"Latvijas avīze", 12.01.2004.Rubrika: Latvijas ziņas (4. lpp.)raksts pārpublicēts ar Lursoft atļauju no Latvijas Avīzes arhīvawww.news.lv

Iepriekšējā gada nogalē pēc Latvijas vēlētāju pozitīvā balsojuma par dalību Eiropas Savienībā strauji pieaudzis pilsonības pretendentu skaits, un piektā daļa no pilsonības kārotājiem apliecinājuši, ka naturalizēties viņus pamudinājusi tieši Latvijas gaidāma iestāšanās ES, liecina Naturalizācijas pārvaldes izplatītā informācija.

Salīdzinot naturalizācijas iesniegumu skaitu 2002. gada un 2003. gada pēdējos četros mēnešos, redzams, ka pilsonību pretendentu skaits dubultojies. 2002. gadā šajā laika posmā vēlmi naturalizēties izteica 2502 personas, bet 2003. gadā — jau 5125 personas.

No oktobra līdz decembrim Naturalizācijas pārvalde lūdza pilsonības pretendentus atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Kopumā tika aptaujāti 994 pilsonības pretendenti.

Uz jautājumu: kas jūs pamudināja iegūt Latvijas pilsonību tieši tagad? — 55,8 procenti aptaujāto atbildēja, ka vēlas būt piederīgi Latvijas valstij un pilntiesīgi sabiedrības locekļi. Šā iemesla dēļ kļūt par Latvijas pilsoņiem visbiežāk vēlējās zemgalieši un cilvēki no 41 līdz 60 gadiem, bet vismazāk šo iemeslu minēja jaunieši vecumā no 25 līdz 30 gadiem.

28,1 procents (pārsvarā jaunieši no 18 līdz 24 gadiem, bet vismazāk cilvēki pēc 65 gadu vecuma) atzina, ka vēlas naturalizēties praktiskas nepieciešamības dēļ, bet 22,5 procenti atbildēja, ka naturalizējas tāpēc, ka Latvija būs ES dalībvalsts. Pēdējo iemeslu minēja no 20 līdz 30 procentiem aptaujāto visās vecuma grupās. Pašnodarbinātās personas un rīdzinieki visbiežāk Latvijas iestāju ES minēja kā pamudinājumu naturalizēties.

Tikai 3,4 procenti aptaujāto atzina, ka tagad naturalizējas tāpēc, ka vairākām personu grupām būtiski — no 20 uz 3 latiem — samazināta naturalizācijas nodeva. Jāpiebilst, ka iepriekš veiktajās nepilsoņu aptaujās daudzi apgalvoja, ka negājuši naturalizēties naudas trūkuma dēļ. Pilsonības pretendentiem taujāja arī, kas viņus līdz šim kavējis iegūt pilsonību.

Gandrīz 40 procenti aptaujāto atbildēja, ka nav bijuši droši par savām spējām nokārtot naturalizācijas pārbaudi. Šī iemesla dēļ agrāk nav naturalizējusies puse aptaujāto vecumā no 41 līdz 64 gadiem. Vismazāk šaubas par savām spējām izteica jaunieši līdz 24 gadu vecumam — tikai 16,8 procenti respondentu. Vismazāk par savām spējām bija pārliecināti zemgalieši, bet vispašpārliecinātākie izrādījās rīdzinieki.

Gandrīz 20 procenti pretendentu visās vecuma grupās atzina, ka cerējuši: tiks atvieglots pilsonības iegūšanas process. Vēl 20 procentu norādīja, ka agrāk nav jutuši vajadzību iegūt Latvijas pilsonību. Šādu atbildi sniedza puse no aptaujātajiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

15,1 procents sacīja, ka šķērslis naturalizācijai bijusi nespēja nomaksāt nodevu, bet 14,2 procenti norādīja — kā nepilsonim viņam bijis vieglāk braukt uz Neatkarīgo Valstu Savienības republikām. Pilsonības pretendentiem vaicāja arī, vai ģimenes locekļi un draugi atbalsta lēmumu iegūt Latvijas pilsonību. 87,7 procenti atbildēja apstiprinoši, noliedzošu atbildi sniedza 1,5 procenti aptaujāto, bet 2,6 procenti atzina, ka par šo lēmumu nevienam nav stāstījuši.

Jautāju Saeimas deputātiem, kā viņi vērtē to, ka Latvijas gaidāmā iestāja ES veicinājusi naturalizējamo personu skaita strauju pieaugumu.

Anta Rugāte (Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja, Tautas partija): — Man nav nekāda pamata apšaubīt pašlaik naturalizējamo personu patiesumu vai labo gribu, taču acīm redzams, ka šis aktivitātes vilnis ir neizbēgami saistīts ar Eiropas Savienības pilsonību, jo bez Latvijas pilsonības iegūšanas pie tās netikt.

Nepilsoņi ir arī sapratuši, ka Latvijas pilsoņiem būs ērtāk darboties Rietumos. Tomēr tā ir traģikomiska situācija, ka viņi naturalizējas tikai tagad, kad visu darbu, lai Latvija varētu iestāties ES, jau izdarījuši citi. Vai agrāk mums nebija nepieciešams saliedēts pilsoņu kopums? Daudzi varētu būt pieņēmuši lēmumu, vadoties pēc teiciena: “Kur man ir labi, tur mana tēvija”, nevis “Kur mana tēvija, tur man ir labi” — tā ka diez vai šis būs labāko pilsoņu pienesums, taču iespējams, ka šo jauno pilsoņu vidū būs arī cilvēki, kas nav pelnījuši tik skarbus vārdus.

Ina Druviete (Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja, “Jaunais laiks”): — Naturalizācijas tempu kāpums pēc pozitīvā balsojuma par Latvijas dalību ES ir pilnīgi loģisks process, tas bija gaidāms. Mēs, protams, redzam, ka šo jauno pilsoņu galvenā motivācija ir vēlme saistīt savu dzīvi ar ES, nevis Latviju. Taču mēs varam cerēt, ka līdz ar to stiprināsies līdzšinējo nepilsoņu saikne ar Latviju, vismaz kā ar vienu no ES dalībvalstīm.

Boriss Cilevičs (Tautas saskaņas partija): — Ļoti pozitīvi vērtēju šo tendenci, bet nevajag to pārvērtēt. Šī aktivitāte būs īslaicīga, tāpat kā īslaicīga bija nepilsoņu aktivitāte pēc naturalizācijas logu atcelšanas. Ja valsts grib veicināt naturalizāciju, vajadzīgs pasākumu komplekss. Iestāšanās ES vien neko neatrisinās. Būtu jāatvieglo arī naturalizācijas process, bet galvenie signāli nepilsoņiem ir jāsūta valdībai. Ja nepilsoņi redzētu, ka valdība patiesi ieklausās pilsoņu vēlmēs, tas dotu daudz vairāk nekā retie un negribīgie valsts augstāko amatpersonu aicinājumi naturalizēties. Taču nepilsoņi redz, ka ar pilsoņu ievēlētajiem pārstāvjiem valsts vara nerēķinās, tāpēc neredz jēgu naturalizācijai.