Darot mācāmies 0

Līdz šim interesi sekot līdzi lēmumu pieņemšanai Valsts sekretāru sanāksmēs izrādījušas 54 nevalstiskās organizācijas, taču pirmajā sēdē neviena no organizācijām šo iespēju neizmantoja. Kāpēc tik maza atsaucība?

Iesaki citiem:

Saskaņā ar tikko spēkā stājušos Ministru kabineta Kārtības rulli šā gada 6. jūnijā notika pirmā Valsts sekretāru sanāksme, kurā piedalījās nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvis. Asās diskusijas pirms Kārtības ruļļa akceptēšanas, kam varēja sekot arī portālā www.politika.lv, iezīmēja divas tendences – pārāk optimistisko no Valsts Kancelejas puses (līdz ar NVO centra pārstāvja līdzdalību Valsts sekretāru sanāksmēs sabiedrība tiks iesaistīta lēmumu pieņemšanā) un pārāk pesimistisko no NVO centra puses (NVO centrs nevar pārstāvēt sabiedrības viedokli; bez atbilstoša mehānisma izstrādes un finansējuma tas nevar pārstāvēt arī visu NVO viedokli).

Šķiet, asās diskusijas ir veicinājušas sadarbības sākumu un izpratni no abām pusēm. Pats svarīgākais – ir notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, un izstrādāts visām pusēm pieņemams mehānisms līdzdalības uzsākšanai. Cik tas būs efektīvs, rādīs laiks.

Kādas tad šobrīd ir organizāciju reālās iespējas piedalīties Valsts sekretāru sanāksmē? Vispirms, jādara zināma sava vēlme sekot līdzi sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem NVO centram, aizpildot anketu – tā atrodama centra mājas lapā www.nvo.lv. Otrkārt, reizi nedēļā jāiepazīstas ar projektiem organizāciju interesējošajā sfērā – NVO centrs projektus “sašķiro” un nosūta interesentiem pa e-pastu. Treškārt, NVO centra pārstāvis savlaicīgi jāinformē par savu vēlmi sniegt atzinumu vai piedalīties debatēs par kāda projekta apspriešanu. Tad NVO centra pārstāvis informē Valsts kanceleju par organizāciju vēlmi sekot līdzi konkrētiem projektiem. Kanceleja, savukārt, ierosina jautājumu par anotācijas vai atzinuma nepieciešamību vai arī lemj par organizācijas pārstāvja uzaicināšanu dalībai sanāksmē.

Līdz šim interesi sekot līdzi lēmumu pieņemšanai izrādījušas 54 organizācijas. Pirmajā nedēļā Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīti septiņi projekti - trīs no tiem jauni, kas tika izsludināti apspriešanai ministrijām. Organizācijas varēja pieteikties sniegt par tiem atzinumus, lūgt pievienot anotācijas vai ieteikt rīkot plašāku projekta apspriešanu, taču neviena no NVO neizrādīja interesi.

Šā gada 6.jūnija sanāksmē valsts sekretāriem vajadzēja pieņemt lēmumus par četriem projektiem - līdz šim šāda veida diskusijas noritēja Ministru kabineta Komitejas sēdēs. Viena organizācija jau iepriekš bija sniegusi savu atzinumu par kādu likumprojektu. Kaut arī tās ieteikumi nebija ņemti vērā, organizācija neizmantoja iespēju klātienē aizstāvēt savu viedokli.

Kāpēc tik maza atsaucība? Jādomā, ka sanāksmē izskatītajos projektos nebija tik būtisku jautājumu, kas varētu satraukt organizācijas, vai varbūt tās bija jau laicīgi strādājušas ar ministrijām. Jāņem vērā, ka pašreizējais Valsts kancelejas darba grafiks dod organizācijām tikai pusi dienas laika iepazīties ar dokumentiem un pieņemt lēmumu par savu līdzdalību. Šis laika sprīdis varētu būt par īsu, lai no juridiskajiem dokumentiem “izvilktu” būtiskāko – vai un kā konkrētais dokuments ietekmēs organizācijas darbības sfēru, kādi ir organizācijas resursi – un lai sagatavotu atzinumu vai noskaidrotu citu tās pašas darbības sfēras organizāciju viedokļus un koordinētu rīcību. Turklāt MK Kārtības rullis nedod skaidrību, kā organizācijām izsekot līdzi projektu izmaiņām pēc Valsts sekretāru sanāksmes posma. Vai viņu atzinumi ir jāņem vērā? Vai un kam ir pienākums atbildēt uz organizāciju atzinumiem? Un cik ilgā laikā varētu cerēt saņemt atbildi?

Kādi ir risinājumi? Pirmkārt, jāturpina un jāattīsta ciešāka organizāciju un ministriju savstarpējā sadarbība – lai organizācijas jau savlaicīgi zinātu, kādi politikas dokumenti un normatīvie akti tiek gatavoti viņu interešu sfērā, un lai ministrijas zinātu šo organizāciju viedokli. Iepazīstoties ar izsludināmo projektu pirms Valsts sekretāru sanāksmes, organizācija jau zinās, par ko ir runa, un ideālā gadījumā tās viedoklis jau būs ņemts vērā, izstrādājot attiecīgo projektu. Otrkārt, organizācijām jādod saprātīgs laiks, lai tās var iepazīties ar projektiem. Valsts kanceleja sola padarīt dokumentus pieejamus jau piektdienās, nevis trešdienas rītā kā pašlaik – tātad pirms ceturtdienas sanāksmēm laika lēmumu pieņemšanai un saskaņošanai būs vairāk. Treškārt, jānodrošina, lai organizācijas varētu izsekot savu ierosinājumu liktenim arī pēc Valsts sekretāru sanāksmes.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi