„Cilvēka cieņa ir neaizskarama” 11

Varbūt Saeimai vajadzētu kļūt par viedokļu sacensības un gudras asprātības skolu? Tas pieradinātu arī citus strīdēties bez dusmu izvirdumiem. Līdz šim mūsu Saeimas sēdes ne vienmēr liecina par cilvēku cieņas respektēšanu.

Iesaki citiem:

Kad 1949. gadā dzima Vācijas Federatīvā republika (VFR), tās Konstitūcijas autori ilgi diskutēja – kādu no pilsoņa tiesībām likt pirmajā vietā? Ņēma vērā filozofa Karla Jaspersa domu, ka jāuzsver tās tiesības, kas pretējas totalitārismam, varmācībai un cilvēku pazemošanai. Tā tapa VFR Satversmes 1. panta 1. paragrāfs: „Cilvēka cieņa ir neaizskarama. Visas valsts varas pienākums ir to respektēt un aizstāvēt”.

Tā jaunā valsts apstiprināja savu mērķi: izveidot Vācijā demokrātisku iekārtu, kas cienītu personību, cilvēka brīvību un godu, garantētu iespēju brīvi izvēlēties ticību un pārliecību.

Esot Vācijā, pārliecinājos, ka šis Konstitūcijas pants nav tikai cēla mērķa deklarācija. Valsts institūcijas un drošības iestādes ir sardzes postenī. Katru rītu pa radio dzirdēju par pasākumiem, kuri vērsti pret cilvēka cieņas un brīvības tiesību pārkāpumiem, cieņas mīdītājiem, arī rupju aizskarošu vārdu teicējiem, kuri vēršas pret citas rases, tautības un ādas krāsas cilvēkiem. Cieņas sardzē stāv jaunatnes organizācijas, kristīgo humānistu apvienības, baznīca, visas lielākās politiskās partijas, dominējošā demokrātiskā prese, televīzija, radio. Neonacistu un ultranacistu darbība iedzīta likumības ievērošanas robežās un katrs mēģinājums to pāriet saņem prettriecienu. Citēšu Bundeskanclera Gerharda Šrēdera šā gada aprīlī teiktos vārdus: „Attieksmē pret neonacistiem – nekādu toleranci!” Būdams Gētingenē tamlīdzīgus lozungus redzēju arī uz respektablu namu sienām. Man paskaidroja: to uzrakstījuši namīpašnieku dēli.

Manuprāt, var runāt par Vācijas pozitīvo pieredzi savas demokrātiskās iekārtas un savu cilvēku cieņas aizstāvēšanā. To tur dara katru dienu nepārtraukti.

Mums Latvijā arī nerimtīgi jāaizstāv cilvēka cieņa. Latvijas Republikas Satversme to paredz un prasa. Citēšu tās 95. pantu: „Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta.” Likumība ir cieņas pusē.

Taču diemžēl ikdienā uz ielas, tirdzniecības un arī atpūtas vietās vēl diezgan bieži zobus atņirdz necieņa. Turklāt dara to bez bailēm par sodu. Šā gada 10. aprīlī, vakarā, īsi pirms astoņiem, pie universālveikala Centrs ap 20 jaunieši, dekorēti pēc panku modes, aplenca Rīgas jūdaistu reliģiskās draudzes rabīnu Mordehaju Glazmanu. Var lēst, ka kāds tos bija informējis par gaidāmo Glazmana garāmiešanu. Tikko bija beigusies dievlūgšana sinagogā Peitavas ielā. Dauzoņas apsaukājuši rabinu antisemītiskiem saukļiem, rupji ņirgājušies. Faktiski – viņš tika apdraudēts. Veikala apsardze izsaukusi policiju. Kārtība atjaunota. Taču krimināllieta nav ierosināta.[1] Nevarot. M. Glazmans nav fiziski aizskarts, t.i., nav piekauts. Ja būtu – cita lieta. Bet tā – par vārdu lietošanu krimināli nesodot. Diezgan bieži personas cieņa tiek rupji aizskarta dažādos preses rakstos gan latviešu, gan krievu valodā. Šajā jomā īpaša „slava” ir laikrakstam „DDD”, kura 9. numura (28. aprīlis – 12. maijs) pielikumā krievu valodā melns uz balta teikts: „Krievi nešauboties rīkojas, lai sagrābtu visu pie kā viņi pietiek, turklāt nogalinātu visus, kas uzdrošinās iebilst”. Mūsdienu Krievijas valsts nosaukta par „lāci - mutantu”, kas galīgi jānobeidz[2]. Domāju, ka tāda retorika aizskar katra krievu cilvēka cieņu un godu, pazemo visu krievu tautu. Vācijā tamlīdzīgus tekstus legāli izdot nevar.

Tajā pašā avīzes numurā latviešu valodā, 8. lappusē ievietots Jura Sārņa (pseidonīms?) „Lasītāja vēstule”, kuras autors secina, ka „Saeimā un Rīgas pilī tik tiešām valda bagāti žīdi, nevis latviešu tauta”. Ļoti nesolīdi, rupji, frivoli rakstīts par Valsts prezidenti, netīrs akmens mests arī uz cilvēktiesību aizstāvi Ilzi Brands-Kehri.

Avīzes izdevēji bargi norāda: publikāciju izmantošanas gadījumā atsauce uz laikrakstu „DDD” obligāta. Respektēju to un tādēļ arī norādu, ka avīzi parakstījušas Līga Muzikante un Liene Apine. Sārņa rakstam viņas nekādas piezīmes no redakcijas puses nav pievienojušas. Klusēšana ir piekrišana.

Latvijas Saeimas deputāti lasa „DDD”. To redzam televīzijā. Bet uz Saeimas antisemītisko „noraksturošanu” nereaģē. Vai varbūt šī reakcija tika izteikta deputāta Aleksandra Kiršteina „kritiskās piezīmēs” par Latvijas ebreju kopienu? Pēdējā gadījumā lielākās partijas gan pienācīgi reaģēja, tā glābjot visas Latvijas cieņu un godu.

Esmu lasījis VFR Bundestāga sēžu atreferējumus Vācijas nedēļas laikrakstā „Das Parlament”. Asās diskusijas tur notiek korekti un demokrātijas ietvaros. Atzinību gūst spožas ironijas par oponentiem. Neesmu atradis nevienu rupju izlēcienu. Kā zināms, ironija ir gudrības izpausme, bet lamas ir nekompetences pazīme. Antisemītisms liecina, ka parlamentā iekļuvis nedemokrāts.

Varbūt arī Latvijas Saeimai vajadzētu kļūt par viedokļu sacensības un gudras asprātības skolu? Tas pieradinātu arī citus strīdēties bez dusmu izvirdumiem. Līdz šim mūsu Saeimas sēžu rādījumi un apraksti ne vienmēr liecina par cilvēku cieņas respektēšanu. Saka – Krievijas Valsts domē notiek vēl trakākas lietas, kaut vai no V. Žirinovska puses. Bet kādēļ mums jāskatās uz šo „paraugu”? Kādēļ mēs nevaram mācīties no Vācijas?

Pēc maniem vērojumiem vēlētāji kļūst prasīgāki un vēlas redzēt uz politiskās skatuves gudrus cilvēkus, kuri ciena savus līdzpilsoņus, kurus cienīs arī pēc ievēlēšanas.

Tas var notikt tikai uz vispārējas demokratizācijas un sabiedrības integrācijas pamata. Nekonsekvenci vai oportunismu cilvēktiesību un cilvēka cieņas aizstāvēšanas jomā nevar piedot. Par to varēsim pārliecināties 9. Saeimas vēlēšanās.

___________________

[1] Sk. „Diena”, 2005. g. 24. maijā.

[2] Sk. pielikuma 4. lpp. rakstā „Vai krievi paliek mežoņi?”.



Publikācija tapusi Nacionālās programmas iecietības veicināšanai ietvaros.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 18.06.2005 06:58
Taatad daru secinaajumu,ka robezhliiguma probleemas bija labu briidi ieprieksh izplaanots gaajiens.Protams slikti,ka neizdevaas to nosleegt.Bet dialektiski buutu to labot,nosleedzot labu liigumu.

Latvijas Satversmee teikts,ka suvereenaa vara pieder tautai.Kam pieder suverenaa vara paar Abreni/Pitalovu? Tak pashiem Abrenieshiem/Pitalovieshiem.Ir probleemas,ka gadu gaitaa ir notikushas izmainjas-kari,okupaacijas utt.liidz arto ir probleema noteikt ,kuriem-esoshajiem vai bijushajiem pitalovieshiem ir tiesiibas izlemt pitalovas piederiibu.Iesaku par izliiguma momentu noteikt 1914.g.1 martu.-tas daudz ko nosaka-uz shii momenta baazes var veidot kopeeju pagaatnes izveerteejumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 18.06.2005 06:52
Nu luuk,censhos izprast par un ap ,kas saistiits ar to naida kurinaashanu LR. Jo skaidri redzams ,ka tas nav nejaushi.Ipashi,tas saistaas ar Kirshteinu,ne velti vinja atstaadinaashanas meeginaajumi bija vesels seriaals.Atcereesimies Kirshteina lomu 2 procesos:1)Krievijas(KF)-Latvijas robezhliiguma izgashanaa un attieciibu bendeeshanaa 2)ES konstitucionaalaa liiguma aatraa parakstiishanaa. Taatad,no vienas puses taa,bet no otras shitaa.Kaa taa?Atbildi mekleeju arii rakstos.Ir Kolpakidi graamata "Dubultaa sazveerestiiba"(kr,val.)un Vinogradova graamata"20gs.slepenaas kaujas" (kr.val),kuraa ir nodalja "dubultaa sazveerestiiba" un ljoti interesanti pielikumi.

Peec Duglasa Riida "dubultaa sazveerestiiba" raksturo sazveerestiibu,peec kuras scenaarija vienlaikus norisinaas geopolitiski notikumi,kas aareeji it kaa nav saskanjoti,bet iisteniibaa ir.Duglass Riids min shadus piemeerus 1)1917g.lorda Balfuura deklaraacija par Palestiinu un Oktobra "revoluucija"

2)1956g. Suecas kanaala konflikts un Ungaarijas notikumi.

Vinogradovs pievieno3)1968g, Chehijas notikumi un Francijaa De Golla valdiibas probleemas. Kolpakidi saredz shadu scenaariju 4)1937 g, notikumos PSRS-trockistu tiirishanaas,procesos un Rietumos notiekoshajaa(arii Vaacijaa).Pievienoshu no sevis 5)1991.g. Persijas liicha karsh un notikumi Baltijaa,barikaades. 6)Domaaju ,ka arii 2005 g. ir aktuaals.

Shiis sakariibas ir materiaals izpeetei,analiizei,lai noteiktu likumsakariibas.Es saredzu shaadas:1)Visi notikumi saistiiti ar geopolitiskaam izmainjaam vai to meeginaajumiem.Robezhu,valsts iekartu,amatpersonu izmainjas 2)Vairums notikumi ir ar militaaru iejaukshanos,nemieri,asinis un tml.3)Ir noveerojams,ka viens notikums noteikti skar Austrumeiropas izmainjas.Bet otrs biezhi saistiits ar Tuvajiem Austrumiem,juutams Izraeelas,ebreju konteksts 4)Ir iesaistiiti slepeni dienesti vai struktuuras,manaams apmaana moments,ir redzams ka vieni procesi notiek virspusee publikai redzami,bet aizkulisees notiek citaadas lietas.

Izpeetot likumsakariibas,mums var rasties interesanti secinaajumi.G.Bush Aushicaa runaaja ,ka nebuus "ne Minhenju ,ne Jaltu" Saprotams:starp taam ir tendence notikt Aushvicaam,kas nav pieljaujams.Bija tachu maijaa ieplaanota kaada "maskava" ,vai ne?Mums zinaamas Krievijas intereses shajaa kontekstaa.Piemeeram,Pozhigailo intervija regnum.ru apriilii peec viziites LR,gan KF veestnieka Kaljuzhnija intervija NRA dazhus meeneshus atpakalj.Ljoti dailjruniigi.Bet ES vecaas valstis gan mums neko nestaasta...Bet tas nenoziimee ,ka vinjaam plaanu nav,vienkaarshi tie speelee divkosiigu speeli un cer,ka vinjus neatshifrees.Veltiigi cer.

Bet mums nav zinaams ,kas ir ieplaanotais "dubultais " pasaakums.Par to der padomaat.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Staļins 13.06.2005 13:18
ja nu kaads mani nosauks par paranoikji,lai tiek vinjam tas prieks.

Bet arii pretterorisma speekiem jaabut kaujas gataviibaa.

a)ja ar to eezeli tika domaats Putins pats,tad jaatceras,ka runa beigaas bija par beigtu eezeli.

b)Krievijas portaalaa regnu.ru bija katikatuuru konkurss.Citu starpaa bija fotokompilaacija ar LR prezidentes seju Osveincimas vaartu priekshaa.Izraeelietis Franks Gordons ieveeroja,ka tieshi taada katikatuuraa bija redzama Izraeelas premjera Rabina seja neilgi pirms vinja noslepkavoshanas.Psihologiski biedeejoshi.Slepkava pirms tam straadaaja Riigaa.

c)Gruzijas premjera miiklainaa naave, Ukrainas liidera Juschenko slepkaviibas meeginaajums.Viens no atentaata meegj.iesaistiitajiem izmekleeshanaa liecinaaja,ka ticis plaanots uzspridzinaat Juschenko. Spridzinaamai mashiinai bijis plaanots piestiprinaat Krievijas numurziimi,un to vestu Krievijas pilsonji.Man nav izskaidrojuma shaadam scenaarijam.

d)Par draudiem ASV prezidentam ir lieki runaat-nedraugu sham daudz,bet runa iet par valstu liideriem,kurus vinshs slavee.Vai nejaushiiba?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 13.06.2005 13:07
Manupraat citu cilveeku,tautu cienju vajag aizsargaat.Par DDD ir ierosinaata kriminaallieta,ceru ka taa tiks veikta peec visaugstaakajiem profesionaalajiem standartiem.Un ja buutu vairaakas savstarpeeji neatkariigas izmekleshanas ,tad tas buutu super!Arii sabiedriibai jaanalizee un jaaizprot,kas te kurina tautu naidu,taa teikt tautas kontrole.Arii man,taapeec veersiishu juusu uzmaniibu uz dazhiem aspektiem.

1)portaals-laikraksts DDD pie izveidoshanas noziimeeja "Dievs,Daba,Darbs".Tagad lasaam par Deokupaaciju,Debolshevizaaciju...kaadu laiku atpakalj portaala links bija apmeeram taads latviaans.lvDDD. nu ko paskatiisimies,kas smiesies peedeejiie.

2)Uzskatu,ka jaanalizee kompleksi,neapceerpot galus Visa taa naida kurinaashana,citu tautu aizskarshana-taas ir viena plaana sastaavdaljas.Piemeeram.Kirshteina izteikumi par dzelceljiem ir saskanjoti ar Gardas ,kaa arii dazhucitu LNF aktiivistu izteikumiem,piemeeram arii ,iespeejams,"par taadu noziedzn, kaa zhiidu Zhdanokas,Plinera,Gilmana izsuutiishanu no Latvijas" Tas liek domaat,ka tas saistiits ar: a)aicinaajumu uz prettiesiskaam darbiibaam-mums ir tiesas un likumdoshana,b)meeginaajums individuaalo atbildiibu paarveerst kolektiivajaa,c)goda un cienjas aizskarshana. Man ir aizdomas,ka taa kazinja varbbut uzdeva jautaajumu,kura kaads onkulis paliidzeeja sastaadiit.Janoskaidro.

3)Ir jaaizvirsa versijas,jameklee fakti kopsakariibas,jasintezee un kritiski jaaizveertee.Ir jaanoskaidro,kas iisti tur strikiishus savaas rokaas. Jo savstarpeejas saskanjotiibas ir daudz.Piemeeram ,Kirshteina izteikums par eezelja ausiim,Putina replika...tad kas ar to eezeliiti tika domaats,Putins pats?Taapat visa antilatviskaa kuudiishana Krievijaa,un ari "chas","vesti"-taa nav pashdarbiiba,tas ir peec viena scenaarija,plaana.Jaanoskaidro kas iisti aiz taa staav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IS 06.06.2005 10:56
Nesaprotu, kāpēc visi piemin to DDD. Ignorance ir labākais līdzēklis, lai ļautu tam brīnumam nomirt dabinskā nāvē. '

Bet par goda un cieņas aizskaršanu runājot, tiesa, ka Latvijā pat augstas amatpersonas uzskata par normālu izteikt rupjas piezīmes par citu amatpersonu. Nu jāaug vēl Latvijas politiķiem! (un laikam jau arī tautai, kas tādus ievēlē;))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sherlock 06.06.2005 10:39
Wow, vienā svaru kausā Ķīna, Irāna un ASV.. Kreiso infantīlajam antiamerikānismam tiešām nav robežu, Latvijas kreisie droši soļo (nu jau) tādu odiozu organizāciju un personu iemīto taciņu kā Amnesty, PETA, Čomskis..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 05.06.2005 19:50
Jaa, veel: par taam 'attistiitajaam' valstiim - domaaju, ka Kjiina, ASV un Iraana nebuut nav tie labaakie piemeeri. Dazos aspektos shiis valstis protams ir visia attiistiitas, bet citos izskataas visai mezoniigas. Jautaajumaa par cienju pret cilveeku un cilveektiesiibaam kopumaa, neviena no siis trijotnes nav labi piemeeri. Turklaat ASV attieciibaa uz naavessodu notiek diskusija un 12 statos to vairs neizpilda

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 05.06.2005 19:42
Aleksim: Tas, ka ne Juus, ne "latvieshu tuukstosi, kas uzturas Rietumeiropaa" neuzskata sevi par pietiekosi kompetentiem, lai piedaliitos diskusijaas par cilveektiesiibaam savaas miitnes zemees, ir tikai Juusu pashnoveerteejuma jautaajums. Nedomaaju, ka Latvijaa buutu ilgaakas un kultuuraa vairaak nostiprinaatas cilveektiesiibu tradiicijas, nekaa Zviedrijaa. Driizaak gan otraadi. Ja kaads no Zviedrijas atbrauc ar turienes pieredzi un piedalaas publiskaas domas veidosanaa Latvijaa, tad neredzu tur nekaa slikta. Driizaak gan otraadi. Ja kaads nespeej pienaaciigaa liimenii oponeet siem cilveekiem (ar cienju utt), tad atkal taa ir so nespeejnieku personiigaa probleema un nekaadaa zinjaa neattiecas uz to cienjas veidu, par ko runaa Dribins. Civilizeetaa diskusijaa (kaa es to saprotu) dominee argumentu speeks. Ja kaads no diskuteetaajiem saak runaat par to, ka otrs vinju aciis ir zaudeejis cienju un taapeec noniecinaams (t.i. novirza diskusiju uz personiibas liimeni), tas noraada uz argumentaacijas mazspeeju. Tas arii ir tas, par ko Dribins raksta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 05.06.2005 00:22
Precizējums Bezvārdim: Konkrēti apgalvoju, ka necienu I.Brands-Kehri kā publisku personu, kā "cilvēktiesību eksperti". Ja es būtu uzaudzis Latvijā un pusmūžā aizbraucis uz Zviedriju, Angliju, Īriju utml. un nodzīvojis tur tikai dažus gadus, tad, goda vārds, nesāktu mītnes zemes cilvēkus mācīt, kā pareizi ievērot cilvēktiesības. Viņi paši ar to lieliski tiek galā - un tie latviešu desmittūkstoši, kuri šobrīd uzturas Rietumeiropā, droši vien ir ar mani vienās domās. Savukārt iebraucēji no Zviedrijas Latvijā ar to nodarbojas uzkrītoši bieži - padomdevēju ir vesels spektrs sākot ar skandalozo pornorežisoru Polu Holenderu un beidzot ar zviedru feministēm. Nezinu, vai tādējādi izpaužas liela cieņa pret mūsu tautu.

Eirosavienības konstitūcijas projektā minētā "cilvēka cieņa" savukārt ir vārds, kas raksturo kaut kādu cilvēkam piemītošu tiesību jomu. Cilvēka cieņa, eirosavienības konstitūcijas autoru izpratnē, piemēram, nozīmē, ka cilvēkam nedrīkst izpildīt nāvessodu. Nesaprotu, kāds tam ir ar cieņu sakars - humāni izpildīts nāvessods daudzās attīstītās sabiedrībās (ASV, Ķīna, Irāna) ir atzīts līdzeklis cīņā pret smagiem noziegumiem. Nevaru kompetenti spriest par to, vai nāvessodi ir konkrētajās situācijās lietderīgi, bet nevaru piekrist, ka Eirosavienībā vienkāršos pilsoņus, kuri nav nevienu noslepkavojuši, cienītu kaut kā "pilnvērtīgāk" nekā ASV.

Man gribētos vārdu "cieņa" lietot tradicionālajā nozīmē - tā ir reputācija/autoritāte, kura cilvēkam katrā konkrētajā situācijā ir jāizpelnās - nekādas tiesības to viņam negarantēs. Un jābūt gatavam ielikt darbā vai ģimenē to vislabāko no sevis, lai attiecīgo cilvēku sāktu cienīt. Tiem, kuri grib dot padomus, darboties politikā, saņemt cieņu - tiem ir jābūt gataviem to arī sniegt citiem. Tas neizslēdz iespēju, ka I.Brands-Kehri var pelnīti cienīt tie cilvēki, kuri viņu pazīst kādās citās viņas darbības jomās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 04.06.2005 19:09
Aleksa komentars paraada, ka Dribins tuksus salmus nekulj. Ir Latvijaa probleemas ar cilveeku cienjas izpratni. Ja Brands-Kehrei nepatiik kaada valsts (starp citu - tas ir Aleksa subjektiivs veerteejums), tas nenoziimee, ka vinja nebuutu jaaciena. Bet probleema ir taa, ka viens otrs, uzskatot, ka oponenti nav pelniijushi cienju, vinju nozaakaashanaa nolaizas tik zemu, ka pasi savu cienju zaudee.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 01.06.2005 21:17
netīrs akmens mests arī uz cilvēktiesību aizstāvi Ilzi Brands-Kehri.

Lai nu kurš būtu pelnījis cieņu, bet šī kundze gan nē. Viņa neciena mūsu valsti, uz kuru atbraukusi no Zviedrijas un izsaka visādus aizrādījumus normāliem latviešiem.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Uzliesmojums 255x203

Etniskuma uzplūdi 6 Autors:Leo Dribins

Caurules 255x203

Identitāšu rēbuss 12 Autors:Leo Dribins