Atslēgvārdi:

Cik patiesībā maksās NATO? 5

Militārā budžeta palielinājums aizvadītā gada laikā vien būtu ļāvis izmaksāt 1000 latu dzimšanas pabalstu ne tikai ap 19 000 gada laikā pasaulē nākušajiem, bet glābt arī vairumu no tiem apmēram 17 000, kas nogalināti ekonomisko cēloņu determinētos abortos.

Iesaki citiem:
0 tanks 255x203
Foto:A.Jansons

Ārlietu un aizsardzības ministriju valsts sekretāri politika.lv ievietotajā rakstā noklusē vai vienpusēji parāda būtiskus situācijas aspektus. Patiesi sajūsmina, ka portālā ievietotajā tabulā pieticīgi izmantoti dati par 2001. gada Latvijas aizsardzības budžetu, jo pat Aizsardzības ministrijas mājaslapā lasāms, ka, “salīdzinot ar 2001.gada precizēto budžetu, 2002. gadā aizsardzības izdevumu apjoms palielināsies par 36 miljoniem latu jeb 66%”!

Summējoties daudzām šādām nelielām manipulācijām, situācija tiek attēlota jūtami sagrozīti. Tāpēc – cik nu to atļauj valsts noslēpuma plīvurs, tomēr palūkosimies nopietnāk, kāda tad ir un būs reālā cena, ko maksāsim par NATO.

Latvijai kļūstot par NATO dalībvalsti, dalības maksa gadā sasniegs aptuveni 3 miljonus ASV dolāru, paziņojis aizsardzības ministrs. Arī “miera uzturēšanas” izdevumi faktiski ir maksa par dalību NATO - ieguldījums alianses mērķu sasniegšanā. Valsts sekretāri pieticīgi noklusē mums precīzu šo izdevumu summu, tā nav atrodama arī publiskajos valsts budžeta datos, bet, spriežot pēc ministra publiskajiem izteikumiem, miera uzturēšanai jau tagad tiek tērēti miljoni.

Šogad valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO atvēlēts kopumā gandrīz 91 miljonu latu jeb 1,75% no iekšzemes kopprodukta. No šīs summas Aizsardzības ministrijas budžets ir nepilni 69 miljoni latu (gandrīz 21 miljona latu pieaugums gada laikā). No nākamā gada tērēsim jau 2% IKP. Nākamo piecu gadu laikā - aptuveni 831 miljonu latu.

Valsts sekretāru tēze, ka lielākā daļa aizsardzībai izmantoto līdzekļu tā vai citādi atgriežas Latvijas ekonomikā, ir vienpusīga. Kungi noklusē, ka būtiska daļa šo izdevumu tomēr nonāk pilnīgi citās – ASV un Rietumeiropas valstu ekonomikās. Tā kā Latvijā militārās rūpniecības nav, izdevumi par bruņojumu, munīciju, sakaru iekārtām ir jāapmaksā kā imports un tiek izņemti no valsts ekonomikas. No Aizsardzības ministrijas budžeta pieauguma tiek finansēta, piemēram, 3D tālas darbības radara iegāde par 5,7 miljoniem latu. Piecu gadu laikā munīcijas importam plānots iztērēt vairāk kā 55 miljonus, pretgaisa aizsardzības ekipējumam – 16 miljonus, pretmīnu un apgādes kuģis maksās 6 miljonus utt. Neaizmirsīsim, ka importējam ne tikai tehniku un munīciju, bet arī visu degvielu armijas auto, lidmašīnām un kuģiem, importējam pat lielu daļu armijas patērētās elektrības.

Jauno NATO dalībvalstu pieredze rāda, ka bruņojuma imports var būt cieši saistīts ar korupciju. Piemēram, pagājušā gada jūlijā Polijas premjers atbrīvoja no amata aizsardzības ministra vietnieku Šeremetjevu, kurš tika apsūdzēts saistībā ar vienu no lielākajiem bruņojuma darījumiem visā Austrumeiropā; 60 jaunu iznīcinātāju iepirkšanu par 2,5- 3,5 miljardiem dolāru. Kad valsti mēģināja pamest Šeremetjeva palīgs Zbigņevs Farmušs, Polijas drošības dienesti viņu aizturēja uz prāmja, augstā amatpersona tika piekarināta pie helikoptera un prāmja pasažieru, kā arī TV skatītāju acu priekšā ievilkta lidaparātā.

Atcerēsimies, ka pērn Valsts ieņēmumu dienests konstatēja interešu konflikta situāciju - arī Latvijas premjers izteica brīdinājumu aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim par ministram neatbilstošu rīcību, pieņemot Lielbritānijas militārā uzņēmuma British Aerospace Defence Systems Limited piedāvājumu apmeklēt Lielbritāniju par šīs firmas līdzekļiem, kas bija viena no četriem pretendentiem uz radaru piegādi Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmai. Gan iespējamā korupcija, gan cīņa ar to, protams, notiks uz nodokļu maksātāju rēķina.

Paredzams būtisks medicīnisko izdevumu pieauguma risks no dalības starptautiskajās operācijās. Piemēram, valsts sekretāru tik iemīļotajā 2001. gadā NATO pēc Itālijas uzaicinājuma uzsāka pārbaudi, vai Kosovas un Bosnijas konfliktu laikā izmantotie urāna ieroči ietekmējuši karavīru veselību. Itālija to ierosināja pēc sešu karavīru nāves no leikēmijas. Vēlāk ar “Balkānu sindromu” tiek saistīta vēl citu valstu astoņu karavīru bojāeja, vairāki turpina ārstēties. Protams, par ārstēšanu un kompensācijām svešos karos kritušo tuviniekiem arī būs jāmaksā no valsts budžeta.

Visai apšaubāmi liekas arī apgalvojumi, ka dalība NATO nostiprinot Latvijas suverenitāti. Jāatgādina, piemēram, ka tieši NATO pieprasīja (!) mainīt neatkarīgās (?) Latvijas vēlēšanu likumu, svītrojot latviešu valodas zināšanu kritēriju. Der atcerēties, ka tieši NATO un ES pērn ieviesa Maķedonijā divvalodību apgabalos, kur kompakti dzīvo albāņu minoritāte, kas ir apmēram divas reizes procentuāli mazāka par krievvalodīgo iedzīvotāju grupu Latvijā. Vēl viena maksa par NATO ir latviešu valodas pozīciju vājināšanās ar reālu divvalodības perspektīvu nākotnē.

Teorētiskais apgalvojums, ka “Latvija varēs rēķināties ar sabiedroto valstu militārajiem resursiem Latvijas aizsardzības nodrošināšanai”, nonāk būtiskā pretrunā ar prominentu Rietumu ekspertu secinājumiem, kas rada šaubas, vai drošības garantijas reāli darbosies. Piemēram, ASV stratēģisko pētījumu centra Strategic Forecasting, LLC analīzē norādīts, ka NATO ir grūti aizstāvēt Baltijas reģionu, jo tam ir plaša fronte, ierobežots dziļums un komunikāciju līnijas. Kara gadījumā uz Baltijas valstīm būtu jānosūta papildspēki, jo Krievija tās neitralizētu, lai aizstāvētu Kaļiņingradu un savu ostu. Iespējas nosūtīt papildspēkus būtu ierobežotas, jo Kaļiņingrada padarītu gaisa un jūras satiksmi ļoti riskantu, bet padomju gados izveidotais Baltijas ceļu tīkls dod priekšrocības tam, kurš nāk no kontinenta puses. Tāpēc ASV pētnieki uzskata, ka kara gadījumā Krievija panāktu kontroli pār Baltiju, atstājot pludmalē lielu skaitu NATO karaspēka, gaidot glābējus.

Tā kā 1999.gadā pieņemtā jaunā NATO militārā doktrīna veco aizsardzības stratēģiju nomaina ar pāriešanu uzbrukumā, paredzot iejaukšanos reģionālos konfliktos, masu iznīcināšanas ieroču un terorisma draudu novēršanu visā pasaulē, var paredzēt reālus atbildes terorisma draudus Latvijā, ja mēs Irākā vai citur islama pasaulē piedalīsimies tādās operācijās kā NATO īstenotā liela skaita nevainīgu civiliedzīvotāju noslepkavošana Dienvidslāvijā.

Prāgas samits liek atcerēties arī to, ka šā gada Čehijas parlamenta vēlēšanās savas pozīcijas uz visu trīs pārējo parlamentāro partiju rēķina nostiprināja un vietu skaitu praktiski dubultoja vienīgā partija, kuras programmā paredzēta Čehijas izstāšanās no NATO.

Kļūdas ir iespējams labot (un tā ir liela atsevišķa raksta tēma), bet tās dārgi maksā. Militārā budžeta palielinājums aizvadītā gada laikā vien būtu ļāvis izmaksāt 1000 latu dzimšanas pabalstu ne tikai ap 19 tūkstošiem Latvijā gada laikā dzimušajiem bērniem, bet glābt arī lielāko daļu no tiem apmēram 17 tūkstošiem, kas šajā laikā tika nogalināti ekonomisko cēloņu determinētos abortos. NATO reālā cena mūsu valstij ir un būs simtiem miljoni latu un desmitiem tūkstoši dzīvību.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārcis 07.12.2002 22:38
Diemžēl, man nav tik daudz brīvā laika kā Normundam Grostiņa kungam alias Jānim Nezāles kungam alias www.fakti.lv un www.nato.lv un www.reitingi.lv (arī www.x-faili.lv? - nezinu) lapu redaktoram alias Ekonomisko reformu institūta direktoram alias "Kustības par neatkarību" vadītājs utt. utt. Interesanti, kādā maizes darbā strādā šis kungs, ja var atļauties caurām dienām izdomāt dažādus aliasus, "ražot" websaitus, sacerēt rakstus pret Latvijas dalību NATO vai arī vienkārši rakstus, kuru mērķis, acīm redzot, ir radīt neuzticību teju pret ikvienu Latvijas politikā darbojošos personu, veikli mistrojot faktus ar pašizdomātām, ļaunprātīgām baumām. Un pie visa tā klāt vēl nekaunoties tēlot no sevis lielu Latvijas patriotu.

Aizņemtības maizes darbā dēļ līdz šim neesmu atbildējis uz visiem tiem neskaitāmiem jautājumiem, kurus šeit vēlreiz ir publicējis Grostiņa kungs, un diez vai tas arī turpmāk būtu jādara. Galu galā, viens otrs no Grostiņa kunga jautājumiem tagad jau ir "atbildējies" pats no sevis. Piemēram: "Vai Krievija jau nav savā sadarbībā ar NATO apsteigusi Latviju?" - Domāju, ka pēc Prāgas konferences šeit kokmentāri vairs nav vajadzīgi.

Varbūt tā vietā, lai sacerētu neskaitāmus, tendenciozi iekrāsotus jautājumus, Grostiņa kungs kādreiz varētu publicēt savu CV?

Ar cieņu,

Mārcis GobiņšMārcis 07.12.2002 22:38
Diemžēl, man nav tik daudz brīvā laika kā Normundam Grostiņa kungam alias Jānim Nezāles kungam alias www.fakti.lv un www.nato.lv un www.reitingi.lv (arī www.x-faili.lv? - nezinu) lapu redaktoram alias Ekonomisko reformu institūta direktoram alias "Kustības par neatkarību" vadītājs utt. utt. Interesanti, kādā maizes darbā strādā šis kungs, ja var atļauties caurām dienām izdomāt dažādus aliasus, "ražot" websaitus, sacerēt rakstus pret Latvijas dalību NATO vai arī vienkārši rakstus, kuru mērķis, acīm redzot, ir radīt neuzticību teju pret ikvienu Latvijas politikā darbojošos personu, veikli mistrojot faktus ar pašizdomātām, ļaunprātīgām baumām. Un pie visa tā klāt vēl nekaunoties tēlot no sevis lielu Latvijas patriotu.

Aizņemtības maizes darbā dēļ līdz šim neesmu atbildējis uz visiem tiem neskaitāmiem jautājumiem, kurus šeit vēlreiz ir publicējis Grostiņa kungs, un diez vai tas arī turpmāk būtu jādara. Galu galā, viens otrs no Grostiņa kunga jautājumiem tagad jau ir "atbildējies" pats no sevis. Piemēram: "Vai Krievija jau nav savā sadarbībā ar NATO apsteigusi Latviju?" - Domāju, ka pēc Prāgas konferences šeit kokmentāri vairs nav vajadzīgi.

Varbūt tā vietā, lai sacerētu neskaitāmus, tendenciozi iekrāsotus jautājumus, Grostiņa kungs kādreiz varētu publicēt savu CV?

Ar cieņu,

Mārcis Gobiņš

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

normundsgrostins 29.11.2002 22:56
Ja tā padomā, mēs varētu pakāpeniski vērst diskusiju plašumā - virzienā kāpēc Latvijai vajadzīgs NATO. Šajā sakarā ievietošu te www.nato.lv un reitingi.lv publicētus, kā arī LATO nosūtītus lasītāja publiskos jautājumus Mārcim Gobiņam, kas nav atbildēti no šā gada aprīļa.



2002. gada 27. aprīlis

Latvija un NATO...
Lasītāja publiskie jautājumi autoram Mārcim Gobiņam, Latvijas Transatlantiskās Organizācijas valdes loceklim. (atbildes nav!)

Mr. Mārcis Gobiņš savā rakstā "Kapēc Latvijai vajadzīga NATO" sabiedriskās politikas portālā "politika.lv" ir centies neapstrīdami un bezierunu kārtība paust savu pozīciju, ka visiem tur Latvijā, bezmaz jānostājas ierindā un viņam jāsalutē.
Raksta sākumā ir "sakrautas" lietas, kuras katra būtu jāapskata tuvāk, bet, tā kā autors tās mums pasniedz kā "gatavu un neapstrīdamu" materiālu, tas ir kā aksiomu, tad pie tām pakavēsimies citu reizi. Tai skaitā autora ziņā lai paliek sajūsma par NATO ģenerālsekretāra iejaukšanos Latvijas valodas jautājumā.
Autors izvirza galvenās tēzes: "NATO nepārstāv militārisma vai varas politiku, bet vērtības". Kaut ko absurdāku gan nav nācies lasīt.
Interesanti, ko par to teiktu NATO ģenerāļi? Es biju naivi iedomājies, ka NATO ir militāra organizācija un, ka viņi prasa paplašināt Latvijas militāro, nevis kultūras budžetu. Protams, NATO bumbvedējus var dēvēt arī par "miera dūjām" un tās, ko viņas izmet, ir tikai dabiskās vajadzības. Arī Orvels karu sauca par mieru un Kara ministriju par Miera ministriju un kaut kur jau ar ir taisnība - kad visi ir apkauti vai neviens vairs nepretojas - tad iestājas miers, dziļš miers un tad laikam parādās tās Vērtības.
"Latvijas drošība joprojām ir apdraudēta". Šāda ir autora nākamā tēze. Jā, jāsāk domāt, kas tad apdraud Latviju - kas no ārpuses un kas no iekšpuses. No iekšpuses būtu skaidrs - visi Pasaules slepenie dienesti, kas tur sadējuši savas olas un oliņas. No ārpuses - nav dzirdēts, ka kāda valsts būtu izteikusi kādus militārus draudus.
Sāksim ar robežvalstīm. Baltkrievija - otrādi, ļoti grib draudzēties; tieši otrādi - Latvijas Aizsardzības ministrs aizdomīgi uzvedās. Ar Igauniju - jā, "reņģu kari", ar Lietuvu " naftas kari", bet citādi jau lāga zēni un meitas. Ja nu vienīgi nāk atkal dāņu, norvēģu, zviedru vikingi, bet tas diezin vai notiksies, jo viņu pašu dzīslās tek daudz kuršu vikingu asinis. Bet, protams, aizdomīgi gan tas ir, jo ne pa velti viņi neviens neatver pasažieru līniju ar Latviju. Bet drīzāk jau viņi paši baidās, ka latviešu zēni atkal brauks ziemeļmeitas lūkoties. Tālākā aizrobežā, arī grūti saskatīt Latvijai kādu draudu.
Ja nu nāk tie kadafiešu vai huseiniešu karapūļi, bet viņu kamieļiem tie "pit-stopi" nav izbūvēti un viņi labprātāk saņemtu no Latvijas maizi. Izraēla? - tai pietiek savu problēmu un turklāt viņi jau katrā latvietī saskata kalējdēlu.
Krievija, protams, Krievija! No tās ar autors brīdina un aicina paskatīties kartē muļķa latviešiem vai tad tie nezina, ka Krievija atrodas kaimiņos. Krievija ir patiešām jāpazīst, kas ir piedzīvojusi kņazu laikus, caru laikus, muižnieku republiku laikus, diktatūras un demokrātijas laikus, un turklāt ļoti reti kad Krievijā būtu valdījis kāds krievs. Viens cars Latvijai atņēma brīvību, cits diktators iedeva, nākamais diktators atņēma, cits prezidents atkal atdeva.
Krievijā TV vienā kanālā prezidents stāv uz kājām, otrā uz galvas, jā neprognozējama uzvedība., bet Latvijā - visos - "tautu tērpā" - abās nozīmēs. Ja Krievija būtu gribējusi atkal pievienot Latviju ar militāru spēku, tad Pleskavas specdivīzijai pat pusstundu nevajadzētu lai Latviju okupētu. ASV prezidents pat nepagūtu pārlidot no viena štata uz otru, vai pabeigt brokastis, tik tuvu Latvija ir Krievijai - ieteiktu autoram paskatīties kartē.

Ja kādreiz Latvijai bija tāda vidutāja loma, starpnieka loma, tad tagad ASV, NATO un Krievijas militārā sadarbība notiek tieši un ir aizvirzījusies tālāk nekā Latvijas sadarbība. Latvijas lomu pie varas esošie politiķi vienkārši "nospēlēja" - šī vārda sliktajā nozīmē.
Autors piemin "Krievijas ārlietu resora un VDK īstenoto propagandu pret Latviju ar mērķi radīt nacionālās nesaskaņas un veidot Latvijas negatīvo tēlu ārzemēs." Bet gribas vaicāt - ir pagājuši jau 10 gadi un kāpēc pie varas esošie Latvijas politiķi nav varējuši sakārtot attiecības ar Krieviju? Kas attiecas uz Latvijas tēlu pasaulē, tad to tiražē Latvijas politiķi un skaties tai spogulī cik gribi un kā patīk. Var jau apvainot tos spoguļu ražotājus - par greizo spoguļvalsti.
Kāpēc tieši Latvijas krievi grib Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un nevis Krievijā? Par šo faktu patiešām Krievijai ir jāuztraucas.
Jā, bet tomēr gribētos zināt no autora un viņa domubiedriem - kā Krievija apdraud Latviju? Lai tas mums vienreiz pa visām reizēm būtu skaidrs.
Nākošā autora tēze ir: "Latvijai nav iespējams palikt neitrālai". Šim svarīgajam apgalvojumam autors ir veltījis 6 ar pus rindiņas, un tās pašas ir veltītas vieniem draudiem un drūmās nākotnes pareģojumam:
"investori steigšus pametīs, celsies banku kredītlikmes, iestāsies recesija, palielināsies sociālās problēmas, nonāks [Krievijas] vistiešākajā interešu un ietekmes sfērā" un uz nākošo NATO paplašināšanas raundu Latvija jau būšot mirusi.
Man šo komentēt ir grūti - nakti negulēšu, cik drūma mani sagaida nākotne, būs jādzīvo kā Šveicē - ar recesiju blakus.
Pēdējā autora tēze: "Latvijas iestāšanās NATO nāks par labu arī Krievijai".
Interesanta tēze, varbūt, ka Krievija beidzot to sapratīs.
Pēdējais autora aicinājums gan ir starptautiski neētisks un amorāls pret tām tautām, kuras aizvien vēl Krievijā sapņo par savu valsti. Autors uzskata, ka Latvijas esamība NATO: "Beigu, beigās, Krievijai spiediens pievērsties pašai savām problēmām un saglābt pēc iespējas lielāku zudušās impērijas daļu."
Starp citu, jakuti bija pirmie, kas uzdrošinājās pacelt savu balsi pret PSRS, pirms to izdarīja Baltijas valstis, ko lai saka tuvieši, kuri sapņo atjaunot savu Tuvas valsti, ko lai saka tatāri, kuriem spārnus apgrieza kā kādreiz Rīgas kanālmalas gulbjiem un ko lai saka vēl daudzas citas tautas. Vienīgais, cerams, ka viņas neizlasīs Mr. Gobiņa rakstu portālā "politika.lv".
Ne es, ne daudzi citi man līdzīgi domājošie jeb nedomājošie cik labi būs svešā azotē, Mēs, Gobiņa kungs neesam dzimuši ar domu , ka Latvijai nevajag iestāties NATO, mēs tikai gribam zināt, argumentēti zināt, KĀPĒC? Mums ir arī uzkrājušies neatbildēti vai nesaprasti jautājumi un mēs gribētu dzirdēt un izprast un ar pārliecību iet zem vairoga, mums vienkārši bail, ka tas vairogs mūs nesaspiež kā to bruņurupuci, kuru autors pievienojis savam rakstam.
Tā negribētos Latvijai par simbolu bruņurupuci.

Jautājumi:
Kāpēc ir vajadzīga Rietumeiropas Savienība, ja ir NATO un otrādi - kāpēc ir vajadzīga NATO, ja ir Rietumeiropas Savienība?
Kāpēc Latviju nevar aizstāvēt ASV tieši, kāpēc šī aizsardzība ir jāpakārto caur NATO?
Ja ASV pati ir kļuvusi par Upuri - Mērķi vai tas nav bīstami Latvijai, ja Latvija kļūst par tiešu militāro sabiedroto? Vai tas neapdraud daudz vairāk Latvijas drošību?
Ja Latviju patiešām sāktu apdraudēt Irāka, vai tad labākais sabiedrotais nebūtu Krievija?
Vai Latvijas labākais sabiedrotais tomēr nebūtu "bankas", kā Šveicē?
Un nedod mieru jautājums -Kāpēc Somija nav iestājusies NATO, tai Krievija ir atņēmusi milzu teritorijas, metāla rūdu atradnes, izeju uz Arktisko okeānu, ostas Baltijas jūrā. Somijai būtu bijis pirmajai jālūdzas lai to uzņemtu NATO, bet kaut kā neizskan šī prasība. Kāpēc?
Kāpēc Zviedrija nav NATO locekle?
Kādas vērtības meta NATO bumbvedēji Belgradā? Kāpēc NATO apbruņoja albāņus, bet pēc tam atkal atbruņoja?
Kas ir labāks, NATO karaspēks vai ANO karaspēks? Vai nepietiktu ar ANO karaspēku?
Vai līdz ar Varšavas pakta likvidāciju, nebija jālikvidē arī NATO? Vai NATO ir perspektīva, ja visi kādreiz iestāsies NATO, turklāt Krievija īsā laika sprīdī? Vai Pasaule, stratēģiskā domāšana un vērtības ir izmainījušās pēc 11. septembra, ja jā, tad kādā veidā?
Vai Krievija jau nav savā sadarbību ar NATO apsteigusi Latviju?
Tie būti tādi pirmie sākumjautājumi.

Jautājumus uzdeva: Jānis Nezāle
no Pļaviņām

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

normundsgrostins 29.11.2002 22:36
Paldies par dalību diskusijā!

Raksta būtība, par kuras izpratnes grūtībām sūdzaties, izprotama ārkārtīgi vienkārši - to pauž virsraksts 'Cik patiesībā maksās NATO? . Līdz ar to rakstā nav analizētas ne alternatīvas Latvijas dalībai NATO, ne daudzas citas analīzes vērtas lietas - rakstīts ir tikai par to, cik un ko tas mums maksā(s).

Tādēļ diskusijā par rakstu es piedāvātu diskutēt nevis par NATO vispār, bet par raksta tēmu. Līdz ar to es šeit atturēšos no atbildes, piemēram, uz tādiem jautājumiem : "Un vai tiessaam veerojot notikumu attiistiibu peec 11 septembra, cieniijamais autors uzskata, ka kaadai no valstiim izdosies palikt neitraalai?"

Ja politika.lv publicēs, par katru šādu jautājumu varu uzrakstīt atsevišķu rakstu un tad par to arī padiskutēsim. Tāpat savā rakstā es esmu atturējie no militārā budžeta izlietojuma loģiskuma analīzes, līdz ar to, piemēram, Jūsu izteikums " Pretgaisa aizsardziibas sisteema, ko autors min, visaa pasaulee tiek uzskatiita par Baltijas valstu vienu no loggiskaakajiem finansu resursu ieguldiijumiem!" izskatās jocīgi. Neesmu to apstrīdējis. Tiesa, Eiropas Savienība šogad uzsākusi izmeklēšanu par tāda tipa radaru, kā gatavojas uzstādīt Audriņos, ietekmi uz personālu, bet tā ir ne tikai diskusijas, bet jau izmeklēšanas tēma.

Pilnīgi piekrītu Jūsu tēzei, ka Krievija kā NATO tuvs sabiedrotais vairs nav mūsu potenciālais ienaidnieks. Iespējams, ja politiķi būtu atbildīgi izskaidrojuši to vēlētājiem, parlamenta vēlēšanu rezultāti Latvijā būtu tādi pat kā Somijā. Tur parlamentā nav ievēlēta neviena partija, kura būtu par savas valsts dalību NATO. Tāpat domāju, ka jauno NATO dalībvalstu pieredze skaidri parāda - antiNATO partijas pēc iestāšanās NATO, šajās valstīs ne tikai iekļūst parlamentos, bet arvien vairāk nostiprina savas pozīcijas.

Domāju, Jūs piekritīsiet, ka Latvijā vēlēšanu gaitā notika liela mēroga manipulācijas ar informāciju, un - piedodiet par atkāpi- pat politika.lv ierobežoja tās brīvu plūsmu. Ja, piemēram, kaut cik tehniski var mēģināt saprast, ka LTV uzaicina uz raidījumiem galvenokārt lielas partijas, tad, piemēram, veidojot politika.lv interneta projektu "Piemēri sev partiju" jau nu nav ne mazāko tehnisko problēmu ievietot tajā informāciju nevis par 9 izredzētajām (kā tas "demokrātiski" tika izdarīts), bet par visām 20 partijām ( informācija tika ievietota uz partiju līderu aizpildītas anketas pamata).

Tāpēc nav korekti runāt, ka sabiedrībai bija iespēja izdarīt reālu izvēli - TV, lielākajos laikrakstos informācija tika rupji ierobežota un manipulēta, un vienu no tipiskas manipulācijas un politiskās cenzūras piemēriem (gan senāku) esam ievietojuši arī www.nato.lv/diena.htm.

Atļaušos atzīmēt, ka ir liela atšķirība, vai 10 mūsu karavīri, tērējot apmēram 160 000 latu gadā no valsts budžeta, palīdz lidlaukā Kirgīzijas teritorijā, vai piedalās operācijās Afganistānas teritorijā. Cita lieta, ka par šādu summu viņi varētu šo laiku mācīties Hārvardā vai Oksfordā un tas dotu valstij lielāku labumu. Bet tas jau vairs uz šo rakstu neattiecas.

Nobeigumā izteikšu cerību sakarā ar Jūsu tēzi "kas attiecas uz Latviju kaa divvalodiigu valsti, sseit es laikam varu tikai pasmaidiit:)!". Es ļoti ceru, ka arī pēc 5 - 6 gadiem, Jums vēl arvien būs pamats šajā sakarā pasmaidīt:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dina 27.11.2002 09:42
Iesaku ielūkoties Normunda Grostiņa vadītās Kustības par Neatkarību lapā www.nato.lv !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nicholas 27.11.2002 06:03
Paldies autoram par rakstu!

Neizprotu raksta buutiibu, bet tas liekas saistiits ar manu nespeeju uztvert lietas taa kaa kaads ir veeleejies taas pasniegt! No teiktaa saprotu, ka iestaassanaas NATO ir iemesls Aizsardziibas budzzeta palielinaassanai, lai iepirktu ieroccus, muniiciju un tamliidziigas ar aizsardziibas speeju palielinaassanu saistiitas lietas, kas ir nepieciessams lai muusu speejas aizsstaaveeties atbilstu NATO prasiibaam??? Un ka patiesiibaa sso naudu vajadzeetu novirziit citiem svariigaakiem meerkkiem nevis aizsradziibai?

Patiesiiba ir taada, ka mees esam tie, kas ir izveeleejussies ssiis valsts aarpolitikas prioritaates, piedaloties veeleessanaas un atbalstot indiviidu kopumus, kas savaas priekssveeleessanu programaas mums skaidraa latviessu valodaa taa arii teica ka dariisim visu lai iestaatos NATO, un ja piennemam ka veeleessanas ir muusu iespeeja ietekmeet valstii notiekossos politiskos procesus, tad jaatziist ka Latvijas pilsonni savu izveeli ir izdariijussi par labu miljonu novirziissanai tiessi aizsardziibai un un nevis beernu pabalstiem vai izgliitiibai vai tamliidziigaam lietaam! Piellauju, ka sabiedriibas speejas redzeet lielo bildi kopumaa ir lielaakas par dazzu indiviidu speejaam redzeet lietu buutiibu un attiistiibas perspektiivas, bet tas tikai liecina par sabiedriibas izaugsmi!

Tas kas attiecas uz 3 miljonu daliibas maksu gadaa, jaatziist ka summa ir nieciiga, jo Latvija katru gadu aizsardziibas speeju uzlabossanas noluukiem visu ssos gadus kaa paliidziibu ir sanneemusi summas, stingri vien lielaakas par 3 miljoniem.

Ja runaajam par miera uztureessanas operaacijaam, tad patreiz Latvija taam teeree lloti smiekliigas summas (tie ir miljoni, bet smiekliigi) un daliiba ssaada rakstura pasaakumos veido valstu koaliiciju, kas veicina sadarbiibu ne tikai militaarajaa jomaa! Un ja valstis speej sadarboties militaari, kas tomeer ir sarezzggiitaakais sadarbiibas elements, tad sadarbiiba citaas jomaas ir lielaakaa meeraa iespeejama! Tas kas attiecas uz Latvijas kontribuuciju ssaada veida operaacijaas naakotnee, tad nenoliedzami taa palielinaasies un liidz ar to arii izdevumi! Bet izdevumus, kas saistiiti ar miera uztureessanas operaacijaam nevar saistiit ar ieguldiijumu alianses mērķu sasniegšanā, tie ir muusu izdevumi, muusu meerkku sasniegssanai, valsts, taas iedziivotaaju un visas sabiedriibas meerkku sasniegssanai, jo taas ir muusu visu veelmes!

Varu piekrist autoram, ka militaaraa industrija Latvijaa ir neattiistiita un ssis ir jautaajums pie kaa ir jaasttraadaa un jaarisina, bet nevaru piekrist tam, ka lielas summas tiek teereetas militaaraa ekipeejuma iegaadei, jo paarsvaraa liidz ssim visu savu militaaro tehniku esam sanneemussi kaa arvalstu paliidziibu par smiekliigiem finansu resursiem! Taccu jaatziimee, ka taa nav norma un ka valstij, kas veelas uztureet savus brunnotos speekus, ir jaabuut speejiigai passai iegaadaaties ar aizsardziibu saistiitas lietas! Cits jautaajums ir par to vai valstij vajag savus brunnotos speekus! Taccu, ja esam izveeleejussies ka veelamies passi sevi aizstaaveet, tad nav racionaala izskaidrojuma tureet cilveekus iezzogojumaa un neveltiit vinnu apmaaciibai nepieciessamos liidzekllus! Taapat arii, mees nebuusim speejiigi sevi aizstaaveet pret 21 gadsimta draudiem, ja muusu militaaraas tehnologgijas buus patreizeejaa liimenii!Pretgaisa aizsardziibas sisteema, ko autors min, visaa pasaulee tiek uzskatiita par Baltijas valstu vienu no loggiskaakajiem finansu resursu ieguldiijumiem!

Kas attiecas uz brunnojuma importu un korupciju, jaatziist, ka kaadi esam taadi esam, un ja mees atrodoties pie automassiinas stuures, par cellu satiksmes paarkaapumu, policistam labaak iedodam 5 Ls, nevis samaksaajam valsts noteikto administratiivo sodu, tad mees kaa indiviidi esam sodaami! Un tiessi taapat arii tie, kas censsas un vienmeer centiisies iedziivoties uz valsts pasuutiijuma reekkina! Un tas nekaadi nav saistaams ar NATO, jo ekipeejuma iegaade notiek un notiks neatkariigi no taa vai esam vai neesam NATO daliibvalsts! Veeleetos arii noraadiit uz to ka valstii darbojas neskaitaami ar korupcijas noveerssanu saistiiti kantori, kuru tiessais uzdevums ir izsleegt korupcijas faktu vai arii atrisinaat notikussu!

Mediciiniskie izdevumi kas saistiisies ar muusu karaviiru veseliibas uztureessanu, paarbaudeem un uzlabossanu, loggiski palielinaasies vienlaikus ar valsts kontribuuciju starptautiskajaas operaacijaas! Tad ko, atstaasim savus karaviirus bez veseliibas apruupes? Neskatoties uz to ka tiessi ar vinnu paliidziibu mees, sabiedriiba, realizeejam savas veelmes peec drossiibas un aizsardziibas?

Par NATO ietekmi uz neatkariigaas Latvija politiskajiem procesiem, ir taa, ka vinna ietekmee un ietekmees noteikti, taccu jaatziimee, ka tikai liidziigi domaajossas valstis un vienotiem standartiem atbilstossas sabiedriibas ir speejiigas optimaali sadarboties un savstarpeeji saprasties! Veeleessanu likuma mainnaa un gala produktaa ieteiktu ieskatiities veelreiz! Un kas attiecas uz Latviju kaa divvalodiigu valsti, sseit es laikam varu tikai pasmaidiit:)!

Baltijas valstis ir gruuti aizstaavama teritorija, un ssaadaa geograafiski neizdeviigaa vietaa, no militaaraa aspekta mees atrodamies un tur nu neko! Taccu sseit patiesiibaa nav jautaajums par NATO speeju muus pasargaat no Krievijas, jo ne Krievija ir muusu potenciaalais ienaidnieks, bet gan par Valstu kopumu ar vienotaam veertiibaam, ko apliecina muusu iespeejamaa iestaassanaas NATO!

Par liela skaita NATO noslepkavotajiem civiliedziivotaajiem Dienvidslaavijaa labpraat uzzinaatu ko vairaak!? Un vai tiessaam veerojot notikumu attiistiibu peec 11 septembra, cieniijamais autors uzskata, ka kaadai no valstiim izdosies palikt neitraalai? Un neiesaistiities ssajaa pasaules sadaliissanaas procesaa? Starpcitu jaapieziimee ka muusu karaviiri jau patreiz piedalaas operaacijaas Afganistaanaa (tiesa, ne gan tiessi Afganistaanas teritorijaa, taccu mees darbojamies koaliicijaa ar valstiim un karaviiriem no ssiim valstiim)! Un terora aktu noveerssana ir muusu ieksslietu sisteemas kompetencee, kas saakas jau uz Latvijas robezzaam!

Nobeigumaa, uzskatu ka Latvijai vajadzeetu buut militaari briivai zonai, taccu ja lielaakaa sabiedriibas dalla ir izdariijusi izveeli, par labu brunnoto speeku uztureessanai, tad arii uztureesim vinnus un attiistiisim, lai varam buut lepni ar to kas mums ir un ar savaam speejaam sevi aizstaaveet! Un daliiba NATO buus kaa katalizators savu aizsardziibas speeju uzlabossanai!

Ir protams veel daudz citi ieguvumu aspekti, kaa peimeeram nodraaztaa ekonomiskaas vides drossiibas palielinaassana, bet tajaa neiedzillinaassos jo ar to autors var iepaziities individuaalaa kaartaa!

Gribeetu tikai nedaudz pieskaarties tai passai autora piesauktajai Itaalijai un starptautiskaam miera nodrossinaassanas operaacijaam! Itaalija ir viena no taam NATO daliibvalstiim kas no daliibas NATO un miera nodrossinaassanas operaacijaas, ieguust vairaak, tiiri finasiaali nekaa izteeree! Jo katraa valstii, kuraa tiek ievesti NATO, PfP speeki, peec militaarajaam aktivitaateem tajaas, ir nepieciessams atjaunot visas komunikaacijas attieciigajaa teritorijaa, un ar to nodarbojas neviens cits, kaa valsts kas darbojas konkreetajaa teritorijaa, tiek atjaunoti celli, tilti, sakaru komunikaacijas, celtas skolas, slimniicas, dziivojamie rajoni un tamliidziigi! Un sseit pelna kompaanijas kas ir absoluuti civili formeejumi, no katras NATO daliibvalsts! Visi konkreetaas valsts izdevumi tiek segti jau no ANO liidzeklliem, kur arii Latvija, kaa ANO locekle katru gadu iemaksaa! Tad kaadeell neizmantot iespeeju un nedariit visu lai mees vismaz tiktu atpakall pie naudas ko esam ieguldiijussi dazzaados daliibas maksaajumos! Protams jautaajums ir par muusu speeju un gataviibu realizeet visas ssiis iespeejas, bet uz to pagaidaam ne es un ne Juss cieniitais nevareesim atbildeet!

Visu labu veelot!

Nicholas