Cik maksā sabiedrības līdzdalība politikā? 0

Līdz šim nav apzināts, kādi finansiālie resursi nepieciešami sabiedriskajām organizācijām, lai tās, izmantojot savu pieredzi noteiktajā jomā, īsā laikā iepazītos ar dokumentiem un sagatavotu pietiekami kvalitatīvu atzinumu. Raksta mērķis ir spert pirmo soli atbildes meklējumos.

Iesaki citiem:

Runājot par pilsonisko sabiedrību, jautājums par līdzdalības izmaksām šķiet gluži vai nepiedienīgs. Bieži vien valsts institūcijas, aicinot nevalstiskās organizācijas (NVO) sniegt priekšlikumus par normatīvo aktu projektiem, vērtē to kā pretimnākšanu NVO, dodot tām iespēju izpildīt savu misiju - līdzdarboties. Populārs ir arī populistiskais arguments, ka NVO nebūtu spējīgas sniegt neatkarīgus atzinumus, ja to sagatavošanu finansētu no valsts budžeta (tā var izvairīties apspriest dažādus finansējuma mehānismus, kurus līdzdalības veicināšanai izmanto Eiropas Savienībā).

Prakse liecina, ka NVO, par spīti akūtam finansējuma trūkumam, parasti izmanto iespējas līdzdarboties kā ministriju darba grupās, tā arī Ministru kabinetā un Saeimā, nesaņemot par to atlīdzību. Līdz šim nav apzināts, kādi finansiālie resursi nepieciešami organizācijām, lai tās īsā laikā, izmantojot savu pieredzi noteiktajā jomā, iepazītos ar dokumentiem un sagatavotu pietiekami kvalitatīvu atzinumu. Raksta mērķis ir spert pirmo soli atbildes meklējumos. Tiks analizēti trīs piemēri – NVO līdzdalība pašvaldības, valdības un Saeimas līmenī, kuru veikušas un joprojām turpina realizēt trīs NVO apvienības: Valmieras sociālo NVO koalīcija, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija „Sustento”. Raksta sagatavošanā izmantotas projektu tāmes un atskaites, kuras NVO iesniedz finansētājiem, kā arī organizāciju sniegtā papildu informācija interviju laikā.

Precīzi aprēķināt līdzdalības izmaksas ir ļoti grūti. Tās svārstās atkarībā no apskatāmo dokumentu daudzuma, rakstura, atzinumu apjoma un organizācijas tā brīža institucionālās spējas. Aprēķināšanu apgrūtina arī organizāciju darbības modelis – iespējama gan oficiāli reģistrēta “jumta organizācija” ar savu budžetu, gan nereģistrēta koalīcija. Šajos gadījumos nodalīt organizāciju kopīgo un atsevišķo aktivitāšu izdevumus ir sarežģīti. Jāsecina, ka lielākie izdevumi ir organizāciju administratīvie izdevumi un cilvēkresursu izmaksas.


Valmieras sociālo NVO koalīcija

Piecpadsmit vietējās NVO[1] 2001. gadā izveidoja koalīciju, kas tiekas katru otro nedēļu pirms katras Valmieras domes sociālo lietu komitejas sēdes, lai apspriestu tajā skatāmos jautājumus un sagatavotu savus priekšlikumus. Tos komitejas sēdē visu organizāciju vārdā pārstāv koalīcijas vadītāja.

Koalīcijas pārstāvji šo sadarbības modeli raksturo kā labāko, kādu pašreiz iespējams realizēt. Gada laikā[2] koalīcija ir izskatījusi 148 jautājumus un informējusi par tiem savus biedrus, kā arī plašāku sabiedrību. Saistībā ar 21 jautājumu ierosinātas izmaiņas, kas 13 gadījumos ir pieņemtas. Ārpus koalīcijas ietvariem ļaudis par tās darbu uzzina īpašā lapā reģionālajā avīzē, no reģionālās televīzijas sludinājumiem, kā arī katra koalīcijas dalīborganizācija ir apņēmusies mēnesī informēt vismaz 50 cilvēkus par tās redzeslokā nonākušajiem jautājumiem.

Koalīcijas darbu finansē Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programma (3829 lati) un Valmieras pilsētas dome (1274 lati - dome finansējumu piešķir koalīcijas dalīborganizācijām, kas to izlieto kopīgajam darbam). Izmaksās nav ietverta brīvprātīgā darba vērtība, ko iegulda organizāciju dalībnieki, iepazīstoties ar topošajiem lēmumiem un piedaloties koalīcijas sanāksmēs, lai apspriestu sagatavotos atzinumus. Dalībai koalīcijas darbā organizācijas pārstāvji veltī vidēji četras pilnas darba dienas mēnesī, tātad, atbilstoši vidējai algai valstī, finansiāli katra brīvprātīgā ieguldījumu gadā var izteikt kā nepilnus 500 latos. Lielākoties organizāciju pārstāvji ir valsts apgādībā (piemēram, vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmēji) vai arī strādā uz līguma pamata, līdz ar to var atrast laiku dalībai koalīcijā. Tālāk sniegtais līdzdalības budžets arī neatspoguļo faktu, ka koalīcijas darbību stiprina Valmieras reģionālā NVO atbalsta organizācija „Stratēģija”, kas daļēji palīdz segt administratīvās izmaksas, nodrošina nepieciešamā finansējuma piesaisti, atskaites finansētājiem un koalīcijas darbības ilgtspēju, piesaistot līdzekļus no pašvaldības un ES fondiem. Tāpat efektīva plašākas sabiedrības informēšana ārpus organizāciju biedru loka prasītu ievērojamākus līdzekļus, nekā līdz šim bijuši pieejami.

Līdzdalības izmaksas lēmumu pieņemšanā pašvaldībā (latos):



Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP)

LOSP ir konsultatīva padome, kas kopš 2000. gada pārstāv lauksaimniecības produkcijas ražotāju un pārstrādātāju intereses sarunās ar Zemkopības ministriju un citām valsts pārvaldes institūcijām, kā arī uztur Latvijas zemnieku pārstāvja biroju Briselē. Tā piedalās lauksaimniecību un lauku intereses skarošu normatīvo aktu projektu izstrādē un izvērtēšanā. LOSP statuss noteikts Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, un tās sastāvā ir 52 organizācijas[3]. LOSP regulāri sagatavo arī informāciju par normatīvo aktu projektiem, kas skar lauksaimnieku intereses, un pa e-pastu izplata to 200 adresātiem, kuri savus komentārus un priekšlikumus var nosūtīt LOSP.

LOSP nav juridiska persona, tādēļ projektu pieteikumi finanšu piesaistei tiek sagatavoti sadarbībā ar kādu no dalīborganizācijām (parasti to, kuras vadītājs tobrīd ir LOSP priekšsēdētājs). Padomes priekšsēdētājs mainās ik pēc sešiem mēnešiem un nesaņem atalgojumu no LOSP līdzekļiem. Priekšsēdētāja postenis ir brīvprātīgs pilnas slodzes darbs, tiek apmaksāti tikai ceļa izdevumi un mobilā tālruņa rēķins. Pusgada ilgās vadīšanas laikā priekšsēdētāja iztikas avoti var būt dažādi – alga LOSP dalīborganizācijā, no kuras priekšsēdētājs nāk, vai ienākumi no privātās uzņēmējdarbības. Ar ministrijas līmeņa līdzdalības jautājumiem LOSP strādā četri pilna laika darbinieki, kuri nodrošina viedokļu saskaņošanu starp organizācijām un dažādām institūcijām, koordinē LOSP piedalīšanos ministrijas darba grupās un garantē, lai kāds no organizāciju speciālistiem sekotu konkrētam normatīvā akta projektam līdz tas stājies spēkā. Normatīvo aktu projektus izskata sešas LOSP darba grupas, kur katra atbilst noteiktai lauksaimniecības nozarei.

Viena LOSP darbinieka algu, kurš strādā ar Latvijas rajonu organizācijām, sedz rajonu lauksaimnieku apvienības, pārējo trīs darbinieku algas veido līdzekļi, ko LOSP ar projektu palīdzību piesaista no valsts subsīdijām lauksaimniecības attīstībai un ārvalstu finansētājiem. Arī telpu īres izmaksas un administratīvos izdevumus sedz no subsīdiju līdzekļiem. LOSP sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī, bet LOSP pārstāvji piedalās ministrijas darba grupās, kuras var būt pat vairākas dienā. NVO pārstāvju dalība darba grupās notiek bez atlīdzības, bet LOSP nodrošina kancelejas preces, ja nepieciešams lektorus, kuri izglīto dalīborganizācijas noteiktos jautājumos, kā arī juristu konsultācijas. 2003. gada laikā LOSP pārstāvji piedalījušies 42 pārvaldes institūciju pastāvīgās darba grupās, kā arī iesaistījušies dažādu jautājumu risināšanā citās darba grupās. Sniegti 235 atzinumi un priekšlikumi par normatīvo aktu projektiem un nepieciešamām izmaiņām normatīvajos aktos. Notikušas 12 LOSP sēdes un sanākušas 36 nozaru darba grupas.

Līdzdalības izmaksas lēmumu pieņemšanā ministrijā* (latos):



Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija „SUSTENTO”

Organizācija pārstāv cilvēkus ar dažāda veida invaliditāti vai ar hroniskām saslimšanām, aizstāvot to intereses visās valsts pārvaldes institūcijās, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. “Sustento” ir jumta organizācija, kurā apvienojušās 22 dažādas organizācijas.[4]

Piedaloties ministriju darba grupās likumprojektu izstrādē, organizācija pārliecinājusies, ka ne vienmēr Saeimā izdarītie labojumi veicina invalīdu interešu aizstāvību. Organizācija aprēķinājusi: lai sekotu līdzi visiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz organizācijas kompetenci un tiek virzīti cauri Saeimas komisijām, un sagatavotu visaptverošu pastāvošās likumdošanas analīzi un politikas priekšlikumus, “Sustento” būtu nepieciešami trīs pilna laika darbinieki, kā arī iespēja piesaistīt kompetentu juristu. Ja pieņem, ka organizācija piesaistītu pilna laika darbiniekus ar vidējo algu valstī, tas izmaksātu aptuveni 624 latus mēnesī. Juridiskās ekspertīzes cena par dažāda veida izpēti būtu atšķirīga, taču arī tā pašreizējos apstākļos nav viegli apmaksājama.

Tāpēc „Sustento” 2004. gadā uzsāka projektu ar mērķi izveidot jaunu līdzekli interešu aizstāvībai – starpparlamentāru deputātu sadarbības grupu cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzībai. Projektu atbalsta Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programma un līdzfinansē „Sustento” (organizācijas budžetu veido no ES piesaistītie līdzekļi, kā arī biedra naudas). Organizācija apņēmusies izglītot visu partiju Saeimas deputātus par svarīgākajām ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām saistītajām tēmām un organizācijām. Projektā paredzēts gada laikā izveidot invalīdu jautājumos kompetentu deputātu grupu, lai tie varētu pieņemt kompetentus lēmumus, strādājot pie normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šim mērķim paredzētas diskusijas, tikšanās, informatīvu materiālu izstrāde. Gadījumā, ja nepieciešamas papildus konsultācijas, deputātiem būtu iespēja vērsties pie to organizāciju pārstāvjiem, kuri darbojas attiecīgajā jomā.

Arī šis līdzdalības veids ir efektīvāks tad, ja to veic vienas interešu jomas organizācijas kopīgi – apvienotie resursi un ekspertīze ļauj piedāvāt lēmumu pieņēmējiem plašāku konsultāciju spektru un samazināt katras atsevišķas organizācijas potenciālās līdzdalības izmaksas.


Līdzdalības izmaksas lēmumu pieņemšanā Saeimā (latos):



Apvienošanās – mazāk izmaksu, lielāks svars

Visu triju aptaujāto organizāciju pārstāvji norāda, ka līdzdalībai ir nepieciešamas izmaksas.

Viņi arī atzīst, ka atsevišķas NVO līdzdarbošanās Saeimas, ministrijas vai pašvaldības komitejas lēmumu pieņemšanā būtu dārga un sniegtu mazāku efektu. Organizācijām apvienojoties, rodas kapacitāte apspriesties, formulēt vienotu viedokli, kas līdz ar to ir nozīmīgāks. Ja izskatāmos jautājumus šķiro un dalīborganizāciju speciālistiem nodod „jumta organizācija” vai koalīcija, mazinās līdzdalības darba slodze, kas jānes katrai dalīborganizācijai.

Tai pat laikā šādai „jumta organizācijai” jābūt pietiekami stabilai – ja tā nevar gadu no gada piesaistīt pamatlīdzekļus, lai segtu līdzdalības izdevumus, kā arī papildu līdzekļus no dažādiem projektiem, kopā sanākšanai nav ilgs mūžs. Katra no apskatītajām līdzdalības formām atbild uz ilgtspējības jautājumu savā veidā: Valmieras sociālo NVO koalīcija un LOSP nav juridiskas personas, bet sadarbojas ar dalīborganizācijām, lai būtu iespējams piesaistīt valsts un pašvaldību līdzekļus. Savukārt „Sustento” ir īpaši līdzdalībai un kopīga viedokļa paušanai dibināta juridiska persona, kura ir tiesīga patstāvīgi pretendēt uz līdzekļiem dažādos projektu konkursos. No trim apskatītajām NVO apvienībām dalības maksu ievāc vienīgi „Sustento” (biedra naudu 10 latus gadā no katras dalīborganizācijas).

Cik izplatīts ir NVO koalīciju modelis Latvijā? Šobrīd precīzu skaitu minēt nav iespējams, jo notiek NVO pārreģistrācija no Sabiedrisko organizāciju reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā. Aptuvenu priekšstatu par NVO tendenci apvienoties sniedz Lursoft dati[5]: no 8299 Latvijā reģistrētajām sabiedriskajām organizācijām 133 (1,6% no kopskaita) ir sabiedrisko organizāciju apvienības. NVO pārstāvji norāda, ka patiesībā šādu apvienību ir krietni vairāk un to skaits turpina pieaugt. Lai kā arī būtu, pašām NVO, valsts pārvaldei un sabiedrībai būtu skaidri jāapzinās, ka kvalitatīvai pilsoniskajai līdzdalībai ir izmaksas, un ir jāsāk nopietna diskusija par to, kam un kā šīs izmaksas būtu jāsedz.


_____________________

[1] Latvijas Nedzirdīgo savienības Valmieras reģionālā biedrība, Latvijas Sarkanā Krusta Valmieras komiteja, Latvijas Bērnu fonda Valmieras nodaļa, Latvijas Vājdzirdīgo asociācija, Valmieras rajona bērnu un jauniešu invalīdu klubs „Saulīte”, Valmieras rajona bērnu un invalīdu sporta klubs „Stars”, Valmieras diabēta biedrība, Valmieras pensionāru padome, Valmieras rajona invalīdu biedrība, Latvijas politiski represēto apvienības Valmieras nodaļa, ASF „Kristīgais žēlsirdības fonds”, Latvijas Portidžas mācībsistēmas asociācijas Valmieras rajona nodaļa, „Latvijas bērniem ar kustību traucējumiem”, „Stratēģija”, LELB Valmieras Sv. Sīmaņa draudze. Organizāciju skaits turpina pieaugt.

[2] No 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam.

[3] Ar LOSP dalīborganizācijām iespējams iepazīties tās majas lapā.

* Norādīti tikai līdzekļi, kurus LOSP konkursa kārtībā saņem no valsts subsīdijām lauksaimniecības attīstībai. Papildus tiek piesaistīti līdzekļi starptautiskos projektos, kā arī brīvprātīgs dalīborganizāciju darbs un līdzekļi organizāciju pārstāvju transporta izdevumiem. 2003. gadā LOSP budžets sasniedza 28 700 latus, 2004. gada provizoriskais budžets – 36 400 lati. Briseles biroja izmaksas nav iekļautas.

[4] SUSTENTO Dalīborganizācijas: Vieglās valodas aģentūra, Latvijas Muskuļu distrofijas asociācija “Rafa”, Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība, Latvijas Sieviešu Invalīdu asociācija “ASPAZIJA”, Latvijas Republikas bronhiālās astmas slimnieku biedrība, Latvijas Nieru slimnieku asociācija, Latgales priekšpilsētas RŪPJU BĒRNS, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Multiplās sklerozes asociācija, Jūrmalas Diabēta biedrība, Latvijas Kardioloģisko slimnieku asociācija, Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrība, ASF ”Raiņa un Aspazijas Fonds”, Salaspils Invalīdu biedrība, Latvijas Psoriāzes biedrība, Invalīdu biedrība “APLIS”, Latvijas Osteoporozes biedrība, S/o „Gaismas stars”, Latvijas Epilepsijas slimnieku asociācija, Velku Fonds, Organizācija cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem SAULE, Latvijas Asociācija cilvēkiem ar kustību traucējumiem PONTES.

[5] http://www.lursoft.lv/ 2004. gada 24. oktobrī.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733