iedzīvotāju daļai bija balsstiesības.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (18) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ainars 02.02.2011 06:52
Labs raksts, kas iezīmē tiešās demokrātijas nenovēršamu izaugsmi, sevišķi nelielajās valstīs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 01.02.2011 19:50
Kalvim,

"Ēzelītis (demokrāti) un Zilonītis (republikāņi) tomēr ir klasika: cilvēkiem patīk sacīkste starp tādām lietām, ko viņi saprot. "

Ja viņiem patiktu, tad viņi vairāk uzticētos partijām un mazāk ietu balsot par mazākajiem ļaunumiem. Ne tikai Latvijā


"Mantas (jeb, iespējams, nomaksāto nodokļu cenzs) varētu būt nepieciešams un derīgs jaunievedums - it īpaši ievēlot tās parlamenta palātas, kuras tieši lemj par saimniecisko politiku un budžeta naudas izlietojumu."

Es tam nepiekrītu - filozofisku un ētisku argumentu dēļ... :) Man arī nešķiet, ka cilvēki nevarētu "pārkāpt" savai pašinteresei apstākļos, kad viņiem tiek izskaidrots, ko no tā iegūs sabiedrība kopumā. Ir precedenti.


" balstiesības nepilngadīgiem bērniem, kuras realizētu viņu vecāki (t.i. bērna likumīgajiem aizbildņiem katram ir 1/2 no balss klāt par katru apgādībā esošu bērnu). "

Teorētiski šo laikam varētu, bet tad es iedomājos sevi 14 gadu vecumā un manu vecāku balsošanas paradumus - nu nezinu, vai es būtu priecīga par izvēli. :) Bērns tomēr ir autonoma būtne un tas ir jārespektē.

"Var arī domāt par "civics and Latvian history exam" (pilsonisko zinību un Latvijas vēstures testu) - ja nu izrādītos, ka dažs pilngadību nesasniedzis pusaudzis politikā orientējas ne sliktāk par tipisku pieaugušo cilvēku - tad viņš var balsot arī pats."

Man šķiet, ka būtu lieliski, ja šāds eksāmens (bet viegls - skolas standarta līmenī) būtu jānokārto visiem KANDIDĀTIEM.


"enkārši man ir sajūta, ka senie cilvēki (piemēram, ASV konstitūcijas autori un dibinātāji), kuri tos ieviesa, zināja par demokrātijas būtību vairāk nekā mēs."

Nē, viņi zināja mazāk. Viņi bija lasījuši Monteskjē un grāmatas par Seno Grieķiju un tas arī viss. Mums ir NESALĪDZINĀMI lielāka pieredze ar demokrātijas funkcionēšanu.

Reinis,

"Pirmā atbilde - ja jau partiju ietekme zūd, tad, visticamāk, būs kā ar monarhiem demokrātiskās valstīs, proti, to ietekme kļūs simboliska, bet tās paliks sistēmas sastāvdaļa"

Jā, tā arī var notikt. Bet, manuprāt, atšķirība ir tā, ka tomēr monarhijai ir ievērojami lielāks atbalsts un uzticēšanās nekā politiskajām partijām - tādēļ tā kā atavisms var no valsts līdzekļiem turpināt eksistēt, partijām nebūs tādu argumentu.



IM,
"Nauda maitā un maitās jebkuru politisku sistēmu"
Dažas politiskās sistēmas tā maitā vairāk (Itālija), dažas mazāk (Zviedrija). Jādomā kā samazināt maitāšanas procentu. To vislabāk izdarīt, izkliedējot varu pēc iespējas plaši un iedodot "šefību" par kādu nozari interesentiem un profesionāļiem. Re, ka Vikipēdija ir teju nesamaitāta - visādi komercraksti tiek svītroti ārā, to dara citi lietotāji. kamēr vērtīgais paliek.



HR,, Mahris
"Politika bez partijām ir kā basketbols bez komandām – īsu brīdi paskatīties var, bet nav kam just līdzi"

Vēlētājiem ir raksturīgi nevis partijām just līdzi (pat tām par kurām balsoja), bet žēloties, ka nebija labākas izvēles. Gan Latvijā, gan, piemēram, Lielbritānijā. Politika būtu daudz interesantāka, ja katrs justu, ka var ar spēcīgiem argumentiem ietekmēt sev interesējošo nozari.

anglosaxis,

"Visā pasaulē pastāv partiju sistēma, tātad acīmredzot nekas labāks pagaidām nav izdomāts."
VĒL nav izdomāts. Arī es piedāvāju tikai aizmetņus, bez detaļām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds Kalvim 01.02.2011 16:29
Izlasīju to rakstu par Japānu.
Nezin kāpēc tiek pieņemts, ka veci cilvēki (paredzot drīzu nāvi) tik ļoti netrieksies sagrābt šo pasauli un vairāk un nesavtīgāk rūpēsies par palicējiem un viņu nākotni.
Īstenībā daudzi mēģina sagrābt ko vien var pirms pēdējās nopūtas. Kāmēr LR večuks brauc autobusā 8:30 balsot par bezmaksas transportu solītājiem, un vēl paspēj iegrābties pusaudzes mīkstumos, tikmēr inteliģentāki sirmi japāņi čakarē pārējo sabiedrību smalkākos veidos.
Kad cilvēks dzīvo ar domu, ka viņam ir tikai šī dzīve, tad viņš pavada to satraukumā un dazādās vecuma krīzēs un cenšas sagrābt šo dzīvi. Un nekad viņam neizdodas sagrābt apmierinājumu un mieru. Un tad ir tie burkšķošie veči ("ti mne vsju žizņ pagubila!") un sāpīgā aizvainotība par izniekotās dzīves izjūtu un to, ka redz Vācijas pensionāri dzīvo "cilvēka cienīgu dzīvi".
Vispār man patīk mēdīties un ar pirkstu bakstīt par šo negausības pārņemto cilvēku izdomāto izteicienu: "cilvēka cienīga dzīve"/"dzīvot normāli".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Roberts Ķīlis 01.02.2011 13:46
welcome to the club!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis Ahmedam 01.02.2011 07:07
>>> Pusaudžu politiskie uzskati nereti ir konformistiski un atbilst tiem, kurus uzstiepj lasītais laikraksts, "Skats no Malas" un vecāki.
=======
Tieši to pašu var teikt arī par pieaugušajiem, tostarp pensionāriem.

Es jau arī nedomāju, ka visi nepilgadīgie būtu gatavi balsot, bet viņu vietā var balsot vecāki. Vienkārši tagadējā Latvijas vēlēšanu sistēma ir ne mazāk jocīga kā tā, kura pastāvēja Anglijā pirms 1831.gada. Gluži tāpat mēs nerealizējam principu "viens cilvēks = viena balss", joprojām dažiem cilvēkiem ir nesalīdzināmi lielākas iespējas iespaidot demokrātiskā procesa galarezultātu nekā vairumam citu - pirmsreformu Anglijā tie bija aristokrāti, kuri saimniekoja mazskaitlīgos vēlēšanu apgabalos; mūsdienās tie ir frakciju vadītāji - gluži tāpat cilvēki, kuru nonākšanu amatā grūti nosaukt par caurskatāmu, bet kuri izšķir lielākās daļas balsojumu likteni.

>>> Tikai tad jau jāiet tālāk - augstākā izglītība, nomaksātie nodokļi, vecums, partejiskā piederība utt. Pensionāriem, kuri nepiekrīt sistēmas izstrādātājiem - 0,25 balss.
=======
Izglītība un partejiskā piederība - šobrīd nesaprotu, kādēļ tas būtu būtiski. Savukārt vecums lietas iespaido tādējādi, ka cilvēku zināšanas par valsts pārvaldes lietām var pamosties dažādos vecumos (savukārt veciem cilvēkiem tās var vienā brīdī noslīdēt zem kādas kritiskās robežas). Normāla izeja būtu "civics" testu kārtot ik pēc, teiksim, 10 gadiem.

Un nomaksātie nodokļi ir būtiska lieta - ja teju puse no elektorāta ir dažādi sociālo pabalstu saņēmēji vai nodokļu nemaksātāji (pensionāri, bezdarbnieki, pelēkās ekonomikas pārstāvji, nestrādājoši jaunieši, utml.), tad cik ētiski ir viņiem visiem lemt par to, kā tiek izlietota nodokļu nauda??

Es neapgalvoju, ka es zinātu, kā pareizi ieviest balsošanas cenzus - vienkārši man ir sajūta, ka senie cilvēki (piemēram, ASV konstitūcijas autori un dibinātāji), kuri tos ieviesa, zināja par demokrātijas būtību vairāk nekā mēs. Ir pārlieku viegli mums pateikt, ka mēs labāk zinām, kā ieviest demokrātiju nekā to prata T.Džefersons :) Un reizēm politiskie kompromisi, kuri laika gaitā tika ieviesti nemaz nebija vienīgie iespējamie. Ne visa attīstība ir attīstība virzienā "uz augšu". Ir iespējama arī degradācija - un it īpaši Eiropas gadījumā tas ir nopietni jāapsver. Pirms kādiem 75 gadiem, teiksim, britu ierindas pilsoņi bija disciplīnas paraugs - tolaik tipisks britu policists pilsētā tiešām bija smaidīgs milzis ar ķiveri galvā, kas regulē satiksmi. Savukārt mūsdienās britu futbola līdzjutēji un daži citi ir visnesavāktākie rietumu pasaules iemītnieki, kurus var savaldīt tikai ar metāla barjerām, vispārēju videonovērošanu, utml. Lielākā nelaime - daudzi vecākās paaudzes angļi joprojām atceras tos laikus, kad apvaldīta un likumpaklausīga rīcība bija norma ne vien aristokrātiem, bet arī ierindas cilvēkiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds Kalvim 31.01.2011 21:52
_Var arī domāt par "civics and Latvian history exam" (pilsonisko zinību un Latvijas vēstures testu) - ja nu izrādītos, ka dažs pilngadību nesasniedzis pusaudzis politikā orientējas ne sliktāk par tipisku pieaugušo cilvēku - tad viņš var balsot arī pats._
====
Pusaudžu politiskie uzskati nereti ir konformistiski un atbilst tiem, kurus uzstiepj lasītais laikraksts, "Skats no Malas" un vecāki.
Un vēl ir tādi, kuri salasījušies, ka pasaule tūlīt sakarsīs un applūdīs, balsos par jebkuru partiju, kuras nosaukumā ir vārds "zaļā".

Doma "bērns=balss" ir interesanta. Tikai tad jau jāiet tālāk - augstākā izglītība, nomaksātie nodokļi, vecums, partejiskā piederība utt. Pensionāriem, kuri nepiekrīt sistēmas izstrādātājiem - 0,25 balss.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM>Mahris 31.01.2011 12:59
Nu pareizi. Mača laikā katram boļeļščikam ir jāgarantē demokrātiskas tiesības vismaz pāris reižu uzsist pa bumbu. Mača beigās jāveicina boļeļščiku vispārēja izkaušanās. Atkarībā no izkaušānās rezultāta tiek noteikts spēles galīgais rezultāts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mahris 31.01.2011 11:48
Pilnīgi piekrītu, vajag politiku bez partijām. Un tas nav viss.
Vajag arī futbolu bez komandām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

anglosaxis 31.01.2011 09:36
Visā pasaulē pastāv partiju sistēma, tātad acīmredzot nekas labāks pagaidām nav izdomāts. Ai, kļūdījos, ģeniālā Iveta Kažoka ir izdomājusi! Nu tad beidzot!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

HR 31.01.2011 09:28
Politika bez partijām ir kā basketbols bez komandām – īsu brīdi paskatīties var, bet nav kam just līdzi. Tieši uz līdzjušanas un identifikācijas (sauciet to par "fanošanu", ja vēlaties) tā sistēma arī turas.

Par ko Jūs balsotu, ja rīt notiktu ārkārtas vēlēšanas ar tiem pašiem sarakstiem, kas bija 10. Saeimas vēlēšanās? http://vox-populi.lv/node/68 http://vox-populi.lv/node/68/history

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 30.01.2011 14:58
Latvija gan ir tuvu tai robežai, kad te naudas var nebūt nemaz- un tāds modelis arī ir jāparedz!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 30.01.2011 12:43
Nauda maitā un maitās jebkuru politisku sistēmu.
Kaut kā nav paredzēts ka nākotnē kāds atmainīs naudu. Tātad , lai arī kāda politiska sistēma nākotnē izveidotos , vai tiktu izveidota , ja tad vēl būs nauda , tad nauda to sistēmu maitās.
Tāpēc mani uztrauc tā aklā ticība un paļāvība , un manipulēšana ar šo ticību un paļāvību , ka ir iespējama kāda sistēma ko nauda nemaitās. Tāda sistēma nav iespējama. Tāpēc , manuprāt nevajag fantazēt kā būtu ja būtu , bet gan vajag darīt šeit un tagad , un pie šīs politiskās partiju sistēmas. Tā teikt , sistēmas ekspluatācijas kārtībā raudzīties lai naudas maitājums sistēmā ir minimāls , nevis atmest ar roku un sapņot par citām sistēmām.
Nu izplosījā divu oligarhu grupējumus Latvijā? Un kas vietā? Vienotība? Pagaidām politisko un ekonomisko salašņu grupējums , sastutēts uz vēlēšanām , sabiedrības uzticību ieguvis kā reiz spekulējot uz vecās oligarhu sistēmas likvidāciju un kaut kā jauna , tīra un balta radīšanu.
Vienotība pārtapšot par partiju , ja būšot savstarpējā uzticēšasnās (Āboltiņa). Tas iznāk ja PS uzticēsies JL ideoloģijai , JL uzticēsies PS ideoloģijai , utt.. Acīmredzot tak ka ja runa iet par savstarpējo uzticēšanos , tad runa nevar būt par ideoloģisku uzticēšanos. Ideoloģijās neuzticas , ar ideoloģijām pārliecina. Tātad faktiski jāsaprot tā ka ja Vienotības atsevišķo partiju sponsoru starpā tiks panākta savstarpējā uzticēšanās , tad Vienotība pārtaps par partiju. Par partiju tāda izteikti ekonomiska grupējuma veidā , daudz izteiktākā kā tas pie oligarhiem.
Tātad oligarhu politizēto ekonomisko grupējumu vietā varbūt ka labākajā gadījumā dabūsim to pašu , sliktākajā paliks kā ir - uz vēlēšanām satutētu salašņu banda kas tā ar turas pie siles un tik iztirgo valsti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 30.01.2011 11:44
Paldies Kažoka
Par to jārunā. Tad varbūt nebūs jāgaida tie 50 gadi, kad būs apmiruši visi sociālismā dzimušie. Tas soc-ms saindējis, tie, kas to pieredzējuši, indē tālāk nākamos. Tik katrai lietai ir savs laika noilgums.
Faktus nemeklēju, bet "no malas" saku - tie, kas pārstāv varas partijas nesaka jā vai nē, bet - mēs par to domājam. Aizdomājušies tik tālu, ka esot partijā, kurā ir kādi daži tūkstoši, vada visu valsti. Ja kāds no deputātiem pasaka, ka visu tak nosaka īkšķa (vai kā cita sarunāta) virziens, tad viņu ēd.Vienam deputātam nav nekādas nozīmes. Partijas vadoņa viedoklim nozīme.
man nav ko zaudēt, visu zaudēju jau pirms daudziem gadiem. Ja varētu tērēt miljonus latu, pierādītu, ka pārkāptas manas cilvēktiesības. Manam nosistajam vīram varbūtība kļūt par saeimas deputātu bija savdabīgs biznesa plāns. Viņu nosita pirms iespējas realizēt biznesa plānu. daudzi gadi pagājuši, tik neviens pašreizējais politikānis pat nemēģina atklāti skaidrot, kā notiek ar viņa biznesa plānu. Kopējais partiju biznesa plāns gan ir neveiksmīgs. Vai tad to sabiedrība neredz? Joprojām gatava atbalstīt (bez visu atbalsta tak nekas neiznāk) tos, kas spēlē par naudu nopirktu mūziku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 30.01.2011 11:13
Komunisms nav un nebūs.
Kas maksā tas pasūta mūziku - aksioma veca kā pati pasaule. Nevajag sapņot par mūzikas pasūtīšanu nemaksājot. Vajag un būs jāiztiek ar to kas ir. Ir labi ka kādiem ir nauda un ka tie kādi to naudu iegulda tai politiskajā mūzikā. Ir labi ka tie kam tās naudas nav var vismaz fanot par kādu mūziku. Iedomāties ka katrs fanotājs nākotnē varēs pasūtīt savu mūziku ir absurds.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis 30.01.2011 08:54
Piekrītu Kalvim par eksāmena ideju, tikai nedaudz modificēšu to - vecuma cenzu vispār vajag pilnībā aizstāt ar šādu eksāmenu. Vecuma cenzs arī ir relikts no tiem laikiem, kad šādu eksāmenu nebija skaidrs, kā noorganizēt.

Par autores piedāvājumu - tas ir jāapdomā. Pirmā atbilde - ja jau partiju ietekme zūd, tad, visticamāk, būs kā ar monarhiem demokrātiskās valstīs, proti, to ietekme kļūs simboliska, bet tās paliks sistēmas sastāvdaļa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 30.01.2011 07:34
Vēl viena ideja, kura (vismaz uz kādu brīdi) varētu kavēt nestrādājošo pensionāru elektorāta īpatsvara pieaugumu - balstiesības nepilngadīgiem bērniem, kuras realizētu viņu vecāki (t.i. bērna likumīgajiem aizbildņiem katram ir 1/2 no balss klāt par katru apgādībā esošu bērnu).

Var arī domāt par "civics and Latvian history exam" (pilsonisko zinību un Latvijas vēstures testu) - ja nu izrādītos, ka dažs pilngadību nesasniedzis pusaudzis politikā orientējas ne sliktāk par tipisku pieaugušo cilvēku - tad viņš var balsot arī pats.

Ja šādu jaunievedumu nebūs, tad mūsdienu demokrātisko sistēmu jau tik un tā nevar uzskatīt par tādu, kurā "1 cilvēks = 1 balss", jo nepilngadīgie bērni nekādi netiek pārstāvēti. Tādēļ mantas/nodokļu cenzs nemaz nebūtu sliktāks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 30.01.2011 07:11
Ivetai taisnība - partijas ir gauži neefektīvs instruments tad, ja ir jādomā, jāuzklausa eksperti un jāizveido kompetenti risinājumi. Jo partiju hierarhiskā struktūra, frakciju disciplīna utml. ir drīzāk piemērota, lai atrastos zināmos ideoloģiskos ierakumos - un aizstāvētu lietas, kuras saglabāsies relatīvi nemainīgas vismaz pāris gadu desmitus. (Latvijā par visnoturīgāko ideoloģisko atšķirību ir kļuvusi valodu/imigrācijas politika; ASV - attieksme pret abortiem un šaujamieročiem; utml.)

No otras puses, partijas (un to zīmoli) ir lielisks instruments, lai radītu vēlētājiem līdzdalības sajūtu. Iespēju nobalsot par savējiem. Jo nez vai tuvākajā nākotnē cilvēki (kuri diendienā ar politiku nenodarbojas) spēs orientēties sarežģītākā "daudzdimensionālā" piedāvājumā tajos brīžos, kad ir jāizšķiras par vienu vai otru lēmumu vai jāievēl savi pārstāvji. Ēzelītis (demokrāti) un Zilonītis (republikāņi) tomēr ir klasika: cilvēkiem patīk sacīkste starp tādām lietām, ko viņi saprot. Pat ja dažas nianses pa ceļam tiek vienkāršotas. Un izrādās, ka pro-life republikānim ir vienlaikus goda lieta iestāties par šaujamieroču brīvu pieejamību :))

>>> Piemēram, tādēļ šobrīd vēlēšanās vairs nav mantas/dzimumu/rasu cenzu vai arī balsu pirkšana netiek uzskatīta par normālu politikas elementu.
======
Mantas (jeb, iespējams, nomaksāto nodokļu cenzs) varētu būt nepieciešams un derīgs jaunievedums - it īpaši ievēlot tās parlamenta palātas, kuras tieši lemj par saimniecisko politiku un budžeta naudas izlietojumu.

Ja attīstītās rietumvalstīs arvien pieaugoša iedzīvotāju grupa ir pensionāri un citi sociāli atkarīgie, tad var gadīties, ka politiķiem "lokāls izdevīgums" (spēja saņemt atbalstu kārtējam vēlēšanu ciklam) nonāk pretrunā ar "globālu izdevīgumu" - vēlmi kalpot valsts ilgtermiņa interesēm.

Teiksim, Itālijā un Francijā ir politiski nepopulāri atteikties no darbinieku aizsardzības pret "nepamatotu" atlaišanu - bet tieši stagnējošais darba tirgus neļauj jauniešiem taisīt karjeru. Vēl krasāk tas izteikts Japānā - sal. "Martin Fackler: In Japan, Young Face Generational Roadblocks" (NYTimes, January 27, 2011) - sk. http://www.nytimes.com/2011/01/28/world/asia/28generation.ht... .

Starp citu, drīz ap 30% no Japānas iedzīvotājiem būs virs 65 gadus veci (un tas būs lielākais elektorāta bloks). Ar kaut ko līdzīgu saskaramies arī tepat Latvijā - pensiju samazināšanu Satversmes tiesa pasludināja par antikonstitucionālu, savukārt bērnu pabalstus (8 LVL maksājumus par katru nepilngadīgo bērnu mēnesī) var apgriezt bez kādām bažām.

Manuprāt, izeja ir izveidot atsevišķu palātu likumdevējā (kuras balsojums būtu vajadzīgs visiem fiskāliem lēmumiem) - un kuru ievēlētu cilvēki, kuri noteiktu summu nomaksājuši nodokļos. Jo nestrādājošie pensionāri domā citādi nekā mēs - ja viņiem būs jāizvēlas: savlaicīgi nomaksāt Rīgas Domes parādu par Dienvidu tiltu, vai arī bez maksas braukt sabiedriskajā transportā jau šodien - viņi atcerēsies Marķīzes Pompadūras slaveno teicienu "Pēc mums kaut ūdensplūdi" un balsos par bezmaksas transportu un sociālajiem dzīvokļiem jau šodien.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

yes 30.01.2011 01:44
baigi labais raksts. Kažoka rullē

Citi autora darbi