Datorpirātisms: līdzekļu taupīšana? Nē, valsts nolaidība!

Valsts liekulība, prasot no privātuzņēmējiem pildīt autortiesību likumus, bet pašai tos pārkāpjot, kā arī valsts nespēja ietekmēt autortiesību ievērošanu, maksā dārgi – gan nesamaksātos nodokļos, gan zaudētās darba vietās un investīcijās.

Iesaki citiem:

Lai gan Latvija ir pievienojusies visiem nozīmīgākajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem autortiesību un blakustiesību jomā, tomēr prakses analīze liecina, ka valsts nav spējusi to prasības iedzīvināt. Autortiesību un blakustiesību praktiskās aizsardzības trūkums ir pieminēts katrā Eiropas Savienības (ES) progresa ziņojumā[1], bet enerģiski soļi pirātisma apkarošanai līdz šim nav sperti. Pirātisma problēma tiek pieņemta kā pati par sevi saprotama, aizbildinoties ar iedzīvotāju zemo pirktspēju vai pārlieku augstām datoru programmatūras cenām. Taču ir skaidrs, ka arī augot iedzīvotāju pirktspējai, šī problēma pati neizzudīs, turklāt tieši augstais pirātisma līmenis sadārdzina datorprogrammas.

Ja Latvija savlaicīgi nenovērsīs progresa ziņojumos minētos trūkumus, tad pēc iestāšanās ES augstais pirātisma līmenis var kļūt par vēl nopietnāku problēmu, jo ES pašreizējās tendences[2] paredz ļoti stingrus nosacījumus cīņai ar pirātismu.

Latvijā vēl ne reizi nav veikts apkopojošs pētījums par autortiesību un blakustiesību ekonomisko nozīmi tautsaimniecībā, taču 2001.gadā publicētais starptautiskās pētījumu kompānijas „Datamonitor” veiktais pētījums par informācijas tehnoloģiju ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību parādīja, ka valsts kopumā tikai datorprogrammu pirātisma dēļ vien zaudēja 15 miljonus latu gadā nesamaksāto nodokļu veidā, bet kopējais vietējai informācijas tehnoloģiju industrijai nodarītais kaitējums ir aptuveni 55 miljoni latu gadā. Apmēram tikpat daudz valsts zaudē plaši izplatītā filmu un mūzikas pirātisma rezultātā.

Reti kurš iedomājas, ka pirātisms ir cieši saistīts ar narkotiku tirdzniecībā un organizētajā noziedzībā iegūtās netīrās naudas atmazgāšanu, jo pirātismā nopelnītā naudanaudanau tiek izmantota noziedzīgu grupu darbības finansēšanai. Tas notiek tāpēc, ka ar salīdzinoši nelielu risku iespējams gūt vērā ņemamus ienākumus, un pat nozieguma gadījumā sods būs ievērojami mazāks nekā par līdzdalību organizētā grupā vai narkotiku tirdzniecībā.

Protams, ir arī šķietami sabiedriski mazāk bīstama pirātisma forma – legāli iegādātu licenzētu datorprogrammu kopēšana iestādes vai uzņēmuma vajadzībām, taču arī tas ir autortiesību pārkāpums. Tieši šī pirātisma forma visvairāk skar valsts un pašvaldību institūcijas.

Kaut arī valsts un pašvaldību institūcijās plaši tiek izmantotas datorprogrammas, tomēr jautājums par to legalitāti nav risināts valstiskā līmenī. Vairumā gadījumu neviens nekontrolē, vai iestāžu lietošanā esošās datorprogrammas ir iegādātas un tiek lietotas legāli (iespējams, ka programma ir iegādāta legāli, bet tiek instalēta uz vairāk datoriem nekā tas atļauts licencē). Ierobežotā budžeta dēļ bieži iestādes vadība izšķiras par „līdzekļu ietaupīšanu”, un datorprogrammas iegādājas, tās kopējot vai pērkot nelegāli izgatavotas kopijas. Pieverot acis datorprogrammu nelikumīgai lietošanai valsts un pašvaldību iestādēs, valsts pati atbalsta rīcību, kuru apkarot būtu tās tiešais pienākums.

2003. gada sākumā Business Software Alliance (BSA) Latvijas komiteja noslēdza sadarbības līgumus ar Valsts kontroli un Valsts policiju. Līgums ar Valsts kontroli cita starpā paredz, ka tā, veicot pārbaudes valsts iestādēs un uzņēmumos, sadarbojoties ar BSA Latvijas Komiteju, veiks arī datorprogrammu legalitātes pārbaudi. Tādejādi ir radīts mehānisms kā sistemātiski risināt šo problēmu arī valsts un pašvaldību iestādēs, jo līdzšinējās tiesībsargājošo institūciju un policijas pārbaudes tika veiktas tikai privātos uzņēmumos. Izprotot šīs problēmas nozīmību, Valsts kontrole ir nākusi ar priekšlikumu veikt datorprogrammu legalitātes auditu valsts mērogā.

Noslēgtie līgumi paredz sadarbību ne tikai datorprogrammu iegādes un lietošanas kontrolē, bet arī valsts institūciju darbinieku (tai skaitā datorsistēmu administratoru) izglītošanu par datorprogrammu autortiesību ievērošanu. BSA organizēs dažādās policijas struktūrvienībās lekciju ciklu par datorprogrammu autortiesību ievērošanu un atbilstošu lietu izskatīšanu, kā arī sniegs palīdzību policijas ekspertu un Valsts kontroles konsultantu apmācīšanā.

BSA stratēģijas pamatā ir aktīva sadarbība ar kontrolējošajām valsts institūcijām, kā arī sabiedrības izglītošana un normatīvo aktu bāzes pilnveidošana, lai samazinātu datorprogrammu nelegālu izmantošanu un maksimāli ātri sasniegtu ES atbilstošos standartus. Datorpirātisma samazinājums no 84% 1999.gadā līdz 57% 2002.gadā (saskaņā ar Starptautiskās Intelektuālā īpašuma Alianses 2003.gada speciālā 301.ziņojumā minētajiem datiem[3]) lielā mērā panākts, tieši pateicoties sekmīgai autortiesību īpašnieku un BSA Latvijas komitejas sadarbībai ar tiesībsargājošajām institūcijām. Taču Latvija šajā jomā joprojām atpaliek ne vien no ES, bet arī no tuvākiem kaimiņiem, kur datorpirātisma līmenis ir zemāks – Lietuvā 53% un Igaunijā 52%.

BSA redz savu uzdevumu nevis datorprogrammu individuālā lietotāja saukšanā pie administratīvās vai kriminālatbildības, bet gan valsts sektora un privāto uzņēmumu sakārtošanā, kas sevī ietvertu atbilstošas tiesiskās vides radīšanu un attiecīgo tiesību aktu ievērošanu. Valsts liekulība, prasot no privātuzņēmējiem, bet pašai neievērojot likumus, un valsts nespēja ietekmēt autortiesību ievērošanu, maksās daudz dārgāk – ne tikai finansiāli; nesamaksāto nodokļu, zaudēto darba vietu un investīciju veidā, jo jāņem vērā arī tas, ka autortiesību ievērošana ir viens no kultūras un informācijas tehnoloģiju nozares attīstības būtiskiem priekšnoteikumiem.
________________

[1] Eiropas Komisija, „2002.gada ziņojums par kandidātvalstu attīstību pievienošanās kontekstā”. Brisele, 9.10.2002. http://www.eib.lv/doc/progress/prog-lv-en-2002.pdf

[2] Eiropas Komisija, „Direktīvas priekšlikums par pasākumiem un procedūrām intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodrošināšanai”. Brisele, 30.01.2003 http://europa.eu.int/comm/internal_market/en/intprop/news/index.htm

[3] International Intellectual Property Alliance. 2003 Special 301 Report. Washington, 14.02.2003. http://www.iipa.com/special301.html

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!