Raksts

Dari ko darīdams, apdomā galu


Datums:
20. marts, 2002


Autori

Sandra Kļaviņa


Foto: B. Koļesņikovs © AFI

Valsts kanceleja un Apvienoto Nāciju Attīstības programma uzsākusi projektu, lai attīstītu politikas novērtēšanas sistēmu Latvijā, popularizējot [i]ex-ante[/i] and [i]ex-post[/i] novērtēšanas metodes valsts pārvaldes darbinieku vidū.

Gan tautas parunas, gan cilvēces gaišākie prāti jo bieži ir brīdinājuši no lēmumu pieņemšanas steigā, neizsverot visus “par” un “pret”. Varam tikai minēt, kāda praktiskās dzīves pieredze radījusi tādus izteicienus kā “lielas lietas nedara uzreiz”, “tikai pabeidzot kādu darbu, mēs parasti uzzinām, kā to vajadzēja sākt”, “skopais maksā divreiz, slinkais divreiz strādā” un tamlīdzīgi.

Diemžēl ikdienas steigā šīs patiesības nereti piemirstas, tāpēc ne vienmēr izdodas izvērtēt un precīzi paredzēt rīcības sekas pat sadzīves līmenī, nemaz nerunājot par lēmumu pieņemšanu daudz plašākās dzīves jomās.

Ko nozīmē novērtēt politikas ietekmi valsts pārvaldes līmenī?

Tas ir process, kurā ar analīzes palīdzību tiek izvērtēta valdības rīcība – paredzamā vai jau veiktā – ar nolūku noskaidrot, kādu iedarbību šī rīcība atstās vai ir atstājusi uz sabiedrību, budžetu, ekonomiku un apkārtējo vidi.

Bieži vien nepilnīgi izstrādāta likuma vai politikas ietekme uz valsts budžetu un attīstību kopumā izmaksā daudz dārgāk nekā personāla apmācība ministrijās, nodrošinot to, lai darbinieki būtu spējīgi rūpīgi izvērtēt izstrādātās politikas ietekmi uz valsts budžetu un ekonomiku un noteikt, vai tā neatstās nelabvēlīgas sekas uz iedzīvotāju sociālo stāvokli.

Šī gada martā Apvienoto Nāciju Attīstības programma sadarbībā ar Valsts kanceleju uzsākusi projektu Politikas ietekmes novērtēšanas sistēmas stiprināšana Latvijā, kas ilgs līdz 2003.gada beigām. ES valstīs ietekmes novērtēšana ir lēmumu pieņemšanas procesa neatņemama sastāvdaļa. Latvijā šī tradīcija valsts pārvaldes iestādēs vēl nav nostiprinājusies.

Valdība un valsts pārvaldes institūcijas ir ieinteresētas uzlabot politikas lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī plašāk tajā iesaistīt nevalstiskās organizācijas un sabiedrību kopumā. Projekta darbība vērsta uz politiku pēcnovērtēšanas (ex-post) un pirmsnovērtēšanas (ex-ante) metožu piemērošanu Latvijas apstākļiem un praktiskās sadarbības paplašināšanu starp politikas veidotājiem, tiesību aktu projektu sagatavotājiem un sabiedrību.

Kā saprast ex-post un ex-ante un kāda ir atšķirība starp šīm novērtēšanas metodēm?

Ja tiek izvērtētas pašreiz spēkā esošās politikas vai likumi, notiek tā saucamā ex-post (pēc tam) novērtēšana. Metode balstās uz esošās situācijas novērtējumu, izmantojot kontroljautājumus. Ar dažādām metodēm iegūtā informācija tiek salīdzināta ar datiem pirms politikas ieviešanas un izdarīti secinājumi par politikas efektivitāti.

Ja tiek izvērtētas ierosinātās jaunās politikas iniciatīvas vai likumprojekts, notiek tā saucamā ex-ante (pirms tam) analīze. Šī novērtēšana ir sarežģītāka un, ņemot vērā valsts pārvaldes darba specifiku, bieži vien arī neprecīzāka. Tā saistīta ar vairāku variantu izvērtēšanu nākotnē, līdz ar to situācijas ir hipotētiskas.

Ex-ante un ex-post novērtēšanas metodes ir politikas veidošanas cikla neatņemamas sastāvdaļas. Izvērtējot kādas spēkā esošās politikas trūkumus, mēs gūstam priekšstatu par problēmām, kas vēl līdz šim nav atrisinātas un līdz ar to arī ierosmi kļūmju novēršanai vai jaunu politikas iniciatīvu radīšanai. Savukārt pieņemot steidzīgi vai nepietiekami sagatavotu projektu, mēs bieži vien politikas ieviešanas procesu vēl vairāk paildzinām vai pat sadārdzinām.

Diemžēl, šādu piemēru netrūkst. Viens no tiem – Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija, kura dažādās variācijās kopš 1997.gada astoņas reizes ir sniegta izskatīšanai Ministru kabinetā, tā arī nenovedot pie valdības lēmuma pieņemšanas šajā jautājumā. Viens no šīs neveiksmīgās darbības iemesliem bija tas, ka piedāvātajos politikas dokumentos nebija skaidri formulēti risinājumu varianti ar atbilstošiem finansējuma aprēķiniem. Patlaban šis jautājums ir iekļauts Izglītības attīstības koncepcijā. Tomēr nav skaidrs, cik lietderīgi izmantots valsts pārvaldes institūciju laiks un citi resursi, un kādi netiešie zaudējumi nodarīti augstākās izglītības sistēmai kopumā.

Pirmie pasākumi ietekmes novērtēšanas kultūras iedibināšanai mūsu valstī tika veikti 1998.gadā, ieviešot prasību valdībai iesniegtajiem likumprojektiem pievienot anotāciju, kurā tika parādīta konkrētā tiesību akta ietekme uz tautsaimniecību, valsts budžetu, kā arī sociālā ietekme. Sākot ar šī gada janvāri spēkā stājās instrukcija, kas palīdz ministriju darbiniekiem pareizi aizpildīt anotāciju.

Valsts kancelejas un Apvienoto Nāciju Attīstības programmas projekta Politikas ietekmes novērtēšanas sistēmas stiprināšana Latvijā mērķis ir popularizēt ex-ante and ex-post novērtēšanas metožu ideju valsts pārvaldes darbinieku vidū, attīstīt politikas novērtēšanas sistēmu Latvijā un apmācīt valsts pārvaldes darbiniekus dažādu politikas novērtēšanas metožu izmantošanā.

Projekta gaitā paredzēts izstrādāt apmācību programmas un mācību līdzekļus, kas nodrošinātu apmācību cikla turpinājumu Valsts Administrācijas skolā.

Ieviešot ietekmes novērtēšanas kultūru valsts pārvaldē, mēs iegūstam pārliecību, ka politikas dokumenti tiek sagatavoti, rūpīgāk apsverot visas iespējas problēmu risināšanā un izvēloties variantu, kurš atstāj vislabvēlīgāko ietekmi uz valsts attīstību.


Politikas ietekmes novērtēšanas sistēmas stiprināšana Latvijā


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!