Demogrāfija kā pseidoproblēma 108

Demogrāfija ir tēma, ko līdz šim mērķtiecīgi ignorēju. Tas nenozīmē, ka neuzskatu to par svarīgu. Piemēram, pilnīgi piekrītu, ka demogrāfiskās tendences ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas jāņem vērā, veidojot sociālās drošības sistēmas tā, lai tās spētu funkcionēt ilgtermiņā.

Iesaki citiem:

Taču nupat demogrāfija kā tēma ir izkārpījusies no kategorijas "tendences" un pārcēlusies uz kategoriju "steidzami risināma problēma". Pat vairāk - tā kļuvusi par Latvijas politiķu mīļāko apspriešanas objektu. Ar nepārprotamu uzsvaru uz bērnu dzimstības palielināšanu. Un intensitāte pēdējās nedēļās ir tik baisi augsta, ka vairs nespēju klusēt.

Mani notiekošais reizē smīdina un tracina. Amizanti vērot, ar kādu entuziasmu politiķi ir metušies RISINĀT problēmu (?) apstākļos, kad risinājumu atdeve labākajā gadījumā (!) varētu būt pēc kādiem 19 gadiem. Taču vienlaicīgi šie ķimerēšanās mēģinājumi ir ārkārtīgi kaitinoši tādēļ, ka tie izgaismo Latvijas politikas un sabiedrības pašas sliktākās iezīmes.

Šis bloga ieraksts tad būs veltīts šīm iezīmēm. Man nav laika savilkt tās visas kopā vienā saistītā tekstā, tādēļ izņēmumu kārtā piedāvāju fragmentāras impresijas par iezīmēm, kas mani kaitina VISVAIRĀK. Personīgi man vissvarīgākās šķiet Nr.2, Nr.4, Nr.10., Nr.11, Nr.13. un Nr.15.


  1. Domājam savās robežās, ignorējam globālo kontekstu.

    Globālais demogrāfiskais konteksts (vikipēdija):



    Vai šis grafiks nav liecība tam, ka planētas pārapdzīvotība cilvēcei kopumā varētu būt lielāka problēma nekā iedzīvotāju skaits katrā atsevišķā valstī? Vai tiešām nebūtu normāli sagaidīt, ka politiķi vismaz mēģinās savilkt sakarības starp pārtikas krīzēm, klimata pārmaiņām un šīm demogrāfiskajām tendencēm? Vai, metoties MĒRĶTIECĪGI palielināt jaundzimušo skaitu katrā valstī atsevišķi, nevajadzētu apsvērt, cik tas ir/nav atbildīgi pret tām pašām nākamajām paaudzēm (līdz brīdim, kad nav skaidrs, kas īsti notiks ar klimatu un kā saražot tik daudz pārtikas, lai bērniem visur būtu ko ēst)?



  2. Uzskatām par pieņemamu agresīvu iejaukšanos cilvēku privātajā izvēlē

    Man ir grūti iedomāties vēl personiskāku un atbildīgāku lēmumu kā izvēle laist pasaulē bērnu. Vai izvēle nelaist pasaulē bērnu. Ziniet, politiķi, žurnālisti un visi citi līdzcilvēki - jums nav nekādu morālu tiesību nosodīt cilvēkus, kas pieņem otro lēmumu! Cilvēks, kuram nav bērnu vai ir viens bērns, nav ne ar ko morāli sliktāks par daudzbērnu ģimenes māti/tēvu. Viņš/a tāpat maksā nodokļus, lai varētu pastāvēt izglītības sistēma, bērnu pabalsti, veselības aprūpe, nodokļu atvieglojumi ģimenēm ar bērniem u.tml. Viņam/i nav par ko justies vainīgai.

    Bet publiskā retorika par demogrāfijas jautājumiem, kā arī daži no priekšlikumiem (bezbērnu nodoklis, piemēram) kā reizi orientē uz stereotipu, ka bērnu skaits ir pielīdzināms morālam nopelnam. Cilvēkus, kuriem ir daudz bērnu, ir jācildina tikai šī paša fakta dēļ, kamēr cilvēkus, kuriem nav vai ir 1 bērns, jākaunina un jāskubina "ražot" vēl.

    Vienīgais, kā gribu uz šādu retoriku atbildēt: rokas nost no manas personiskās izvēles! Pietiek ar to, ka teju viss reklāmas bizness ir vērsts uz spēlēšanu ar cilvēku nedrošību par savu identitāti un nepilnvērtības kompleksu iedēstīšanu- tā tik vēl trūka, lai vēl arī politiķi sāktu borēt, kā kam būs dzīvot un kad dzemdēt.

    Kamēr cilvēcei nedraudēs izmiršana, personīgi es atsakos pieņemt, ka man būtu MORĀLS pienākums laist pasaulē bērnus. Un man neizskatās, ka cilvēcei tuvākajos 90 gados draud izmiršana pārāk maza bērnu skaita dēļ. ANO, starp citu, piekrīt.


    (grafika avots:vikipēdija).



  3. Ķeramies pie atraktīvākajām, šķietami vienkāršākajām tēmām, nevis risinām svarīgākās

    Politiķis nav nekāds politologs, filozofs vai antropologs, kas var atļauties daudz sava laika veltīt problēmai, kura jebkurā gadījumā 19 gadu (ok, 18 gadu un 9 mēnešu) perspektīvā nevar tikt atrisināta.

    Atvainojiet, cienītie politiķi, ja slāpēšu jūsu entuziasmu, bet Jūsu galvenā misija tieši šobrīd ir gādāt par to, lai mazinātos šaušalīgie bezdarba rādītāji Latvijā un mazāk cilvēku pārceltos uz citām valstīm (paķerot līdzi arī nākotnes "nodokļu maksātājus")! TĀ ir galvenā Latvijas problēma (es pat teiktu - katastrofa), kas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā var nodarīt lielāku kaitējumu nekā salīdzinoši nelielais pēdējās desmitgadēs Latvijā dzimušo bērnu skaits. Ļaut politiķiem šādos apstākļos par galveno Latvijas problēmu pasludināt demogrāfiju nozīmē ļaut viņiem novērst uzmanību un izvairīties no atbildības par svarīgo.

    Stulbi un bezatbildīgi.

    PROTAMS, ka demogrāfiskās tendences ir jāzina un uz tām jāreaģē - bet tās pārspīlējot (vai pārspīlējot reālās iespējas uz tām reaģēt), risks ir noignorēt vēl daudz svarīgākas un tūlīt risināmas problēmas.


  4. Primitīvisms. Problēmas risinām no nepareizā, bet vieglāk saskatāmā gala

    Līdz šim dzirdētā politiķu retorika liecina, ka tiek pastiprināti domāti veidi, kā ar dažādiem administratīviem paņēmieniem veicināt dzimstību. Ar dzimstību saprotot acīmredzot dzemdību skaitu. Jo dzemdību vairāk, jo veiksmīgāk politiķis situāciju "atrisinājis".

    Negribu nevienu apbēdināt, bet tas ir neaprakstāmi stulbi. Kam būs jebkāds ieguvums situācijā, kad sieviete dzemdēs bērnu, lai, teiksim, gadu saņemtu māmiņu algu, bet pēc gada, nonākot apstākļos, kad nav darba un par ko uzturēt bērnu, pārcelsies uz dzīvi citā valstī? OK, nodrošināsim ar lielākiem pabalstiem visus 18 gadus ... bet kas notiks vēlāk? Ja dzīve Latvijā būs dranķīga un jaunietis nevarēs atrast darbu, tad gan māmiņu, gan jauno "nodokļu maksātāju" jebkurā gadījumā šeit neviens nenoturēs.

    Vai tad nav acīmredzami, ka demogrāfisko problēmu "risinājums" nav mehāniska dzemdību skaita palielināšana, - ka tas ir jautājums, vai varam piedāvāt tādu valsti, kurā cilvēki vēlētos dzīvot gan bērnībā, gan vēlāk?

    Iespējas. Toleranta attieksme. Drošība sociālā ziņā gan bērna vecumā, gan vēlāk. Lai cilvēki: a) nebrauktu prom; b) justos DROŠI par savu/bērnu nākotni, laižot pasaulē vai adoptējot bērnus; c) vēlētos pārcelties uz dzīvi Latvijā (arī augstu kvalificēti).

    Lūk šādas sabiedrības izveide arī ir jābūt absolūtai prioritātei - ja tik svarīgs ir cilvēku skaits Latvijā, tad tā ir Latvijas labākā iespēja nepieļaut vismaz pārāk strauju samazināšanos. Viss pārējais man izskatās pēc pseidorisinājumiem. Tas pats bezbērnu nodoklis man vairāk izskatās pēc vēl viena argumenta cilvēkiem reproduktīvā vecumā ar visiem nodokļiem doties prom no Latvijas nekā efektīva veida kā palielināt dzimstību.


  5. Risinām problēmas, tajās neiedziļinoties.

    Latvijā ir dziļa ekonomiskā krīze un ar budžeta izdevumiem ir tā, kā ir. Politiķu pēdējo gadu uzstādījums: valstij jāsarūk, lai gan vienlaicīgi jāsargā esošās sociālās garantijas.

    Neliels domu eksperiments: pieņemsim, ka politiķi atrod vienkārši ģeniālu veidu kā, sākot ar nākamgadu, trīskāršot jaundzimušo bērnu skaitu. Tātad 2012.gadā, pateicoties, teiksim, lielākām sociālām garantijām (vairāk bērnudārziem, milzu nodokļu atlaidēm ģimenēm, lieliem sociālajiem pabalstiem) Latvijā iestājas īsts baby boom.

    Kāds ir parēķinājis, cik tas tuvākajos 18 gados varētu izmaksāt valsts budžetam? Vai tiešām ir aizmirsts, ka jau māmiņalgu "cena" (67 miljoni latu 2008.gadā) bija sociālā budžeta iztukšošana un deficīts?

    Cik tad papildus bērnus Latvijas budžets vispār var atļauties? Tā, lai pietiek arī kaut kādiem citiem izdevumiem?


  6. Neņemam vērā nākotnē VIEGLI prognozējamas tendences.

    21.gadsimta cilvēki, ja nenotiks nekas ārkārtējs, dzīvos nepieredzēti globalizētā pasaulē. Jau tagad, runājot ar cilvēkiem no pašām "attīstītākajām" valstīm (beļģiem, dāņiem, nīderlandiešiem u.tml.), visai bieži nākas dzirdēt aptuveni šādu dzīves aprakstu: dzimuši attiecīgajā valstī, jaunībā daudz ceļojuši Āfrikā, Āzijā, uz laiku tajās valstīs dzīvojuši. Pirmo ģimeni nodibināja Eiropā, otro - Austrālijā. Ik pa laikam domā pārcelties pie radiem, kas šobrīd dzīvo ASV. Regulāri draugus/radus apciemo Kanādā, Jaunzēlandē, Indijā.

    Var, protams, piekopt strausa politiku un šīs tendences mēģināt nemanīt. Bet acu aizvēršana traucē saprātīgi izsvērt, cik vispār 21.gadsimtam būs piemērota visa tā bērni=investīcijas-konkrētas-valsts-nākotnei filozofija.

    Cilvēki JAU ir mobili. Un nākotnē tādi būs vēl lielākā mērā. Un it sevišķi jaunākās paaudzes. Tādēļ skat. Nr.4.


  7. Mačo-isms

    Lai gan visa šī dzimstības-veicināšanas pļāpāšana ir orientēta gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm, tomēr biežāk un sāpīgāk tā trāpa tieši sievietēm. Es te nerunāju par gadījumiem, kad, teiksim, kāds/a aprobežota persona mēģina dot mājienus, ka sievietei, kurai nav bērnu, nav ko izteikties par demogrāfiju, - tā ir atsevišķa tēma. Es vairāk par priekšstatu, ka ja sievietei līdz kaut kādam vecumam X nav bērnu, tad tas ir šausmas vai, mazākais, līdzjūtības vērts fakts, kamēr vīrietim ... nu tur parasti nav tik daudz jautājumu.

    Zināt, ļautiņi - postmateriālās sabiedrībās sievietēm IR UN BŪS mazāk bērnu nekā iepriekšējos gadsimtos. Un viņi vidēji dzims vēlāk nekā iepriekšējos gadsimtos.

    Vienkārši deal with it!

    Kontracepcijas līdzekļi ir viens no cilvēces labākajiem izgudrojumiem. Tas beidzot ir ļāvis sievietēm iegūt iespēju kontrolēt savu dzīvi - izvēles iespējas par to, kā to nodzīvot, kādas prioritātes izvirzīt. Ja dzīve ar daudziem bērniem sievietei būs nožēlojama, tad visiem labāk, lai bērnu viņai ir maz vai nav nemaz. Sievietes tiesības izvēlēties ir IEGUVUMS nevis problēma. Un tā arī pret katras konkrētās sievietes izvēli būtu jāizturas.


  8. Nedomājam par "ģeniālo risinājumu" iespējamiem blakusefektiem

    Atgriežamies pie piektajā punktā pieminētā domu eksperimenta. Pieņemsim, ka politiķim IR IZDEVIES. 2012.gadā sadzimis rekordliels bērnu skaits. Kādēļ tik daudz piedzimuši? Tādēļ, ka vecāki, lai varētu izdzīvot un neemigrēt, ir apzināti radījuši bērnu, lai tiktu, teiksim, pie megaliela sociālā pabalsta (vai, atvasinot no viena priekšlikuma, kas ir vēl savdabīgāks no elementāras cilvēku psiholoģijas viedokļa: lai nākotnē saņemtu piemaksu pie pensijas par bērnu samaksātajiem nodokļiem).

    Kā Jums šķiet: vai bērnu, kuru vecāki ir laiduši pasaulē ar šādu motivāciju, gaida laimīga bērnība? Jā, es zinu, ka Freakonomics atklātā saikne starp abortu atļaušanu un strauju noziedzības samazināšanos ir strīdīga, bet nu vajag taču pārmaiņas pēc padomāt ne tikai par cipariem, bet arī par šādi "inžinierētu" bērnu un visas sabiedrības labklājību!

    Atkārtoju pati savu iepriekš teikto domu: ja vēlaties lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, radiet priekšnoteikumus tam, lai cilvēki, kuri PATIEŠĀM VĒLAS laist pasaulē bērnus, justos pietiekami droši par savu/bērnu nākotni, lai savus plānus īstenotu. Nevis mēģiniet mākslīgi stimulēt dzimstību, pat nedomājot, vai rezultāts nesanāks gan nelaimīgs bērns, gan nelaimīgi vecāki.


  9. Kupi-prodai domāšana

    Izmantošu iespēju pateikt to, ko jau sen vēlējos: manuprāt, domāšana par bērniem kā par nākotnes nodokļu maksātājiem/darbaspēku/investīcijām 21.gadsimtā ir PERVERSA. Sak, mēs viņu tagad laidīsim pasaulē, izglītosim un pēc tam viņš "atstrādās" mūsu pensijas. Dots pret dotu. Kupi prodai.

    Šāda pieeja traucē domāt par bērniem, ģimenēm, sabiedrības solidaritāti kā lielām vērtībām pašām par sevi - bez visai derdzīgās instrumentālas jēgas. Iemesli, kādēļ mūsdienu labklājīgās sabiedrības ieviesa sociālos pabalstus ģimenēm, bērnudārzus utt. bija galvenokārt HUMĀNI. Un ārkārtīgi cildeni. Balstījās uz izpratni, ka sabiedrībai ir maksimāli jāpalīdz un jāatbalsta cilvēki ar bērniem. Jo audzināt bērnus ir ļoti grūts darbs. Katrs bērns ir liela vērtība pati par sevi - pat tad, ja ir zināms, ka konkrētais bērniņš nemaz nenodzīvos līdz darbspējas vecumam un, strikti ņemot, valstij būs uz viņa pabalstīšanu, skološanu bijuši vieni vienīgi izdevumi. Vai pat ja viņš ar vecākiem pārcelsies uz dzīvi citur.

    Tas ir piemērs cilvēces cildenākajām jūtām un ar tām saistītajām sociālajām institūcijām. Nav ko tās trivializēt līdz kupi/prodai pat ilgtermiņa griezumā. Tas mūs kā kopienu emocionāli degradē.



  10. Dubultie standarti

    Labi. Pieņemsim, ka politiķi pierāda, ka - ja netiek atrisināta demogrāfiskā problēma - tad mūs sagaida Baisa Sociāla Katastrofa.

    Kā Jums šķiet: cik daudzi no politiķiem uzdrošināsies būs konsekventi un ... aicināt sievietes postreproduktīvā vecumā un arī vīriešus, kuriem nav bērnu, adoptēt bērnus no Lībijas, Pakistānas, Afganistānas? Pēc iespējas tādā vecumā, lai valstij nebūtu jātērējas uz izglītošanu, nodokļu atlaidēm, pabalstiem.

    Lūdzu. Lūk jums risinājums demogrāfiskajai bedrei, kurš tad sāks darboties nevis pēc 19 gadiem, bet varbūt jau pēc kādiem 6! Ja līdzi nāks ievērojami pabalsti, tad skaidrs, ka šādā veidā noteikti visai strauji var tikt "ģenerēti" jauni nodokļu maksātāji.

    Vajag izskaidrot, kādēļ tas nenotiks?



  11. Nespējam beidzot atteikties no etniskās nācijas izpratnes

    Vēl viena savdabīga kupi-prodai tipa loģika ir nacionālā atražošanās: pasaulē mazāk kļūst LATVIEŠU - jādara viss, lai latviešu kļūtu vairāk.

    Tā sakot - pie darba, sievas, ražojam jaunus latviešus, lai latvieši kā tauta varētu pastāvēt!

    Ar šo loģiku ir ļoti daudz kas "garām". Daļēji tai bija veltīts mans iepriekšējais bloga ieraksts. Rezumējot: ir vienkārši XXXXXX [ievietot visus zināmos rupjos apzīmējumus], domāt par tautu kā par organismu, kam ir kaut kādas autonomas tiesības uz pastāvēšanu.

    Mēs visi esam dažādu senču, migrantu (pat ja migrācija notikusi no Latgales un Rīgu) pēcteči. Tas ir normāls vēsturisks process, kas neapstāsies tikai tādēļ, ka kāds to vēlas. Šobrīd daļa no mums ir izvēlējusies ignorēt savu vēsturisko priekšteču identitāšu daudzveidību un nosaukties par "latviešiem". Lieliski. Bet lai arī kas tiktu darīts, ir skaidrs, ka pēc 100 gadiem tie cilvēki, kas joprojām sauks sevi par "latviešiem" (ja tādi būs vispār), būs vēl etniskās izcelsmes ziņā daudzveidīgāki un viņu kultūrā diez vai kāds mūsdienu cilvēks saskatīs daudz no šobrīd "latviskā".

    Ja tā, tad kas ir tas, kas padara "latviešu" atražošanu par īpaši sargājamu pašvērtību?

    Šeit es nemaz neiedziļināšos pašā pieņēmumā, ka kāds varētu gribēt laist bērnu pasaulē ar pamatmotivāciju ""lai Latvijai tiek jauns latvietis/pilsonis". Izklausās pārāk slimi, lai to komentētu.


  12. ]Izliekamies nemanām gadījumus, kas neatbilst mūsu teorijām, pat tad, ja gadījumi ir tepat kaimiņos

    Šis daļēji ir atvasinājums no iepriekšējā punkta - proti, turpinu apdomāt pieņēmumu, ka Latvijai vajagot vairāk latviešu/pilsoņu. Nevis tādēļ, lai segtu vecākās paaudzes pensijas, bet vienkārši tādēļ, ka vajag.

    Vai kāds var pateikt, cik tad zemu ir tā minimālā iedzīvotāju robeža, kad sabiedrība/valsts vairs nav iespējama?

    Igaunijā, starp citu, iedzīvotāji ir 1,3 miljoni. Islandē - 320 000 (!!!).

    Cik vispār paaudzēs Latvija sasniegs Islandes iedzīvotāju skaitu? Vai tā būs problēma, ja arī mums būs savas bjorkas un puslīdz normāla sabiedrība?

    Ja mazāks iedzīvotāju skaits nozīmē problēmas industrijai, tad, atvainojiet, bet lielāks tirgus arī bija viens no iemesliem, kādēļ iestājāmies Eiropas Savienībā un kādēļ joprojām turpinās darbs pie visām mākslīgo tirdzniecības barjeru nojaukšanas.


  13. Briesmīga attieksme pret vecumu un veciem cilvēkiem

    Visai tai pļāpāšanai par demogrāfisko krīzi ir vēl viena patiesi riebīga blakne: pārraidītais signāls par vecumu un veciem cilvēkiem. Ir bezatbildīgi un aizvainojoši jau uz šodienas pensionāriem skatīties tikai kā uz sociālās politikas OBJEKTU, kas pensijās "apēd" aizvien lielāku kopējā budžeta pīrāga daļu. Ir pilnīgs neprāts šādi skatīties uz cilvēkiem, kas pensionēsies varbūt vēl tikai pēc 20 gadiem.

    Jo domāt risinājumus demogrāfiskajai bedrei var no diviem galiem: a) kā veicināt jaunu cilvēku ieplūšanu sabiedrībā (dzemdības, adopcija, atgriešanās no ārzemēm, imigrācija) vai b) kā labāk noturēt darbā cilvēkus, kuri jau uz šīs pasaules ir pavadījuši visai ilgu laiku.

    Es pati zinu ne mazums pensionāru, kas lieliski spēj piemēroties mūsdienām (labas datorprasmes, valodu zināšanas, interese par pasauli), un, ja vien būtu tāda iespēja, arī sasniedzot pensijas gadus, turpina vai vēlētos turpināt strādāt. It sevišķi tādēļ, ka nu jau ir pat pētījumi, kas liecina, ka nodarbināto cilvēku dzīves kvalitāte var būt augstāka.

    Varbūt tā vietā, lai domātu visādus perversus stimulus cilvēkiem dzemdēt vairāk bērnus pat tad, ja viņi to nevēlas, padomāsim visi kopā par to, kas vispār ir/būs vecums 21.gadsimtā (kad aizvien mazāk cilvēku strādā fiziski smagu darbu) un kā ar mūžizglītības, darba apstākļu un attieksmes maiņas līdzekļiem samazināt to cilvēku skaitu, kas jūtas vecuma dēļ nekādam darbam nederīgi? Varbūt, ka tieši cieņpilna attieksme pret visu vecumu cilvēkiem ir viens no galvenajiem faktoriem, kas pēc 20 gadiem nošķirs tās sabiedrības, kur cilvēki vēlas dzīvot, no pārējām.


  14. Izliekamies nemanām uz Īriju, Lielbritāniju un citur aizbraukušos

    Runājot par demogrāfiskajiem rādītājiem, parasti īpašas vaimanas izsauc piedzimušo/mirušo nelabvēlīgā attiecība, kā arī mazā dzimstība kā pēdējo desmitgažu tendence.

    Rādītājos nav iekļauts cilvēku skaits, ko Latvija ik gadu zaudē emigrācijas ceļā. Lai gan, kas zina, varbūt patiesais šo cilvēku skaits pārsniedz pat mirušo skaitu. Kāds vispār ir izrēķinājis, cik bēbju gadā ir vajadzīgs ne tikai lai pēc 19 gadiem "nosegtu" mirušos, bet arī - katru gadu emigrējušos? Domāju, ka nē.

    Vieglāk domāt par to, kā stimulēt papildus dzimstību, nevis motivāciju tam, lai šie darbspējīgie cilvēki atgrieztos Latvijā. Tā sakot - cilvēks aizbraucis no Latvijas? Ha, liela bēda! Nav ko mums te iedziļināties cēloņos! Labāk piespiedīsim/motivēsim sievietes ražot jaunus!


  15. Vēsturisko sociālo institūciju glorifikācija. Uzskats, ka sabiedrībai jāpiemērojas institūcijām nevis otrādi

    Labi, es saprotu - lielās sašūmēšanās iegansts ir rūpes par pensiju sistēmas ilgtspēja. Pieņemsim, ka rūpes ir vislabāko motīvu vadītas.

    Bet tagad padomāsim. Kas ir pensiju sistēma? Vēsturiska institūcija. 19.gadsimtā tās nebija. 20.gadsimtā tā izveidojās. Vai tad nav dabiski sagaidīt, ka 21.gadsimtā tā transformēsies, piemērojoties izmaiņām sabiedrībā (medicīniskie sasniegumi, lielāks intelektuālā darba īpatsvars, interneta tehnoloģiju pavērtās fleksiblāko nodarbinātības apstākļu iespējas)?

    Tad kādēļ Latvijas politiķi atļaujas nākt klajā ar dažkārt teju destruktīviem sociālās inženierijas priekšlikumiem, kuru vienīgā misija būtu nodrošināt, lai šī sociālā institūcija mūžam paliek tāda, kā tā reiz ir bijusi? Nevis izmaiņas sabiedrībā (vidējais bērnu skaits) ir jāpiemēro pensiju sistēmai, bet sociālā institūcija (pensiju sistēma) jāpiemēro bērnu skaitam!

    Turklāt jo visiem cilvēkiem labvēlīgāku, drošāku sabiedrību mums izdosies izveidot (kad katrs, kas vēlēsies bērnus, jutīsies drošāks par savu un bērnu gan īstermiņa, gan ilgtermiņa nākotni), jo mazāka varbūtība, ka institūcijas pārmaiņas būs pārāk sāpīgas.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (108) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vilnis Gricaičuks-Puriņš

"Drošība sociālā ziņā gan bērna vecumā, gan vēlāk. Lai cilvēki: a) nebrauktu prom; b) justos DROŠI par savu/bērnu nākotni, laižot pasaulē vai adoptējot bērnus; c) vēlētos pārcelties uz dzīvi Latvijā (arī augstu kvalificēti)" nešķiet LV politiķiem prioritāte. Un tas ir šausminoši.
Bet muldaloģija par demogrāfiju pie šāda izkārtojuma jau pielīdzināma ciniskai nelietībai.
Šāda tendence pēdējā laikā vērojama daudzās jomās.

Tiek spriests par ekonomisko bēgļu simtu tūkstošu atgriešanu, bet maz kas tiek darīts, lai veidotu LV ekonomisko un sociālo vidi, nespiežot bēgt.

Tiek spriests par valsts sociālās aprūpes deinstutucionalizāciju, cilvēkus, kuri gadu desmitiem dzīvo institūcijās domājot integrēt sabiedrībā(!), vienlaikus pilnīgi nepievēršoties šo problēmcilvēku virzības uz institūcijām novirzīšana šajā integrācijas virienā.

Apnicīgi spriedelē par demogrāfijas paaugstināšanu, te ar nodokļu spaidiem, te ar kaunināšanu un sabiedrības dalīšanu augstvērtīgajos un ne tik augstvērtīgajos, tajā pašā laikā pilnīgi neveidojo ne sociālo uzņēmējdarbības likumisko pamatu, ne vispār daudz maz drošas, nerunāju pat par labklājīgu, sociāli ekonomiskās vides veidošanai.

Tas noteikti raksturo LV kā diktatorisku, autokrātisku pārvaldes valsti, kurā vien krietni mazāk par 1% ir iespēja izvirzīt savus pārstāvjus valsts likumdošanas veidošanai un tālāk valsts pārvaldei.

Protams kliķu koalīcija vēlētos pārveidot valsti no autritāri pārvaldītas uz totalitāri pārvaldītu, ne velti ar labu vārdu tiek pieminēti ulamaņlaiki un K. Ulmanis, kas noteica, kādas grāmatas drīkst lasīt, kādas ne, kādas zeķes skolniecēm valkājamas, kādas nē, cik kilogramu cukura drīkst būt mājās un kam jāziņo, ja kādam ir par kilogramu vairāk.

Ir saprotama kliķu autoritāristu tieksme ar visdažādākiem līdzekļiem valsti padarīt totalitāri pārvaldītu, ar cilvēku gradāciju pēc vērtīguma, ar spaidiem tiem, kuri nepakļaujas kliķu iedomām. Taču neredzu iemesla kāpēc tas būtu atbalstāms.

Pārējais jau ir vien piedziedājums ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Maija 13.07.2011 02:52
Paldies, Kalvi, par ļoti argumentētajiem komentāriem. Lasīju tos ar vēl lielāku interesi kā autores tekstus. Paldies

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hermione 14.05.2011 19:45
Man ir 3 bērni, paldies Dievam, jau lieli. Kopumā piekrītu autores viedoklim, īpaši šim:
"Atvainojiet, cienītie politiķi, ja slāpēšu jūsu entuziasmu, bet Jūsu galvenā misija tieši šobrīd ir gādāt par to, lai mazinātos šaušalīgie bezdarba rādītāji Latvijā un mazāk cilvēku pārceltos uz citām valstīm (paķerot līdzi arī nākotnes "nodokļu maksātājus")! TĀ ir galvenā Latvijas problēma (es pat teiktu - katastrofa), kas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā var nodarīt lielāku kaitējumu nekā salīdzinoši nelielais pēdējās desmitgadēs Latvijā dzimušo bērnu skaits. Ļaut politiķiem šādos apstākļos par galveno Latvijas problēmu pasludināt demogrāfiju nozīmē ļaut viņiem novērst uzmanību un izvairīties no atbildības par svarīgo. "

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

TDI 13.05.2011 09:14
Sajēga vārdu sakot meitēnam pašvaka par ekonomiku - demogrāfiju - pensijām ,elementāru izpratni par sociālantropoloģiju ,kā korelē sociālās grupas ar dažādu kolektīvo zemapziņu, tradīcijām utt., kāpēc veidojas konflikti,par pasaules cikliskumu, saraušanās-izplešanās cikli, beigu beigās kaut mazāko misijas apziņu. Kas ir Iveta, Jūsu misija dzīvē? Sludināt tās vērtības ,ko Jūs te atvainojos "gvelžat".Jums pašai bērni ir ?Jums pašai ir veci nespējīgi vecāki, Jums ir savs uzņēmums ar darbiniekiem, jums ir kāds no senčiem mantots īpašums, kas nav Jūsu ,kas ir Dzimtas īpašums ,kas Jums nodots lietošanā pret ko jāizturas atbilstoši, ko Jums izsaka Dzimtene, neko ? Vai Jūsu tuvinieki ir lējuši sviedrus un asinis par Dzimteni, vai viņu ieguldījums Jums nupatās liekas smiklīgs un lieks, tad jau varbūt arī Jūsu mātes un tēva ieguldījums radot un veidojot Jūs ir pilnīgi muļķīga nodarbe? Vai tomēr Jūs atdzīstat ,ka Jūsu viedoklis ir veidojies no tās dzīves pieredzes ko Jūs līdz šim esat izdzīvojusi un Jūms tīkamo teorētiķu sacerējumiem? Ja tomēr tā ,Jums vismaz var piedot šāda Ulrihas Meinhofas cienīgu retoriku?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

TDI 13.05.2011 09:01
Īsi sakot jaunkundzīte dzīvo teorētiskajā plaknē, par reālo dzīvi (ģimene, bērni, vecāki, vecums, nespēks, kaudze ar pienākumiem, tiesības un to realizācija,ATBILDĪBA)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ella 06.05.2011 23:14
Domāju, ka intelektuālās bezbērnu vecmeitas ģimenes un nācijas dekonstrukcija ir ārkārtīgi bīstama.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis 28.04.2011 23:49
Kodolīgi: vienas ar kosmopolītismu un savu sakņu noliegšanu smagi slimas feministes margināls viedoklis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

h 28.04.2011 13:01
Laiskais26.04.2011 11:21
Paldies autorei par svaigu skatu uz lietām. Es jau biju sācis satraukties, kas notiks ar mūsu valsti, tautu un galu galā mūs pašiem. Man prieks, ka ir cilvēks, kurš skaidri man pasaka kāpēc man dzīvē ne par ko nav jāuztraucas - ne par tautu, ne valsti, bet jākoncentrējas uz savām tiesībām un vēlmēm. Indivīds, tas ir primāri, sabiedrības intereses neeksistē. Tauta - tās ir muļķības, tiesības izvēlēties darīt, kas man nāk prātā, ir primāri. Šķiet tieši tā arī domā mūsu politiķi, kuri jau gadiem rūpējas tikai par sevi. Paldies autorei, es eju tālāk gulēt un tīksmināties pats par sevi...

========================
Neceriet, ka lelles sapīsies aukās (tajās auklās, kas lelles vada/rausta) un, tādējādi, pārstās reaģēt uz raustīšanu, vai, pasarg Dies, sāks patstāvīgi kustēties un rasutīt rasutītājus
Nenobrīnīties par to, ka no ārzemēm finansētiem NVO un to „pētniekiem” (Latvijas) valsts intereses rūp vairāk kā pašiem latviešiem.
Kažokas jaunkundze ir pieņēmusi, to, ka viņai mūzā garumā garantētās „tiesības pieprasīt cienīgas vecumdienas ” un ka „viņai pienākas”. Pašas pienākumi pret citiem vērtējams vien caur MORĀLU prizmu. Varbūt kad Kažokas jaunkundze būs cienijam avecuma pensītis, tā arī būs . (ja piesaucam jaunlaiku vēsturi, tad Godmaņpaps pirms kādiem diviem gadiem to visu jau norāva podā. Esmu pārliecināts, kad nauda uzkāsies , ka nāks citi godmaņpapi un atkals noraus podā! )

Nebrīnos par šo blogu. Brīnos par to, ka autores arhīvā neatradu 2007. gada jūnija jūlijā mēnesī Kažokas jaunkundzes uzcepto līdzīgu blogu par viendzimuma laulībām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Raimonds 27.04.2011 08:31
Tāds kosmopolītisms no tā raksta vējo.

Un ir jāprot tā nepamanīt daudzās valstīs esoso likumdošanu pret imigrāciju, neseno Francijas un Itālijas kašķi par iebraucējiem - tipa -kurš viņus uzņems lidz pat Šengenas līguma apšaubīšanai, īsteno somu partijas panākumus, augošo nepolitkorektumu un savas valodas un nacijas visdazadakos likumiskos un stihiskos aktivitāšu pasākumus visdažādākajās valstīs.

ja nu par Austrumeiropas imigrantiem Rietumeiropā - viņiem to vien vajag, viņiem apnikuši citas kultūras, citas reliģijas, citas mentalitātes cilvēki. Latvijas problēmas viņus neinteresē nemaz.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jānis 27.04.2011 00:35
Perfekti uzrakstīts!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

qe 26.04.2011 23:00
Argumenti , argumenti ...

Shkirte taada nevaisliiga vot i viss.
Selekcija sen nav bijuse - nezaales sadiiga.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Esene 26.04.2011 12:47
Šim tam rakstītajā varu piekrist, taču pārsteidz tas, ka brīžiem autore runā citu (respektīvi - jauno māmiņu vietā), nemaz nezinot, ko patiesībā domā šī sabiedrības daļa un kā patiesībā jūtas, tikai izdarot pieņēmumus, balstoties uz saviem secinājumiem. Es kā māte nekad neesmu jutusies tā, ka valsts, piedāvājot vai maksājot man bērnu pabalstus, bērna piedzimšanas pabalstu vai "māmiņalgu", uzskatītu mani par ražošanas mašīnu. Nekad neesmu jutusies kā tāda un nekad neesmu jutusi, ka valsts uz mani izdara kādu spiedienu vai motivē mani darīt to, ko pati nevēlētos. Nekad neesmu jutusies, ka valsts var mani piespiest kļūt par "bērnu ražošanas fabriku". Domāju, ka tas saistīts ar katra cilvēka iekšējo stāvokli, personību, pārliecību par sevi un daudzām citām niansēm. Nav vajadzīgs aizstāvēt topošās vai jaunās māmiņas un padarīt par apbižotām, aizskartām, apvainotām vai cietējām, balstoties tikai uz saviem secinājumiem, kas pat neizriet no paša personīgās pieredzes. (Ar šo nekādi nevēlos noniecināt autori par to, ka viņai nav bērnu, vai kā citādi aizskart. Vēlējos tikai paust savu viedokli, ka nekad neesmu jutusies tā, kā, autoresprāt, jūtas vai kā, viņasprāt, būtu jājūtas māmiņām šai valstī.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Laiskais 26.04.2011 11:21
Paldies autorei par svaigu skatu uz lietām. Es jau biju sācis satraukties, kas notiks ar mūsu valsti, tautu un galu galā mūs pašiem. Man prieks, ka ir cilvēks, kurš skaidri man pasaka kāpēc man dzīvē ne par ko nav jāuztraucas - ne par tautu, ne valsti, bet jākoncentrējas uz savām tiesībām un vēlmēm. Indivīds, tas ir primāri, sabiedrības intereses neeksistē. Tauta - tās ir muļķības, tiesības izvēlēties darīt, kas man nāk prātā, ir primāri. Šķiet tieši tā arī domā mūsu politiķi, kuri jau gadiem rūpējas tikai par sevi. Paldies autorei, es eju tālāk gulēt un tīksmināties pats par sevi...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

laurabriviba 26.04.2011 08:33
Toma komentārs vienkārši izvērsa manējo, es viņam pilnīgi piekrītu. Es tikai vēlējos uzskaitīt pamatelementus, kas veido to unikālo, latvisko, ko, tāpat kā sugu daudzveidību, cilvēki varētu vēlēties saglabāt. Globālā kontekstā, piemēram, arī nav īpaši svarīgi vai kāda konkrēta dzīvnieku suga izmirst, tomēr cilvēki cīnās, lai to ierobežotu. Daudzveidība ir vērtība.Atbildot uz jautājumu par Gidonu Krēmeru - ir atšķirība starp "latvisku kultūru" un "latviešu kultūru". Pirmā ir vairāk saistīta ar kultūras mantojumu un nodarbojas ar jautājumiem, kas attiecas uz tautu, savukārt otrās vienojošais elements ir tikai tas, ka to radījuši latvieši. Otrais dalījums man šķiet visnotaļ nesvarīgs - Gidons Krēmers ir vērtība nevis tāpēc, ka viņš ir latvietis, bet gan tāpēc, ka viņš ir vērtība pats par sevi. Mani neinteresē latviešu kino, mani interesē labs kino. Ja šīs abas lietas sakrīt, es varu izjust zināmu lepnumu, priecāties, ka mūsu valsts to ir vai nav atbalstījusi, bet latviešu piedalīšanās fakts šī darba kvalitāti ne ceļ, ne mazina. Savukārt latviskās kultūras vērtība ir tā, ka šī kultūras vide ir vienīgā vieta uz pasaules, kur tāda var tikt radīta. Teorētiski, nav iemesla kāpēc latvisku mākslu varētu radīt tikai latvieši, tomēr bez to klātbūtnes tā nav iespējamaBrīvdienās uzdūros citātam, kas lielā mērā raksturo gan šo, gan citas līdzīgas diskusijas "Pa lielākai daļai notiek tā, ka ļoti karsti strīdas tikai tāpēc, ka nekādi nevar izprast, ko īsti pretinieks grib pierādīt" (Tolstojs)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsM > Kalvis 25.04.2011 19:40
Kā franči panāk augstāku dzimstību? Elementāri – musulmaņu imigrantiem dzimstība ir krietni lielāka nekā baltajiem iezemiešiem :D

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis vēlreiz KasparamM 25.04.2011 19:36
Var uzskatīt, ka veiksmīga natālisma politika ir arī Izraēlā (arī, iespējams, apdraudētības sajūtas dēļ, kas ietekmē visu šīs valsts politiku). Manī rada nelielu (pozitīvā izpratnē) izbrīnu tādi cilvēki, kuriem ir vienalga, vai Latvijā dzīvos latvieši, bet kuri joprojām te dzīvo un strādā, bet nav nekur aizbraukuši, lai ārzemēs pelnītu 3x vairāk :)

Manuprāt, ilgtspējīga sabiedrības pastāvēšana ir viens no cienījamākajiem politikas mērķiem. T.i. tieši vai pastarpināti parūpēties par to, lai Latvijā arī pēc 50 gadiem dzīvotu cilvēki, lai arī mūsu vecumdienās Rīgā varētu saņemt visus servisus latviski, lai mūsu bērniem būtu nedaudz labāka vide, kur audzināt mūsu mazbērnus... Kāds cits varētu būt cildens politikas mērķis? Par katru cenu uzaudzēt vairāk iekšzemes kopprodukta (nežēlīgi strādāt un ražot, un vēl nežēlīgāk patērēt)? Iestāties par "laimes indeksu" kā to dara autoritārajā valstiņā Butānā (un par ko mūs aģitēja Pēdējās Partijas cilvēki pirms 10.Saeimas vēlēšanām)? Ko politiķi jēdz no tā, kas mani darītu laimīgu?

Jautājums ir par to, vai mēs atdodam savu valsti Latviju saviem bērniem tādu pašu kā paši saņēmām (un varbūt druscīt labāku), vai arī atdodam tādu, kas ir izzagta, kur noplicināta/piesārņota daba, novājināti (mazskaitlīgāki, neizglītotāki) cilvēkresursi. Domāju, ka ar šādu ilgtspējības mērauklu var mērīt jebkuru saprātīgu politiku.

Var strīdēties par to, vai dzimstības veicināšanai jānotiek pavisam tieši (kā Francijā) vai arī pastarpināti (kā ziemeļvalstīs). Bet ir skaidrs, ka cilvēki par ilgtspējību domā gan vienā, gan otrā gadījumā. Un arī mums nāksies domāt - ja negribam būt te vienas dienas saimnieki.

Kanādiešu publicists Mark Steyn to salīdzina - viņš izšķir politiķu rīcībā "primāros impulsus" (saglabāt tautas dzīvo spēku, nodrošināt militāro aizsardzību, valsts pamatvērtību pēctecību, utml.) un "sekundāros impulsus" (iedot kādai vēlētāju grupai kādu patīkamu pabalstu, kaut kā izdabāt vēlētāju šībrīža kaprīzēm, utml.). Sk http://www.freerepublic.com/focus/f-news/1550710/posts .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Patiesais 25.04.2011 19:21
Doma, ka mēs varam kļūt par supernāciju ar tādu iedzīvotāju daudzumu kā Igaunijā vai Islandē ir interesanta. Būtu pat gatavs dzīvot mazskaitlīgākā, bet godīgākā, pieklājīgākā, strādīgākā, izglītotākā utt. sabiedrībā. Tomēr nez kāpēc autore iedomājas, ka turpmākā lavīnveida (piekrītu šim apzīmējumam) iedzīvotāju skaita samazināšanās apstāsies pie Igaunijas vai Islandes cipariem? Turklāt neticu, ka samazināšanās rezultātā paliks tikai godīgākie, pieklājīgākie, strādīgākie, izglītotākie. Drīzāk jau ar katru izmirušo samazināsies iespēja iegūt savu Bjorku, un nekrietnie, zemiskie, utml. proporcionāli būs tik pat cik šobrīd. Visbeidzot neviens jau šeit nezin, īsti kā būs. Tāpēc es labāk negribu eksperimentāli paskatīties, kas notiks ar tautu pie scenārija, kad sasniegsim Islandes ciparus. Drīzāk censtīšos salauzt šo negatīvo līkni, jo varu atļauties bērnus gan mentāli, gan fiziski, gan finansiāli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis KasparamM 25.04.2011 19:01
>>> Tāpēc, ka tā principā nav ietekmējama un arī tāpēc, ka šīs lietas ļoti minimāli ietekmē dzīves kvalitāti.
======
Nevaru īsti piekrist, ka nebūtu iespējama efektīva un mērķtiecīga natālisma (dzimstības veicināšanas) politika. Francija ar to nodarbojas jau kopš 1.pasaules kara beigām. Francijas politiķu motivators bija BAILES - ka Vācija (kurā vispār ir vairāk iedzīvotāju un vairāk resursu) pilnībā nomāks Franciju. Ja ne vienā karā, tad nākošajā.

Un franči šo politiku turpina joprojām - viņiem dzimstība ir 1.99. Salīzinājumam - Vācijā - 1.4; un Itālijā (kas ir daudzējādā ziņā līdzīga Francijai, tikai bez natālisma politikas) - 1.3. Kā franči to panāk? Sk. http://www.nytimes.com/2010/10/12/world/europe/12iht-fffranc... .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsM > Zaratustra 25.04.2011 18:25
Man gan šķiet, ka neviens neapstrīd faktu, ka Latviju nākotnē sagaida vai nu iedzīvotāju blīvuma samazināšanās, vai arī musulmaņu imigrantu pūļi. Atšķirība ir tikai tajā, ka autore to neuzskata par galveno politisko problēmu. Tāpēc, ka tā principā nav ietekmējama un arī tāpēc, ka šīs lietas ļoti minimāli ietekmē dzīves kvalitāti. Ar savu dzīvi ir apmierināti gan vācieši, kas pusdieno turku restorānā, gan somi, kas vientuļajos laukos medī ziemeļbriežus. Kāpēc lai tādi nevarētu būt arī latvieši? Vai tāpēc, ka mēs esam īpaši un neviens cits laimes modelis mums nav piemērojams? Vai arī vienkārši augstprātīgi, ka esam pārāki par citiem?

Patiesā problēma ir, kā mums sasniegt šādu labklājības līmeni. Ja mums būs nauda katram individuāli, tad varēs atļauties ieguldīt arī latviskās kultūras attīstībā neatkarīgi no tā, vai mūsu būs 5 vai 0,5 miljoni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zaratustra 25.04.2011 17:29
Nu ja godīgi tad mazliet agresīvs raksts - raksta autore izklausās nopietni aizvainota, bet par ko būt aizvainotam - TĀ IR REĀLĀ DZĪVE, ka Latvija un Latvieši izmirst un reālas alternatīvas NAV. Pagaidām, vairākums uzskata, ka krievvalodīgie Latvijā ir lielākais "ienaidnieks", bet pēc visa spriežot nepaies ne 15 - 20 gadi, kad Latvijā viens no populārākajiem vārdiem arī būs Muhameds (tāpat kā UK). Tā nav baidīšana, bet gaidāmā realitāte un tas KĀ mēs izteiksim savu viedokli nemainīs reālo situāciju. Jāatzšit ir objektīvas realitātes - Latvijas pašreizējā teritorija IR pārāk LIELA priekš tik maza iesdzīvotāju skaita (2.3 milj. reāli -1.8 milj). Vidzeme un Latgale jau tagad ir VISMAZĀK APDZĪVOTĀKĀS teritorijas ES (pētījumi ir vairāki par šo tēmu), Latvija "gaisa lidojumā" atgādina zaļu ļoti mazapdzīvotu tuksnesi. Manuprāt Latvijai darbaspēka imports ir neizbēgams, tāpat kā progresīvā nodokļa ieviešana (visām bagātām valstīm ar diferencētu ekonomiku IR progresīvais nodoklis).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

/.../// 25.04.2011 15:13
Tas nav kosmopolītisms, tas ir kaut kas cits - varbūt vienaldzība pret notiekošo - samierināšanās ar lietām, kuras nevar izmainīt.

Skaidrs jau ir viens, ka tur vairs neko izdarīt nevar, latvieši kā tauta noveco un aizbrauc - arī kleptokrātijas dēļ (ir diezgan maz lietu, kas vēl tik lielā mērā samazina ekonomisko aktivitāti un cilvēku vēlmi riskēt, kļūstot par uznēmējiem kā korupcija un nepotisms), taču nav arī tā, ka vietās, kur agrāk bijusi ekonomiskā aktivitāte, liels cilvēku blīvums utt., tā ir jāpaliek ilglaicīgi. Ir pietiekami daudz vietu pasaulē (ko var uzskatīt par vienotu valūtas zonu (kā Eirozona + valstis, kas fiksējušas valūtas kursu pret eiro), piemēram, ASV vai Kanādā), kur iepriekš lielas industriālas pilsētas izmirst/paliek tukšas mājas/greznas viesnīcas/stacijas/kultūras iestādes/bibliotēkas, kuras neviens vairs neapdzīvo/neizmanto.

Turpinot šī raksta mazliet vienaldzīgo pieeju pret šādām izmaiņām, var teikt, ka arī tas, ka ar laiku Rīga kā pilsēta mazināsies un paliks daļēji neapdzīvota, bet mazpilsētas vispār nojauks, lai vieglāk veikt ražīgo lauksaimniecību (kā tas ir noticis arī ASV, kur iepriekšēju apdzīvotu vietu vietā ir labības lauki), jo būs kāda robeža, pie kā aizbraucēji smaierināsies, ka par savām senču mājām nodokļus vairs nomaksāt nevar/nav jēgas.

Tā kā principā no globālā skatupunkta ne tikai dzimstības rādītāji Latvijā ir pseidoproblēma, bet arī pašu cilvēku pārcelšanās tuvāk ekonomiskajām iespējām - emigrācija - ir tieši tāda pati pseidoproblēma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Murcs 25.04.2011 12:39
Spoži un nikni, tomēr pārāk emocionāli un vietām tendenciozi. Tomēr paldies par pīļu dīķa sakustināšanu un paskatīsimies, pēc cik ilga laika šīs viss izpeldēs "lielajā" publiskajā telpā. Tomēr viena piebilde - bērnu dzemdēšana/nedzemdēšana visiem ir personisks, emocionāls un intīms jautājums. Un paustais viedoklis kopumā ir mazliet tā kā aizskarošs tiem, kam ir tie pieci bērni, visi pabalsti un tāda izglītība, kas neļauj izprast šādu rakstu jēgu. Galu galā, cilvēkiem ir tiesības domāt, ka saule griežas ap zemi, tā tak arī ir personiskā brīvība?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt 24.04.2011 22:47
Ivetai - labs ierosinājums diskusijai. Kā redzams, daudzus arī uzrunājis.
Piekrītu, ka nenāktu par sliktu, ja Latvijas politiķi vairāk pievērstu uzmanību jomām, kur no viņu pūliņu rezultāts būtu vērojams vēl līdz nākamajām vēlēšanām un atpazīstams kā tiešas sekas lēmumiem (piemēram, budžets, nodokļu sistēma u.t.t.), nevis imitētu aktīvu darbību šajā jomā. Turklāt šobrīd, pieņemot lēmumus, kas vissāpīgāk skar tieši ģimenes ar bērniem (kaut vai lielāki tarifi tiem, kas pārkāpj niecīgo elektroenerģijas patēriņa robežu, lielāks PVN), klaigāt par nepieciešamību pēc lielākām ģimenēm un izrādīt "patiesas rūpes", ir vismaz liekulīgi.
Un vispār, izturēties pret iedzīvotājiem kā valsts interesēs bērnus ražojošām mašīnām, kuras propagandas bungu dārdoņas pavadījumā saražos pietiekamu daudzumu bērneļu, ir augstprātīgi un arī diezgan muļķīgi. Nez vai kāda ģimene radīs bērnus tikai tāpēc, lai 2050.gadā labi pildītos sociālais budžets, vai 2100.gadā būtu noteikts skaits etnisko latviešu. Tomēr droša vide, pārliecība par darba iespējām (un līdz ar to arī ienākumu līmeni)un, galu galā bērnudārzi, kur bērnu pieskatīs no brīža, kad viņam aprit gads, lai māte varētu atgriezties darba tirgū un garantijas, ka bērnam būs pieejama veselības aprūpe un izglītība (t.sk. augstākā) arī tad, ja ģimene nav bagāta, ne vienu vien ģimeni varētu pamudināt izšķirties par bērnu. BET tas agri vai vēlu no politiķiem prasīs noteiktu izšķiršanos: kam atņemt naudu, lai īstenotu dzimstību veicinošo politiku. Pašreizējie priekšlikumi vairāk atgādina vēlmi ar nodokļu palīdzību sodīt tos, kam bērnu nav, nevis veicināt dzimstību. Tas, manuprāt, ir tuvredzīgi un var radīt pretreakciju - galu galā, tie,kam bērnu nav, arī maksā par skolām, veselības aprūpi bērniem utt., kas viņiem pašiem nav vajadzīgi. Paziņojot, ka vecumdienās viņi saņems mazākas pensijas utt var radīt pretestību un vēlmi izvairīties no "netaisnīgās" nodokļu sistēmas.
Līdzcilvēku nesmalkjūtība gan neaprobežojas ar bērnu jautājumu, lai arī jautājumi par to, kāpēc ta' kādam nav to bērnu, ir sabiedrību raksturojošs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krista_Baumane 24.04.2011 22:13
Vēl man ienāca prātā - ja Saeimas Lielākajiem Demogrāfiem patiesi rūp, ka LV cilvēku skaits sarūk, viņi varētu sākt ar personiskās homofobās retorikas ierobežošanu un visādi citādi pārstāt demonstrēt neiecietīgu/nicinošu attieksmi pret homoseksuāliem cilvēkiem. Šāda attieksme gan sabiedrībā gan tās "līderos" ir konkrēts iemesls, kāpēc daudzi spoži, izglītoti cilvēki spēka gados pamet LV vai plāno to darīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ojārs 24.04.2011 22:07
Ļoti argumentēts un izsvērts raksts, kas piedod kvalitāti diskusijai par šo tēmu. Paldies autorei!
Tiesa, pats pamatuzstādījums - pasaulē cilvēku paliek ar vien vairāk - neiztur kritiku. Mūsu gadījumā runa nav par cilvēces izdzīvošanu, bet gan par latviešu tautas pastāvēšanu. Vai pēc 100 gadiem vēl būs cilvēki, kas runās un dziedās latviešu valodā. Vai mūs valsts pastāvēs ne tikai kā administratīvs un ekonomisks veidojums, bet vai pastāvēs piedāvājums un pieprasījums pēc latviešu kultūras. Saglabāt to ir mūsu pienākums neatkarīgi no tā cik daudz vai maz pasaulē kopumā ir cilvēku.
Par visu pārējo var piekrist - demogrāfijas un dzimstības jautājumi ir jārisina ar lielu atbildību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krista_Baumane>Ilmāram 24.04.2011 18:23
Jūsu personiskais uzbrauciens autorei laikam ir pārsteidzošs tikai tad, ja Jūsu uzvārds ir Mežs, par kuru biju daudz labākās domās kā par Latvieti Vidējo, no kura šāda agresīva jaukšanās citu privātajā dzīvē ir tieši tas, par ko Iveta runā sava bloga 2. punktā... Šāda attieksme (svešu cilvēku nekaunīga jaukšanās ļoti privātos jautājumos, sieviešu vērtēšana pēc tā, cik nodokļu maksātājus viņas dzemdējušas) ir viens no iemesliem, kāpēc es ik pa brīdim apsveru, vai nebūtu labāk ar ģimeni pārcelties dzīvot citur, kur sabiedrība mazāk tumsonīga...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

L 24.04.2011 15:52
Teikšu tā - kosmopolītisms dveš no šī raksta

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vīnoga Valtam 24.04.2011 14:12
izcili sakarīgs komentārs. Paldies arī Jums, ne tikai Ivetai Kažokai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

robis 24.04.2011 12:17
iztirzātā tēma šķiet iztirzāta tik jocīgi; ka īsti nav ko piebilst. nenemos vērtēt, kāpēc man šis viedoklis šķiet infantils tāpēc, ka autore ir nenobriedusi un apmaldijusies 3 priedēs, vai vienkārši man ir citas vertibas.
Novēlu meitenei labu veselību un nezaudēt zinātkāri, tad arī briedums nekur neliksies :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilmārs 24.04.2011 11:46
Svētkos man laikam nebūs laika izlasīt līdz galam visus Ivetas un komentētāju viedokļus, tomēr galveno mēģināšu pateikt.
1. Protams, ka pasaules cilvēcei nav no svara cik Latvijā dzimst bērnu, tieši pat labāk, ka to dzimst arvien mazāk - būs vairāk vietas tiem, kas te vēlēsies pēc dažām paaudzēm dzīvot un dalīties mūsu labklājībā (cerams augošā).
2. Tāpat nebūtu grūti dabūt trūkstošos simtus tūkstošus imigrācijas ceļā. Tikai nevaru piekrist, ka latvieši spēs tādā maksimālā ātrumā - vienā divās paaudzēs samierināties ar apziņu, ka mēs izzūdam kā etniska vienība. Līdzīgi, kā to nesamierinās neviena cita Eiropas tauta - katra cīnās savā veidā. Izlikties, ka tas tā nav ir divkosība.

3. Neviens nespiež radīt bērnus tiem, kas to nevēlas. Bet Latvijas problēma ir ka mūsu sistēma neļauj radīt bērnus tiem, kuri to vēlas, nenonākot nabadzībā un diskriminācijā. Tas nav godīgi, ka cilvēkiem, kas vēlas bērnus tūlīt trīskāršojas nabadzības risks! Tāpēc Latvijas valsts pienākums ir garantēt katrai ģimenei ar bērniem līdzīgu labklājību, kā viņai būtu bez bērniem!

4. Protams, ka vienlaikus jācīnās lai apturētu to cilvēku aizbraukšanu no Latvijas, kas labāk vēlētos strādāt un dzīvot Latvijā, tāpat, kā jau aizbraukušo atpakaļ atvilināšanu. Taču fakts, ka pēdējo 20 gadu laikā mums mirstība pārsniedz dzimstību par vairākiem simtiem tūkstošiem ir pietiekoši svarīgs. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ja netiks normalizēta demogrāfiskā situācija jau tagad tuvākos 3 gados, tad Latvijas iedzīvotāju depopulācijai būs lavīn-veida efekts - to vairs nevarēs apturēt.

5. Faktoloģiskas kļūdas! Patiesībā māmiņalgas šogad ir "iztukšos sociālo budžetu" tikai par 18 miljonus LVL, kas starp citu ir tikai 1,6% no pensijām. Žēl lasīt faktu tendenciozus sagrozījumus, ka 1,6% liels izdevums nu būtu sagrāvis sociālo budžetu. Vai tad nav tomēr tā, ka to budžetu ievelk deficītā uz 1/3 samazinājušais strādājošo skaits, kamēr pensionāru skaits jau turpina pieaugt!

6. Man ir aizdomas, ka autore ir tik nokaitināta tāpēc, ka jūtas laikam aizskarta vai arī zemapziņā vainīga, par to ka pati iespējams neauklē vismaz 3 bērniņus. Tādā gadījumā tas ir vienkārši nožēlojami! Ļoti atvainojos, ja esmu kļūdījies...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

beibe 24.04.2011 11:12
Re, cik sakarīga diskusija iespējama internettelpā! Kažoka ir reāli gudra, un paldies Valtam un visiem citiem "konstruktīvajiem". Vairāk tādu cilvēku mums - nācija plauktu un zeltu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Patiesais 24.04.2011 11:11
Iveta, jautājums, vai latvietis var būt ar melnu ādās krāsu, ir tik tiešām provokatīvs. Mana iekšējā sajūta saka, ka var. Kādēļ bērns, kuram viens no vecakiem ir latvietis, sevi nevarētu ar šo tautību identificēt? Ja viņš šeit dzimis, audzis un vēlētos savu dzīvi veltīt šīs valsts labklājībai, tur latviešu tradīcijas, valodu un kultūru svētu, neredzu nekādu problēmu. Protams, Jūs šeit provokatīvu iemeslu pēc varbūt norādīsiet, ka principā arī divu senegāliešu bērns varētu kvalificēties šiem kritērijiem. Varbūt... Tomēr es personīgi uzskatu, ka mana vieta ir tur, kur esmu dzimis, kur dzimuši mani senči. Valsts, kur ekonomisku vai drošības iemeslu dēļ, esmu nokļuvis nekad nekļūs par manām mājām, bet tikai tikai un vienīgi par pagaidu mītni, kurā smelties jaunu dzīve gudrību. Tādēļ mūsu politiķiem Jūsuprāt bezjēdzīgās demogrāfijas politikas ietvaros ir ne tikai jāveicina atbalsts bērniem šeit uz vietas, bet arī jārūpējas par apstākļu radīšanu tautiešu atgriešanai. (Demogrāfijas politikas uzdevums nav tikai nākamās paaudzes atjaunošanas funkcija. Un cik zinu, atbildīgie politiķi to apzinās.) Savukārt ārpolitikas ietvaros tiem jāveicina tie apstākļi, kuri ļautu šiem diviem senegāliešiem kopt savu zemi, nevis bēgt no savas problēmu māktās dzimtenes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Valts 24.04.2011 10:59
"Bāc, nu mani taču DROŠI par liberāli var nosaukt tikai kontekstā, kur liberālisms definējas kā pasaules uzskats, kura vienīgā alternatīva ir konservatīvis skatījums uz pasauli!"

Piedod, ja izskatās, ka es būtu Tevi nepamatoti ieklasificējis kaut kādā rāmī. To arī nemaz negribēju darīt.

Jā, es noteikti esmu tuvāk vērtību relatīvismam nekā Iveta. Apjautāties par cilvēka vērtību pamatojumu var vienmēr. Pārmērīgi uzstāt uz pamatojuma sniegšanu varētu jau būt neproduktīvi - galu galā vērtības bieži ir saistītas ar ticībām, un tās bieži nav racionāli pamatojamas. Piem., es ļoti šaubos, vai racionāli ir iespējams izrisināt strīdu starp diviem cilvēkiem, no kuriem viens tic absolūtās patiesības esamībai, bet otrs ne. Protams, vajag "safeguard", proti, ja no cilvēku lolotām vērtībā izriet noziedzīga rīcība pret citiem, ar viņu vērtību respektēšanu sevišķi nevar aizrauties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 24.04.2011 10:34
Dažas atbildes Valtam

"iracionālas spazmas pārņemtu jebkuru kopienu, kad tās locekļi arvien skaidrāk apjaustu kopienas izmiršanas perspektīvu, arī tad, ja neko racionālu pasākt vairs nebūtu iespējams. LV sabiedrība šeit pelna arī nedaudz iejūtības. "

Nu es jau šobrīd ne tik daudz par sabiedrību, kā par politiķiem, kas cenšas šīs "iracionālās spazmas" provocēt. Pat ja perspektīva - attāla un nav pat skaidrs, kas īsti ir tā izmirstošā kopienā (un vai transformācijas nav dabisks process). Bet, jā, iejūtības man pret šāda veida uzskatiem tiešām ir maz :)


"Citādāk Iveta riskē kļūt ievainojama no viena klasiska iebilduma pret liberāļiem, ka viņi aizstāv abstraktus, hipotētiskus cilvēkus, bet nevis tos cilvēkus, kas dzīvo reālās sabiedrībās un kurus nodarbina reizēm pavisam „neliberālas” raizes."

Es neesmu pārliecināta, ka manis teiktais ir iekvalificējams rāmītī "liberālas raizes". Neredzu kā mans viedoklis šajos jautājumos būtu būtiski atšķirīgs, ja, piemēram, identificētos ar progresīvākajiem komunitārajiem, sociālisma vai pat kristīgajiem uzskatiem. Bāc, nu mani taču DROŠI par liberāli var nosaukt tikai kontekstā, kur liberālisms definējas kā pasaules uzskats, kura vienīgā alternatīva ir konservatīvis skatījums uz pasauli! Jā, konservatīva es tiešām neesmu. Praktiski nevienā nozīmē.

Ne tikai liberāļiem ir svarīgi, lai politiskās prioritātes tiktu noteiktas uz racionāla pamata. Man, kā reizi, šķiet, ka es aizstāvu tos reālos, šobrīd dzīvojošos cilvēkus, kā arī cilvēkus, kas vēl piedzims nākotnē, mēģinot nepieļaut viņu liktenim patiesi svarīgas problēmas pārfokusēt uz kaut ko citu. Tas, ka ne visi cilvēku priekšstati ir 100% racionāli (un nevar sagaidīt, ka tādi tie varētu būt), ir skaidrs un nav maināms. Jā, es pieļauju, ka kāds varētu uzskatīt (un, kas zin, varbūt tā domā arī vairākums), ka nācijas (jebkādā tās nozīmē - arī vienkārši kā kopiena) ilgtermiņa izdzīvošanas jautājums ir svarīgāks par ikviena individuāla cilvēka, bērna (jau dzimuša vai vēl nedzimuša) likteni. Un pasaules likteni. Tam es nepiekrītu un uzskatu to par neracionālu pozīciju. Pret ko protestēju. Tam nav sakara ar liberālismu - tā, manuprāt, ir jebkura humānista dabiska pozīcija. Tas, kā reizi, ir par dzīvajiem, reālajiem cilvēkiem.

"Kosmopolītisku ideoloģiju, kāds ir liberālisms (arī, piem., sociālisms), politiski vājā vietā ir, ka konsekventa pieturēšanās pie tām prasa būt politiski indiferentam pret virkni lietu, pret kurām reālas kopienas gandrīz nekad nav un nevar būt indiferentas."
Piekrītu. Vismaz daļā par to, ka reālās kopienas šobrīd nav indiferentas. Taču manis teiktajam par globālajām tendencēm tomēr bija bišku specifiskāks konteksts - tas nebija gluži arguments par to, ka globālās demogrāfiskās tendences neļauj Latvijai domāt par savu specifisko demogrāfisko situāciju (vai pat kā veicināt dzimstību). Tās minēju kā raksturojumu katinošajai pazīmei, ka mēs par šīm tendencēm (līdzīgi kā par daudziem citiem jautājumiem) līdz šim domājam tikai savās robežās. Tā, it kā aiz Latvijas robežām pasaule beigtos un mēs būtu totāli izolēti - ne mēs ietekmējam to, kas notiek aiz robežām, ne tas, kas aiz robežām, ietekmē mūs. Argumenti par apsvērumiem, kas varētu būt kaut nedaudz nozīmīgi pasaules liktenim kopumā diskusijā PAT NESKAN. Un tas ir simptomātiski. Tādā nozīmē teicu, ka arī šis novērojums "izgaismo Latvijas politikas un sabiedrības pašas sliktākās iezīmes".


"Bet, manuprāt, būtu diezgan bezjēdzīgi kopienā, kuras locekļi stingri pieturās pie nošķīruma starp kopienai piederīgajiem un svešajiem un kuri šīs kopienas ilgtspēju uzskata par svarīgu, apgalvot, ka šiem kopienas locekļiem nav morāla pienākuma radīt pienācīgu daudzumu pēcnācēju, ja vien viņi to spēj"

Jā, taisnība. Ar uzsvaru uz to, ko teici noslēgumā - "ja subjektam pašam attiecīgās kultūras ilgtspēja šķiet dārga." Man svarīgākais: lai subjektam netiktu UZSPIESTS kā morāls pienākums kādam citam svarīgas prioritātes. Mēs katrs pats izvēlamies, ko uzskatīt par savu morālo pienākumu, - ja kādas kopienas turpinātiesspēju kāds apzināti izvēlas par savu personisko morālo pienākumu, tad tā ir absolūti leģitīma un cienījama izvēle. Pat ja manās vai kāda cita acīs tā būs neracionāla. Es ticu atsevišķiem UNIVERSĀLIEM morāliem pienākumiem, bet tie tad ir īpaši pamatojumi un attiecas vai nu uz konkrētiem cilvēkiem vai visu cilvēci. Universālus morālus pienākumus attiecībā uz kādas konkrētas kopienas turpināšanos laikā man grūti iedomāties. Pagaidām domāju, ka tādu nav. Nu varbūt: netraucēt, ja pietiekami daudzi kopienas locekļi vēlas saglabāties kā kopiena.

"Bet doma, ka demogrāfijai nav jābūt pirmā līmeņa prioritātei tāpēc, ka tā ir ilgtermiņa problēma, kuras risinājumi pilnīgu atdevi var sniegt tikai pēc gandrīz 20 gadiem, ir drusku vieglprātīga. Manuprāt, politikā tieši ilgtermiņa domāšanas trūkums ir hroniska nelaime."

Kopumā tā varētu būt. Jautājums - ko nozīmē "pirmā līmeņa prioritāte". Es vairākas reizes blogā teicu, ka politiķiem, protams, ir jādomā par demogrāfiju. Bet ir svarīgi tas, KĀ viņi par šo jautājumu domā (cik kvalitatīvi izsver dzimstības pieauguma kā risinājuma izmaksas/alternatīvas/ietekmi uz šobrīd dzīvojošajiem cilvēkiem utt.) un ar kādiem nolūkiem (vai histēriska dzimstības pieauguma padarīšanai par Nr.1 problēmu nav kaitīgu blakusefektu).

"Līdz 30-un-cik-tur gadiem nodzīvojis bez bērniem, zinu, ka piesienās ar tiem apnicīgajiem „kad būs” jautājumiem arī vīrietim"

Labi, šo ņemšu vērā - tātad problēma attiecas ne tikai uz sievietēm! :)

"Saprotu, ka tas var dergties, bet rūpes turēšana par dzimstību tādēļ, lai nākotnē būtu pelnītāji, ir daļa no mainstream diskursa teju vai visās Eiropas valstīs, kur dzimstība ir zema. "
Tomēr svarīgi, kas (eksperti vai politiķi) un kādā kontekstā par šo diskutē. Manuprāt, šis ir tas gadījums, kad retorika ir svarīga, jo norāda uz vērtībām. Vai tiešām bērnudārzi, veselības aprūpe bērniem, pabalsti vecākiem tiek pamatoti tieši kā investīcijas nākamajo nodokļu maksātāju sagādē.

"Tā jau ir piesiešanās. Politiķiem nav jāaicina cilvēki uz darbībām, kas pat diezgan mežonīgās fantāzijās nesniegs reālistisku risinājumu."
Kādēļ? It sevišķi, ja sievietei/vīrietim bērnu, kādēļ nevarētu viņus aicināt (arī materiāli stimulēt, protams) bērnus adoptēt t.sk. no ārvalstīm? Labi, aizmirstam par Afganistānu. Pieņemsim, Baltkrievija, Ukraina, Krievija. Vai es kļūdos domājam, ka Latvijas politiķiem šāds aicinājums būtu neiedomājams PAT TAD, ja būtu pietiekams skaits cilvēku, kas patiešām vēlētos tā darīt un labas iespējas adopciju nokārtot?

" Ņemot vērā, ka, manuprāt, vienīgais īsti dzīvais „latviskais” ir valoda, tā teorētiski varētu saglabāties arī pēc 100 un 200 gadiem."

Vajadzīgi vairāk bērni, lai pēc 100 gadiem būtu kam runāt latviešu valodā? Jā, laikam šo es līdz galam tiešām nespēju saprast. Manā izpratnē valoda ir instruments nevis pašvērtība. Tad jau labāk tiešām "latviskums" komentētāja Toma izpratnē - tur arī es saskatu vērtību (gan atkarībā no tā, cik šauri/plaši izprasts).

"Ivetas neizpratne par to, kas padara latviešu pašatražošanas par īpaši sargājamu pašvērtību, mulsina. Ja cilvēkam kaut kas šķiet vērtība, ar to pietiek, lai tā tāda viņam arī būtu (tā, protams, nav jāpieņem tāpēc kā vērtība arī citiem). Kaut kāda īpaša pamatojuma paģērēšana ir zināms respekta trūkums."
Es neesmu vērtību relatīviste - es ticu, ka dažas no tām ir vērtīgākas par citām. Cilvēku kopienām un atsevišķiem indivīdiem vēsturiski ir bijušas visdažādākās fiksācijas. Dažas no tām kaitīgas (rases tīrība kā biežākais piemērs). Dažas - vērtīgas (skandināvu solidaritāte). Dažas - totāli iracionālas (ar dogmatiskiem reliģiskiem priekšstatiem saistītas). Es nedomāju, ka pamatojuma prasīšana - kādēļ jūs uzskatāt tieši tādu un tādu ideju par vērtību - ir cieņas trūkums. Pat pretēji: man šķiet, ka tā ir cieņas izpausme. Tā es apliecinu cieņu cilvēkam kā racionālai būtnei, kurai būtu jābūt spējīgai izskaidrot, kādēļ viņa tic tam, kam tic. Pajautāt, nevis vienkārši pie sevis nodomāt "vai, kādi tumsoņas - neskatoties uz zinātni, vēsturi, turpina domāt pa vecam".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 24.04.2011 08:12
Kištim,
Par Keralas pensijām man nav ne jausmas. Bet, nē, nav tur paralēles ar Ķīnu. Keralā kā reizi praktiski nav slepenu jaundzimušu meitenīšu noslapkevošanas, vidējais dzīves ilgums ir daudz augstāks nekā Indijā kopumā, zīdaiņu mirstība daudz zemāka (dēļ vairāk cilvēkiem pieejamās veselības aprūpes), pāri biežāk izmanto kontracepciju, un arī demogrāfiskie rādītāji daudz zemāki nekā Indijā kopumā. Lai gan Kerala nav Indijas bagātākais štats. Lūk, šeit par šo Keralas modeli var izlasīt vairāk: http://en.wikipedia.org/wiki/Kerala_model

Toms,
Man šķiet, ka Jūsu novērojums par to, ka bērni dzimst tad, kad ir pārliecība par to, ka nākotnē situācija tikai uzlabosies, varētu būt ļoti precīzs.

laurabriviba, Toms,
Man šķiet, ka starp Jūsu abu uzskatiem par latviskumu tomēr ir diezgan liela pretruna. Viens ir vērts uz to, lai teju nemainītā formā sargātu to, kas bijis, kamēr otrs - par transformācijām nākotnē. Jāatzīst, ka Toma skatījums man pat šķiet visai simpātisks. Tikai viens provokatīvs jautājums, lai saprastu, kādas tad ir latviskuma/latviešu robežas (ja jau tas ir tas, ko vēlamies īpaši atbalstīt): kā Jūs teiktu, vai kamerorķestris Kremerata Baltica (un atsevišķi Gidons Krēmers) ir daļa no latviešu kultūras? Kādēļ jā, kādēļ nē?


KristiineJ,
Jā, paskatoties uz Jūsu pieminēto rindkopu, piekrītu, ka neesmu to ļoti labi nokontekstualizējusi. Vienkārši iedomājos, cik milzīgiem jābūt pabalstiem, lai gada laikā bērnu skaits TRĪSKĀRŠOTOS (pat "treknajos gados" tas, šķiet, pieauga par procentiem nevis reizēm)u. Tas tiešām nebija domāts ar nolūku pateikt, ka māmiņas to nebūtu pelnījušas.


Patiesais,
Paldies par skaidrojumu! Taču vēlējos uzdot bišku provokatīvs jautājums: vai latvietis Jūsu izpratnē var būt ar melnu ādās krāsu?

Valt,
Paldies, ka saņēmies tik daudz nokomentēt :) Mēģināšu uz šo reaģēt kaut kad bišku vēlāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsM > Armands 24.04.2011 07:22
>> kāds ir Jūsu redzējums konkrēti par Latvijas sabiedrības izaugsmi?

Pavisam vienkārši – demokrātiskā sabiedrībā neviens nevar kaut cik ievērojami ietekmēt dzimstības rādītājus. (Ķīnai tas izdevās piespiedu kārtā, bet es šādu modeli nerekomendēju.) Pat autores ievietotās ANO prognozes par iedzīvotāju skaitu līdz 2100. gadam svārstās no 5,5 līdz 14 miljardiem cilvēku, kas būtībā nozīmē "they have no clue". Nevar regulēt to, par ko nevienam nav nekādas sajēgas.

Latvijas izaugsmi es saskatu individuālajā attīstībā. Nevis tiek meklēti reti talanti un vienlaicīgi simtiem citu bērnu izglītība tiek pamesta novārtā, kā tas ir Indijā, bet tiek ieguldītas maksimālās rūpes katra bērna aprūpē, audzināšanā, izglītībā.

>> Jums Kaspar M. tiešām sagādā baudu, ka bērnu trūkuma dēļ ir jāslēdz arvien jaunas skolas?

Es mācījos tieši šādā nelielā lauku pamatskolā, un mani izsauca pie direktora par pretpadomju aģitāciju tikai tāpēc vien, ka mans brālis bija atļāvies pateikt, ka būtu labi ja mūsu skolā būtu datori kā citās prestižajās centra skolās. Ar to gribu pateikt, ka man nesagādās prieku, ja būs daudzas skolas ar bērniem, taču šīm skolām trūks līdzekļu bērnu mūsdienīgai apmācībai vai trūks labu skolotāju. Varbūt Austrijā visas mazās skolas bērnu trūkuma dēļ jau sen ir slēgtas, toties palikušajās nodrošina pēc iespējas labākus apstākļus ikvienam skolēnam. Tam ir vajadzīga nauda un šeit mēs atgriežamies pie galvenās problēmas:

>> Sk. http://www.ir.lv/2010/9/14/still-3rd-from-the-bottom (raksts par to, ka Latvija atpaliek no Krievijas ekonomiskās attīstības ziņā)

Vai tas nav nožēlojami, ka 7 gadus pēc iestāšanās ES mēs neesam ieguvuši nekādas ekonomiskās priekšrocības? Lūk, šim jautājumam vajadzētu būt katra politiķa ikdienas tematam. Runas par demogrāfiju ir tikai un vienīgi uzmanības novēršanai no sava nekompetences galveno jautājumu risināšanā.

Mortens Hansens ir kontroversiāls, bet viņam varētu būt taisnība, ka ekonomiskās atpalicības problēma slēpjas zemajā izglītības kvalitātē. Panākumi Starptautiskajās skolēnu olimpiādēs nav reprezentatīvi, jo tas ir tikai kā sports. Ja Latvija uzvarētu pasaules čempionātā hokejā, tad tas nekādi neatrisinātu mūsu ekonomiskās problēmas. Jārūpējas ir par katru skolēnu, nevis tikai par dažiem talantiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Valts 24.04.2011 02:26
„šie ķimerēšanās mēģinājumi ir ārkārtīgi kaitinoši tādēļ, ka tie izgaismo Latvijas politikas un sabiedrības pašas sliktākās iezīmes.” Atzīstot, ka šajos „ķimērēšanās mēģinājumos” tiešām izpaužas viena otra LV sabiedrības nejēdzīga iezīme, esmu pārliecināts, ka visādas vairāk vai mazāk iracionālas spazmas pārņemtu jebkuru kopienu, kad tās locekļi arvien skaidrāk apjaustu kopienas izmiršanas perspektīvu, arī tad, ja neko racionālu pasākt vairs nebūtu iespējams. LV sabiedrība šeit pelna arī nedaudz iejūtības. Citādāk Iveta riskē kļūt ievainojama no viena klasiska iebilduma pret liberāļiem, ka viņi aizstāv abstraktus, hipotētiskus cilvēkus, bet nevis tos cilvēkus, kas dzīvo reālās sabiedrībās un kurus nodarbina reizēm pavisam „neliberālas” raizes.
1)„Planētas pārapdzīvotība cilvēcei kopumā noteikti ir lielāka problēma nekā iedzīvotāju skaits katrā atsevišķā valstī.” Pieņemu, ka pēdējais cilvēcei kopumā gandrīz vispār nav problēma. Bet ne šis pirmais, ne pēdējais jautājums, kurā cilvēki, kopienas un valstis sliecas savas šaurākās intereses turēt augstāk prioritāšu skalā. Kosmopolītisku ideoloģiju, kāds ir liberālisms (arī, piem., sociālisms), politiski vājā vietā ir, ka konsekventa pieturēšanās pie tām prasa būt politiski indiferentam pret virkni lietu, pret kurām reālas kopienas gandrīz nekad nav un nevar būt indiferentas.
2)„Rokas nost no manas personiskās izvēles!” Jebkurā brīdī esmu gatavs uzlikt savu treknāko parakstu zem šī uzsaukuma. Bet, manuprāt, būtu diezgan bezjēdzīgi kopienā, kuras locekļi stingri pieturās pie nošķīruma starp kopienai piederīgajiem un svešajiem un kuri šīs kopienas ilgtspēju uzskata par svarīgu, apgalvot, ka šiem kopienas locekļiem nav morāla pienākuma radīt pienācīgu daudzumu pēcnācēju, ja vien viņi to spēj. Cita lieta, ka LV sabiedrība iekšējas sašķeltības, vērtību plurālisma un nestabilitātes, ārējās e/imigrācijas apstākļos LV sabiedrība vispār ir kopiena uz sairuma robežas. Var rasties šaubas, vai vispār var identificēt, attiecībā pret ko šāds morāls pienākums vairs var pastāvēt. Īsumā – bērnu radīšana noteikti nav universāls morāls pienākums, bet var par tādu kļūt noteiktos kontekstos, it īpaši, ja subjektam pašam attiecīgās kultūras ilgtspēja šķiet dārga.
3)Piekrītu daļā par to, ka politiķi mīl pievērsties šķietami vienkāršākām problēmām vairāk nekā sarežģītākām un nereti svarīgākām. Vismaz daļēji šajā demogrāfijas tēmā šāda tieksme tiešām parādās. Bet doma, ka demogrāfijai nav jābūt pirmā līmeņa prioritātei tāpēc, ka tā ir ilgtermiņa problēma, kuras risinājumi pilnīgu atdevi var sniegt tikai pēc gandrīz 20 gadiem, ir drusku vieglprātīga. Manuprāt, politikā tieši ilgtermiņa domāšanas trūkums ir hroniska nelaime. Īstermiņa sāpes risināt vai pseidorisināt viņi parasti ir gatavi.
4)Kopumā visam piekrītu. Tiesa gan, ņemot vērā Latvijas valstij bieži raksturīgo mazspēju, tās visādā ziņā pievilcīgās sabiedrības izveide var izrādīties "mission impossible". Daļā politiķu varbūt no tā arī baidās. Dzērājs jau arī reizēm saprot, ka ar viņa dzīvi drīz būs "kirdik", bet nekādu mentālu spēku tam turēties pretī viņam nav, kaut arī pamācošs vērotājs no malas varētu teikt – tu vēl vari to un tu vēl vari šito. Tad nu tas primitīvais problēmu gals ir tas, pie kā rokas vēl ceļas ķerties klāt. Ja visādi citādi ir mēsli, tad varbūt vismaz sadzims te cilvēki, varbūt viss pats no sevis kaut kā ievirzīsies labākās sliedēs. Skaidrs, ka šādu apsvērumu vadīta politika ir nožēlojama. Vienīgi zināma empātija pret LV varētu mīkstināt sašutumu. Pēc visiem triecieniem – 1.pasaules karš, 1941.g.izvešanas, 2.pasaules karš, 1949.g.izvešanas, PSRS sociālais eksperiments ar milzīgu imigrāciju, dziļākais ekonomikas kritums 90. gadu sākumā tagadējo ES valstu vidū, dziļākais ekonomikas kritums Eiropā nupat pēdējās krīzes laikā. Jābrīnās, ka Latvijas valsts vispār vēl ir saglabājusi kaut kādu rīcībspēju. Un tad vēl viņi te dzīvos tikai tad, ja šis zemes pleķis drošības un iespēju ziņā izkonkurēs citas Eiropas valstis? Come on! Tas projekts ir "verloren gegangen"! Patiesībā te bērnus vispār nevajadzētu laist pasaulē, lai nemokās zemes pleķī ar tik nožēlojamu karmu.
5)Jā, tas Ivetai ir izdevies diezgan nāvējošs sitiens politiķu piekoptajai demogrāfijas problematizācijai. Patiesi, ja LV nākotne tiek saistīta ar vērā ņemamu dzimstības pieaugumu, sociālās garantijas tam nekādi netiks līdz. Vispār tiem cilvēkiem, kuri sakās turam rūpi par latviešu izmiršanu u.tml., ir aukstasinīgi jāapzinās, ka masveida bērnrades aktivizēšanā ir jāmetas iekšā apstākļos, kad sociālās garantijas noteikti tam netiks līdz. Iejūtoties šo rūpes turētāju ādā, jāsamierinās, ka būtisks dzimstības pieaugums nevarēs notikt, pateicoties sociālajam nodrošinājumam; ja tāds liels pieaugums notiktu, tas varētu tikai būt par spīti sociālā nodrošinājuma samazinājumam.
6)OK, es arī tādus raibi raibo ģeogrāfiju izdzīvojušos cilvēkus pazīstu. Pieņemu, ka Ivetas pieredze, dabiski biežāk sastopot tādus ļoti internacionalizētus cilvēkus, nevis uz vietas pārsvarā savās valstīs dzīvojošos, rada drusku pārspīletu iespaidu par to samiksēto ļaužu īpatsvaru. Ar zināmu pesimisma devu var iedomāties arī scenāriju, ka Eiropas ekonomiskais pagrimums varētu arī radīt pretējo faktoru – pieaugošs cilvēku skaits dzīvos bez lieliem resursiem iestrēguši, kuru nu kurais ir.
7)Pētījis šo jautājumu droši vien neviens nav. No subjektīvās pieredzes varu teikt, ka tā nav. Līdz 30-un-cik-tur gadiem nodzīvojis bez bērniem, zinu, ka piesienās ar tiem apnicīgajiem „kad būs” jautājumiem arī vīrietim. Arī tagad daži piesienās līdz riebumam – kad būs otrais utt.
8)Nezinu. Gribās domāt, ka cilvēku vairākumam vismaz šajos jautājumos ir gana daudz veselā saprāta, lai pabalstu dēļ vien pārāk daudz bērnu neradītu. Šajā gadījumā vairuma veselais saprāts ir drošības vārsts, kas, manuprāt, ļauj politiķiem leģitīmi neraizēties par šajā Ivetas bloga punktā aprakstītajām briesmām.
9)Saprotu, ka tas var dergties, bet rūpes turēšana par dzimstību tādēļ, lai nākotnē būtu pelnītāji, ir daļa no mainstream diskursa teju vai visās Eiropas valstīs, kur dzimstība ir zema. Joka pēc ievadīju Google „birthrate” un „pensions”. Šo lietu saikni uzsver un problematizē Ntajās valstīs. Būtu nekorekti to pacelt kā kaut kādu Latvijas sabiedrības domāšanas īpatnību. Īstenībā tāda sasaistīšana ir elementārs pragmatisms; protams, paliek atvērts jautājums, kādus rīcībpolitikas soļus mēs tāpēc speram vai nesperam.
10)Tā jau ir piesiešanās. Politiķiem nav jāaicina cilvēki uz darbībām, kas pat diezgan mežonīgās fantāzijās nesniegs reālistisku risinājumu. Galu galā, ja demogrāfiju uzskatām par problēmu, tur glābiņš var būt rodams tikai gana masveidīgās tendencēs. Cik tad te to potenciālo adoptētāju procentuāli varētu būt? Un vēl lai adoptētu tādus pavecākus bērnus…
11)Nu nevajag obligāti izpratni par tautu kā par organismu, lai varētu gribēt, lai dzimst vairāk latviešu. Pietiek, ka cilvēks grib, lai arī nākotnē saglabātos pietiekami plaša vidē, kurā runā latviešu valodā un kas ļauj uzturēt pietiekami daudz dažādas darbības jomas, kurās iespējams realizēties šajā valodā, kaut vai, piem., literatūrā. Ņemot vērā, ka, manuprāt, vienīgais īsti dzīvais „latviskais” ir valoda, tā teorētiski varētu saglabāties arī pēc 100 un 200 gadiem. Un tas nekas, ka kultūras dažādi savstarpēji ietekmējas un mainās. Ivetas neizpratne par to, kas padara latviešu pašatražošanas par īpaši sargājamu pašvērtību, mulsina. Ja cilvēkam kaut kas šķiet vērtība, ar to pietiek, lai tā tāda viņam arī būtu (tā, protams, nav jāpieņem tāpēc kā vērtība arī citiem). Kaut kāda īpaša pamatojuma paģērēšana ir zināms respekta trūkums.
12)Tas Latvijas sabiedrības mazais izmērs tomēr jau tagad šad un tas smacē. Slinkums tikai vēl izvērst šo tēmu.

OK, te es noguru… Kopumā super, ka Iveta šādu blogu uzrakstīja. Un, protams, ļaujiet cilvēkiem pašiem lemt, ko viņi ar savām dzīvēm grib vai negrib darīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tiina > Armands 24.04.2011 02:25
PSRS laikos Latvijas komandas plūca laurus Vissavienības matemātikas olimpiādēs - laiks atgriezties pie tām lietām, ko mēs esam spējuši labi
_______
A par šo tēmu nevajag, ja nav informācijas, labi? Arī tagad Latvijas matemātiķiem ir labi panākumi starptautiskajās olimpiādēs. Turklāt gadu no gada.

Cik daudzi Latvijas vidusskolu absolventi - 19-gadīgie jaunekļi un jaunavas spētu to sekmīgi nokārtot un iestāties Radžastānas, Kanpuras, Madrasas vai kādā citā IIT filiālē?
_____
BTW - es domāju, savi simti trīs vai četri būs. Ja vien viņiem būtu tāda vēlēšanās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands - KasparamM 23.04.2011 23:35
>>> Vēlreiz atgādināšu, ka nekur tavā pārspriedumā neredzu tādu a priori nosacījumu, ka mums vajag dzimstību tagad un uzreiz. Šī vajadzība ir tikai tavās iedomās.
=====
Nezinu - visticamāk mēs neesam tik ģeniāli kā islandieši vai igauņi (par kuriem raksta Iveta). Ne visiem pietiek to nišu, kuras aizņem nelielas un veiksmīgas valstis. Latvijā bagātību rašanās process ir vairāk ekstensīvs nekā intensīvs - pietiek paskatīties uz to veidu, kā daži cilvēki te nopelna lielu naudu. Tas nav nekas slikts - bet mēs nevaram pēkšņi pagriezties par 180 grādiem un teikt, ka "sākot ar šodienu sāksim ražot intensīvi un gudri". Mūsu cilvēki nav tik izglītoti. Man arī tas kremt, jo strādāju eksakto nozaru izglītībā. Bet es rēķinos ar realitāti nevis būvēju sapņu pilis. Sk. http://www.ir.lv/2010/9/14/still-3rd-from-the-bottom .

ASV piemērā ir t.s. "zilā štata modelis" (atbalsts demokrātu partijai, zemāka dzimstība, augstāka imigrācija, intensīvāka ražošana - Viskonsina, Ilinoisa, Masačusetsa, Ņujorka, Kalifornija, u.c.) un "sarkanā štata modelis" (atbalsts republikāņu partijai, augstāka dzimstība, ekstensīvāka ražošana - Tenesija, Karolīnas, Alabama, Kanzasa, Oklahoma). Ja mēs Latvijā nespējam būt gana pievilcīgi iebraucēju darbaspēkam, tad mums tāds pašiem jāaudzina. Ja nebūsim ne zilais ne sarkanais štats, tad būsim indiāņu rezervāts. Talantīgi imigranti (pat ja mēs tādus gribētu) pie mums nebrauks - kāda jēga viņiem te būtu uzturēties, ja Šengenas joslā atrodas arī, teiksim, Vācija?

Ja mums būs vairāk bērnu, tad būs vairāk talantu - vairāk cilvēku, kurus var sagatavot līdz normālam līmenim. PSRS laikos Latvijas komandas plūca laurus Vissavienības matemātikas olimpiādēs - laiks atgriezties pie tām lietām, ko mēs esam spējuši labi. Ir savā ziņā jāatdod mūsu zemei tas parāds, kas tika izveidots laika posmā no 1992.g. līdz mūsdienām, kad dzimstības koeficients bija kaut kur ap 1.1-1.3.

Tīri ziņkārība - Jums Kaspar M. tiešām sagādā baudu, ka bērnu trūkuma dēļ ir jāslēdz arvien jaunas skolas? Ko mūsu paaudze ir tik ģeniālu izdarījusi, kas attaisnotu tādus cilvēkresursu zaudējumus? Vai mēs savas zemās dzimstības 20 gados esam izveidojuši te kaut kādu izcili laimīgu un humānu sabiedrību? Perfekti izglītojuši savu jaunatni? Kļuvuši konkurētspējīgi globālajā tirgū? Kuras tad būtu tās "paliekamās vērtības" kas attaisnotu to, ka cilvēku skaits tik strauji sarucis?

Es nemaz nešaubos, ka Jūs visu šo jau zinājāt. Un vienkārši uzskatījāt, ka dzimstības pieaugums visticamāk atnāks nevis viens pats, bet kā pavadparādība būtiskām reformām kaut kādās citās svarīgās jomās. Ja tā - tad es Jums vislielākajā mērā piekrītu. Bet tad vajadzētu teikt ne vien A, bet arī B - pastāstīt - kāds ir Jūsu redzējums konkrēti par Latvijas sabiedrības izaugsmi? (Lai tas būtu ticami - nevis vienkārši sapnis dzīvot kā Austrijā.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsM > Armands 23.04.2011 22:07
Vēlreiz atgādināšu, ka nekur tavā pārspriedumā neredzu tādu a priori nosacījumu, ka mums vajag dzimstību tagad un uzreiz. Šī vajadzība ir tikai tavās iedomās. Esmu bijis Austrijā un piekrītu, ka tā ir ļoti sakopta un laimīga zeme un acīmredzami zemā dzimstība tur nav problēma. Tad kāpēc lai šāds modelis nedarbotos Latvijā? Mūsu problēma ir tā, ka mēs nemaz nenovērtējam tos latviešus, kas jau ir pasaulē.

Pat ja mēs spētu ar lielāku dzimstību īsā laikā divkāršot iedzīvotāju skaitu Latvijā, tad tas nebūtu garants sakārtotai un pārtikušai sabiedrībai. Drīzāk jau otrādi, un šādi piemēri nav tālu jāmeklē. Ukrainā ir apmēram 20 reizes vairāk iedzīvotāju (arī iedzīvotāju blīvums ir lielāks) nekā Latvijā, bet valstī ir pilnīgs bardaks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands 23.04.2011 21:52
Skatos, ka Indijas "Joint entrance examination" links nav iekopējies pareizi. Piedošanu! Sk. http://www.jee.iitb.ac.in/oldqp.php .
Cik daudzi Latvijas vidusskolu absolventi - 19-gadīgie jaunekļi un jaunavas spētu to sekmīgi nokārtot un iestāties Radžastānas, Kanpuras, Madrasas vai kādā citā IIT filiālē? Ar visu mūsu humānās izglītības bagāžu - visiem skolu psihologiem, šļirču apmaiņas punktiem, "Papardes ziediem", nepilngadīgo lietu inspektoriem un bāriņtiesām. Es visus šos "soft skill" šarlatānus, kas apsēduši skolas, patriektu ratā - un pieņemtu darbā palīgus ķīmijas un fizikas skolotājiem. Kaut vai studentus, kuri sēdētu konsultācijās un individuāli skaidrotu, kā risināt šos JEE testa uzdevumus. Un visi nežēlīgi mācītos. Cita ceļa kā sabiedrībai tikt uz augšu vienkārši nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands - mammai 23.04.2011 21:39
Tās programmas būtu, protams, ļoti laba lieta - ja reiz šobrīd valstī ir nedaudz (skolas vecuma) bērnu, tad tie, kuri mums ir, būtu jāizglīto un jāaudzina sevišķi rūpīgi. Un tas ne vienmēr notiek. Ir, protams, arī Latvijā labas skolas un veiksmīga ģimenes pieredze - bet tās ir mazas labklājības saliņas uz vispārēja pelēcības fona. No Ivetas teiktā turklāt izriet, ka pašreizējie bērni dzīvos pavisam citā, globālā pasaulē - kur viņiem būs jākonkurē ar indiešiem. Tātad - jābūt vismaz tikpat jaukiem, izglītotiem, čakliem un mazprasīgiem kādi ir indieši. Es aicinu ielūkoties "Joint Entrance Examination" (vienotais iestājeksāmens Indijas tehnoloģiju institūtos - kaut kas līdzīgs Rīgas Tehniskajai Universitātei, kam ir filiāles visās lielajās Indijas pilsētās). Man ir matemātiķa augstskolas diploms, bet tur ir uzdevumi, kādus es esmu redzējis tikai augstskolā - bet Indijā tos risina vidusskolu absolventi. Turklāt ne vien matemātikā, bet arī fizikā un ķīmijā. (Sk. http://www.iitb.ac.in/academic/ugprgm.html ) Aicinu paskatīties - un ja uzdevumi šķiet pārāk grūti - aiziet uz savu skolu un pateikt savām matemātikas/fizikas/ķīmijas skolotājām, ka ir jāsaņemas; nevar auklēties ar slaistiem, bet ir jāgatavo mūsu jaunatne globāliem izaicinājumiem! Citādi mūsu vidusskolas diploms drīz nenozīmēs neko - to neņems par pilnu arī Indijā.

No otras puses, lai kā Klintone neteiktu, ka "it takes a village" - ikvienā efektīvā sabiedrībā tiek uzskatīts, ka vecāki ir pirmkārt atbildīgi par to, lai no bērniem iznāk lietaskoki. Visi institucionālie risinājumi (half-way house, pilna laika psihologi skolās u.c.) - tie ir dārgi, neefektīvi, cīnās ar sekām. Varbūt labāk palīdzēt tām ģimenēm, kuras visumā tiek galā ar saviem pienākumiem? Teiksim, ir tāda problēma kā 3 mēnešu vasaras brīvlaiks. Rīgā ir burtiski tūkstošiem bērnu (es te domāju normālus bērnus, no labām ģimenēm, kurus neviens nedauza) - kuriem abi vecāki vasarā strādā, jo parastiem cilvēkiem atvaļinājums ir tikai 4 nedēļas, bet vasarā pavisam ir 13 nedēļas... Kādu daļu aizsūtīs pie lauku radiem, vai samaksās par vasaras nometnēm. Bet būs arī tādi (varbūt drusku trūcīgākās ģimenēs) kuri visu šo laiku garlaikosies, klīdīs kaut kur apkārt, skatīsies televizoru no rīta līdz vakaram. Kaut arī daži vienkārši risinājumi varētu palīdzēt - piemēram, "dienas nometnes", kurās viņi tiktu nodarbināti. Sanāktu lētāk nekā reabilitēt narkomānus vai karot ar nelabvēlīgām ģimenēm - un arī atdeve būtu lielāka. Vairumam pedagogu būs patīkamāk strādāt ar normāliem bērniem, nevis tiem, kurus vecāki jau atdauzījuši zilus.

Manu degsmi par visādām "no child left back" programmām atvēsina zināšanas par vāciski runājošo pasauli: teiksim, Austrijā ir ļoti daudz visādu smalku psihologu, pedagoģija un didaktika ir augstā līmenī (mana sieva pasniedz Valdorfa skolā - viņai Austrijā bija mācību semināri), visa veida sociālās programmas strādā uz pilnu klapi. Sabiedrība ir turīga un ražīga, nekādas smagas no PSRS okupācijas laikiem mantotas mentalitātes viņiem nav. Viņu valsts rūpējas arī par ekoloģiju - tur ir kalni un tīrs gaiss, nav pārapdzīvotības, neļauj būvēt atomelektrostacijas. Bet dzimstības rādītāji tur ir skumji. "Total fertility rate" ir 1.4. Sk. https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/... .

Tas ir baiss atgādinājums visiem tiem, kuri runā par to, ka vispirms vajag "dzīves kvalitāti", rūpes par narkomānu rehabilitāciju (KasparsM), humānismu, tīru vidi un daudz ekoproduktu. Austriešiem tas viss ir biezā slānī (vai vismaz - Latvijā vēl vismaz 20 gadus būs smagi jāstrādā līdz mēs pietuvosimies viņu līmenim). Bet dzimstību mums vajag uzreiz - un daudz lielāku nekā austriešiem. Manuprāt, vajag kaut ko radikālu - jaunu "Ehernkreuz der Deutschen Mutter" kā bija kara gados (sk. http://de.wikipedia.org/wiki/Mutterkreuz ). Neraugoties uz smago ikdienu un vīriešu prombūtni frontē, bērni tolaik tomēr dzima normāli. Arī Austrijā un Latvijā, starp citu. (Atvērsim tabuliņu - http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2011/ISVG_Lat... un paskatīsimies, cik cilvēku ir dzimuši kara gados, un cik - īsi pirms un pēc kara. Kara gadi bija dzimstības ziņā lokāls maksimums.) Krīzes apstākļos sabiedrība mobilizējas. Ja viss ir pārāk sakārtots - tad izlaižas.

Un, protams, vajadzīga arī solidaritāte - ar visiem mūsu labas gribas līdzpilsoņiem; mīlestība pret mūsu bērniem. Ienaidnieks mums ir visiem kopīgs - tā vairs nav boļševisma sērga, bet tie ir "postkristīgās" sabiedrības netikumi (kā mūsu metropolijas arhibīskaps Z.Stankevičs šīsdienas "Sestdienā" saka - novēršanās no solidaritātes, nesavtības un patiesības). Lai mums izdodas! Tad, ja paši būsim ar skaidru sirdi un prātu, tad mums un mūsu bērniem nevarēs kaitēt arī "iepuvušie āboli" - narkomāni un zeki. "Lai būtu velnu diez kāds bars, kas grib mūs visai parīt - mūs tomēr sarga Dieva Gars, kas velna varai pāri. Kas valda tumsībā, gan kaist viņš niknumā, bet ko mums padarīs, Dievs viņu nosodīs, viens vārdiņš to spēj aizdzīt." Šie M.Lutera vārdi ir aktuāli joprojām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kolmanis 23.04.2011 20:52
Bravo. Teicams raksts. Visu cieņu autorei!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mamma - Armandam 23.04.2011 20:09
Nav iespējams dzīvot - ir iespējams izdzīvot. Ar "dzīvot" domājot vidi, kur pieaugušajam ir darbs vai iespēja uzturēt savu biznesu vai saimniecību vai citu ienākumu avotu (nodrošināta ģimene), bērnam - droša vide skolā (kur ir pietiekams daudzums skolotāju un viņiem RŪP kas noteik ar bērniem; psihologs un soc.pedagogs skolā, kas ir absolūta nepieciešamība), bērniem vēlīga vide pilsēta un laukos - dienas centri (centri bērniem ar invaliditāti vai vietas, kur uzturēties to vecāku bērniem, kam jāstrādā līdz vakaram), pulciņi, nodarbības, apzaļumotās teritorijas un bezmaksas nodarbes pilsētā. (visām manis pieminētajām jomām ir daudz vai katastrofāli daudz "nogriezts" no budžeta pēdejos pāris gados). Un pēdejais teikums - mūsu valstī ir simtiem vai tūkstošiem bērnu, kas dzīvo savās gimenēs un tiek regulāri pakļauti vardarbībai. Zinu to, jo esmu iesaistījusies ar bērnu tiesībām saistītos projektos un ir nācies secināt, ka 1. sociālajām struktūrām (bāriņtiesai, soc. darbiniekiem) nav pilnvaru un likuma spēka lai kaut kā ietekmētu šo situāciju 2. nav līdzekļu, laika, un ieinteresētības kaut ko darīt, jo ar šādiem cilvēkiem (gan vecākiem gan bērniem) ir jāstrādā gan praktiski gan psiholoģiski un ILGLAICĪGI, bet līdzekļu ir katastrofāli maz, vietu krīzes centros un aizbildņu ģimeņu - daudz par maz, (mums praktiski nav tādu half-way house kas palīdz vardarbības upuriem iziet no sociālās cilpas un neatgriežoties uzreiz pēc krīzes centra vecajā vidē, iegūt "pamatu zem kājām") tāpēc bieži lietas tiek atstātas pašplūsmā. Un vienīgais, kas par to gala beigās atbild, ir pats bērns - cik viņš "var izturēt", pirms viņam izdara tādus miesas bojājumus, ka iestādes ir spiestas viņu izņemt no ģimenes, vai kamēr viņš pats izaug un aizbēg no mājām. Tas patiesībā vistiešākajā veidā ir par raksta tēmu - mums IR bērni, kas varbūt varētu izaugt par sevi mīlošiem, veseliem cilvēkiem kam arī būs gimenes un veseli, sevi mīloši bērni, bet mēs vinus atgrūžam un atstājam tajā sociālajā zampā, kur viņiem ir nelaimējies piedzimt. Tādejādi audzinot nakamās sievietes-upurus un vīriešus-potenciālos zekus - es te ļoti absolutizēju un vispārinu, bet tas īsumā; lai doma skaidra.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Patiesais 23.04.2011 19:16
Piekrītu Dienas komentāra daļai, kas neattiecas uz Sorosu. Sazvērestības teorijas nav manā gaumē. Tai pat laikā nespēju autorei dot pilnīgu izskaidrojumu, kas ir latvieši, jo diez vai kāds pilnīgi to spēs. Lai arī mans tēvs ir krievs, māte ir latviete, esmu dzimis šeit, runāju latviešu valodā, domāju latviski, mīlu šo valsti, un gribu pats dzīvot šeit, un lai mani bērni dzīvo Latvijā, kur dzīvo latvieši. Latviju esam šaņēmuši mantojumā, kurš mums ir jākopj. Tāpēc tas ir svarīgi. Piekrītu, ka šī vairāk ir emocionāla paradigma, bet vai tad tāds nav cilvēks?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Diskusijas turpinājums ir šeit: 23.04.2011 18:51 http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/einars-graudins/de...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eu 23.04.2011 18:44
Piedzērusies vai atstāta?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tiina > Kristiine J 23.04.2011 18:20
netiktu aizskartas augsti izglītotas personas intereses būt tik labklājīgai, cik tai labpatīk...
___
Bet vai tad tā nav, ka pat viena bērna rašanās ģimenē būtiski pazemina labklājības līmeni? Es nezinu, vai tev ar to ir nācies saskarties, bet ir gadiem nācies vērot, kā kolēģi ar līdzīgām algām (ne minimālajām, protams) var darīt to, to un to un vēl sazin ko, savukārt me audzina bērnu un par būšanu tik labklājīgai, cik patīk, var tikai sapņot. BTW - šī nav žēlošanās, vienkārši tikai "plika" fakta konstatācija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands Mammai 23.04.2011 18:10
>>> Problēma ir tā, ka šeit nav iespējams dzīvot. Patreizējā nodokļu sistēma līdzinās ekonomiskām represijām, attieksme pret bērnu ir strikti padomiska visās iestādēs, un arī sabiedrības totālā ksonofobija nevairos ne viena vēlmi dot saviem bērniem "laimīgu bērnību valstī, kur gandrīz katrā klasē tevi var apsaukāt par nabagu, melno, zilo, krieveli, skolās, kur nav psihologa, sociālajās struktūrās, kas ir gatavas atstāt bērnu ģimenē, kur to katru nedēļu nodauza zilu - tāpēc, ka ierēdnim ir slinkums kaut ko darīt un valstij "nav naudas" bērnu ciematu, krīzes centru izveidošanai, adoptētaju un aizbildņu atbalstam.
=====
Pag, pag. Ir mulsinoši vienas rindkopas ietvaros pilnīgi nomainīt kontekstu. Jūs sākāt ar domu, ka "šeit nav iespējams dzīvot" (Jums? Jūsu trim bērniem? Vēl kādam?). Bet nobeidzāt savu domu ar to, ka kaut kur valstī ir bērni, kurus nodauza zilus, kurus apsaukā par melniem, ziliem, utt. Kādā veidā tas saistāms ar Jūsu ģimenes pieredzi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mamma 23.04.2011 17:13
Paldies par šo rakstu. Man ir trīs bērni un iespējams, nākotnē būs vēl vai adoptēsim - bet tā ir mana izvēle un es nemaz nesākšu uzskaitīt, ar ko tik mēs neesam un esam saskārušies šai laikā. Latvijas problēma NAV tas, ka ir maz cilvēku. Problēma ir tā, ka šeit nav iespējams dzīvot. Patreizējā nodokļu sistēma līdzinās ekonomiskām represijām, attieksme pret bērnu ir strikti padomiska visās iestādēs, un arī sabiedrības totālā ksonofobija nevairos ne viena vēlmi dot saviem bērniem "laimīgu bērnību valstī, kur gandrīz katrā klasē tevi var apsaukāt par nabagu, melno, zilo, krieveli, skolās, kur nav psihologa, sociālajās struktūrās, kas ir gatavas atstāt bērnu ģimenē, kur to katru nedēļu nodauza zilu - tāpēc, ka ierēdnim ir slinkums kaut ko darīt un valstij "nav naudas" bērnu ciematu, krīzes centru izveidošanai, adoptētaju un aizbildņu atbalstam. Tas, kā mēs attiecamies pret bērniem - TIEM, KAS JAU IR DZIMUŠI - tas ir un būs vienīgais indikators mūsu tālakai attīstībai, dzimstībai un viņu izaugšanai par pilnvērtīgiem cilvēkiem = pilnvērtīgiem pilsoņiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KristiineJ 23.04.2011 17:00
Iveta, šo rakstīju, kad twiteratbildi nebiju izlasījusi. Tomēr, lai arī ļoti daudz kur piekrītu (jau minēju), mani pārsteidza tieši šis ir bērni/nav bērni uzstādījums - tikai pretējā virzienā - un tiešām, tas Jūsu personiskais niknums, ko nevarēja nepamanīt, arī manī radīja "personisko niknumu".
5. 2. rindkopa - ir tieši tas, par ko es sacīju - varbūt tas tomēr būs grūdiens tiem, kas ir pārdomās, izšķirties par 2., 3. un varbūt 4. nevis pret, kas ir vieglāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Toms 23.04.2011 15:54
laurabriviba

Atļaušos piemetināt šādas lietas - pareiza un inovatīva latviešu valodas izmantošana, tradīciju zināšana un piemērošana laikmetam (vairāk runāju par formātu, kurā tās izmantot, ne par pašu tradīciju pārveidi), veselīga un arī moderna interese par tautas vēsturi. Normālās valstīs arhīvi tiek digitalizēti un padarīti pieejami, pie mums šie jautājumi ir absolūti kropli. Vēl ir kaut kādai jēgai jābūt par to, kas ir latvieši tagad, ar ko viņi nodarbojas 21.gs., ar ko atšķiramies no pārējās pasaules un ko vēl varam darīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

laurabriviba 23.04.2011 15:49
Latviskums = latviešu valodas izmantošana + tradīciju zināšana un/vai ievērošana (piem.svētku svinēšana, folklora) + interese par tautas pagātni (no vissenākajiem līdz pavisam nesenajiem laikiem). Ar to, manā uztverē, ir pietiekami, lai raksturotu to, ko daudziem cilvēkiem gribētos saglabāt un kas ir iemesls, kāpēc lielajam vairumam Latvijas vēlētāju gribētos, lai šajā teritorijā arī pēc 50 gadiem dzīvo latvieši. Iespējams, šī vēlme nav racionāla, tomēr emocionāli ļoti saprotama.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kištims>didzim 23.04.2011 15:47
Demogrāfiskais manevrs nozīmē,ka mums jādara tas pats,kas igauņiem,kuri panākuši nelielu dzimstības pārsvaru pār mirstību manipulējot ar nodokļiem un māmiņu algām un neapliekamajiem minimumiem.Attiecībā uz Tuvajiem austrumiem eiropas liberāļi pārāk jūt līdzi palestīniešiem,bet ne ebrejiem,kas rada aizdomas par apslēptu reliģiskas izcelsmes antisemītismu.Mūsdienu ebreji ir liberāļi miera laikā,bet ja ir karš,tad ienaidnieka civiliedzīvotāji,kuriem ir reliģisks naids pret ebreju etnosu,uzskatāmi par ienaidnieka stratēģisku resursu,gluži tāpat domā arābi par ebrejiem.Nopietna kara gadījumā ienaidnieka stratēģiskie resursi ir jāiznīcina.Varbūt vienīgi valdošo šķiru bailes no kodolieročiem palīdzēs viņiem nomierināties,bet ja ne tad arī mēs dabūsim radioaktīvos nokrišņus sev uz galvas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Toms 23.04.2011 15:37
Lasīju gan blogu, gan komentārus, izskanējušas daudzas vērtīgas lietas. Beigās gan kā punkts uz i Art komentārs par sabiedrību. Par to, cik vesela un izglītota tā ir.

Par demogrāfiju sliecos piekrist tiem, un laikam tā ir kopējā nostādne, ka tajā nevajadzētu iejaukties ar kaut kādiem mehāniskiem instrumentiem, jo tas vienkārši tā nedarbojas. Šeit jāatcerās pretstatus filmā "Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku" - divu bērnu māti Ļenu un viņas darba kolēģi, filmas galveno varoni "bezbērnu" Margaritu. Filma bija ne gluži vienkārši drāma, bet gan īsta sociālā drāma, jo smagi atklāja tā laika (un vispār) demogrāfiskās problēmas - tādu parādību kā kara ietekmi vai vīriešu dzīvesveidu Padomju Latvijas laikā, kas bija ilgtermiņa problēmas, kuras nekādā veidā nebija iespējams mehāniski ietekmēt: "Vienai vainīgs karš, otrai nav dzīvokļa, trešai visapkārt dzērāji, pļēguri. Nākošajai atkal nav bruņinieka, un vispār mēs pašas esot vainīgas.. Es esmu nogurusi, nogurusi no vientulības, es esmu nogurusi no tā, ka man vienmēr jābūt stiprai, es gribu ģimeni, es gribu bērnus un man par maz ar štempeli pasē un švabraku blakus".

Latvijā demogrāfiskie sprādzieni ir bijuši laikos, kad cilvēkiem ir bijusi pārliecība (tāda vai citāda) par nākotni. Šeit es domāju Atmodas beigu gadus un "trekno gadu" labos dzimstības rādītājus. Mūsu sabiedrībā bērnu radīšana iet roku rokā ar to, cik ļoti valsts vai pašvaldība mums ir spējīga palīdzēt. Vismaz to parāda statistika.

Konkrēti mani vairāk par bērnu dzimstību uztrauktu mūsu sabiedrības attīstības virzieni kopumā, kas ir tas, par ko runāja komentētājs Art. Par to, ka daudziem ir jocīgi uzskati par "latviskumu". Lielākoties tas ir kaut kas jokains un lēts. Liela sabiedrības daļa grūti noķer jauno latviskumu, 21.gs latviskumu. Ceru, ka daži šo domu atpazīs. Jaunais latviskums, kas ietver sevī labas tradīcijas jaunā gaismā, skandināvisku gaumi un pieeju, jaunus, inovatīvus latviešu uzņēmumus, jauna līmeņa kvalitāti. Tas ir tas jaunais latviskums, kam liela sabiedrības daļa vienkārši ir par neizglītotu un provinciālu, diemžēl.

Par to bērnu aprunāšanu skolā. Tā tas ir bijis visos laikos, vismaz pēdējos gadu desmitos. Tā ir daļa no bērnu saskarsmes citam ar citu, viņos taču vēl nav tolerances. Jautājums ir par to, vai tā ir vienkārši neveselīga saskarsme, kura ar laiku izzūd, vai tāda problēma, kas ir Rīgā, kad vienā klasē (kā jau Klāvs minēja par sabiedrības (ne)egalitārumu, sociālo nevienlīdzību) nonāk bērni ar dažādiem materiālajiem stāvokļiem un tad līdz pat skolas gadu beigām notiek kaut kāda materiāla sacensība, kurā mazāk turīgākie no izlepušo puses tiek nepelnīti nopelti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kištims>I Kažokai. 23.04.2011 15:35
Jautājums Ivetai Kažokai.Vai Indijā Keralas štatā ir vecuma pensijas?Ja nav,tad kāda tur brīva izvēle,vecuma pensijas vietā ir bērni.Ja ir tad šaubos vai pietiekami lielas.Varbūt tāpat,kā Ķīnā zemnieki pa kluso likvidē jaundzimušās meitenes,jo tās vecumā man iztiku redz negādās.Bet varbūt pensijas ir tikai pilsētās?Bet varbūt Indijas valsts ''brīvu''izvēli var garantēt tikai saviem valsts ierēdņiem gluži kā Latvijā pirms ww2?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kištims>I Kažokai. 23.04.2011 15:25
Es dabu lietoju evolūcijas nozīmē,vienīgi krāsainības labad to personificēju par dabas mātīti.Jūs zināt teicienu ,ka visi salīdzinājumi klibo,nav pilnīgi precīzi,tomēr manis pieminēto oikumēnas izplešanos var labi novērot visā cilvēces vēstures gaitā.Tas,ka daļa aizbraukušo latviešu pagaidām jūtas tīri labi,nozīmē,ka mans aprakstītais vēstures modelis nevar būt pilnīgi precīzs,bet man ir nojauta,ka tas principā ir pareizs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Art 23.04.2011 14:28
Pēteris Krišjānis ->

Piekrītu komentāram kopumā, bet nevaru piekrist šīm "Šķiet, ka visi piekrītam, ka pa visu vairāk Latvijā ir jārada stabila vide".

"Stabils" var būt arī "stagnējošs". Vai piemēram, derēs Latvija ar "stabilu" IKP izaugsmi -2% gadā, "stabilu" bezdarbu 20%, "stabili" Krievijas paspārnē? Man nederēs. Šaubos arī par citiem. Ja ir vēlme vispārināt uz viedokli, kuram "visi piekrītam" (kas, btw., ir gandrīz neiespējami, it īpaši nedefinējot, kas ir "visi"), tad jāatrod labāks raksturojums videi, kā "stabila"...

IMHO,
Art

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Art 23.04.2011 14:20
Liels paldies Ivetai par šo lielisko blogu. Lielisks visu galveno argumentu apkopojums, lielākā vai mazākā mērā piekrītu visam.

Paldies Kalvim par mēģinājumu argumentēti oponēt, bija interesanti lasīt, lai arī daudzviet nepiekrītu pozīcijai vai argumentiem/atsaucēm, lai to pamatotu. No citiem komentāriem vēlos izcelt KasparsM komentāru, trāpīgi teikts.

----------

Par lielāko daļu pārējo komentētāju - kas tad īsti ir tās "latvietiskās vērtības", kas īsti ir "latvieši", par ko notiek šāda cepšanās. Ja komentāru vairākums (pat šeit, nerunājot par tādiem portāliem kā delfi/tvnet, utt.) parāda īsto "latvietismu" un "latviešu vērtības", tad nē, paldies, man to nevajag, lai gan jūtos kā dzimis un audzis latvietis. Ja lielākā daļa latviešu ir, atvainojos, bauri, kuri nespēj/nevēlas izveidot savu vērtību sistēmu, bet tā vietā pieņem jau sagatavotu - reliģiju, populāro viedokli, pastāvošos sociālos mehānismus, utt., tad man ar jums nav pa ceļam. Kas tālāk - rādīsim ar pirkstiem uz vientuļajām māmiņām, jo tā pieņemts sabiedrībā? Apmētāsim homoseksuāļus ar izkārnījumiem, jo "Dievs tā gribēja" un "vispār, tas nav pareizi"? Varbūt iesim dedzināt raganas, "dušīt žīdus", ličot "melnos" vai laupīt "budžus"? Vai arī pakritizēsim mūsu politiķus (tos pašus, par kuriem paši balsojām, bet lai nu...), lai nebūtu pat attāli jāpieļauj nepatīkamā domā, ka daudzās no savām likstām varētu būt vainīgi arī mēs paši? Varbūt iecelsim par savu barvedi hūtainu noziedzinieku, jo viņš "mācēs visu sakārtot" un ieraudzīs "cilvēku, nevis tikai skaitli ekselī"? (un kā vēl ieraudzīs, nokāsīs cik vien varēs no katra, kas vēl palicis...).

Vai "latvietiskums" un "latviešu vērtības" ir nespēja/nevēlašanās domāt un meklēt pašiem savas vērtības (tajā pašā laikā nolamājot katru, kura piedāvātie argumenti neiederas tik ērtajā, pieņemtajā vērtību sistēmā, par "sorosītu", "jenotītu" utt.)? Ja tā, iespējams pat labāk būtu samazināt "latviešu" dzimstību, lai pasargātu šo pasauli un tās nākamās paaudzes no "latviešu vērtībām"...

Atvainojiet, ka biju tik skarbs, vienk. jau ir apriebusies tumsonība apkārt. Un es šeit nedomāju zināšanu trūkumu, drīzāk nevēlēšanos uzzināt ko jaunu, apzinātu vēlmi pašapmierināti dzīvot mucā un pieturēties pie mucas vērtībām. Labākajā gadījumā cilvēki ar šādu lietu uztveri iekaitēs tikai sev, ļaujot sevi aptīrīt krāpniekiem tirgus placī. Sliktākā gadījumā, iekaitēs arī pārējiem, ievēlot hūtaiņus valsts pārvaldē. Vissliktākajā gadījumā šādi cilvēki izveidos pietiekami lielu, manipulējamu ļaužu masu, ar kuras palīdzību kāds ļauns, bet domājošs cilvēks veiks lielas ļaundarības - Hitlers ir tikai viens no piemēriem.

Art

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris Krišjānis 23.04.2011 14:20
Paldies gan autorei, gan komentētājiem. Vien gribu piebilst par nacionālismu - autore nepārmet to, ka latvieši grib būt latvieši, bet gan par to, ka tiek izvirzīts populistisks skatījums uz latviešu skaitu. Aicinājumam radīt bērnus ir jārodas cilvēkiem pašiem, tas nevar tikt uzspiests, tas nevar tikt finansiāli veicināts ar tiešām iešpricēm. Tas ir tā kā dārzā kopjot stādus - ir jārada vide, lai stādi ieaugtu.

Gribētos šai diskusijai kvalitatīvu turpinājumu, piemēram, šeit izskanējušo viedokļu analīzi un kvalitatīvu viedokli. Šķiet, ka visi piekrītam, ka pa visu vairāk Latvijā ir jārada stabila vide. Tad pārējais lēnām nāks klāt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 23.04.2011 14:07
Patiesais,

"Tomēr nevaru atbalstīt pieeju, ka vērtība "latvieši" ir pseidovērtība"

Tas izskaidrojiet man šo vērtību, lai varu mainīt savu viedokli. Tātad - kas ir "latvieši" un kādēļ "latvieši" ir vērtība?


KristiineJ,

Man ļoti žēl, ka jūs šādi izlasījāt to ierakstu. Var jau būt, ka es patiesi esmu uzrakstījusi pārprotami. Tonis ir karojošs un dusmīgs tādēļ, ka tas arī bija iecerēts kā polemisks blogs. Tiešām - tur ir maz personiskās pieredzes (bērnu man nav, bērnu neesamību man līdz vakardienai neviens vēl nebija pārmetis), toties ļoti daudz personiska niknuma no situācijām, ko nesen novēroju attiecībā uz par mani par 7-10 vecākām sievietēm, kurām nav bērnu vai ir 1 bērns.


"cienījamā Iveta sevi un savu viedokli pacēlusi augstāk, uzskatot, ka var bērniem un viņu vecākiem veltīt dažādus nievājošus epitetus - a la saražotie, atražotie/tāji, sociālā budžeta iztukšotāji"

Es jau Jums tviterī teicu, ka es šos vārdus atļāvos izmantot tikai tad, kad raksturoju politiķu attieksmi/izpratni par veidu, kā nodrošināt, lai bērnu būtu vairāk. Tā, it kā sieviete būtu fabrika, kurai bērni būtu pienākums pret valsti, nevis viņas pašas izvēle. Lūk, tas mani patiesi kaitina. Tādēļ arī lietoju atbilstošus izteicienus.

Par sociālā budžeta iztukšošanu ... vai tad es māmiņām ko tādu pārmetu? Tur absolūti nav nekādas māmiņu vainas! Konteksts māmiņalgām taču ir pietiekami skaidri iezīmēts - ka politiķi, muldot par dzimstības veicināšanu, varētu pirms tam parēķināt, cik jaunie pasākumi varētu maksāt un cik vēl nedzimušo bērnu Latvijas budžets patiesībā vispār var atļauties. Kaut vai tādēļ, lai, budžeta iztrūkuma rezultātā neciestu, teiksim, jau piedzimušie bērni un viņu vecāki (sliktāka izglītība, veselības aprūpe, darba iespējas vecākiem utt.)

"Nevienam es neko neprasu, jo bērnu eksistence manā ģimenē ir mana/mūsu izvēle, tomēr pateicos valstij/pašvaldībai, ja tiek dots"

... un vismaz 4 bloga fragmentos es taču visai nepārprotami saku, ka, manuprāt, valstij/pašvaldībai ir šādi cilvēki kā Jūs ar visiem spēkiem jāatbalsta!

"Iveta mums saka, ka (jauni) bērni nav vajadzīgi. "

Nē. Es saku, ka nav vajadzīgi par katru cenu. Tur ir liela atšķirība. Mīlēta un gaidēti bērni ir pat ļoti vajadzīgi.

"Raksts ir par to, lai netiktu aizskartas augsti izglītotas personas intereses būt tik labklājīgai, cik tai labpatīk"

Raksts GALĪGI nav par šo. Kāds te vispār sakars ar izglītību? Raksts ir par: 1) to, lai sieviete netiktu pazemota, pret viņu izturoties kā pret nodokļu ņemēju ražošanas fabriku, un 2) politiķu pienākumu rūpēties par tādu apstākļu izveidošanu, lai katrs, kas vēlas bērnu, šo bērnu laistu pasaulē, jūtoties drošs par savu un bērnu nākotni. Ne tikai viena gada kontekstā, bet arī vēlāk.

Tiinaa,
Par "latviešu jautājumu" ir pieejama ļoti plaša diskusija manā iepriekšējā bloga ierakstā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsM > Kalvis 23.04.2011 13:45
Lūk, ar šo GINI indeksa izlīdzināšanu un vispārējo sabiedrības labklājību arī vajag sākt runāt. Kad Latvijā ar to būs kārtībā, tad arī varēs diskutēt par to, kā tas ietekmē vai neietekmē dzimstību.

Ja mēs esam pārpratuši viens otru, tad tikai tāpēc, ka es neuzskatu, ka ir tāda premisa, ka mums ir obligāti jāveicina jaundzimušo skaita pieaugums. Es arī nedomāju, ka šāda nostādne ir Skandināvijas valstīs. Drīzāk tur vienkārši valdība maksimāli rūpējas par visiem saviem pilsoņiem – gan par māmiņām ar bērniem, gan par rehabilitētiem narkomāniem. Šāda sabiedrība būs laimīga, pat ja bērnu skaits būtu mazs.

Turpretī tādā sabiedrībā kā Haiti, kur ir augsta korupcija un valdība nerūpējas par saviem iedzīvotājiem, cilvēki būs nelaimīgi neatkarīgi no dzimušo bērnu skaita.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krista_Baumane 23.04.2011 13:38
PALDIES Iveta, ka šo uzrakstīji. Domāju ļoti līdzīgi, man tikai dēļ bērna auklēšanas nebija laika uzrakstīt blogu :)

PS vēl viens manā prātā neuzrakstīts blogs, kas šo labi papildinātu/izvērstu punktu par privāto dzīvi, ir pārsteigums par visiem komentāriem un padomiem, kas jādzird no visiem iespējamiem avotiem (sākot ar personiskajiem vecākiem beidzot ar pilnīgi svešiem cilvēkiem) par tēmu "kāpēc tev nav bērni" "kad būs" "kāpēc tikai tagad" "kad būs nākamais" "vai tu baro ar krūti un tev pietiek piena"....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristiine J.> selga 23.04.2011 13:13
Raksts ir par bērniem? Raksts ir par to, lai netiktu aizskartas augsti izglītotas personas intereses būt tik labklājīgai, cik tai labpatīk, un Dies'nedod kāds nezin no kurienes un nezin kādā veidā - piemēram, nodokļu -, neuzspiestu tai ko citu - dzemdēt "piespiedu" kārtā - izkarinot dažādus burkānus - pabalstus, nodokļus atvieglojumus vai ko citu, ko kāda merkantilāka un mazāk izglītota persona varētu iekārot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Graiksts 23.04.2011 13:11
Paldies par lieliskajām pārdomām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

selga > Kristīne J. 23.04.2011 12:47
Ļ.cien. Kristīne, raksts tomēr(manuprāt) runā par bērniem, kam neklājas tik labi kā Jūsējiem! Dievadēļ, kur Jūs rakstā saklausāt, ka "Jūsu bērni nav vajadzīgi?" Problēma, ka cilvēku, kā Jūs, kam ir 3 bērni ir tik maz - un tā bieži vien nav šo cilvēku vaina! Jo cilvēku, kas tiešām negribētu bērnus, nemaz nav tik daudz :) Bet vecākiem jānodrošina viņu pamatvajadzības. Un daudziem tas nav pa spēkam, arī smagi strādājot - tā ir tā problēma!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

selga > Kaspars M. 23.04.2011 12:39
dzīves kvalitāte - nedomāju nekādas fīčas, bet lai var nopirkt siltus apavus tad, kad tie vajadzīgi. Un kvalitatīvu, sabalansētu pārtiku. Es tā pieticīgi - tikai par šo līmeni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis to Selga, KasparsM 23.04.2011 12:26
>>> Selga: "Bērnam jau nevajag "dzīves kvalitāti" - tā ir pieaugušo abstrakcija" - kas sarakstījis šīs muļķības? Tiešām brīnos.

>>> KasparsM: Šobrīd ļoti daudziem bērniem Latvijā klājas vēl grūtāk, jo vecākiem vienkārši nav naudas bērnu uzturēšanai. No vienas puses sabiedrība ir vēl nežēlīgāka – ja skolēnam nav mobilā telefona vai datora, tad tu skolā neesi nekas. No otras puses, naudas trūkums sagrauj attiecības, vecāki šķiras, pamet bērnus, lai strādātu Īrijā utt. Un es nemaz neminēšu tādas lietas, kā hronisks bezdarbs, alkoholisms utt.
========

Varbūt par dzīves kvalitāti uzrakstīju neprecīzi un radās pārpratumi. No vienas puses es Jums pievienojos - valsts sociālajai politika tiešām jātiecas panākt, lai ģimenes dzīves kvalitāte būtiski nepazeminātos, salīdzinot ar tās iepriekšējo līmeni, nākot pasaulē kārtējam bērnam. Par to raksta arī NYTimes rakstiņš par demogrāfiju:

"Meanwhile, the same economic forces are at work in both northern and southern Europe — it’s just as hard to make ends meet in Madrid or Milan or Athens as in Oslo or Stockholm — which gives the predominantly two-income families in the northern countries an edge. This in turn leads to another disparity between north and south. In Scandinavia, thanks in part to state support, the more children a family has, the wealthier it is likely to be, whereas in southern Europe having children is a financial sinkhole, which drags a family toward poverty. Such an analysis flies in the face of social conservatives, who argue that simply encouraging people to have more babies will raise the population and add fuel to the economic engine."
Sk. http://www.nytimes.com/2008/06/29/magazine/29Birth-t.html?pa...

Tas ir tieši arguments par to, kādēļ sieviešu vienlīdzība darba tirgū ir palīdzējusi Skandināvijā uzturēt relatīvi augstu dzimstību. Jo tur ir pieejami (par publisku naudu apmaksāti) bērnudārzi, mātes var diezgan drīz atgriezties darbā. Un bērna piedzimšana tur vairs nenozīmē to, ka divu pelnītāju ģimenei ir pēkšņi uz daudziem gadiem jākļūst par viena pelnītāja ģimeni.

Protams, ja katrs nākamais bērns nozīmē ģimenes arvien tālāku grimšanu nabadzībā, tad bērni nebūs populāra izvēle - lai uz ko mūs aicinātu Šķēles kunga vadītā komisija.

===========
No otras puses, "dzīves kvalitāte", ja to sākam salīdzināt ar saviem subjektīvajiem priekšstatiem par to, kāda ir "normāla bērnība", vai arī ar citu ģimeņu ienākumiem - diez vai palīdzēs mums saprast dzimstības atšķirības.

Pirmkārt, bērni ir dzimuši arī daudz trūcīgākos laikos. Mans tēvs atceras, kā 6 bērnu ģimeni no bada paglāba viena kaza; kā mūžīgi izsalkušie pusaudži dalīja nedaudzos ar mizu novārītus kartupeļus tehnikuma kopgaldā. Mūslaiku nabadzība ir vairāk relatīva, nevis absolūta. Var, protams, atrast ģimenes, kas mitinās nepiemērotos ūķos, kur bērni var sasirgt ar pneimonijām un tuberkulozi; bērnus, kuri ir hroniski nepaēduši, utml. Bet gandrīz visos gadījumos tas ir vecāku IZVĒLES rezultāts - dzeršanas netikums, slinkums sarunāt ar pašvaldības sociālajiem, vai arī viņi neuzskata brokastu/vakariņu gatavošanu bērniem par savu pienākumu; un bērni tad ēd to, kas pagadās.

Mūsdienu Latvijā ir visai augsts Gini indekss (materiālās nevienlīdzības rādītājs) - skaidrs, ka turīgo ģimeņu bērni ar mazturīgajiem sastapsies arī skolā. Mums kā sabiedrībai ar to ir jāspēj tikt galā - lai neviens neciestu. Un jābeidz stresot par lietām, kuras nav mūsu spēkos izmainīt. Nekur neesmu redzējis pētījumus, kuri teiktu, ka bērni nevarētu dzimt sabiedrībās, kuras ir trūcīgas (vai arī kurās ir ievērojama materiālā nevienlīdzība). No šī viedokļa atsaukšanās uz "dzīves kvalitāti" neizklausās pamatota.

Ja cilvēkam ir sačakarēta domāšana, viņam nekad nebūs diezgan. Allaž būs tādas bērnu modes mantas, kas vecākiem nav pa kabatai; vēl jo vairāk - tie, kuri sūta bērnus privātskolā, saskaras ar vecākiem, kuri var uztaisīt bērnam dzimšanasdienas ballīti par vairākiem simtiem latu - uzlūdzot visus klasesbiedrus uz "mežakaķi" vai kinoseansu un pēc tam privātmājas pagalmā uz bārbekjū. Nu un tad? Ja mums svarīgi būs "keeping up with the Johneses" (turēt līdzi Džounsu ģimenei), tad nekad laimīgi nebūsim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aids_death_forever 23.04.2011 11:58
man jau patīk, kā visādu populistu līdzskrējēji sašutuši par šo rakstu twiterī. Banālākais, ka to Demogrāfijas politikas apakškomisiju vada sarainais pedofīls

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tiina 23.04.2011 11:54
Pagaidām neesmu saņēmusi labu atbildi pat uz jautājumu, kas īsti ir "latviskās vērtības" un pat - ko nozīmē "latvieši"
______
šis patiesībā ir labs topiks citai diskusijai, lai mēs saprastu, kas paši esam. It īpaši globalizētajā pasaulē, kad "ciems" sāk palikt aizvien globālāks. Ar bērnu esamību/ neesamību gan visticamāk tam ir gaužām mazs sakars.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KristiineJ 23.04.2011 11:50
Būšu ļoti subjektīva. Ir daudz taisnības, tikai tonis ir ļoti karojošs un dusmīgs. Un tas atgrūž, lai arī daudz kam pat varētu piekrist. Tas, kuram nav bērnu, var kliegt un aurot, bet tas, kuram ir, tomēr būs mazliet piezemētāks un ne jau savas pārliecības dēļ, bet reālās dzīves, kura neatstāj vietas ideālisma un pasaules glābšanas sindromam kaut jelkādā jomā. Jo ir tomēr liela atšķirība dzīvei bez bērniem un dzīvei ar. Komforta līmenis ļoti atšķiras. Un man nav laika uzrakstīt, piemēram, trīsbērnnieka blogu.

Neapstrīdot labos ieteikumus valstiskā līmenī, tomēr lasu, ka cienījamā Iveta sevi un savu viedokli pacēlusi augstāk, uzskatot, ka var bērniem un viņu vecākiem veltīt dažādus nievājošus epitetus - a la saražotie, atražotie/tāji, sociālā budžeta iztukšotāji - jā, es par 2 no saviem 3 bērniem esmu saņēmusi „māmiņalgu”, tā sagadījās, ka pie pirmā tā vēl nebija izdomāta. Bet es esmu vienmēr bijusi nodokļu maksātāja un nejūtos atrāvusi kumosu citam.

Man ir 35 gadi, maģistra grāds, 3 bērni. Nevienam es neko neprasu, jo bērnu eksistence manā ģimenē ir mana/mūsu izvēle, tomēr pateicos valstij/pašvaldībai, ja tiek dots. Un, ja es nebūtu nodokļu maksātāja, iepriekš strādājusi labā darbā un maniem vecākajiem bērniem nebūtu valsts bērnudārzs, diezin vai es/mana ģimene 3. bērnu varētu atļauties, lai kā vēlētos. Bet tomēr, pabalsta un sociālā nodrošinājuma esamība nevienai no man zināmām ģimenēm nav bijis primārais stimuls bērna radīšanai (es speciāli nelietoju vārdu dzemdēšanai, jo uzskatu, ka šis vārds šajā blogā tiek pārāk/nepamatoti vazāts). Pastarpināts – gan. Un tāpēc tas nav maz bijis.

Iveta mums saka, ka (jauni) bērni nav vajadzīgi. Tas ir tas, ko es izlasu. Mani bērni ir vajadzīgi man. Un būs vajadzīgi vēl arī tad, ja mēs varbūt pieņemsim lēmumu par vēl kāda bērna esamību mūsu ģimenē. Un vienalga, vai tas būs pašu radīts vai adoptēts. Un vienalga, ko valsts/valdības/komisijas izdomās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Patiesais 23.04.2011 11:43
Šī bloga viens no vērtīgākajiem rezultātiem ir Kalvja pamatotie komentāri. Ivetai piekrītu, ka bērniem ir jābūt gaidītiem, milētiem. Tomēr nevaru atbalstīt pieeju, ka vērtība "latvieši" ir pseidovērtība. Lai arī sevi uzskatu par liberālu, tik ultraliberāliem uzskatiem nevaru pievienoties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

selga 23.04.2011 11:24
"Bērnam jau nevajag "dzīves kvalitāti" - tā ir pieaugušo abstrakcija" - kas sarakstījis šīs muļķības? Tiešām brīnos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

selga 23.04.2011 11:22
pilnīgi piekrītu Kasparam M. Nabadzība ir posts. Kad skolā citi bērni par ņirgājas par tiem, kam nav tā, tā vai šitā. Bērni ir tik nežēlīgi, kā plēsīgi zvēriņi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 23.04.2011 11:18
Kalvis,

" Un es neredzu nekā slikta tanī, ja visa sabiedrība izturas ar cieņu pret tiem vecākiem, kuri audzina daudzus bērnus.Teiksim, neviens vecāks nekļūst bagāts no tā, ka bērniem skolā ir brīvpusdienas un Brīvdabas muzejā ir bezmaksas ieeja - bet tas parāda pašvaldības attieksmi. "

Bet protams!!! Ar cieņu gan ir jāizturas pret katru cilvēku, bet es piekrītu, ka cilvēki ar bērniem, it sevišķi, ja viņu ir daudz, ir pelnījuši īpašu pretīmnākšanu un atbalstu.


"Dzīve ir vienkāršāka - bērnam vajag mīlošus vecākus vai citus pieaugušos un vairāk neko. "
Var jau būt. Taču vecākam mūsdienās tomēr ir svarīga apziņa, ka viņš/a/i spēs bērnu izaudzināt tā, lai bērnam nenāktos nonākt trūkumā.

"Un iemesls relatīvajam kritumam ļoti vienkāršs - karos izkautie, pa pasauli izklīdinātie kā arī vispār nepiedzimušie cilvēki."
Es neesmu pārliecināta, ka tas ir īstais iemesls. ŠObrīd Latvijā dzīvo vairāk cilvēku nekā tad. Bet, piekrītu, ka ievērojami mazāk nekā varēja būt. Bet tad atkal ... paskatīsimies uz Islandi vai Igauniju, kur cilvēku ir vēl daudz mazāk.


Jāni,
"šis teikums vislabāk raksturo sorosoīdu ideoloģiju-štrunts par kaut kādu tur Latviju, risināsim globālās problēmas!"
Nedaudz sabiezināšu krāsas, lai raksturotu problēmu ar šo pieeju: tad, kad Šauļu iedzīvotājs buros pa teritoriju, kur reiz atradās Latvija, Jūsu pēcteči diez vai Jums piekritīs.

Roland,
"Šeit Jums ir vēl iespēja izaugsmei :)"
Labi, Roland - tā kā nespēju noteikt, vai smailijs apzīmē joku vai labvēlību, tad lūdzu tomēr pasakiet, kas ir tie argumenti, kuri varētu mani pārliecināt, ka laist pasaulē ir tieši MORĀLS PIENĀKUMS (nevis brīva, morāli neitrāla izvēle)?

Pilsonis,
"Kas tad ir vērtība galu galā? Individuāla eksistence un egoisms, vai varbūt tomēr laimīgas ģimenes ar bērniem, gadu tūkstošiem kopta senču kultūra un tautas pieaugums?"
Laimīgs indivīds, laimīga ģimene (visdažādākajās šī vārda izpratnēs), kopumā miermīlīgas un veiksmīgi sadzīvojošas kopienas.


laurabriviba,
"Autorei tas var patikt vai nepatikt, tomēr ļoti lielai Latvijas iedzīvotāju daļai, tā saucamās "latviskās vērtības" ir svarīgas, tāpēc nemaz ne tik neloģiska ir vēlme pēc vairāk "latviešiem", kas šīs vērtības uzturēs un saglabās."
Es to apzinos. Es esmu absolūti antidogmatiska būtne - sastopoties ar dogmu vai stereotipu, es to saskaldu gabaliņos un sīki izanalizēju. Ja analīzes rezultātā es no šīs dogmas saglabāšanas neredzu jēgu, tad no tās atsakos. Bet tā kā vienmēr pieļauju, ka varu kļūdīties un kaut ko svarīgu neesmu pamanījusi/izvērtējusi, tad aicinu uz diskusiju visus attiecīgās dogmas atbalstītājus. Pagaidām neesmu saņēmusi labu atbildi pat uz jautājumu, kas īsti ir "latviskās vērtības" un pat - ko nozīmē "latvieši".

"Vismaz man nav nācies novērot kaut kādu īpašu nosodījumu vai vēršanos pret cilvēkiem, kuri izvēlējušies nelaist pasaulē bērnus. "
Nu man pret sevi pagaidām arī nē. Esmu tieši tajā vecumā, kur ES ziemeļu, dienvidu un rietumu valstīs sievietēm parasti piedzimst pirmais bērns. Bet parunājot ar sievietēm, kas par mani ir par 7-10 gadiem vecākas, es aptuveni nojaušu, kas mani sagaida gadījumā, ja tuvākajos gados man bērnu nebūs (to es nevaru zināt). Bērnam būtu jābūt brīvai, autentiskai izvēlei - bez spiediena "no malas".

"Tiem, kas nolēmuši dzīvot bez bērniem, tā, protams, nešķiet īpaši svarīga problēma, bet tā (lielākā) daļa cilvēku, kuri bērnus tomēr vēlas, būtu ļoti iepriecināta par "upurējamā" svaru kausa atslogošanu."
Mana bloga vairākas daļas ir veltītas tam, lai pateiktu, ka tas ir VISIEM iedzīvotājiem svarīga problēma. Bērni ir liela vērtība. Cilvēkiem ar bērniem ir maksimāli jāpalīdz tā, lai viņiem nenāktos "upurēties" - bērnudārzi, pabalsti, fleksibls darba laiks utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsM 23.04.2011 11:12
>> Savukārt ES kopīgais tirgus atstāj kaut kādas otršķirīgas ārpakalpojumu nišas, no kurām bagāts netiksi. Rezultāts var būt nepatīkams - var turpināties talantīgāko cilvēku "brain drain", un mums (līdzīgi kā Haiti Rietumu puslodē) būs apšaubāmais gods būt par ES reģiona atpalikušāko un trūcīgāko zemi.
------

Nu kāds tam vispār sakars ar demogrāfiju? Ja nemaldos, Haiti ar dzimstību nav problēmas. Demogrāfijai nav nekādas korelācijas ar tautas labklājību. Ir ļoti bagātas tautas ar zemu dzimstību (Japāna) un arī ļoti nabadzības (Ukraina). Izskatās, ka tu turpini politiķu aizsāktu acu aizmālēšanu ar demogrāfijas problēmām, lai novērstu uzmanību no īstajiem iemesliem, kāpēc Latvijā ekonomika buksē.

>> Bērnam jau nevajag "dzīves kvalitāti" - tā ir pieaugušo abstrakcija. ... Dzīve ir vienkāršāka - bērnam vajag mīlošus vecākus vai citus pieaugušos un vairāk neko.
-----

Es šaubos, vai tev vispār drīkst dot morālas tiesības laist pasaulē bērnus, jo normāls ģimenes cilvēks tādas muļķības nerunātu. Esmu uzaudzis ļoti trūcīgā ģimenē (ļoti trūcīgā pat pēc padomju pelēcības mēriem, jo ģimenē bijām 8 bērni), un visa bērnība bija izčakarēta, jo nebija gandrīz nekā.

Jā, padomju laikos badu nemirām un skolas formas bija obligātas, bet ja tu nevari patusēt ar draugiem, jo tev nav pat to 20 santīmu kino biļetei vai saldējumam, tad bērnība ir murgs. Vai arī vecāki neierodas uz skolas izlaidumu (šajā brīdī padomju sistēma jau bija sagruvusi), jo ir jāstrādā, lai spētu uzturēt pārējās 7 atvases. Lai gan es nevaru žēloties par vecākiem (viņi tiešām darīja, ko varēja) vai citiem skolotājiem, tomēr dzīves kvalitāte man pieauga tikai brīdī, kad pašam radās ienākumi, ar kuriem varēju atļauties ne tikai paēst un apģērbties, bet arī kaut ko vairāk.

Šobrīd ļoti daudziem bērniem Latvijā klājas vēl grūtāk, jo vecākiem vienkārši nav naudas bērnu uzturēšanai. No vienas puses sabiedrība ir vēl nežēlīgāka – ja skolēnam nav mobilā telefona vai datora, tad tu skolā neesi nekas. No otras puses, naudas trūkums sagrauj attiecības, vecāki šķiras, pamet bērnus, lai strādātu Īrijā utt. Un es nemaz neminēšu tādas lietas, kā hronisks bezdarbs, alkoholisms utt.

>> To neviena sabiedrība nespēj izturēt - ja katrā nākamajā paaudzē ir divreiz mazāk cilvēku nekā iepriekšējā.
-----

Šis ļoti atgādina Maltusa satraukumu, ka iedzīvotāju pieaugums radīs globālu katastrofu resursu izsīkumu dēļ. Domāju, ka arī iedzīvotāju samazināšanas nekādu katastrofu neradīs. No Maltusa katastrofas mūs paglāba tehnoloģijas, un šīs tehnoloģijas mūs glābs arī tad, ja iedzīvotāju paliks mazāk. Varbūt mums nevajadzēs tik daudz ielas slaucītāju ar žagaru slotām, ja viens moderns agregāts, kuram pie kloķiem sēdēs 85 gadu vecs strādnieks, izslaucīs 10 reizes vairāk ielu nekā agrāk. Bet pēc kāda laika izrādīsies, ka visas pesimistu prognozes par Latvijas izmiršanu ir aplamas, jo dzimstība stabilizēsies pati no sevis neatkarīgi no politiķu programmām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vanadziene 23.04.2011 11:08
Varbūt pirms domāt par adopciju no svešām zemēm, vajadzētu padomāt par tiem bērniem, kas LV bērnu namos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

laurabriviba 23.04.2011 10:36
Autorei tas var patikt vai nepatikt, tomēr ļoti lielai Latvijas iedzīvotāju daļai, tā saucamās "latviskās vērtības" ir svarīgas, tāpēc nemaz ne tik neloģiska ir vēlme pēc vairāk "latviešiem", kas šīs vērtības uzturēs un saglabās. Ir skaidrs, ka tās mainīsies un attīstīsies, tomēr, ja jau tādas lietas kā valoda un tradīcijas ir vairāk vai mazāk mainītās formās saglabājušās simtiem gadu, tad nav pamata uzskatīt, ka tās nākamo 100 gadu laikā tāpat izzudīs. Tas, vai "latviskums" ir vai nav vērtība pati par sevi, ir cits diskusijas temats (ja par to maz ir vērts diskutēt). Tomēr ignorēt faktu, ka lielai daļai latviešu tā ir fundamentāla vērtība, ir "strausa politika". Tas ir tikai normāli, ka valsts politika atspoguļo vēlētāju vērtības.

Lai gan ļoti daudz kam es rakstā piekrītu, man tomēr šķiet mazliet pārspīlēta "cepšanās" par šo jautājumu. Ir dabiski, ka kaut kādas lietas mēs uztveram saasināti, jo ir sajūta, ka tas mūs skar personīgi, tomēr šīs sajūtas vajadzētu spēt identificēt un nošķirt no loģiskiem apsvērumiem. Vismaz man nav nācies novērot kaut kādu īpašu nosodījumu vai vēršanos pret cilvēkiem, kuri izvēlējušies nelaist pasaulē bērnus. Protams, ikdienas dzīvē šim faktam mēdz tikt pievērsta uzmanība, kā jau jebkam, kas tiek darīts atšķirīgi no vairākuma - vai tā būtu zaļu matu krāsošana, vegānisms vai bērnu nelaišana pasaulē. Dabiski, ka tas izraisa interesi un vēlmi šo atšķirīgo dzīves modeli salīdzināt ar savējo. Nu un?

Savukārt fakts, ka valstvīri šai, tik lielai iedzīvotāju daļai aktuālajai problēmai, ir nolēmuši pievērsties, ir tikai apsveicams. Bērna audzināšana nav tikai prieks un nav arī tikai upuris. Ir abas šīs daļas un šobrīd diemžēl ir tā, ka daudzi potenciālie vecāki jūt, ka "upura" daļa ir neproporcionāli liela. Tiem, kas nolēmuši dzīvot bez bērniem, tā, protams, nešķiet īpaši svarīga problēma, bet tā (lielākā) daļa cilvēku, kuri bērnus tomēr vēlas, būtu ļoti iepriecināta par "upurējamā" svaru kausa atslogošanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Madre 23.04.2011 10:17
Iveta,paldies.man arī vienmēr kaut kā paliek neērti,kad valdības onkuļi spriež par to,cik vajadzētu dzemdēt.atskaites punkts tam drīkst būt tikai ļoti personisks.es taču arī nemiršu,lai uzlabotu/pasliktinātu kādu nebūt statistiku.nu labi,analoģija nav loģiska,bet dzīves notikumi bieži jau arī nē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Soross - Ilzītei 23.04.2011 09:56
Paldies autorei par šo rakstu. Daudzkur pārspīlēts, protams, bet tikai tādos pārspīlējumos var izgaismot un saprast absurdus šajā "demografikācijas" vājprātā. Bravo!
---
Nemas nav pārspīlēts. Visas šīs runas par demogrāfijas problēmām ir absurdas. Galvenais jautri padzīvot un kā te viens jau teica - jāņem piemērs no Lieldienu salu aborigēniem un jācērt tik palmas labai dzīvei. Mūsu dzīvei palmas pietiks, bet tiem kas dzīvos vēlāk - tie jau dzīvos bez mums un tāpēc štrunts par viņiem. Priecājies Ivetiņ par dzīvi un turpini vien veiksmīgi apgūt manis dāvātos līdzekļus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pilsonis 23.04.2011 08:54
Nekā personīga, bet kaut ko tādu bija pretīgi lasīt. Globālā pārapdzīvotība, iejaukšanās privātajā dzīvē, robežu pazušana, pseidoproblēma... Kas tad ir vērtība galu galā? Individuāla eksistence un egoisms, vai varbūt tomēr laimīgas ģimenes ar bērniem, gadu tūkstošiem kopta senču kultūra un tautas pieaugums?

Šādi raksti man šķiet kā pērtiķošanās pakaļ rietumu pārprastā ultraliberālisma paliekām... Jā, paliekām, jo pamazām Eiropas valstis no šī vājprāta jau atsakās un atgriežas pie nacionālām vērtībām (Skandināvijas valstis, Polija, Francija, Somija utt.) To novēlu arī Latvijai!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rolands 23.04.2011 02:55
Citāts "personīgi es atsakos pieņemt, ka man būtu MORĀLS pienākums laist pasaulē bērnus". Šeit Jums ir vēl iespēja izaugsmei :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilze 23.04.2011 00:43
Paldies autorei par šo rakstu. Daudzkur pārspīlēts, protams, bet tikai tādos pārspīlējumos var izgaismot un saprast absurdus šajā "demografikācijas" vājprātā. Bravo!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edge 22.04.2011 23:39
- MANUPRĀT,'sorozīdi' risina problēmas globālā mērogā, nevis risina globālās problēmas.Šobrīd gan izskatās, ka paši 'sorozīdi'-globalizācijas 'bīdītāji' ir nedaudz izpumpējušies un cenšas rast jaunus risinājumus, jo ir lielas 'ziepes' 21.gs. sataisījuši.
Papildus info: http://gtmarket.ru/laboratory/publicdoc/2007/2490

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

a 22.04.2011 22:58
man patika šī analīze.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis 22.04.2011 22:57
planētas pārapdzīvotība cilvēcei kopumā varētu būt lielāka problēma nekā iedzīvotāju skaits katrā atsevišķā valstī
------------------------------------------------------------
šis teikums vislabāk raksturo sorosoīdu ideoloģiju-štrunts par kaut kādu tur Latviju, risināsim globālās problēmas!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis Ivetai 22.04.2011 22:26
Atbildes uz Ivetas komentāru komentāriem.

>>> Bērns - kā laime nevis upuris "sabiedrības ilgtspējīgas pastāvēšanas" vārdā. Manuprāt, normālā sabiedrībā šādiem vecākiem būtu pēc iespējas jānāk pretī (bērnudārzi, fleksils darbalaiks, sociālie pabalsti = tur aiziet VISU nodokļi).
======
Nu jā - Steven Levitt pētījums (par to kā abortu legalizācija korelēja ar noziedzības samazinājumu) ir diezgan baiss atgādinājums, ka bērni ir jāaudzina mīlošiem, sociāli adaptētiem vecākiem. Ka uz to nebūs jēga cilvēkus "piespiest" - atņemt viņiem kontracepciju, "nomarketēt" ideju par to, ka bērni ir pabalstu dēļ izdevīgi, utml.

No otras puses, cilvēka uzvedību maķenīt nosaka arī apkārtējā sabiedrībā valdošās normas. Allaž būs tā, ka dažas dzīvesveida izvēles skaitīsies vairāk respektētas nekā dažas citas. Un es neredzu nekā slikta tanī, ja visa sabiedrība izturas ar cieņu pret tiem vecākiem, kuri audzina daudzus bērnus. Teiksim, neviens vecāks nekļūst bagāts no tā, ka bērniem skolā ir brīvpusdienas un Brīvdabas muzejā ir bezmaksas ieeja - bet tas parāda pašvaldības attieksmi. Manā bērnībā pastāvēja paradums trolejbusos atbrīvot sēdvietas gados veciem cilvēkiem; toties tagad mēs uzskatām pensionārus par "vienlīdzīgiem", bet atbrīvojam sēdvietas vecākiem, kam ir līdzi pirmskolas vecuma bērni. Vēl pirms nedaudziem gadiem Sv.Mises dalībnieki mēdza būt neapmierināti par to, ka misēs piedalās mazuļi, kuri trokšņo, dodas "pastaigās" pa dievnamu, utml. Tagad vismaz mūsu draudzē viss notiek tā, lai jaunajiem vecākiem būtu labi un patīkami. Domāju, ka šī attieksme - sava veida bijība pret ģimenēm ar bērniem - liecina par morāli nobriedušu sabiedrību. Kur vairs netiek likti lietā PSRS laikos ieaudzinātie asie elkoņi un hroniskā nelaipnība.

>>> Lai gan jāatzīst, ka arī skandināvi diez ko neizceļas ar augstu bērnu dzimstību - īpaši, cik zinu, dāņi.
=====
Par feminisma saistību ar dzimstību - sk. detalizētu pārskatu http://www.nytimes.com/2008/06/29/magazine/29Birth-t.html?pa... .
Dānijā (līdzīgi kā citās ziemeļvalstīs, Nīderlandē, u.c.) ir dažādi pasākumi sieviešu un vīrieši līdztiesīgai iesaistei rūpēs par ģimeni. Speciāli galdi bērnu autiņu nomainīšanai publiskajās vīriešu tualetēs nav tikai tukša izrādīšanās :) Dzimstība (summārais dzimstības koeficients) Dānijā ir 1.74 - drusku mazāk nekā Norvēģijai, bet vairāk nekā Zviedrijai, Somijai, Ķīnai, Nīderlandei - turklāt krietni virs Eiropas Savienības vidējā (1.5). Drusku zem normas (2.1), bet nekas traģisks - paies daži gadi un dāņu dzimstība atkal atgriezīsies tur kur vajag. Sk. http://1.usa.gov/fG9Y2J . Katrā ziņā tas ir krietni priekšā Vācijas rādītājam 1.41, vai vēl trakāk - Grieķijas/Itālijas koeficientam 1.38 vai Polijas/Lietuvas/Latvijas - 1.30. To neviena sabiedrība nespēj izturēt - ja katrā nākamajā paaudzē ir divreiz mazāk cilvēku nekā iepriekšējā.

>>> Nedomāju, ka būtu vēlams mūsdienu valsti pielīdzināt zemnieku saimniecībām. Sak, nākotnes darbaroku vārdā jāveicina dzimstība pat tad, ja bērnu/ģimenes dzīves kvalitāte būs zema.
=====
Bērnam jau nevajag "dzīves kvalitāti" - tā ir pieaugušo abstrakcija. Tas atgādina padomus, kad vēl pats gāju skolā - ka ģimeni veidot var vien tad, kad iegūts zinātņu kandidāta grāds un stabils darbs :)) Tolaik vēl skaitījās, ka zinātniekiem ir laba iztikšana.
Dzīve ir vienkāršāka - bērnam vajag mīlošus vecākus vai citus pieaugušos un vairāk neko. Ja tādi būs, tad izaugs kārtīgs cilvēks, kurš reiz stāsies mūsu vietā. Neviens normālu vecāku bērns Latvijā nemirst badu, nepaliek bez skolas, utml.

>>> Mani interesē, cik cilvēkiem jādzīvo šajā teritorijā, lai uzskatītu, ka iznīkšanas process nu ir noslēdzies.
=====
Nez vai to jebkad varēs precīzi uzzināt. Tas ir kā "creeping normalcy" - kad Lieldienu salā aborigēni sāka izcirst palmas, viņi pamazām pierada pie trūcīgākas iztikas - un neviens pat lāga nepamanīja to brīdi, kad nocirta pēdējo palmu. Tāpat arī mēs pieradīsim - ka interesantu darbu arvien vairāk nozarēs var atrast vien ārpus Latvijas, ka par zinātnieka karjeru vispār labāk aizmirst. Savukārt ES kopīgais tirgus atstāj kaut kādas otršķirīgas ārpakalpojumu nišas, no kurām bagāts netiksi. Rezultāts var būt nepatīkams - var turpināties talantīgāko cilvēku "brain drain", un mums (līdzīgi kā Haiti Rietumu puslodē) būs apšaubāmais gods būt par ES reģiona atpalikušāko un trūcīgāko zemi. Pirms apmēram 100 gadiem, kad Rīgas mērs bija Džordžs Armitsteds, šis tas izskatījās cerīgāk - Rīga bija industrijas un inovāciju centrs. Un iemesls relatīvajam kritumam ļoti vienkāršs - karos izkautie, pa pasauli izklīdinātie kā arī vispār nepiedzimušie cilvēki.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 22.04.2011 21:30
kištims,
"Ja mūsdienās pasaulē dzimstība sāk samazināties,tad tas drīzāk ir tādēļ,ka daba vēlas nedaudz samazināt iekšējo spiedienu"
Nē. Dabai nav nekādas apziņas un gribas. Tas ir tādēļ, ka cilvēki sabiedrībās, kur viņiem ir izvēle (kaut vai Indijas Keralas štatā), IZVĒLAS pasaulē laist mazāk bērnu.

" Tas ir tas spēks,kas latviešus aizdzen no mājām,bet viņi nonāk jau apgūtās vietās.Toties daba manuprāt""gribēja""lai viņi apgūst pilnīgi jaunu vietu.Tādēļ līdz mūža galam viņi jutīs,ka kaut ko izdarījuši nepareizi,bet ko īsti?"
Es zinu daudzus bijušos Latvijas iedzīvotājus, kam nekā nepietrūkst - viņi ir apmierināti ar savu lēmumu pārcelties.


kalvis,
Kārtējo reizi - paldies par ļoti detalizētajiem komentāriem! Man vienmēr ir tos ļoti interesanti lasīt un apdomāt.

Dažas piebildes:
" Cilvēkam, kurš grasās nomirt un atdzist līdz istabas temperatūrai"

Sabiedrība nav cilvēks - tā ir maldinoša analoģija (cilvēka dzīvība jāglābj pat tad, ja cilvēku kopumā jau tā ir par daudz - par sabiedrību neesmu pārliecināta). Pat ja sabiedrība būtu cilvēks, būtu ļoti diskutējams tas brīdis, kas liecina par miršanu (nevis dabisku temperatūras pazemināšanos - 1800.gadā šajā teritorijā dzīvojuši ap 725 000 cilvēkiem) un to, cik steidzami un PAR KĀDU CENU attiecīgais process jāaptur.

"Dzērājam arī šķiet, ka dzert ir privāta izvēle - turklāt pilnīgi likumīga; bet kamēr viņš ķer kaifu, citiem jārūpējas par sabiedrības ilgtspējīgu pastāvēšanu."
Lūk, tieši šādas analoģijas man derdzas. Man pazīstamie cilvēki, kam pēdējos gados ir piedzimuši bērni, šie bērni ir piedzimuši tieši tādēļ, ka VIŅI VĒLĒjĀS AUDZINĀT BĒRNUS (ja vēlaties - guva no šīs domas "kaifu"). Lielākajai daļai cilvēces tā ir teju instinktīva vajadzība. Bērns - kā laime nevis upuris "sabiedrības ilgtspējīgas pastāvēšanas" vārdā. Manuprāt, normālā sabiedrībā šādiem vecākiem būtu pēc iespējas jānāk pretī (bērnudārzi, fleksils darbalaiks, sociālie pabalsti = tur aiziet VISU nodokļi). Tā, lai bērnu audzināšana nepārvēršas no " kaifa" par mocībām. Bet NEVAJAG pēc šī kritērija sākt cilvēkus šķirot tajos, kas ir " nesuši sabiedrisku upuri" un tajos, kas ir parazitējuši uz pirmo rēķina.

" Un spēja risināt problēmas, kuras ir svarīgas, bet nav steidzamas, atšķir ilgtermiņā domājošu politiķi no "ugunsdzēsēja" vai politikāņa, kam svarīgs viens vēlēšanu cikls."

Jā, tā ir. Līdz brīdim, kad ilgtermiņa problēmas nesāk kalpot kā dūmu aizsegs, lai pārfokusētu sabiedrības uzmanību no pašreizējām. Vienkārši tādēļ, ka pašreizējām nav populistiski skaistu risinājumu. Un, manuprāt, ar demogrāfiju kā tēmu tieši tas arī šobrīd notiek.

" Statistika liecina, ka nepietiekamās dzimstības dēļ Latvija zaudē vairāk cilvēku nekā emigrācijas dēļ "
Man šķiet, ka ir daudz runāts par to, cik šī statistika atspoguļo reālo situāciju. Varbūt reālos situāciju ļaus apzināta tautas skaitīšanas rezultāti. Atkal - runājot no personiskās pieredzes - vismaz attiecībā uz man tuvākajiem cilvēkiem, kas pēdējos gados aizbraukuši no Latviju, valsts iestādes par aizbraukšanu nezina. Protams, joprojām ir iespēja, ka viņi pēc gadiem atgriežas. Bet var arī neatgriezties.

" Rūpes par sieviešu līdztiesību, par taisnīgu pienākumu sadalījumu ģimenē, par darba un ģimenes pienākumu veiksmīgu apvienošanu - tās visas ir dzimstībai labvēlīgas stratēģijas."
Ļoti interesants novērojums! Lai gan jāatzīst, ka arī skandināvi diez ko neizceļas ar augstu bērnu dzimstību - īpaši, cik zinu, dāņi.

"Neredzu pretrunu ar cilvēka uzskatīšanu par vērtību pašu par sevi. [..] Arī agrārajā sabiedrībā bērni bija gan prieks vecākiem, gan palīgi zemnieku saimniecībā. Tikai mūsdienās zemnieku saimniecības vietā ir visa valsts."
Labi, tas bija mans vērtību spriedums par to, kāda domāšana par bērniem personīgi man ir/nav pieņemama. Manuprāt, jo retāk mēs skatāmies uz kādu cilvēku instrumentārās kategorijās, jo labāk. Senās zemnieku saimniecības un bērnu darbs bija tam laikam bieži izplatīta parādība - es priecājos, ka šobrīd bērni retāk tiek laisti pasaulē arī ar šādu mērķi. Nedomāju, ka būtu vēlams mūsdienu valsti pielīdzināt zemnieku saimniecībām. Sak, nākotnes darbaroku vārdā jāveicina dzimstība pat tad, ja bērnu/ģimenes dzīves kvalitāte būs zema.

" Adopcija ir ļoti cienījams risinājums, kā ģimenei izaudzināt vēl kādu bērnu; un (ja vecāki ir pietiekami turīgi un spēj nokārtot sarežģītas formalitātes) ir sava vieta arī pārrobežu adopcijai. "
Labi, aizmirsīsim par Lībiju, Afganistānui - tie bija tikai piemēri no pašreizējām konfliktu zonām, kur bērnu ciešanas varētu būt sevišķi lielas. Pieņemsim, ka tā ir pārrobežu adopciju no jebkuras valsts. Piemēram, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas. Vai ir kāds Latvijas politiķis, kas uzdrošināsies uz to Latvijas iedzīvotājus aicināt? Es pagaidām tādu neredzu. Un tas pats par sevi ir simptoms.

" Pašas bažas par (etnisko) latviešu īpatsvara samazināšanos it īpaši lielajās pilsētās ir temats atsevišķai, interesantai sarunai. Bet - kāds tam sakars ar dzimstības veicināšanas programmām?"
Tāds, ka esmu manījusi gadījumus, kad demogrāfiskie jautājumi tiek ietērpti tieši šajā etniskajā mērcē - sak, latvieši izmirst! Uz to arī šoreiz respondēju.

"Cik laimīgi mēs būsim, ja pie mums brauks vien tādi imigranti, kurus nekur citur Eiropā neņems pretī?"
Varbūt tādēļ ir vērts kopīgiem spēkiem veidot tādu sabiedrību, lai šeit būtu pietiekamas iespējas un vēlme dzīvot arī augstu kvalificētajiem?

"Pirmkārt, pāreja uz turieni būtu visai nepatīkama (sociālā budžeta katastrofa). Otrkārt, daudzas lietas, ar ko Latvijā varējām nodarboties, nāktos pamest."
Par pāreju es piekrītu. To apskatīju pēdējā punktā. Šajā punktā es vienkārši atbildēju uz vēl kādu manis dzirdētu argumentu, ka Latvijā vajag vairāk cilvēku (latviešu) un ka " tauta iznīkst". Mani interesē, cik cilvēkiem jādzīvo šajā teritorijā, lai uzskatītu, ka iznīkšanas process nu ir noslēdzies. Par industriju pamešanu - iespējams. Bet, kā jau teicu, tādēļ jau esam vienotajā ES tirgū, lai sāktu darīt to, kam ir vislielākais ekonomiskais pamatojums visā ES teritorijā.

"Jo pensionāriem (un pirmspensijas vecuma cilvēkiem) jau arī ir balstiesības - diez vai kāds balsos par SAVAS pensijas samazināšanu."

Pēc tiem triecieniem, ko vietējā sabiedrība ir mierīgi piecietusi pēdējos gados (SCF: bezprecedenta pēckara demokrātiskā valstī), nekas nav neiespējams. Ja pirms diviem gadiem valdība būtu rīkojusies pārdomātāk un kompetentāk, mums šobrīd jau varēja būt savādāka pensiju sistēma. Ko arī Satversmes tiesa būtu akceptējusi.


Arnis,
"Dažām tēzēm piekrītu, dažām nepiekrītu."
Arni, come on! Uzraksti taču kam piekrīti un kam nepiekrīti! :) Šis ir viens no retajiem ierakstiem tieši polemikas izsaukšanai, ne tikai savu domu sakārtošanai.

Komentētājam ar niku ,
Varat neminēt savu vārdu, bet taču nevajag man vai sabiedrībai kopumā piedēvēt bailes no bērniem! Tieši tā - pilnīgi Jums piekrītu, kad sakāt, ka "bērni - tā taču ir tik dabiska, neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa." Tādēļ vajag visādi PALĪDZĒT cilvēkiem tos viegli, bez lieliem upuriem izaudzināt, bet NEVAJAG spiest tos laist pasaulē cilvēkus, kuri kaut kādu iemeslu dēļ to nevēlas vai atliek.

Miks,
Nevēlos Jūs apbēdināt, bet ja arī jums šobrīd ir mazāk nekā 30 gadi, tad vecumdienās jūs diez vai dzīvosiet kultūrā, ko šobrīd uzskatāt par "sev pieņemamu un pierastu" . Neatkarīgi vispār ne no kā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bērns 22.04.2011 20:59
kā tukšās vietas aizpildītājs... mati ceļas stāvus.
bet dzīvelīga debate ir vērtība pati par sevi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tam > Vārdu šoreiz... 22.04.2011 20:58
vai Jūs tiešām esat tik naivs, ka domājat, ka vecumdienās būsiet vajadzīgs saviem bērniem???? ja nu vienīgi viņi būs neveiksminieki, un dzīvos no Jūsu pensijas. Ak, sirsnīgā labticība :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Miks 22.04.2011 20:32
Izlasīju dažus pirmos punktus. Atvainojos, bet autore ir vienkārši vienpusēja un aprobežota. Ja runa ir par to, ka cilvēce ir skaitā pieaugusi, tas noteikti ir jāuzskata par argumentu, kādēļ man vecumdienās būtu jāatsakās no sev pieņemamās un pierastās kultūras, lai dotu priekšroku iebraucējiem no Ķīnas, Indijas un Āfrikas. Cilvēks drīks dzīvot sev tīkamā vidē un tas ir tas, par ko ir jādomā šodien - vai mums būs pietiekami pēcnācēju, lai nebūtu jāved imigrantus, kas aizpildīs tukšās vietas ne vien darba tirgū, bet arī kultūras telpā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vārdu šoreiz neminēšu 22.04.2011 20:14
Šis ir otrais Ivetas Kažokas raksts, kurš mani apstulbina ar emociju prevalēšanu pār racionāliem spriedumiem. Laikam jāsāk pierast, ka ir tēmas, uz kurām viņa nespēj paskatīties no malas.

Paldies Kalvim par detalizēto analīzi, viņš ir atbrīvojis mani no sirdsapziņas pārmetumiem, ka esmu pārāk slinks, lai to uzrakstītu pats.

Patiesībā mani pārsteidz, cik ļoti mūsu sabiedrība baidās no bērniem. Bērni - tā taču ir tik dabiska, neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa. Ja man to nebūtu, mana dzīve būtu daudz tukšāka, būtu bezjēdzības sajūta, trūktu motivācijas censties kaut ko sasniegt, sakārtot vidi sev apkārt, galu galā, attīstīt pašam sevi.

Nu labi, jaunībā un pusmūžā vēl nekas. Bet es iedomājos, kāds izmisums pārņem sešdesmitgadniekus, kuri saprot, ka viņi nevienam nav vajadzīgi. Mēs nedzīvojam Kanta aprakstītajā racionālajā pasaulē, cilvēks ir sabiedrisks radījums un citādi nespēj. Tas, kuram nav bērnu, ir divas iespējas - vai nu izdarīt kaut ko ārkārtīgi ģeniālu, vai arī vecumdienās grimt pārdomās par to, ka viņš savu dzīvi ir izmetis miskastē.

Ceru, ka I.K. par to aizdomāsies pietiekami drīz, jo vēlu viņai tikai to labāko.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 22.04.2011 19:23
autorei dereetu nedaudz atslaabt, aiziet shovakar uz baaru, piedzirdiit kaadu teevaini un tad jau arii tik ilgi kaarotais staarkjis kaut kad naakamziem paarlaidiisies paar maaju :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

uldis 22.04.2011 19:22
Slimi ir ignorēt blakus esošo sabiedrību. Un atkal jau pārliecinos, ka "bābisms" ar savu liberālismu nespēj saprast, ka tās visas pasakas pazudīs, kad prevalēs fizisks spēks ("sazvērestības teorija")un tad būs vajadzīgi tie, ar kuriem vismaz kautkas ir kopējs t.sk. latvieši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

elina 22.04.2011 19:19
Globals skats uz lietam, loti labi. Butu briniskigi, ja valsts beidzot iedotu beznosacijumu LV pilsonibu tiem aptuveni 13 tukstosi bebjiem, kas piedzimusi trimda- Irija, Lielbritanija un citur.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 22.04.2011 19:16
(13) Veco cilvēku aktīvāka iesaistīšana tautsaimniecībā
Tas tiešām būtu ļoti vēlams. Skaidrs, ka darba devējiem un visiem citiem ir jāpārorientējas no situācijas, kad darbaspēks ir pieejams viegli izmantojamās formās (jauni, izglītoti cilvēki bez ģimenes saitēm, var brīvi ceļot, utml.) uz tādām situācijām, kad vismaz daļa darbaspēka ir gados veci, ar invaliditāti, ar nepietiekamu darba pieredzi, ģimenes apstākļu dēļ var strādāt tikai daļēju darba dienu.

Vienīgais jautājums - cik tam gatavi paši darba devēji un darba ņēmēji. Kādēļ Latvijā joprojām pensijas vecums ir 62 gadi, un kādēļ to nevar uzreiz pacelt līdz 65 vai, manispēc, līdz 70 gadiem? Domāju, ka atbilde nav tālu jāmeklē - daudziem cilvēkiem (ja viņiem nav īpašu spēju vai tml.), sākot ar noteiktu vecumu, ir ļoti grūti vai pat neiespējami atrast Latvijā darbu. Valsts ar savu labo gribu tur var ietekmēt tikai nedaudz - var, protams, uztaisīt mūžizglītības programmas, utml. Bet ja nebūs ekonomiskā pamatojuma - tad nekas nesanāks.

(14) Aizbraukušie uz Īriju un Lielbritāniju?
Protams, šie cilvēki arī figurē demogrāfiskos aprēķinos - un gan jau par tiem arī runās Šķēles kunga vadītajā komisijā.
Bet arī te ir jāapzinās, ka Latvijas valsts nevar cilvēkam galvā izdzēst vienus failus un sarakstīt to vietā citus. Ja cilvēku emigrācijā aizdzina īslaicīgs darba trūkums, viens neapdomīgi paņemts kredīts, utml. - tad tāds cilvēks tur pāris gadus sapelnīs naudu, sakārtos savas lietas un atbrauks uz Latviju. Bet ja viņam ir vērtību sistēma tāda, ka Latviju nemaz nevajag (un gribas dzīvot tur, kur citi visu jau pirms viņa sakārtojuši), tad velti viņu vilināt atpakaļ. Jo nav jau tā, ka Latvijā nemaz nebūtu darba vietu vai cilvēki mirtu no bada. Bet ir daļa ļaužu, kas meklē tur, kur vieglāk.

(15) Vēsturisko institūciju glofifikācija?
Mani iedvesmo Ivetas optimisms šinī punktā :)) Tātad - ja mainīsies demogrāfiskā situācija, tad pārkārtosim sabiedriskās institūcijas, pensiju vietā izdomāsim kaut ko citu un laimīgi dzīvosim tālāk.
No otras puses, redzot, cik grūti Eiropas valstīs nākas pieņemt pat nelielus saīsinājumus sociālajā budžetā (arī Latvijā pensijas ir viens no "neaizskaramajiem" izdevumiem), nav īsti ticības, ka šo sistēmu varēs izmainīt pietiekami normālā, evolucionārā ceļā. Jo pensionāriem (un pirmspensijas vecuma cilvēkiem) jau arī ir balstiesības - diez vai kāds balsos par SAVAS pensijas samazināšanu. Līdz ar to - pieaug bažas, ka vienīgais veids, kā šī sistēma spēs reformēties tad, ja otrādi apgrieztās "vecumu piramīdas" svars kļūs neizturams - katastrofas vai revolūcijas ceļā. Un demogrāfiskā krīze neatnāks visā pasaulē vienādi - tad, kad Eiropā un Japānā būs strukturāla krīze, Dienvidāzija, Latīņamerika un ASV būs spēku pilnbriedā. Var gadīties, ka arī Latvijas teritorija, kas ir relatīvi pasargāta no globālajām klimata izmaiņām, ar lieliem dzeramā ūdens un meža resursiem, bet bez iedzīvotājiem - iekārdinās kādu spēcīgāku valsti?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 22.04.2011 18:57
Malace autore!
Cik no mums vispār ir "tīru" latviešu? Kurš zin, ka viņa vecvecvecmām daudzos karos, jūgos, kas te gājuši pāri, nav sagrēkojusi? Tās ntās politikāņu komisijas demogrāfijas lietās visu atrisinās - katrai ģimenei izsniegs 5 bērnus, pie reizes ēdamo un apģērbu arī....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 22.04.2011 18:49
(10) Adopcija no citām valstīm
Adopcija ir ļoti cienījams risinājums, kā ģimenei izaudzināt vēl kādu bērnu; un (ja vecāki ir pietiekami turīgi un spēj nokārtot sarežģītas formalitātes) ir sava vieta arī pārrobežu adopcijai. Bet masveidīga adopcija, kas varētu kaut daļēji kompensēt nepietiekamo dzimstību (Latvijā kaut kāds taustāms efekts būtu - daži tūkstoši adoptēto ik gadu) ir kas pilnīgi nedzirdēts. Kā Iveta iedomājas, ka musulmaņu zemes (viņas minētā Lībija, Afganistāna, Pakistāna) gribēs atdot savus bērnus neticīgajiem audzināšanā? Domāju, ka tas ir neizdevies joks.

(11) Dzimstības veicināšana, lai "latvieši neizmirtu"?
Pašas bažas par (etnisko) latviešu īpatsvara samazināšanos it īpaši lielajās pilsētās ir temats atsevišķai, interesantai sarunai. Bet - kāds tam sakars ar dzimstības veicināšanas programmām? Ikviena dzimstības veicināšanas politika, acīmredzot, vienādi attieksies uz visiem Latvijas pilsoņiem - ja politika (policy) būs sekmīga, tad tā būs "a rising tide that lifts all boats". Absolūtie dzimstības rādītāji dažādām etniskām kopienām Latvijā ir atšķirīgi (sk. http://bit.ly/gvPaxf ), bet šīs atšķirības nosaka migrācijas tendenču rezultātā izveidojusies atšķirīgā iedzīvotāju vecumstruktūra. Summārie dzimstības koeficienti (t.i. bērnu skaits vidēji vienai sievietei) latviešiem, krieviem un citām etniskām grupām ir diezgan līdzīgi.

>>> ... kas padara "latviešu" atražošanu par īpaši sargājamu pašvērtību?
======
Vienīgā alternatīva ir - ievest svešu darbaspēku, ja nespējam izaudzināt paši savējo. Latvijas varas elitei (jau PSRS okupācijas gados) bija tendence - paļauties uz iebraucēju darbaspēku, tādēļ atstāt novārtā savas ģimenes un savas skolas. Es vēl neko neteiktu, ja mēs būtu Singapūra vai Honkonga, kas sapulcinātu vistalantīgākos cilvēkus un ražotu augstu pievienoto vērtību. Cik laimīgi mēs būsim, ja pie mums brauks vien tādi imigranti, kurus nekur citur Eiropā neņems pretī?

(12) Kas tur būtu tik ļauns, ja Latvijā iedzīvotāju skaits būtu tāds kā Igaunijā? Islandē?
======
Pirmkārt, pāreja uz turieni būtu visai nepatīkama (sociālā budžeta katastrofa). Otrkārt, daudzas lietas, ar ko Latvijā varējām nodarboties, nāktos pamest. Mēs jau esam samierinājušies ar to, ka Latvijā nepietiek darbaspēka, teiksim, autorūpniecībai vai aviācijas rūpniecībai, mikročipu ražošanai, utml. Bet pie zemāka iedzīvotāju skaita Latvijā būs grūti nodarboties pat ar IT. Kaut vai tādēļ, ka neviens jauns projekts nevarēs normālā laikā sameklēt, teiksim, 10 kvalificētus C++ programmētājus. Šur tur varēs strādāt no attāluma - bet ja iedzīvotāju blīvums kļūs pietiekami zems, tad izmaksas pieaugs un nebūs konkurētspējas. Tallina to kompensē ar Helsinku tuvumu (tādēļ vismaz IT industrija tur ir); Islande - ar ļoti bagātajiem dabas resursiem. Latvijā nekā tāda pagaidām nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arnis K. 22.04.2011 18:35
Ļoti labs raksts/ pārdomas.
Dažām tēzēm piekrītu, dažām nepiekrītu. Taču man nez kāpēc šķiet, ka daudzi no tiem, kam vajadzētu rakstā paustās lietas saprast (turklāt tas, vai piekrīt, vai nē, ir sekundāri) diezin vai to spēj! :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

fzss 22.04.2011 18:34
ar lāpstu strādājot , ne tikai kādam pensionāram ,bet pat sev iztiku nenopelnīsi- viss ražošanas iekārtās.

vai politiķiem rūp jaunā pilsoņa vieta(!) valstī - lai vispār tāda būtu ? utt...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 22.04.2011 18:14
(7) Mačoisms.
"Mačoismam" nav nekāda sakara ar dzimstības veicināšanu. Gluži otrādi - visās sabiedrībās, kurās ir saglabājušās "patriarhālas" dzimumu lomas ģimenē, bet vienlaikus sievietes ir izglītotas un viņām pieejamas karjeras iespējas (Itālija, Koreja, Japāna, u.c.) izceļas ar ļoti zemu dzimstību. Kas ir vēl jo uzkrītošāka tādēļ, ka tās ir samērā pārtikušas sabiedrības. Kā vienā runā teica britu konservatīvais politiķis David Willetts (sk. http://bit.ly/gcYq9U ) - "Feminism is new natalism". Rūpes par sieviešu līdztiesību, par taisnīgu pienākumu sadalījumu ģimenē, par darba un ģimenes pienākumu veiksmīgu apvienošanu - tās visas ir dzimstībai labvēlīgas stratēģijas.

(8) Vai demogrāfijas veicināšanas apstākļos rodas nelaimīgi, sociāli neadaptēti bērni (arī potenciāli noziedznieki)?
Ja bērni nesaņem vecāku mīlestību, ja viņi nav gribēti bērni, tad tāds risks pastāv. Citādi ir grūti kaut ko secināt. Francijā ar viņu relatīvi augsto dzimstību (kas tāda ir jau daudzus gadu desmitus) nav vairāk noziedzības kā Itālijā.

(9) Vai uz bērniem var raudzīties kā uz nākotnes "cilvēkresursu"?
Neredzu pretrunu ar cilvēka uzskatīšanu par vērtību pašu par sevi. Pārfrazējot Indrānu tēvu, Latvijas sabiedrībai "nevajag nošķirt tos bērnus, kuri piepilda mūsu maku no tiem bērniem, kuri priecē mūsu sirdi". Arī agrārajā sabiedrībā bērni bija gan prieks vecākiem, gan palīgi zemnieku saimniecībā. Tikai mūsdienās zemnieku saimniecības vietā ir visa valsts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 22.04.2011 18:01
(4) Demogrāfijā saskatām tikai jaundzimušo skaitu
Šim iebildumam varu piekrist - bet tas vienkārši nozīmē, ka diskutēt par demogrāfiju vajag niansētāk nekā tas darīts līdz šim.
Ikvienā attīstītā valstī, kur dzimstības veicināšanā ir labas sekmes, iedzīvotāju skaita stabilizācija nav bijis pašmērķis, bet gan patīkamas sekas citiem svarīgiem sasniegumiem. ASV (summārais dzimstības koeficients=2.06) joprojām ir stipra vidusšķira un elastīgs darba un mājokļu tirgus - neviena jaunā māmiņa nebaidās zaudēt darbu. Izraēlā (SDK=2.7) augsta dzimstība sasniegta pateicoties valsts konsekventajam atbalstam, ko saņem ortodoksālo judaistu kopienas - ultrakonservatīvi reliģiozi cilvēki. Norvēģijā (SDK=1.8) līdzīgi kā ASV un Izraēlā uzmanības centrā bija nevis dzimstība per se, bet gan dzimumu vienlīdzība, vīriešu līdztiesīga iesaistīšanās mājas darbos un bērnu audzināšanā. Francijā (SDK=1.99) pietiekami augsta dzimstība visa pagājušā gadsimta laikā ir uzskatīta par nacionālās drošības un militārā spēka faktoru (sk. http://nyti.ms/9IOk2o ). Diez vai ir kāda sabiedrība, kura ilgstoši mobilizējusi savus resursus dzimstības veicināšanai kā pašmērķim - allaž ir kaut kādi citi apsvērumi un citas - būtiskas vērtības.

(5) Demogrāfijas reducēšana uz sociālajiem pabalstiem.
Ivetai varu piekrist - šis ir vēl viens veids, kā nevajag diskutēt par demogrāfiju. Palielinot bērnu pabalstus (vai nodokļu atlaides) par 25%, summāro dzimstības koeficientu var pieaudzēt vien par 0.07% - tas ir vidējots rādītājs, kas iegūts salīdzinot daudzas valstis (sk. http://nyti.ms/9yMckA ). Latvijā budžets neatļauj neierobežoti kāpināt pabalstus - turklāt pietiek uzrasties vienai krīzei (vai vienai valdībai, kas šos pabalstus pēkšņi samazina), lai no pabalstiem zustu efekts. Jo vecākiem pirmkārt vajadzīga PROGNOZĒJAMA valsts politika.

(6) Vai veicināt dzimstību nenozīmē - audzināt darbaspēku svešām zemēm?
Cilvēki, protams, ir mobili. Un ja Latvijā hipertrofēti attīstīsim tikai vienu lietu (augstu dzimstību, vai, teiksim, ļoti labu vidējās izglītības sistēmu), bet mums nebūs darbavietu, tad cilvēki brauks prom. Būsim kļuvuši par kaut ko līdzīgu Karnatakas štatam Indijā, kas piegādā visai pasaulei lētus programmētājus un citus angliski runājošos.
Statistika liecina, ka nepietiekamās dzimstības dēļ Latvija zaudē vairāk cilvēku nekā emigrācijas dēļ (sk. http://1.usa.gov/ag707j ). Mirstība pārsniedz dzimstību par 4 cilvēkiem uz katriem 1000 iedzīvotājiem (un iedzīvotājiem novecojot mirstības pārsvars pār dzimstību nākotnē tikai pieaugs), savukārt emigrējošo ik gadus ir - 2 no 1000.
Turklāt arī mobiliem cilvēkiem var būt noteiktas nacionālās vērtības - vēlme dibināt ģimeni un audzināt bērnus tur, kur ir latviska vide. (Arī man vecāki piekodināja pēc studijām ārzemēs atgriezties Latvijā.) Ja mums tas būtu pilnīgi vienalga, tad nebūtu jēgas par latviskumu iestāties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis - kištimam 22.04.2011 17:53
interesanti, kā jūsu postulētās "demogrāfiskā manevra iespējas" izskatīsies praktiski? un lūdzu veselā saprāta robežās!

un vēl, padomājiet par saviem vardarbīgajiem izteicieniem

"Lai taču tie ebreji apsit tos palestīniešus"

tikpat labi tad jau: "lai taču tie krievi apsit tos gansus"

nepatīk? padomājiet, kāpēc. un attiecīgi pieregulējiet savas verbālās izpausmes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alija 22.04.2011 17:46
Kā lai Latvijā dzimst bērni, ja visa enerģija un rūpes paiet pie tā, kā apkurināt māju, sagadāt ziemas riepas un 4 sezonām apģērbu! 'Siltajās' valstīs ar bērniem nav problēmu, tur tos ražo uz nebēdu. Tas taču ir loģiski, ka ziemeļvalstīs ir negatīva dzimstība. Planēta ir pārapdzīvota, un daba par to mums atgādina visu laiku, ja neesat to pamanījuši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolītis 22.04.2011 17:39
PALDIES Tev Iveta par laiku šīm tik nepieciešamajām pārdomnām!!!! BRAVO! Kliedēji provinciālisma aizplīvurotos dažu LV politiķu aizspriedumus, kuri pateicoties "demogrāfijas gaļas mašīnai"abpus Zilupes iegūst sabiedriskajā telpā asimetrisku nozīmi, un pateicoties LV nekritiskajiem mēdijiem tiek tiražēti uz nebēdu. PALDIES Tev un priecīgu svētku noskaņu!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 22.04.2011 17:32
Ļoti pateicīgi mazi punktiņi; vienīgā lieta, ka par daudziem prasītos kaut ko piebilst:
(1) Globālais konteksts.
Dzimstība, starp citu, samazinās arī globāli. Vidējais bērnu skaits pasaulē vienā ģimenē 70-tajos gados bija 6 bērni, tagad tas ir apmēram 2.5 un turpina samazināties. (Dati ņemti no http://nyti.ms/9yMckA ). Protams, ne jau visur pasaulē ir aktuāli palielināt dzimstību, bet Saeima jau pārsvarā risina Latvijas problēmas. Cilvēkam, kurš grasās nomirt un atdzist līdz istabas temperatūrai ir vājš mierinājums, ka slimnīcā slimnieku vidējā temperatūra joprojām ir 36,6.

(2) Privātā izvēle.
Bērna laišana pasaulē, protams, ir privāta izvēle, bet tā atstāj sekas uz visu sabiedrību. Protams, ir cilvēki, kuriem dažādu iemeslu dēļ nevar būt bērni, vai viņi tos nespētu normāli izaudzināt. Bet ja cilvēkam var būt bērni, bet viņš/viņa izvēlas dzīvot bez tiem - tad šāda cilvēka labklājību vecumdienās (un pat 2.līmeņa pensiju fondu izaugsmi) nodrošinās tie cilvēki, kuri būs darbaspējīgā vecumā - un kurus izaudzinājuši citi. Dzērājam arī šķiet, ka dzert ir privāta izvēle - turklāt pilnīgi likumīga; bet kamēr viņš ķer kaifu, citiem jārūpējas par sabiedrības ilgtspējīgu pastāvēšanu.

(3) Demogrāfija kā populistiska tēma.
>>> Politiķis nav nekāds politologs, filozofs vai antropologs, kas var atļauties daudz sava laika veltīt problēmai, kura jebkurā gadījumā 19 gadu (ok, 18 gadu un 9 mēnešu) perspektīvā nevar tikt atrisināta.
=====
Summārais dzimstības koeficients nav nekāda mistika - to var precīzi izmērīt jau diezgan drīz pēc noteikta veida politikas (policy) ieviešanas. Var salīdzināt, kuras natālisma (=dzimstības veicināšanas) pieejas der un kuras neder.
Tas apsvērums, ka FISKĀLS EFEKTS no natālisma politikas var rasties ne agrāk kā brīdī, kad piedzimušie cilvēki ir izauguši līdz darbaspējīgam vecumam, protams ir. Un spēja risināt problēmas, kuras ir svarīgas, bet nav steidzamas, atšķir ilgtermiņā domājošu politiķi no "ugunsdzēsēja" vai politikāņa, kam svarīgs viens vēlēšanu cikls.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kištims 22.04.2011 17:19
Izskatās,ka autore savā liberālismā atteikusies no nacionālās ideoloģijas pavisam.Piedāvāju savu viedokli.Kā līdzību.Ir balons un gaiss tajā iekšā.Gaiss ir cilvēce.Balons ir oikumēna jeb cilvēku apgūtā pasaule.Balonu mērķtiecīgi piepūš daba palielinot spiedienu balona iekšpusē(spriedzi).Tā kā visi dabas likumi strādā sugas(ne indivīda,ne arī etnosa interesēs),tad balons diez vai var plīst.Ja nav oikumēnas,nav arī cilvēces.Ja mūsdienās pasaulē dzimstība sāk samazināties,tad tas drīzāk ir tādēļ,ka daba vēlas nedaudz samazināt iekšējo spiedienu.Mēs īsti nemākam apdzīvot pazemi,okeānu,gaisa telpu,polāros rajonus,kosmosu,vismaz pagaidām.Tikko būs attiecīgās tehnoloģijas,tā sāksies izceļošana,tāpat kā senajiem grieķiem,tāpat kā gadsimtos pēc Kolumba.Tas ir tas spēks,kas latviešus aizdzen no mājām,bet viņi nonāk jau apgūtās vietās.Toties daba manuprāt""gribēja""lai viņi apgūst pilnīgi jaunu vietu.Tādēļ līdz mūža galam viņi jutīs,ka kaut ko izdarījuši nepareizi,bet ko īsti?Šajā situācijā latviešiem tāpat,kā igauņiem ir zināmas demogrāfiska manevra iespējas par labu nacionālajām(savām)idejām.Autorei vēl teikšu-liberālisms ir laba lieta tikai nevajag to novest ārpus veselā saprāta robežām.To labi var novērot Tuvajos austrumos,kur vienus it kā mīl vai nīst un visādi kavē,otrus it kā kavē.Lai taču tie ebreji apsit tos palestīniešus,kad viņi paši visu laiku uzprasās.Gan jau katrs saņems pēc nopelniem(saviem vai citu)jau savas dzīves laikā!

Citi autora darbi