Dari ko darīdams, apdomā galu 3

Valsts kanceleja un Apvienoto Nāciju Attīstības programma uzsākusi projektu, lai attīstītu politikas novērtēšanas sistēmu Latvijā, popularizējot ex-ante and ex-post novērtēšanas metodes valsts pārvaldes darbinieku vidū.

Iesaki citiem:

Gan tautas parunas, gan cilvēces gaišākie prāti jo bieži ir brīdinājuši no lēmumu pieņemšanas steigā, neizsverot visus “par” un “pret”. Varam tikai minēt, kāda praktiskās dzīves pieredze radījusi tādus izteicienus kā “lielas lietas nedara uzreiz”, “tikai pabeidzot kādu darbu, mēs parasti uzzinām, kā to vajadzēja sākt”, “skopais maksā divreiz, slinkais divreiz strādā” un tamlīdzīgi.

Diemžēl ikdienas steigā šīs patiesības nereti piemirstas, tāpēc ne vienmēr izdodas izvērtēt un precīzi paredzēt rīcības sekas pat sadzīves līmenī, nemaz nerunājot par lēmumu pieņemšanu daudz plašākās dzīves jomās.

Ko nozīmē novērtēt politikas ietekmi valsts pārvaldes līmenī?

Tas ir process, kurā ar analīzes palīdzību tiek izvērtēta valdības rīcība - paredzamā vai jau veiktā - ar nolūku noskaidrot, kādu iedarbību šī rīcība atstās vai ir atstājusi uz sabiedrību, budžetu, ekonomiku un apkārtējo vidi.

Bieži vien nepilnīgi izstrādāta likuma vai politikas ietekme uz valsts budžetu un attīstību kopumā izmaksā daudz dārgāk nekā personāla apmācība ministrijās, nodrošinot to, lai darbinieki būtu spējīgi rūpīgi izvērtēt izstrādātās politikas ietekmi uz valsts budžetu un ekonomiku un noteikt, vai tā neatstās nelabvēlīgas sekas uz iedzīvotāju sociālo stāvokli.

Šī gada martā Apvienoto Nāciju Attīstības programma sadarbībā ar Valsts kanceleju uzsākusi projektu Politikas ietekmes novērtēšanas sistēmas stiprināšana Latvijā, kas ilgs līdz 2003.gada beigām. ES valstīs ietekmes novērtēšana ir lēmumu pieņemšanas procesa neatņemama sastāvdaļa. Latvijā šī tradīcija valsts pārvaldes iestādēs vēl nav nostiprinājusies.

Valdība un valsts pārvaldes institūcijas ir ieinteresētas uzlabot politikas lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī plašāk tajā iesaistīt nevalstiskās organizācijas un sabiedrību kopumā. Projekta darbība vērsta uz politiku pēcnovērtēšanas (ex-post) un pirmsnovērtēšanas (ex-ante) metožu piemērošanu Latvijas apstākļiem un praktiskās sadarbības paplašināšanu starp politikas veidotājiem, tiesību aktu projektu sagatavotājiem un sabiedrību.

Kā saprast ex-post un ex-ante un kāda ir atšķirība starp šīm novērtēšanas metodēm?

Ja tiek izvērtētas pašreiz spēkā esošās politikas vai likumi, notiek tā saucamā ex-post (pēc tam) novērtēšana. Metode balstās uz esošās situācijas novērtējumu, izmantojot kontroljautājumus. Ar dažādām metodēm iegūtā informācija tiek salīdzināta ar datiem pirms politikas ieviešanas un izdarīti secinājumi par politikas efektivitāti.

Ja tiek izvērtētas ierosinātās jaunās politikas iniciatīvas vai likumprojekts, notiek tā saucamā ex-ante (pirms tam) analīze. Šī novērtēšana ir sarežģītāka un, ņemot vērā valsts pārvaldes darba specifiku, bieži vien arī neprecīzāka. Tā saistīta ar vairāku variantu izvērtēšanu nākotnē, līdz ar to situācijas ir hipotētiskas.

Ex-ante un ex-post novērtēšanas metodes ir politikas veidošanas cikla neatņemamas sastāvdaļas. Izvērtējot kādas spēkā esošās politikas trūkumus, mēs gūstam priekšstatu par problēmām, kas vēl līdz šim nav atrisinātas un līdz ar to arī ierosmi kļūmju novēršanai vai jaunu politikas iniciatīvu radīšanai. Savukārt pieņemot steidzīgi vai nepietiekami sagatavotu projektu, mēs bieži vien politikas ieviešanas procesu vēl vairāk paildzinām vai pat sadārdzinām.

Diemžēl, šādu piemēru netrūkst. Viens no tiem - Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija, kura dažādās variācijās kopš 1997.gada astoņas reizes ir sniegta izskatīšanai Ministru kabinetā, tā arī nenovedot pie valdības lēmuma pieņemšanas šajā jautājumā. Viens no šīs neveiksmīgās darbības iemesliem bija tas, ka piedāvātajos politikas dokumentos nebija skaidri formulēti risinājumu varianti ar atbilstošiem finansējuma aprēķiniem. Patlaban šis jautājums ir iekļauts Izglītības attīstības koncepcijā. Tomēr nav skaidrs, cik lietderīgi izmantots valsts pārvaldes institūciju laiks un citi resursi, un kādi netiešie zaudējumi nodarīti augstākās izglītības sistēmai kopumā.

Pirmie pasākumi ietekmes novērtēšanas kultūras iedibināšanai mūsu valstī tika veikti 1998.gadā, ieviešot prasību valdībai iesniegtajiem likumprojektiem pievienot anotāciju, kurā tika parādīta konkrētā tiesību akta ietekme uz tautsaimniecību, valsts budžetu, kā arī sociālā ietekme. Sākot ar šī gada janvāri spēkā stājās instrukcija, kas palīdz ministriju darbiniekiem pareizi aizpildīt anotāciju.

Valsts kancelejas un Apvienoto Nāciju Attīstības programmas projekta Politikas ietekmes novērtēšanas sistēmas stiprināšana Latvijā mērķis ir popularizēt ex-ante and ex-post novērtēšanas metožu ideju valsts pārvaldes darbinieku vidū, attīstīt politikas novērtēšanas sistēmu Latvijā un apmācīt valsts pārvaldes darbiniekus dažādu politikas novērtēšanas metožu izmantošanā.

Projekta gaitā paredzēts izstrādāt apmācību programmas un mācību līdzekļus, kas nodrošinātu apmācību cikla turpinājumu Valsts Administrācijas skolā.

Ieviešot ietekmes novērtēšanas kultūru valsts pārvaldē, mēs iegūstam pārliecību, ka politikas dokumenti tiek sagatavoti, rūpīgāk apsverot visas iespējas problēmu risināšanā un izvēloties variantu, kurš atstāj vislabvēlīgāko ietekmi uz valsts attīstību.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dk 25.03.2002 09:47
Andrai:

Problēma vienīgi ir tā, ka nelīdz kādas daļas ierēdņu labā griba, ja pārvaldes struktūru vadībai tās nav – tad tiks gan atbalstīti un izvērsti šādi tādi izglītojoši pasākumi, bet tie nekad nepāries praktiskā spēkā, jo vadība to nobloķēs. Nesaku, ka tāpēc nav vērts censties ieviest jaunas un labas sistēmas, vienīgi uzskatu, ka sadarbības partnerus primāri jāmeklē NVO un privātajā sfērā; šai gadījumā piemēram Valsts kanceleja nav īstais sadarbības partneris, jo tur nosaka tie, kas līdz šim aktīvi un sekmīgi kavē Latvijas attīstību.

Par patiesi ieinteresēto personu un struktūru izvēli: tieši tā, viņu darbība ir kritērijs, pēc kura saprast kas ir kas, un attiecīgā darbība ir ātri un efektīvi novērtējama, ja to vēlas – pie kam, starp citu, arī personīgā motivācija ir vērā ņemams faktors, pēc kura var secināt diezgan daudz; tā piemēram būtu interesanti uzstādīt tagadējiem valsts vadības struktūru pārstāvjiem vienkāršu jautājumu, un tad analizēt atbildes: Kā Jūs pamatojat savu interesi strādāt vadošā amatā valsts vadības struktūrās? Būtu ārkārtīgi interesanti...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andra 22.03.2002 13:44
"...lai šādu sistēmu ieviestu un nostiprinātu, būtu jāizvēlas personas un struktūras, kurām patiesi interesē Latvijas attīstība, un tās iesaistot ir jāveicina šādas sistēmas attīstīšana – tas būtu efektīvi. " Nelaime tikai tā, ka grūti noteikt, kurām personām, struktūrām un organizācijām patiesi interesē valsts attīstība, jo šis patiesums rodas un arī pierādās tikai darbībā. Protams, pašreizējā situācijā maz iemesla optimismam, taču, ja to var uzlabot, tad tikai ar šādas izglītības palīdzību, jo bieži vien ierēdņi patiešām tic, ka iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanā, nodrošina godprātīgu anotāciju aizpildi, utt., taču no sabiedrības viedokļa tā nemaz nešķiet. Šo dažu ierēdņu un amatpersonu labā tad arī ir vērts pūlēties, lai veidotos jauna tradīcija likumu izstrādē un likumdošanas seku novērtēšanā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dk 21.03.2002 11:50
Informācija par politikas novērtēšanas sistēmas attīstības veicināšanas vēlmi bez šaubām priecē, tomēr tai pašā laikā jākonstatē, ka uzņēmīgie aktīvisti acīmredzot neievēro dažus Latvijai īpatnējus apstākļus, kuru ievērošana gadījumā novestu pie šī temata risināšanas no citas puses.

Autore (droši vien arī AN aktīvisti?!) pieņem, ka izejas pozīcijas ir salīdzināmas ar kādas demokrātiski samērā attīstītas valsts apstākļiem, ja viņa raksta:

“Valdība un valsts pārvaldes institūcijas ir ieinteresētas uzlabot politikas lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī plašāk tajā iesaistīt nevalstiskās organizācijas un sabiedrību kopumā.”

Te jau kategoriski jāiebilst: pašlaik ne valdību, nedz valsts pārvaldes institūcijas varētu apzīmēt par patiesi ieinteresētām augšā minētajā procesā, turpretī tās ir ieinteresētas pēc iespējas ilgāk atstāt necaurskatīguma plīvuru pāri saviem darījumiem, lai pēc iespējas drošāk varētu sekot savu personīgo interešu motivētai politikai, neriskējot, ka tā tiek atklāta un diskvalificēta, kur nu vēl, ka tauta vispār izjauc viņu plānus.

Fakti runā pārāk skaidru valodu, un diemžēl tie balsta tādu Latvijas politiskās ainas vērtējumu, kas nekādā veidā nevar apliecināt administrācijas vadošo struktūru gribu, mainīt lietas uz (pēc demokrātijas principiem) labo pusi; kaut vai tas pats autores minētais fakts par tām n-tām “Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijas” versijām – šī procesa norise skaidrāk par skaidru pierāda, ka notiek viena vienīga muļļāšanās, kura Latvijai rada milzīgus zaudējumus, un kurai ir tikai divi loģiski izskaidrojumi: vai nu nespēj citādāk, vai negrib. Ņemot vērā Latvijas patiesās inteliģences (pie kuras diemžēl nepieder daudzi no tiem, kas grozās tajās konferencēs) potenciālu, es izslēdzu pirmo iespēju – paliek vienīgi otrā: NEGRIBA. Te lūk ir viens uzskatāms ex-post analīzes paraugs.

Nav iespējams šajā vietā turpināt, jo pēdējā tipa piemēru Latvijā ir atrodami bez gala un malas; vienīgi gribētos rezumēt, ka Latvijas problēmas nav risināmas ar (principā labu) programmu attīstīšanu tādā veidā, ka jau sākotnēji iziet no nereāliem priekšstatiem par pastāvošo situāciju – šeit diskutētajā kontekstā šī triviālā patiesība būtu ievērojama jo īpaši.

Politikas novērtēšanas sistēmas attīstība bez šaubām ir obligāti nepieciešama arī Latvijā, bet, lai šādu sistēmu ieviestu un nostiprinātu, būtu jāizvēlas personas un struktūras, kurām patiesi interesē Latvijas attīstība, un tās iesaistot ir jāveicina šādas sistēmas attīstīšana – tas būtu efektīvi. Pretējā gadījumā notiks tikai pseido-analīzes, ar attiecīgi nederīgiem rezultātiem, bet visi dalībnieki lepni norādīs: lūk, mūsu “politikas novērtēšanas sistēma” brīnišķīgi darbojas!

Saistītie raksti